If,
ir
pas Vija sarīkojumā 15. janvārī Rainbow telpās Hamiltp-nā, pulcējās ap 160 apmeklētāju, to vidiī apmēram trešdaļa jauniešu, no kuriem daudzi Mja atbraukuši no faron-to, vairumā tautas dejui kopas Diždancis dalībnieki. Programma bija tautas deju un mā-
zikāli priekšnesumi. Tautas deju virknē Mja vairākas as-
toņpāru dejas — Saules rotaļa, Žogu deja. Pavasara deja un Kamoliņš. Kopa demonstrēja arī vienu kristību deju
»- Vainadziņš, mičošanas deju — Vainagu deja un vienu bēŗu-deju — -Vāķēšana. Kopas, dalībnieku clioreograf i jā vēl nodejoja Auzu dejas, trīs variācijās, Brālīts un māsiņas, Vecpuišu deju un Raibos cimdus. Ar trim dejām vēl piedalījās bērnu grupa. Muzikālos priekšnesumos vēl bija kokļu duets/Baibas Morusas un Rutas   Ezerkalnes izpildījuma.
das valdes priekšsēža vietnieks Jānis Gailītis sumināja kopas vadītāju Laimdotu Mo-rusu, kura vairāk kā 21 gadu mācījusi tautas dejas m vadījusi tautas deju kopu Ha-miltonā. J. Gailītis par viņas pašaizliedzīgo darbu DV Kanādas valdes uzdevumā pasniedza viņai BV atzinības meda^ ļu zeltā, bet kopas dalībnieki sveica ar aaediem.
Sekoja balle, ko. ievadīja ar
či trimdā. Notika arī i Laimestos bija kopas ku dažāda veida rokdarbi Augšējā uzņēmumā
ra jauniešu tautas deju kopas Vija dalībnieki ar tās vadītā ju Laimdotu Morusu vidīi.
Foto: J. Gailītis
solo un Māras Ezerkalnes kla-viersolo.   Priekšnesumu nobei-
bā. Beju mūziku spēlēja Run-
•Ēdclīs A.l Bušs,
Plaši izplatītā rei'binošu vie^ lu lietošaiia, sevišķi jaunajā . paaudzē, ir viena no bīstasm-kājām parādībām tagadējā dzL vē' ASV. Sekās var dziļi ietekmēt ŠIS zem^es nākotni un var būt pat liktenīgas, ja neizdodas šo ļaunumu radikāli apkarot vai vismaz ierobežot.
Laikraksti, radio un telavīzi-ja gandrīz vai katru dienu ziņo pkr reitoekļu lietotāju skaita pieaugumu pamateko-1ās, vidusskolās un koiUedžās. Tāta<J pat bērni nav pasargāti no . šim briesmām. Kads mans pacients, 12 gadus vecs zēns, kas bija pasācis smēķēt marihuānas cigaretes, kuras piedāvājuši skolas biedri, man pastāstīja^ ka viņa skolā daudzi' tās smēķējot, ieskaitot pat skolotājus. Viņam gan ne-^ kāda liela griba pēc^ šīm cigaretēm neesot, viņš vēloties tikai ,,turēt līdzi" saviem biedriem. Marihuānas cigaretes varot viegli dabiit turpat skolā no biedriem vai uz ielas skolas, tuvuma.
Izdarītie āplēsumi rāda, ka apm. 12 — 20 miljoni ip-dzīvotāju ASV vairāk vai mazāk lietojuši vai lieto marihuānu. Priekš dažiem gadiem vairums, kas šo reibekli lietoja, bija jaunieši ap 20 g. vecumā, tagad to ļoti plaši pasākuši lietot vidusskolas ili-dzēkņi   un pat pamatskolās
Telpas,: trūkuma dēļ mine^i šeit tikai visvairāk lietotās reibinošās vielas.
® Marihuāna. Farmakoloģijā šī viela pazīstama ar nosaukumu Gannabis indica un medicīnā to lieto ne visai bieži kopā ar citām vielām pret nervozām galvas sāpēm un dažām citām vieglākām kaitēm, šo vielu lietotāji šeit pazīst arī ar daudz citiem nosaukumiem. Minēšu šeit tikai da^ žus: Indian hemp (Indijas kaņepe), hashish, chearas, mo-meka, pot, grass, tea, boo, Mary Jane, broccali, hash un weed.
Akūtas saindēšanās gadījumos marihuāna rada smagu-s organisma traucējumus: ne-^ mieru, nespēju koocientrēties, samazinātas sprieduma spējas, stipri izteiktas nepamatotu baiļu sajūtas, bažas, aiMomas, aīpmulsumu, atziņas un atmiņas spējas traucējumus, kam var pievienoties traucējumi sakarā ar īpamazinātām vai pat pilnīgi zaudētām koordinācijas rnējām. paaugstināti refleksi, kairinoši. dedzinoša sajūtā elpošanas orgānos, sāpes mus kūļos un vēl citi traucējumi., Garīgi nestabiliem cilvēkiem, kā arī individiem ar noslieci uz paranoju un schizofreniju, snaudošie simptomi parasti uzliesmo, un šie cilvēki .var
kļūt draudoši paši sev (pašnāvība) un sabiedrībai.
šeit vēl jābrīdina, ka marihuāna, ko ar hašiša nosaukumu kontrabandas ceļa ieved no Japānas, ļ Meksikas, Maro-kas un Turcijas un kas nonāk nelegālajā narkotisko vielu tirgū ASV, ir 2 — 6 reizes iedarbīgāka resp. indīgāka nekā šeit iegūtā. Bez tam Japānas marihuāna, kas atņemta kontrabandistiem un narkotisko vielu tirgotājiem, satur 50% opiātu, pie kuriem lietotāja organisms pierod, kļūst pilnīgi atkarīgs no šim vielām (drug dependence) un izjūt prasību pēc šo vielu arvien lielākām devām. Ja šo vielu lietošanu pēkšņi pārtrauc, pieradušā organismā rodas smagi, pat dzīvību apdraudoši traucējumi. Medicīnas literatūrā    aprakstīti vairāki
smagi
un to sekas Vietnamā staci-onētajās ASV karaspēka da-. ļās. Tā kāds 19 g. v. sardzes karavīrs pēc kopējas marihuānas cigaretes smēķēšanas ar otru kareivi pēkšņi bez kāda iemesla to našauj. Prātā pilnīgi sajucis, viņš paziņo priekšniecībai, ka nošāvis Ho-čiminu. Pēc ārstēšanās slto-nīcā un veselības stāvokļa uzlabošanās viņš padarītā nozie-
,® Amfetamini (benzedrini). Lieto medicīnā kā psīcMskus stimiilantus un pie lieka svara    noņemšanas pubertātes
laikā. Daudzi jaunieši to pasākuši lietot kā ,,ups", ko iegūst, izmantojot paslepšus paņemtas -ārstu   recepšu blan- / kas im viltojot ārsta parakstu.
© Barbitūrāti. Pretēji stimu-lantiem — amfetaminiem — baribitūrāti ir sedatīvi — no-mierinātāji ,,downs". Lietotāji tos pazīst šeit ar šādiem nosaukumiem: bennies, goo-fers, towners, red devils, red birds, phunies, green dragons, yellow jackets un tooies". 1930. gados tos lietoja tiesu medicīnā ASV kā „patiesības serumu", lai panāktu atzīšanos noziegumos. Tos tāpat iegūst un izplata kā amfetaminus. Saindēšanās pazīmes — hipomani-ja, līdzsvara un runas traucējumi (neskaidra, agresīva, apvainojoša rakstura), roku drebēšana, delīrijs un citas, psī-chisikas reakcijas pazīmes. Barbitūrātus parasti pārmē-^r rīgi lieto alkoholiķi un neuro- ļ tiki pret bezmiedzību, kā arī) pašnāvnieki. Pie barbitūrā-tiem lietotāji pierod, un to 6r-ganisms kļūst pilnīgi atkarīgs no šīm vielām.
®  LSD. Saindēšanās pazīmes
— hallucinācijas, disorientāci-ja, atmiņas traucējumi, sa-m-uisums, nepāīnraramas halles un pat nesamaņas stāvoklis. Ir indivīdi, kas. šīs vielas lietošanu mēģina attaisnot ar to, ka tā it kā atbrīvojot lo
) ikdienišķām rūpēm un pastiprinot radošā darba aktīvitāti
— literatūrā, miīzikā, mākslā u. t. t. Bet nereti šīs vielas lietotāji nonāk akūtā vai chro-niskā psīchozes stāvoklī un tad beidz šīs zemes gaitas, izlecot pa logu — vai nu būdami pārliecināti, ka spējīgi lidot kā putni, vai lai izbēgtu no nepārvarama ballu stāvok- ^
jā- pašnāvībā. '
ē Meskalins (mescaline). šai
vielai ir līdzīga   iedirbe kā
LSD, tādēļ pie tās nepakavē-
šos.
Vēl jābrīdina —sevišķi bērni, no puķes Morning Glory sāk^M lietošanas un līmes ošanas (gluesniftfmgj). Iedirbe līdzīga LSD. ļ
Ļoti   indīgs, pat  nāvējošs, ^ Ir nesen nelegālajā narkotisko vielu   tirgū   atklātais kokaīna un borskābes maisījums.
Ne visai daudzi, kas lieto kādu no šīm narkotiskajām vielām, to atmet pilnīgi. Vairums pāriet vai nu uz lielākām devām, vai už vēl smagāik iedar-:, bīgiem    opiātienl    (heroīnu,. mdrfiju), kļūdami pilnīgi atkarīgi nO; šīm vielām. Lai tās^ iegūtu,   viņu   lietotāji bieži .spiesti iet noziedzīgus ceļus.
Vēl priekš dažļiem gadiem nebija novērots, ka starp bērniem un pusaudžiem būtu heroīna lietotāji — to lietoja tikai pieaugušie. Pēdējā laikā laikrakstos arvien biežāk parādās ziņojumi, ka bērni un pusaudži pāriet 'no marihuānas uz LSD un heroīnu, kas viņiem pazīstams ar nosaukumu. ,,scag" vai ,,smack" (pliķ-šķis). Laiku pa laikam New York Times ziņo | par nāves gadījumiem no saindēšanās ar heroīnu. Tā 1968.] gadā Ņujorkas pilsētā miruši 800 cilvēki^
no saindēšanās ar to, ieskaitot 200 jauniešus, kuru starpā, bijis pat viens J2^,v. zēns. Pēc narkotiku ārstēša-
nas institūta Odyssay House direktora    Dr.   Dž.   Densen -
D'ženberaCDensen   - Gerfoer) aplēses 1970. g. vasarā Ņujorkas pilsētā jau bijuši 100.000 \ bērnu, kas ^ pieradinājušies lie- \ tot heroīnu. Tajā pašā laikā J tiesu ārsts M. Bēdeņs (Baden) ziņoja, ka mirušo   skaits no saindēšanās ara heroīnu starp, bērniem un   pusaudžiem pie- > audzis par 300%.
Eēibeklu lietotāji kļūst nevīžīgi paši pret sevi lin ^abied-
(Turpinā'jums ļl. Ipp.
1973. gada 3 ti 3 mīĻj. d mas valdība žādu tautībul priekšmetu jam mūzejaļ kultūrpētījuD projektiem. J valde cer gļ mas par etf kā arī iesk* filmas citās bibliotēka lej dotas etniski izveidos etniļ ras centru, chīvs iecerēj ko organizāci protokolus, zīme Kanadi
• No minēta: vairāk nekā ru nolemts pu kultūras ba deklarēji līdzēt „tādļ pām, kas d( šanos un c( sļpēju augt uļ Kanādai, kā| vajadzību p( izriet, ka projektus, ji tīstīt savu pieciešamībi un izveidot lūdz atbalsti Priekšroka liem un jauļ kas plānotij kultūras nicļ jiem kanadi^ Kanādas da; pu savstarlpi .danbību. Vaiļ jumā neatbai ipu nošķiršai diešu sabied] • Aktīvitāt( valdība atbai tūrif grupu rences, jauļ kultūras izml Arī vairākki bināšanu, jij kļauties kan< ba atzīst, ka ļ gūšana ir svi identitātes tādēļ ierosini provinču v; totu, attiec] apgādes iēn etniskā prēsj kultūras mēl la nozīme g rantu infori projekta pai vēl nav kā isludinā jūiņieļ
Pastāv
objektīvi uri stītām Kanj
_UMt|iWIIIHW''lil  r ■Mi>IW III
vēsturēm, h
pavalstmecl dzejusi paļ grupu vēstu] ču interese aktivitāte pi rālās un pi darbību uh (Beii