i- - . 5ic0-^^kly by the LatTian S©eMAy }s: 491 GoSlege St., Tonmto 174, Ont., Oanada; tlb. 121—7121 Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. lEiBE 40^ Rombonts Ave., Brons N. ¥. 10466. ir.SJL TlUrunis 994r-7917 ^agaa redakeijaa taditija: I. SUCANB, 5S24 N. Una Ave.', Cbioago, HI. 60680, U.S.A., tilnmi» 774-6744 sbss vairakums^^ neveļas miera surrogatu . SPECIAIļRAKSIS ,MTVUAI. AMERlgĀ"'' NO VAŠINGTONAS SazvēresSbasļ plānus' par varas Liekas, ka Rietumi nekā daudz sagrābšanu visā pasaulē Kremlis no „piekāpības augļu" politikas nekad nav atmetis/Vienīgais nebija mācījušies. „Fasaules mie-spēks, kas stāv ceļā komunistu ra labad" Hitlera vietā Jaltā ar mērķu, īstenošanai, ir Amerikas sa- savām prasībām Rietumus veikli vienotās valstis, šī patiesība jāpa- piemānīja Stapns, un viņa troņ-tnr prātā, liekot zem politisko noti- mantinieki nenoliedzami līdz šim kurnu analizēs nkikroskopa ikvie- ar labām sekmēm turi)inājuši pro-m starptautisku problēmu.: pagandas karu Rietumu sabiedris- Kremļa taktika ir vilffga un tīk Jtās domas maldināšanai, šī kara elastīga, ka mērķtiecīgā komūnis- mērķis ir iemanevrēt rietumu dētu subversīvā propagandas karā niokratijas piekāpības pliīd^^^ rezultātā vienam otram naivam in- 90s. dlvidam daudzos gadjjumos varētu Vietnamas karš, kā naīvā stul-rasties pieņēmums, ka miera dēļ bumā Maskavas propagandai par nebūtu nekāds lielais grēks, ja upuri kritušie pacifisti un pašu mā-Rietumi ar piekāpību pret Maska- Jās ar komunistu svētību uzdīgušie vas pbsībā^ radītu priekšnotei- radikāļi apgalvo, nekad nav bijis kūmus brivās pasaules un komū- prezidenta Džonsona vai, kā tagad aistu sazvērnieku konfrontācijas dzird minam, prezidenta Niksona mazināšanai] ' karš, Tas ir Maskavas un Pekingas Pasaulei, šķiet; jau aizmirsies, kopīgi atbalstīts komunistu agre-ka piekāpība un ņalva ticība kā- sijas karš. Tas, ar ko šī kara ie-dam citam agresoram — Hitleram sācēji nebija rēķinājušies, ir ap-— faktiski radīja priekšnoteiku- ņēmīgā amerikāņu nostāja, stei-raus nacionālsociālistiskās Vācijas dzoties palīgā savai sabiedrotajai agresīvo plānu īstenošanai. Ir jau Dienvidvietnamai līdzsvarot mili-aizmirsies, ka pēc' iesoļošanas tāro spēku potenciāli, ar to para-Reinzemē IBtlers deklarēja,.ka rie- lizējot Hanojas agresīvos mērķus; tumu' demokrātiju bailēm ^^arMvēl Ir jāpatur vērā, ka amerikāņi citām Vācijas prasībām nav nekā- ir tikai apturējuši komOnistu agre-da pamata, bet drīz vien tomēr siju Diehvidaustrumāzijā. Ameri-aprija Austriju, liekot saprast, ka kāņiem pašieni tur nav nekādu tas nu gan bijis pēdējais gājiens agresīvu iņērķu:Tie nav dekiarē-pāri svešu valstu robežām. Bet... juši centienus gāzt Hanojas režf-aŗl pēc bēdīgi slavenā Mincbenes mu, tiefe nav ari nekādu tērritor pakta naivais, britu premjers Cem- riālu prasību priekšnoteikumu. Pa-berl^s pieņēma, ka Hitlera ēst- radoksālā kārtā fakts grfi>a^ Ir -aphiicriKātaSin^^jaa^^ J^nfIik^.:;8meriķSņiv.ae-^ iā: ,^0 Hinchenejs es pārvedu kad nav pat deUitrejuSii vēlēšanos mi^ mūsu paaudzei.'* Solītā mie- pēc ^atra kara gala rezultājta ra vietā pasaule drīz vien dabū- uavaras.A^ pieņēma, ka Hanoja, ■'iiHaiim:- ©r. Ansis Karps lesīkumi bija ideja... Lai neapsīktu savos vietējos sa-^ _ ^^s lai dod iesākumu? rīkojumos un jubflejn svinēšanā, vaipiemi„g^§e ^^tvijas nodibiiiā-palaikam nepieciešams padtomāt g^nas laiku? Musu apstākļos tas ar! par vispārējām lietām. Ar lo- jjdara grupām, kurām ir dedzības kālo rosisanos vien nepietiek mū- diezgan, lai upurētos lietām, kuru su uzdevumu veikšanā, it sevKķi, svarigums ieskafits. ja šai rosībai ir tikai saglabāšanās Nevarām visu gaidīt no mūsu nozīme vai papiļecāšanās nejuks, centrālajiem iestāčBjumiem, kaut ši saglabāšanās jfib konservēšanās pagrieziens uz labo pusi reize ar bieži notiek ar alkohola pafidiību. jaunāku cilvēku iesaistīšanos nosir-Savs pamats tam ir: alkoholā var ^ojušajās vaMēs ir jau manāms, ilgi saglabāt anatomiskus preparā- Bet arī no viņiem nevar visu gai-tus... 01vēks nav arī tāds davs ļg^^ ^ pārcilvēku pasaulē nav radījums, ko sauc par tardigradu fl^udz. Piedzīvojumi rādījuši; ka un ko var izžāvēt, ļaut tam Hgi ^^^^^^ pārvērstas ierosmes mūsu gulēt, bet, kad ieliek ūdenī) ta« n^j^g^gģ bijušas ļoti svētīgas un atkal atdzīvojas un dzivo tālāk, jievušas labu paraugu plašākai rī-aivēkam vajadaga pastāvīga dar- ^^^^ bība un spēku vtagrināšana. ^ šai reizē gribētu izvirzīt uzmani-Mums nepieciešami„daritājn bas centrā divas lietas, kuras jau pulciņi", kas rāojas un paveic tos g^j^ piepUdījumu: 1) nepie-darbus, kuri svarīgi mūsu laikam, ciešams noorganizēt latviešu, lietu-Arvien bijis tā, ka svarīgus darbus ^ig§„ -^^^^^^ kultūras darbinie-paveic kāds niecīgs mazākums, ķ„ kongresu; 2) jāsasauc baltiešu kam ir uzņēmība un upurēšanās praktiskās poKtikas darbinieku kon-gatavība. Nāk atmiņā notikumi ap gŗ^^g ; 1776. gadu, kad proklamēja Ameri- Kādēļ par to neviens nerunā kas savienotās valstis. Toreiz Ben- gi^^ļļ^ pg^ējā laikā gan jaunā jamms FrankUns bija izdarījis ap- Amerikas latviešu apvienības kul-tauju pie kādām 4000 personām, ^0,35 biroja vadītāja Dr. Valda lai gūtu ieskatu par «tautas balsi" j^ehigaiSe par to ieminējusies. At-paredzamajā karā ar Angliju, vē- modušies ari vecāki kungi un saka, lottes atbrīvoties no tās virskun- ^ vajadzējis darīt. Kādēļ dzibas un izmantošanas kāres. Ap- ^ nedarīja, kad iniciatīva bija taujā 1471 atzinis, ka par to nav ne. ^-^^ Sadarbļība ar mūsu maz domāfis; 1116 atbiMējuši, ka ir kaimiņiem kultūras lietās ir pir-apmierināti ar esoSo stāvokli un ne. ^^ļ^ vieglākais solis uz Uelāku vēlas to grozīt; 422 atzinuSies, ka ae- kopdarbību. Ir mūsu un viņu vidū maz nezina, no kā jāatbrivojas; ti- fSL\m, kas šo sadarbību uzskata Ikai 993 iestājusies par t», ka no par svarigUi bet ne vairāk; Re Anglijas jāraisās vaļa. Aptaujas ^^^^ ^ vajadrigs kāds.iesā-gala secinājuma bija tāds, ka.neāt. kums, kas tad vestu tālāk, gluži, karibas plāni jāatliek, jo-iedāvo- Eiropas apvienošanas tāju atbalsts karam biis ļoti mazs. jautājumā. Sadarbība ar kaimiņ Par ^« tjiii, t^^^^ (Nobeigums 8. Ipp;) ■s-N> £. v-^^ ^ y«=«» " (iJezgan dāvā A'ttstTālijā kas rikojas^un paiaca n6a«karibu ^ ^^^^.^ ^^^^ ^^^^^ ^^^^^ Ziemsvētku priekšvēstnesis adventa laiks jāta tikpat kā durvju priekšā, un tauM^, sevišp iibrau- Amer&as sJivIenotajām- valsp^ nā kārtā vismazākā ASV.Vdi tas ja izbaudīt^ pasaules kara traģē- rēķinoties ar nespēju.Istenot savus cēji no citām pilsētām, kuru mājās nav pārāk lielas izvēles «latvisk ajās Iietās% Toroato Jau tagad pa- Aii pašreiz varam teļfci, ka He- j^. ^^^^ j^^^^^ „nopeins"? Ap-^j"- . (Nobeigums 8. Ippi) mazām iegādājas dāvanas saviem tuvmiekiem un draugiem. Uzņem nmā Toronto plašākajā ratvieSu grā- ^5rdi Jnbiiēj^s tikai nosedz spiežamo lietu šādā baltiešu kon- matu, skaņu plašu, daiļamatniecības un rotas lietu veikalā — DV grāmatnīcā — izvēlēšanās .,,m©-stāvokH,jb^ gresā butu itin daudz. Dažādās kas" pārdzīvo divi jaunieši no Ota vas, brālis un māsa Māra un Mārt iņš Sausiņi, abi INJAE valdes lo- vēku darbojas tādā vļriienā, kas jņgkslas nozares ir tās* kas vis-cekļi. Faktiski viņi ir „viltoti" otavieši, jo viņu īstā iaājvieta svešu māJr Zviedrijā: pabeiguši Mfaiste- stāv pāri res latviešu ģimnāziju Vācijā, viņi ieradās Kanādas galvaspilsētā, kņr Māra Sausiņa studē medlcūm, Jauns, tā bijis ^1®^*"^^'* Safema ^^^^^ darbu 18. NOVBMBRIS MUMS ATGADIE^A Latvijas valsts neatkarības paslndināšana 1918. gadā — visgaišākais bridis mūsu tautas vēsturē — iekrita laikā, kad tumsa xm bezcerība māca mūsu zemi. Fēc Krievijas zaudētajām kaujām un krievu armijas sabrukuma arī mūsu varonīgajiem strēlniekiem bija jāatstāj Rīgas fronte un reizē ar to Latvija. Mūsu zeme bija karā izpostīta^ smagi cietusi okupācijā ; mūsu tautas dēli un meitas atradās svešumā; mūsu nākotnes ceļus neapgaismoja ne mazākais cerī-liu stariņš.i 1917. gada martā Krievijas cars atteicās no troņa, un Krievija kļuva demokrātiska republika. Tas bija laiks, kad likās, ka piepildīsies doma par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Šo domu sākumā vēl uzturēja dzīvu boļševiku dotie solījumi, viņiem nākot pie varas, taču jau drīz vien mūsu tautai kļuva skaidrs, ka zem boļševiku varas nebūs brīvības Krievijā ne latviešiem, nedz kādai citai tautai, ieskaito-t, arī: pašus krievus. ^ i Un tad kā dzirksts tumšajā naktī iemirdzējās I mūsu neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī! Bija j vajadzīgs daudz ticības, upurēšanās prieka un sirdsaedzes, lai šo mazo dzirksteli pārvērstu par gaišām liesmām, ķuŗas apgaismotu tautai ceļu uz labāku nākotni. Maz sākumā 'bija ticētājUj bet liela to ticība sev un savai tautai. Katra jauna diena kļuva par jaunu ticības un varonības apliecinājumu. Strauji auga jaunā varoņu saime, kura vairāk nekā divu gadi ilgās cīņās izcīnīja savai tautai brivibu^ Šobrīd mūsu apspiestajai un izklīdinātajai tautai 18. novembris atgādina, ka, lai mēs kļūtu atkal brīvi un neatkarīgi, I mums nepieciešama noteikta, griba pastāvēt, ticība, savai tautai un paļāvība uz sevi. Šobrīd pasaule atrodas nepārtrauktā cīņā. Oan lielāks karš atbīdīts tālāk, baidoties no-tā šausmām, tacu mazāki kap nepārtraukti turpinās. Pasaule.ir it l^ā lielu notikumu gaidās. 18. novembris mums atgādina, ka lielo notikumu gaitā arī latviešu tauta atgūs laupītās tiesības un savu valsti, ja vien neatlaidīgi pastāvēs uz šīm tiesībām un būs gatava par tām cīnīties. . Latviešu tauta savā dzimtajā zemē dzīvo svešas varas apspiestībā, bez iespējas veidot kopīgu domu un izteikt kopīgu gribu. Taču tā tautas daļa, kura izvēlējusies brīvļbu svešumā, var apliecināt savu ticību latviešu tautSļS nokotnei, var prasīt pasaulei savas tiesības uz pašas valsti, var atgādināt mūsu tautas postu un tai nodarītās netaisnības. ' . , Viena no iespējam demonstrēt šo mūsu nesatrici-nāmo: ticību savas tautas nākotnei ir —_ kuplā,skaitā 18. novembra svinībās. ' bet Mārtiņš Sausiņš politiskās zin atnes. Toronto viņi ieradās sakarā ja izdevību apmeklēt arī DV grāmatnīcu ^Latviešu namā. ar LNJAK valdes sēdi un izmanto- uz lieliem darbiem rodas tikai tad, un mākslinieku apmaiņu, kas lielā Foto: J. ližers kad laba daļa no tiem jau pavelk. aMa^ķshi interesi par tiem. sssBSBBaaĶsasaas Vajaddgi, plāni literāro darbn ap< Pārkārtojumi LNAK valdes amatos PAPLAŠINĀTAJĀ VALDES SĒDĒ TORONTO PIEDALOAS AR! AMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS VALDES PRIEKŠSĒDIS PROF. P. LEJJIŅŠ . ® TAUTAS BALVA PIEŠPRTA ARI ŠOGAD. . Amerikas latviešu apvienības valdes priekšēdim prof; P. Lejiņam dienesta lietās 6. un novembrī atrodoties Toronto, lai piedalītos kādā kriminologu seminārā, Latviešu nacionālā aīpvienība Kanādā dienu iepriekš, 1 novembra vakarāi, priekšsēža T. Kronberga mājīgajā dzīvoklī bija sasaukusi paplašinātu valdes sēdi, kurā, izņemot vienu darbā aizkavēto (Dr. A. šteins Boltonā), piedalījās visi valdes locekļi un nozaru vadītāji ar citiem darbiniekiem, aicināto vidū esot ari Kanādas DV valdes priekšsēdim E. Krūkām, lai pārrunātu ar Vašingtonas viesi kopīgo interešu jautājumus. Sakarā aŗ LNAK valdes 1. vicepriekšsēža T. Kronberga izvirzīšanos par valdes priekšsēdi un 1. kandidāta Dr. A.' Šteinā pieaicināšanu vatdē šai sēdē pārkārtoja amatu sadalījumu. Sēdes gaitā vienojās Kanādas latviešu 5. dziesmu svētku laikā nākošajā gadā Toronto sasaukt BPLA valdes sēdi. Kopīgā Kultiiras fondā' vādī|)ā Kanāda ieguvusi .trešo permanento valdes locekli. ' Sākoties LNAK paplašinātajai kura permanentajā vadībā, turp-valdes sēdei, ALAs valdes priekš- māk darbosies fonda priekšsēdis Rutīnas darba jautājumos māiņāi> lio visai mazā mērā spēj veii^ privātais pasākums -r žurnāls ,,Treji Vārti". Vajadzīgas teo-rētiskas apceres plašākai publikai par mākslu [uņ literatūru kaimiņu sētās. Svarigi būtu plāni skolēnu iepazīstināšanai ar kaimiņu |(ara- norisē pārrunājot divus pasniegt Piedalījies aktrises Almas MJačas žām, tautas tērpiem, dejām un mū-aizkavējušos apbalvojumus, vieno- godināšanas vakarā sakarā ar 75 tSIhu, Janka būtu kaimiņu aicinā-jās, ka Latvijas valstssvētku aktā mūža gadiem, pasniedzot māksli- šana mūsu dziesmu svētkos u.t.t. BPLAvaldes pr-dis P. Lejiņš kom- niecei LNAK vārdā aploksni. Bei- Tas visas ir iespējamās lietas, un ponistam prof. T. Ķēniņam pa- dzot izkārtota arī Latvijas 50 gadu ^ spētu daritāju pulciņi, sniegs Ziemeļamerikas latviešu medaļas„Pro^ Merito" un tās goda • Kādēļ svarigs būtu praktisko kultūras fonda šai pavasarī pie- raksta pasniegšana Hamiltonas piitiķn kongjress, kad jau nodibi^ šķirto goda balvu (400 dol.)mū- pilsētas galvām Vi Kopām, ko T. nāta BalfieSu zinātnieku apvienība zikas laukā, bet LNAK rīkotajā Kronbergs aicināts darīt turienes Baltijas lietu studijām? Par t© Latvijas valstssvētku pieņemšanā La^ijas valstssvētku aktā 15.no- atbildi devis šfs organizācijas 2ļl. novembra vakarā Latviešu na-vembri. toties starplaikā atkritu- priekšsēdis prof. Kings-Ķēniņš, kas mā nelaiķa J. Niedras atraitnei pa- si LNAK valdes pārstāvja braukša- vēsta^^ paskaidrojis, ka no viņiem sniegs viņam par veikumiem polī- na uz Sadberiju, lai pasniegtu jjevār gaidīt .praktiskās politikas tiskajā laukā piešķirto Apspiesto »Pro Merito' goda diplomu kana- jautājumu kārtošanu; viņi gān dos tautu nedēļās 10 gadu proklamē- diešu. skolotājai Džūlijai Makļīnai jonātniskus pēfijnmus lietu pama-šanas atceres medaļu. pateicībai par Latvijas un latvie- tojumank. Bet ļtagadne katru dienu šu tautas daudzināšanu vietējā sa- rada uzdevumus, kas prasa ricibu, biedrībā, 30 V. Kārkliņš rīkotāju to jāveic daritāju pulciņiem. Latvijas valstssvētktt rieibas komitejas Toronto ,priekšsēdis BEDB ------iepriekš svētku aKts nouoK *-igļ,s|-^audz an šos Udmašīnu, bet Toronto lidlaukā Melngaile (abi ALA), L Vīksna un zares vadītāju J. Dreifeldu ALAs Toronto, LNAK valdes 1. vice- tsjumu daudzi no tiem pat aiz nervozēja viņa sagaidītājs V. Fpes- J.Mežaks (abi LNAK). Bez viņiem sasauktajā informācijas darbinieku priekšsēža A. Rāviņa brauciens už gSm dirvim" Vecajiem cilvē-lācis. Tā abi gaidītie sēdē, iera- fonda valdē vēl darbojas atseviš- sanāksmē Pitsburgā, atzīstot to Sadberiju nav iespējams, tādēļ dip- Hem tāsad nienācis atminu- rat dās tikai ap pīkst. 10.30 vakarā, ķu" nozaru vadītāji, bet tie nav par ļoti plašu un uzsverot vidējās Joms nosūtīts pa pastu. LNAK pār- «fišanas laiks mi tā ir vērfiga no-ar ko ievērojami mazinājās kopi- permanenti amati, jo, atbilstot no- paaudzes darbinieku piedalīšanos gtāvis Vinipegā A. Vītiņš lūdzis darbība kura svariga vēsturnie-gājām pārrunām paredzētais laiks, teikumiem, nozares vadītājs var kuplā skaitā, viņu vidū labai tie- runātāju Latvijas valstssvētku ak- tiem bet iaunaiiem laiks rīkoties Līdz viņu ierašanās brīdim LNAK darboties tikai 3 gadus, tad tas no- sai esot ar augstākajiem akadēmis- tam 16. novembri, un šai sakarā uz Nāko'toe sauc un vilina Ir vajadzi' valde kārtoja internā darba jautā- maināms pret citu. kajiem grādiem. Atzinis an sanāk- vinipegu dosies LNAK politiskās g^g jaunas idejas 1o nedrīkstam jumus. , Latvijas valstssvētku rīcības ko- smes darbu par ļoti intensīvu un nozares vadītājs. V. Upeslācis. No- nonākt hipiju stāvoklī kur gan Izdarot iepriekšējā sēdē pie- «utejas Toronto pr-dis A. Rāviņš nozīmīgu, T. Kronbergs tomēr do- rādot uz Manitobas provinces 100 domas par esošās- dzīves mal-teikto valdes amatu pārkārtojumu, ziņoja, kapabeigti visi priekšdarbi māja, ka darba kārtā bijis par gadu svim-bām nākošajā gadā, A. „j. nepilnībām bet nav ide-Hdzšinējais 2. vicepriekšsēdis A. svētku aktam un koncertam 22. daudz referātu, kas kavējis apska- vītiņš ari lūdzis informāciju, vai ^ kādai tad būtu lābūt tai jauna-Rāviņš pārņēma 1. vicepriekšsēža novembri pīkst. 7 vakarā ītona au- fito jautājumu pamafigāku iztirzā- lnaK latviešu reprezentācijai va- |»ļ jaunie latvieši jāaicina pienākumus, bet par 2. vicepriekš- ditorljā. Sarīkojumu ar uzrunu at- šanu. Vēlāk viņš. piedaUjies ari rētu sūtīt kādu kori un mūziķus, jo ideism nākt klaiā šis sēdi izraudzīja līdzšinējo kasieri Wās A. Rāviņš, svētku runu teiks ALAs valdes sēdē, kurā cita vidū vinipegā ir tikai dejotāji. Tā kā j j » K.Tanni. Turpmāk kasiera amatu BPLA pr-dis prof.P. Lejiņš, latvie- spriests ari par Tautas balvas pie- nav zināms svinību laiks un finan-veiks līdzšinējais sekretārs J. šu un angļu Valodā viesus uzrunās šķiršanu šai gadā. T. Kronbergs ciālās puses kārtošana, jo ceļa iz-Skrastiņš, kura vietā sekretāra uz- LNAK valdes pr-dis T. Kronbergs, par ļoti interesantu un ietekmīgu devumi korim vien būtu ļoti UeU, j^ļ^^^ devumus pārņēma līdzšinējais bet norisi vadīs Andris Kaļiņš. atzina veidu, kādā ALA pašreiz valdes lūgusi no A. VItiņā tuvāku * biedrzims I. Alksnis,; bet biedrziņā Koncerta daļa 5 tautas dziesmas vācjīdzekļus sāvai darbībai, ietei- informāciju. -vietu ieņēma Dr.Ē.Upenieks. dziedās Hamiltonas meiteņu ān- cot pārējiem i??aldes locekļiem ie- TLB sestdienas skola, kura šogad šķirt't^^ Sēdes tālākajā norisē T.Eron-samblis Dzintars, Ineses černav- P^^^^^ A. bergs ziņoja, ka ALA valdes sēdē skas klavierpavadījutoā vijoles so- teriāUem un apsvērt, vai kaut kas latviešu valodas ziifišanām vai pat Zaķis, ziņoja par' Latviešu nacionā-Pitsburgā piekritusi LNAK propo- lo sniegs Arturs Jansons, bet pro- ^0 ALAs, „paņēmieniem" nebūtu.plhugi bez tām, lūgusi LNAK pai 1ās jaunatnes apvienības Kanādā nējtimam piešķirt Kanādai otru vi- grammu ar 5 dziesmām pabeigs Pārņemams arī Kanadaiv balstu šīs klases uzturēšanai, kuras kongresa norisi Otavā, kur viņš cepriekšGēža- amatu (tāpat kā, vīru koris Viesturs J,:^jļša va- T. Kronbergs vēl ziņoja, ka ko- skolēnu skaits neliels. Atzīstot šā^ dalībniekus apsveicis LNAK val-ALAi) abu valstu kopīgajā Ziemeļ- dībā. Akta ievadījuma^ lūgšanu pā ar. kultūras un izglītibas nozaru das klases vajadzību, valde nožē* des un tās priekšsēža vārdā. Pēc amerikas latviešu kultūras fondā, teiks māc. 1. fiops. SM©§ tālākajā vadītājiem L Vīksnu un J. Mežaku loja, ka pašrdz ricibā esošie at» (Sfobeigums 4. 1^?.) ir i9ņu laiks. Dāve ir jauka, ja mērķis ir clēls, un kas gan var būt cēlāks par brīvību savai tiecigā fonda līdzekļi ļauj pie-