iem
TU
•pa. divas
kaiv Ētro-
vairā, r Veļu ozolza-ām, da-sinar-ksti ir ar da-un pi9-tu zēns s, gra-; pi^rdo. ošanu. š:V tas oš mei-ķiķināsļ bagātī-
ma au-odu tā* ^a Lat-leņem-ā;ušas stades. :āi jā-ī jumos āv at-ža pie-'! citos "planj-•^rakstī-ļauram-
kstnie-u pus-žlorgu iļi bi. ajam 5. Ip.).
gr&tak ; "Ar kulbām em zir-
Ip.).
ošo va. Ilosanas -a stās-ir labs matnie-V. Irbe
a. lētu
jam
4540
i
Ml-
w
'Sit'"
Nodibinoties Latvijas universitātei, pirmie Laitgales studenti bija apvienojušies vienā orgāni-, zācijā — Latgales studentu biedrībā, bet tā drīz vien tika ierauta politisko partiju virpulī, jo tai trūka principu un ciešu mērķu, kas studentus pāri visām partijām un dažādo uzskatu pretišķībām varētu vienot kopējam darbam un sadzīvei., 1925. g. 7. decembri studemtu grupa atdalījās no šīs biedrības un 7 no tiem nodibināja Latvijas universitātes studentu biedrību — Unitas Leltgallica. Tās uzdevums bija pulcināt un apvienot Latgales studējošo jaunatni ar nolūku to audzināt nacionālā, vienprātības un savstarpējās solidaritātes garai Savu interno dzīvi Unitas Lettgal» lica veidaja pēc korparādja principiem. Divi gadi vēlāk, 1927. g. 7. decembrī, Unitas Lettgallica pārveidojās par korporāciju, pieņemot devīzi vi-res unitae agunt, principus — darbs, saderība, dzimtene un krāsas — zils, melns, zel's, kas tulkojumā nozīmē: Tik^i zem zilajām dzimtenes debesīm, strādājot sma^u melnu darbu, gūsi zelta augjus.
Apvienoto korparāciju komā-nu garantēja pie korporācijas Talavija 1928. g. 25. janvāri, šī diena arī skaitās par Lacua-nias svētku dienu. 1931. g. 20. martā Unitas Lettgallica mainīja nosaukumu uz -,,Lacuania" — ezerzeme — kā literatūrā bieži tiek dēvēta Latgale, 1931. g. 12. ma'jā Lacuaniu uzņēma Prezidiju konventā. 1932. g. 17. novembrī iesvētīts Lacu^niās karogs un 1937, g. Lacuanias vapenis.
Lacuaniai   bijusi nozīme latviešu sabiedriski kulturālā : dzīvē, jo lacuaņu tiešs nopelns tija, ka valsts pēdējos gados novadu kopīgā darba saskaņa tika ievadīta aktīvā gul'nē. Ja-cuaņi aktīvi piedalījās izglītībā^ literatūrā, sabiedriskajā un na-c'onālpolītiskajā darbā, kā arī daudzām citās nozarēs dzimtenē un ir aktīvo rindās t^<^"d trimdā. Neatkarīgās Latvijas laikā Lacuaniai svinīgo solījumu bija devuši vairāk nekā 220 aka-' dēmiskās saimes locekļu.
Ot^ā pasaules kara PiH ^vm, ruse lactf^ņu stājās latviešu le^» kvm rindās. Lacuaņu sa'me kara vētrās un okupācijas varu slaidos cieta smagus zau'^ē-jums, jo trimdā izkļuva Mkai aom. 25 ^roc. Pir^a^**? .c^lMo-jums notika 1947. gadā, Eslin-genā. Trimdā Lacuania ir ^it-jaun'>jusi aktīvo darbību un tai' pievienojušies 56 jauni Idcekli.
Jubilejas  svin^as ^ākās 25. novembrī ar ziedu nolikšanu filistra Jāņa Niedras m komil-t'^ņa Jura Eubula \:m^ Jprkas latviešu ks.^os Toronto, pieminot visus mūžībā aizgājušos la-cuaņus. Svētku dievkahoiumš nolika Sv. Miķela katedrālē ar dziedones A. ¥aivodes (ķontr-alts) un A. Zariņa (vijole) garīgas mūzikas programmu. D'ev-kalpojumu vadīja filistrs mbns. ^Dr. Kt^EuSs, asistējot Dr, St Ladusānam,   Dr. B. Kokinam un prāv. J. Pudānam un prāv. St. Mozgam. ST)rediķi teica ņo Brazīlijas   atbraukušais prōf.
. St. Ladusāns. Jauno gu, ko bija dāvājušas lacuaņu dāmas, iesvētīja Dr. B. Kokins» Svinību twpinājumā otrā dienā sākās literārais rīts ar T.
terā-Hiā un zinātnē. Temats atbilda turpat Ierīkotā! izstādei, kas sas-āvēja nō lacuaņu publicētiem zinātniskiem darbiem gan dzimtenē, gan ārpus tāsi Referātu papildināja koreferents J. šķirmants no Čikāgas, Svētku aktā Toronto viesnīcā seniors Vilis Miklašēvics iepazīstināja ar Lacuanias tapšanas vēsturi un paziņoja svētku ziedojumus: Latvijas brīvības fondam 1000 dol. un Minsteres Latviešu ģimnāzijai 500 dol Bez tam paziņoja Lacuanias palīdzības fonda dibināšanu ar ierosinātāja Dr. St. Jaudzema pirmo iemaksu 1000 dol. Seniors aicināja mons.Dr. K. Rueu iesvētīt korporācijas vapeņa ātvei^
Sestdiena,: 1977. gada-17. decemteis, 49.. numurs
IBnilltfiliUimam
Grīnvalds (aploksne); Frater-ņitas Imantica sen. ī. Bera-Iteins (aploksne); Geršicalnia — I. Jaunkalns; Fraternitas Cur-sica — sen, 0. Perro; Toronto Eorporāciju". lopa
— S3E.
No   studenšu korporācijām
Korporāciju 50 gadu jubilejā sveic-nāja rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Grebežs un pasniedza no dzimtenes lacuaņu dāvāto kausu ar dzimtenes viršiem. Kā nākošais sveicināja dibinātājs Vitolds Krustāns. Kā dāmu pārstāve sveicināja īrē-ne Batņa (Imeria) m. pasniedza rudzupuķes. Latvijas kiŗā-
vlrus pārstāvēja Jāzeps Uti- ; nāns. Sekoja sveicieni no La-cuan:as Zviedrijas koT)as sen, A. Buša un no Dienvidamerikas pārstāvja Dr. S. Ladusā-na — kokgriezums un rakstu krājums. No Latv. korporāciju
apvienības sveicināja seniors 0. Perro — kauss; Lettonia — L Alksnis (kauss); Selonija «-^ sen. G. Sukse (grāmata); Let-tgallia — H. Jeckalējs (aploksne); Talavija — sen L. Gar-klāvs (kauss); Fraternitas Let-tica — V. Upeslācis; Latvia —
sen. J. Paukšēns (grāmata ar aploksni); Tervetia — I, Jan-kovskis (grāmata); Philyronia — E. Sproģis; Fraternitas Met-ropolitana—sen. S. Dulevsķis; Fraternitas Vesthardiana — sen. K. Kļaviņš; Fraternitas
Academica1 Ārgals (lauss); Fraternitas Lataviensis «— E» Bērziņš; Patria — T. Kron-bērgs (kauss); Vendia — J.
.5ga;,"--^
■rule'^ •  (aploksne); Dzintra S. Argue (aploksne): Imeria— I. Soutar; Selga — V. Lazdiņa; Gāujmaliete — D. Eeinberga (aploksne);:;Aurora,."-".^sēn. J. Zvagule (aploksne):' Spīdola — sen. G. Plumane; Staburadze— ¥: Udenāne; Studenšu Korpo-rāciju kopa Toronto <=- sen. S. Korule. Sveicienus arī nodeva Latvijas gcda konsuls Dr. U^en^eks un PBLA m LNAK vārdā T. Kronbergs. Bij i ar! rakstveida apsveikimio    : ,
Svētku; aktu beidza:ar'Ģaude-amus, bet pēc tam viesi-sekoja oldermaņa aicinājumam uz vīna glāz^. Vakarā notika svētku balle Tororti viesnīcā. Svinības .beid'^ās trešā^'dienā- ār lomer^■ šu Latviešu namā. Tanī pašā la^ka dāmas viesoiās oldermaņa āpraivņika. ģimenes mā-\ jā.
¥lis Miklašēvics,;.seni:rs
(T'jrpinājums no 3. tl lldzījgi klasiskai „izslaucisar nas" technikai; tikai nedaudzos gleznojumos domiaiē mGdernie pludināšanas paņēmieni.
Ozolas stipri izkoptais māk-slinieeiskais rcikraksts nemāt ms, risinot dažāda lieluma dar? b'Us. Maaāfeajos darbos reducēšanas technikā Un paralēlās līnijās veidotās detaļas konabinē-Jas visai pieņemami. Turpretī lieilāka formāta darbos sīkais virsmas zīmējums un plāni no^ segtais gleznas pamats nespēj S'dicmīļgi atē'lot aiuitores labi iz-veddoto pamatdomu. Tieši lielākos darbos lietotā piudināša-nas technikā atLauj daudz spēcīgākus krāsu kontrastus, tā īsaiedzct skatītājam daudŽ špē-
Eorporācijas Lacuania 50. gadasvētkos. 'At.ēlā- karoga iešvēte Sv. Miķeļa katedrālē Toronto. Priekšā seniors Vilis Miklašē» vies, aizmugurē no kreisās vice seniors Andris Beinarovics, ol-
Foto: J. Liģers
Baro&āli veidotie, it kā oma-'memtālie eksotisko augu aittē'li redzami daudzos darbos. Kompozīcijā dominē bagātās sānu detaļas — centrālā ideja izpau-
žas galvenokārt ar krāsu kon- pe-ēcl'gos pustoņus, kas latvie-trastu vai iitensitāti.   Daudz   m garam var būt pat tuvāki.
©fek'.īgāikas rādās retāk lie-tctās      ^ — i. ...
. , -  j- 1 Tunpmak ar linteresi vērosim^
dmamisikas diagonālas kompo-     . - ..   ^ ,     ... .
.    A-  4.     1 • ^   ^ Arijas Ozojis pieeja turpi-
zicijasi, (kas ta-pat Ozolai nerada    .    ., -  ,.
, nas veido'ties un attMities pakāpeniski, vai arī, kā līd's šiffii āķslinieces stiprākā puse, 'masliriece pārsteigs mūs bī šķiet, ir krāsu radītās gleznie- ain/ien jauniem un negaidītiem cisikās noskaņas. Viņa tikpat veitoli operē ar kcptoņu gleznojumiem kā ar gaumīgiem krāsu ikooiitrastiem. Apskaužama, varētu būt Ozolas spēja izvēlē-^ ties jo krāsainus logatus-, kas ar savu spēku sekmīgi papildina radniecligos toņus pašā gleznojumā. Tas sevišķi sakāms par grupu.
sveicina
sm paisjas
2
Troīpiski spēcīgie krāsu toņi joprojēni dominē mākslinieces gileznās. Tomēr pāris darbos var it kā jj
māc. J.. Smiia "ģimeaes