(turpin?jums lio 1. lappuse^ tas, varb?t, pamudin?jis vi?us do m?t, ka komunistu sp?kus var?tu satriekt 6 ^ ned??u c???. Ierosin? jumu liegt ?inai iero?us Vaington? raksturo: par p?d?jo l?dzekli, jo ?e- hei^?UsimsCangkaleks sa??ma du apg?di pa visu k?r? laiku un ?ri visu laiku p?c uzvaras pret Jap?nu. Iero?u s?t?iumi turpin?ti ^ r nol?ku Stiprin?t ?mu k? stabiliz?jou sp? ku visai ?zijai. Komunisti ir pie tiekami labi apbru?oti ar ieg?tiem jap??u iero?iem, bet vald?bas kara- piks ir daudz lab?kl^ ^^ s^ Vien? no l?dz im sp?c?g?kajiem uz brukumiem A S V imperi?lismam Maskavas radiofons, atsaukdamies uz padomju laikrastuNew Times", apgalvo, k? amerik??u saimniecisk? un politisk? nost?ja ??n? izriet no glui nep?rprotamiem pasaules do min?anas pl?niem." A S V atbalsts Kuomintanga reakcion?raj?m aprin d?m c??ai pret demokr?tisko kust? bu ir galvenais faktors, kas veicina pilso?u musin?anu uz pilso?u karu ??na," pliebilst ,,N?w Times". A p galvojot, ka amerik??i uzskata savu '. saimniecisko predominanci ??n? p?r ,,likulgu kara ieguvumu" un savu Jauno saimniecisko robeu," radio fons deklar?: ??nu uzskata par vie nu no svar?g?kajiem posmiem ce?? uz domin?anu vis? zemes lod?." ?? nas demokratiskie elementi" ir gal- ' venais ??rslis Amerikas ce?? uz t?s ekspa?sij as; pl?nu" piepild?anu, ap galvots rakst?. - ~ Jeruzalem? Kara?a D?vida viesn?c?, kur atrad?s ang?u galvenais t?bs, spr?gusi terroristu mesta bumba. 22. j?lija p?cpusdien? viesn?cas priek? piebraucis auto ar 5 v?riem, tie iz?vui uz k?du ang?u virsnieku viesn?cas v?rtos, ielauzu ies priekz?l? un piespiedui tur esoos darbiniekus atk?pties, p?c kam metui bumbas. Visu nakti str?d?jot gl?banas komand?m l?dz n?ko^m r?tam izdevies izrakt 41 nogalin?t? l??i, bet par 50 person?m joproj ?m tr?ka zi?u. - Marals T i - to pazi?ojis, ka d i e n v i d s l ? v u deleg?cija ipiera konferenc? c?n?sies par 4 ?rlietu ministru l?muma gro z?anu. Vi? izteicies, ka kri?vu ?r lietu ministrs Molotovs c?n?j?s par m?su taisno lietu, cik vien var?ja, bet vi?am bija j?piek?pjas, lai neiz jauktu konferenci." Tito apgalvojis: jJPateicoties l?gumiem ?r Padomju Savien?bu, Poliju, Cechoslovakiju un Alb?niju, m?s esam izvair?juies no pak?auan?s saimnieciskam spiedie nam, ko pret mums grib v?rst zin? mas lielvalstis." Vaingtonai pazi ?ots, ka 10.000 to kreiserim , ,Hun- tington** pav?l?ts pievienoties A S V Vidusj?ras flotei Triest?. Flotes mi- Bistrija paskaidrojusi, ka floti ap Triestu koncentr? t?p?c, ka j?at balsta turienes okup?cijas sp?ki. Maskavas radiofon? nola^ ^^ das" raksts, kas zi?o, ka V?cijas rie- at?auju ce?ojumiem uz Krieviju . Portlend?. 23. j?lij? (AP). L a i gan Savienot?s Valstis uz??mu?s un karaliski g?d?juas par krievu ur- n?liistiem un profesoriem, prezidents Trumens saka: M?s nekad nesa?e mam pretiel?gumu." i Sis prezidenta koment?rs izteikts 27. maij? v?stul? republik??u sena toram Ovenam Brusteram (Brewster), atbildot uz Portlendas Y M C A ' s vad? t?ju ierosin?jumu, ka krievu un amerik??u vald?bu un studentu p?r st?vju apmai?as viz?tes pal?dz?tu izkl?din?t neuztic?bu un veicin?tu ?bu valstu savstarp?j?s attiec?bas. Y M C A ierosina ja, lai divi gadu laik? visi A S V kongresa locek?i apmekl?tu ICrieviju un Augst?k?s padomes lo cek?i Savienot?s Valstis. Prezidenta v?stule skan ?di: M??ais Oven! Es ?oti priec?jos par Tavu rakstu, kuram bija kl?t Port lendas V M C A ' s v?stule par valsts darbinieku un audzin?t?ju apmai?u ar Padomju Savien?bu. M?s esam centuies taisni to dar?t, bet tas ir t i kai viena virziena ce?. K a d Dr. Konants bij? Maskav? ko p? ar Bernesu, vi? bija iel?gts uzru n?t krievu zin?t?u akad?miju, bet nekad nesa??ma at?auju o uzrunu pateikt. Molotovs aicin?ja vi?u to , bet Bemesam/kas pras?ja, kad lai Konants to darot, atbild?ja: vai tad vi? nesaprotot jokus? Mums nav bijis iesp?jams ieg?t ?s zemes laikrakstu izdev?jiem vai pro fesoriem kaut jebk?das ce?oanas at ?aujas jebkur Krievij?. V?stniec?bas locek?iem nekur nav at?auts iziet bez pavado?iem. Pie mums te ir bijui krievu av?nieki, krievu profesori un daudz citu l?dz?gu lauu, un m?s esam tos karaliski uz??mui, bet ne kad nesa?emam pretiel?gumu. M?s tie?m nevaram ,izdar?t inv?ziju* v i ?u zem?, ja vi?i to nev?las. A r pa tiesu cie?u Tavs Harijs." The Stars and Stripes skribentiem Berl?n?. 23. j?lij?. K?ds augsts krievu virsnieks odien izteic?s, ka min?jurnu st?sti, ko rakst?juas aiz dom?gas spalvas, ir viena no galvena j?m par?d?b?m, k?d?? m?su tautas ne vienm?r var?juas saprasties." Virsnieks teica: Ja k?ds ameri k??u reportieris redz autokravu krievu karav?ru vai uzzina par k?du sarkan?s armijas ikdieni?u pav?li, vi? t?l?t redz ,sarkanu' un pastipri na savas iedomas un aizdomas par liet?m, kuras nesaprot. Rezult?ts ir pret Padomiju v?rsts 2i?ojums, kas izraisa savstarp?jus p?i-pratumus." L a i ilustr?tu savu viedokli, v irs nieks piemin?ja k?du iepriek?j? dien? ?ujork? sarakst?tu telegr?fisku zi?ojumu, kas atsaucas uz ticamu Maskavas avotu apgalvojumu, ka marala Zukova viet? par sarkan?s armijas visu sauszemes sp?ku ko mandieri st?jies marals Ko?evs. Neapstiprin?ta inform?cija S? inforin?cija var b?t patiesa," vi? paskaidroja, es to nezinu t? p?c, ka neesam e sa??mui apstipri- n?jumu. Bet nav pareizs zi?ojum? izteiktais iztulkojums, ka p?rk?rto ana izskaidrojama ar krievu poli tiku neatst?t augstos poste?os sarka n?s armijas komandierus, kas ciei sadarbojuies ar rietumu Sabiedro tiem." . Pirmk?rt," turpin?ja virsnieks, marals Ko?evs bija padomju ko mandieris Austrij?, un visiem labi z i n?ms, ka Ko?evs sadarboj?s ar ame rik??u komandieri ?ener?li Klarku, daudz gad?jumos k? Klarkam, t? K o - ?evam publiski apliecinot viens otram cie?u. Otrk?rt, ja m?s sar kan?s armij as virsnieki neko nezi n?m par nost?jas mai?u m?su pau armij ?, k? tad to var zin?t reportie ris Vaington??" The Stars and Stripes tumu josl?s nov?rota tendence ap vienot lab? sp?rna partijas. ,,Atkl? t? reakcijas sp?ku ?onsplid?an?s" esot krass pretstats .,,??r?iem, k u rus liek v?cu soci?listu vien?bas partijai, kas izveidotos, apvienojot; komunistu un soci?ldemokr?tu parti jas." Raid?j um? deklar?ts, ka sor ci?listu vien?bas partiju rietumii jos l?s kav? visos iesp?jamos v e i d o s , - - t?s viet?j?s organiz?cijas izjauc, t?s sapulces un literat?ru aizliedz." T? l?k teikts, ka ?ondonas un ?ujor kas laikrakstos apvienoan?s kon gress nosaukts par soli uz totalit? rismu. No otras puses London? un ?ujork? neviens neizsakot sautumu par lab? sp?rna partij u apvienoa nos rietumu josl?s." > - A S V armija zi?o, ka B a v ? r i j ? s ieklietu mi nistra Ludvig? Fikera apcietin?a n? notikusi p?rpratuma d??. K o m u nistu partija pazi?ojusi, ka reiz? ar Fikeru apcietin?ts vaj?to personu ministrijas darbinieks Olevkis, Minchenes pils?tas valdes darbi nieks Meis?ingers \m v?l k?ds ko munists. Dom?, k a apcietin?ti ari vaj?to personu komis?rs Bav?rij? Asters un k?ds Spechts, kas abi nav partijas biedri, un Padomju Savien? bas draugu apvien?bas biedri ; B u k - lejs un Millers. Par visiem p?r?jiem iz?emot Fikeru, armija atteikusies sniegt zi?as. Milit?r? vald?ba p?r traukusi komunistu laikraksta ,,In- formationsblatt* public?anu. L a i k raksts p?rspiedis k?du las?t?ja v? stuli no N e w Tprk Herald T r i b u - ne" Par?zes izdevuma, kur? asi k r i tiz?ta Milit?r? vald?ba par t?s no st?ju leg?lu grauti?u organiz?an? pret v?cu komunistu partijas bied riem." P?rtraucot laikraksta izdo anu, paskaidrots, ka v?cu izdevu miem stingri aizliegts p?rspiest cit?s zem?s public?tus rakstus. P?vests Vatik?n? 20 min?u audienc? pie?? mis UNRRA's ?ener?ldirektoru L a - gvardiju. ?ener?lisims Sta?ins Maskav? pie??mis Cechoslovakijas ministru prezidentu Gotvaldu. 4.000 ang?u un indieu karav?ru p i l n? kaujas apbru?ojum? apsarg? svar?g?kos punktus B o m b e | ? , kur streikot?ju nemieri apdraud dro? bu. L a i apkarotu melno tirgu, s? kot ar 1. augustu, ang?u josl? V? cij? okup?cijas naudas viet? karav? riem izdos maks?j urnu z?mes. O k u p?cijas naudu var?s lietot vien?gi pie Iepirkumiem no v?ceiem. U N i n form?cijas noda?a, s?kot ar 1. au gustu, s?ks izdot U N ned??as bi?ete nu. A S V armija pazi?ojusi, ka 3 no 8 amerik??iem, par kuriem z i n?ms, ka tie apprec?jui v?cietes, iz sl?gti no armijas dienesta un izraid?ti no Eiropas. Eomas laikraksts I1 Tempo" zi?o, ka divi jaun?kie M u - sol?ni b?rni Romano un Anna M a rija atv?rui mazu kabar?ju Neapo les tuvum?. Tas iek?rtots p?rb?v?t? zvejnieka b?d?. Anna Marija ap kalpo viesus, pa laikam s?stoties ar tiem pie galda, bet Romano pal?dz or?estrim, sp?l?jot akordeonu. M u - sol?ni meita paskaidrojusi, ka tiem bijis kaut kas j?dara, jo no vi?as t?va ?paumiem tiem izmaks? ne vair?k k? 20.000 liru m?nes?. Muso- llni atraitne str?d?jot m?jsaimnie c?b?. 1. decembr? beigs D?e- pras sp?kstacijas aizsprosta jaunuz- b?vi. T?d? gad?jum? darbs b?s veikts 33 m?neu^ laik? p?c pirmo str?dnieku ieraan?s. Tagad pie jaun- uzb?ves str?d? 14.000. No tiem 40 proc. sievieu un 1.200 v?cu ka?a- g?stek?u. S? liel?k? Krievijas sp?k stacija, kas priek 1941. g. raoja 3.000.000.000 kv7 stundu gad?, kara laik? divireiz sapost?ta. K a d v?ciei to sasniedza 1941. g. vasaras vid?, vi?i atrada, ka krievi izspridzin?jui ap 200 m no braucam? dambja, lai ienaidnieks tp nevar?tu izmantot par tiltu. Divi gadus v?l?k, kad krievu sp?ki atgriez?s pie dambja, v?ciei to bija nopost?jui v?l pamat?g?k, at st?dami virs ?dens l?me?a tikai da us metrus, izspridzinot dambi 800 m garum?. Visas turb?nas un ?enera tori bija sapost?ti. No sp?kstacijas pils?tas Zaporojes 80.000 iedz?vot?ju bija palikui tikai 10. r-- Atkl?jies, ka Bikiiiijas atombumbas izm??in?juma c?ka nr. 311," kas p?rsteidza zin?t niekus ar to, ka negrib?ja mirt, ir kr?pniece." Spr?dziena tuvum? t? nemaz nav bijusi. Tagad neviens vairs nezina, k? radies apgalvojums, ka ? c?ka dr?z p?c spr?dziena atra sta peldam Bikinijas l?c?. The Stars and Stripes Bolivie?l sace?a^ un nogalina prezidei^tu^ Lapaza, 22. j?lij? (UP). Bol?vijas republikai odien bija jauna vald?ba, bet t?s l?dzin?j? prezidenta Gual - berto Villaroela l??is kar?j ?s la ternas stab? asin?m slac?t?s prezi-( denta pils priek?. \ Pabeidzot asi?aino c??u un at?e mot varu vald?bai, kurai p?rmeta pilso?u br?v?bu apspieanu un poli tisko pretinieku slepkavoanu, trium f?joie studenti un str?dnieki ar Bo l?vijas augst?k?s tiesas sv?t?bu nodi bin^ja jaunu pagaidu vald?bu. Prezidentu Villaroelu nogalin?ja asi?ain? uzbrukum? prezidenta pilij,., ko revolucion?ri ie??ma ar l-okas gran?t?m. P?c ielauan?s pil? revo lucion?ri atrada prezidentu smagi ievainotu, bet v?l dz?vu, un no bal kona nogr?da vi?u pils pagalm? klie dzoam p?lim pie k?j?m. Vi? mira daus mirk?us v?l?k no kritiena u n . ievainojumiem. Tad vi?a l??i uzk?ia pie laternas staba pils laukum?. P?c tam nodibin?j?s pagaidu va l d?ba chunta ar pagaidu preziden tu Nestoru Gilenu l?dzin?jo aug^ st?k?s tiesas juristu priekgal? un pa vienam p?rst?vim no Lapazas universit?tes m?c?bas sp?kiem iin str?dnieku feder?cijas. Jau veselu ned??u bija turpin?ju ?s demonstr?cijas, kuru tre? dien? vald?ba atk?p?s. Prezidentam tom?r paliekot' sav? amat?, pils?tas iel?s s?ka dr?zm?ties lieli., pa da?ai apbru ?oti ?auu bari. Tie vispirms dev?s uz pils?tas valdes namu, ielauz?s ar sen?l? un apbru?oj?s. / G??u laik? prezidents vienu reizi m??in?ja izb?gt, bet aute?u uguns un barik?des iel?s piespieda vi?u at griezties. Vi? pa radio piepras?ja pal?dz?bu un automobi?us br?vpr?t? giem, kas b?tu ar mieru izlauzties cauri barik?d?m. Bet pal?gsp?ki ne n?ca, i K a d revolucion?ri p?c ?ute^- ?u un gran?tu uguns ielauz?s pil?, tiei nogalin?ja nedaudzos v?l ar pre zidentu palikiios darbiniekus. L i d ma?na, kas iedarbin?tu motoru gai d?ja prezidentu lidlauk?, lai aizvestu vi?u i?z C?li, to vairs nesagaid?ja. Kauj? cietub skaitu v?rt? uz 2000. Revol?pioiji?ri apl?, ka p?d?j? c??? ap pili no vi?u vidus kritui 130 un ievainoti 200. Uzvar?juie sp?ki deklar?jui, k a grib rad?t konstitucion?lu vald?bu. Vi?u uzvara gandr?z vis?s Dienvid amerikas valst?s-uz?emta ar ganda r?jumu, un fioverot?ju vair?kums (lo m?, ka A S V ?rlietu ministrija ar r e - - vol?cijas izn?kumu b?s apmierin?ta, jo agr?k izdot? A S V vald?bas zil? gr?mat? nor?d?ts, ka dai lio v i s - . augst?kajiem , Bol?vijas ier?d?iem bijui i iejaukti dar?jumos ar Eiropas nacistiem. Ir izteikti ar? uzskati, ka 1944. g. revol?ciju, kur? Villaroels n?ca pie varas, atbalst?jui nacistu elementi. 1944. g. j?nij? A S V vi?a vald?bu gan bija atzinuas. The Stars and Stripes V i l i Ozoli?u no R?gas, ies. 44. VIII, un Al?nu Lu?enoku np Bukmui?s Medusm., 43. g. aizv. uz V?ciju dar- badien., m. Ricbards Luka?vics: Baltie Camp, W6rth-Kas., Geismar- landstr. 22, Gottingen (20). ; 3135 Par dkar. Helmutu Kalkauu, d. 25. 24. 9. R?g?, no Jaum'aunas Ozolz?l?m, 45. II bija Breslav?, 5. III Luftw.- Kampf-Rgt. un Bresl. milit. kazar m?s sardu r., l?dz z. br?lis G u n - daris kurts Kalkaus: Becelaere- Kaserne, 11-20, Esslingen/Neckar, Wttbg. (14a). 3136 Br?li Arnoldu J?kobsonu, dz. 08. 23. L , no Ik?iles p. un Rutu Veseli, dz. 24. 7. 1., no R?gas, Bauskas 101, m. Arv?ds Strautnieks: D P Camp 224/F, Ohmstede, Oldenburg i. O. (23). 3169 Par G u n ? r u I e v i ? u , dz. 26. 4. 11,, no R?gas un G u n ? r u N i e d r u , 45. III bija Svinemind?, l?dz z. B r i g i t a I e v i ? a : Hotel zur Sonne, Ebenweiler,i Kreis Saulgau, Wttbg. (14b). 3170 Par ? u n ? r u K ? p o s t u , dz. 26. 24. 5., no R?gas, 44. VIII ies. un aizs. uz V?ciju, l?dz z. br?lis O. K ? p o s t s : D P Camp 3, Lahde, Kreis Minden, Westf. (21). 3157 Par K u p r'i i e m J ? n i , dz. 19. g . , Antoiiu, dz. 23. g., un T a - d e u u ; dz. ?6. g., l?dz z. t?vs J ? - B e p s K u p r i s: Latvian D P Gamp, Flensbi?rg-M?rwik (24). 3158 Pieder?gos m. J?nis Pakovskis no J?kabpils: Hindenburgstr. 18, Gau- ting b. M?nchen, B^yern (13b). 3159 Ubarsta likteni, dz. 17. 23. 2., no Jelgavas, bija Sofienvald? Ers.-Feldbtl." 3. r. un s?t?ts uz Dan- c?gu, l?dz z. t?vs K . Ubarsts: DP 6, Bornsen, Hamburg-Berge- (24). 3160 Radus m. Roberts Karlsons, dz. 12. 23. 10. L?durgas p., un Roberts Ozo li?, dz. 25. 27. 6. Lub?nas Cesvai- niekos: British D P Hospital, Hunt- losen i. O. (23). 3161 Br?li Osvaldu Zari?u, dz. 26. 17. 2. Lubejas p., un Aleksandru Rungaini no Lubejas p., bija 19. div. artil., F P 57958 c, m. K?rlis Zari?: Latvian Camp, Auf der Schanz 5, Ingolstadt, Bayern (13b). ,3163 Par Otvariem V . v. Pauli, dz. 08. U . 3., un Nelliju, dz. 02. 30. 1. Jaun gulbenes p., no Dzelzavas Muinie kiem l?dz z. m?sa Milda Otvara: Latvian Camp,,^.Kleink?tz b. G?nz- burg/Donau, Bayem (13b). 3164 Radus m. R u t a G r ? m a t n l e c e : Hotel Sonne", Ebenweiler, Kreis Saulgau. Wttbg. (14b). 3162 M?ti Martu Kirteinu, m?su ?riku Anzaku, radus, draugus un pazi?as m. Egons Kirteins, dz. 21. 2. 7., no Jaunburtnieku Save?am: Latvian Camp Noor'V Eckernf?rde (24). 3165 Par R 0 V e s ? i m e n i , pirms kapi tul?cijas bija Vitenberg?-Lutertat?, Bereitschaftslager^ Apolendorf. l?dz z. V e r n e r s R o v e : Latvian D P Camp 3, Lahde/Weser, Westf. (21). 3156 K?rli un Edgaru Gulbergus, bija Fliegerhorst 4-4, Memmingen, m. K?rlis Bergs; Ernu Ozoli?u no R? gas, Br?kle?u 9, un P?teri Amoli?u no ?eguma sp?kst. m. Edvards D? ri?is: Latvian D P Camp, 29, Hers- bruck, Bayem (13a). 3166 Par sievu ?ertr?di Taubi dzim. M?- ringu, dz, 03. g., un meit?m Tam?ru, dz. 24. 19. 4., un Ludmilu, dz. 25.. 12. 6., no R?gas, L . ?engaraga 3-4, bija Brandenburgstr. 16, Kalisch, l?dz z. Pauls Taube: DP Gamp 570, Wedel, Holst. (24). 3168 Par ieroi^u meist. Herbertu Aizsilu, dz. 19. 23. 12., bija 19. div. Gr?ve?a art. p. Kurz. , un zi?n. Raimondu Magoni, dz. 23. 10. 6., 45. I bija 15. div. 32. p. 2. btl. Danc?gas apk., l?dz z. Helga Aizsila: Latvian D P Camp, Rendsburg (24). 3131 Latvieu V?stnea" izdev?js un atbild?gais redaktors Publisher and Editor-in-Ghief: V i k t o r s B a 1 1 - k ? j i s . Redakcijas koll?gija: Aleksandrs Balodis, Viktora Baltk?jis un Arturs T?lmanis. Redakcijas adrese; L a t V i e u V ? s t n e s i s " (Latvian New8 Bulletin), Hotel Convikt, Dillinge?/Donau, Bayern (13b). ,,Latvieu V?stnea** 2 m?neu abonements ar pies?t?anu maks? 8 markas, pusgada abonements 20 marku. Atsevi?a numura cena 50 feni?u. Tuvinieku mekl?anas sludin?jumi, public?jot vienreiz?ji, 3 markas un sludin? juma atk?rtojums v?l 2 markas par mekl?jamo personu. P?r?jie sludin?jumi 2 markas par rindu. Pustrekn? sali kum? 50 proc. d?rg?k. Prec?bu sludin?jumus nepieriem. Abonementu un sludin?jumu maks?jumi Latvieu V?st nesim** no a m e r i k ? i i u okup?cijas joslas pies?t?mi ar pasta p?rvedumu p?c adreses: Latvieu V?stnesis**, Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b); no a n g ? u joslas iemaksas pies?t?mas vai nu ierakst?t?s v?stul?s tiei izdevniec?bai Dillingen? vai ar? ar pasta naudas p?rvedumu L i d i j a i D r a v n i e c e i , Latvian Camp ,,Frische Quelle'*, Hiddesen bei Detmold, Lippe (21), atsevi?i par to.paziriojot izdevniec?bai; no f r a n ? u joslas iemaksas s?t?mas ierakst?t?s v?stul?s tiei izdevniec?bai. Abonementi atjaunojami 2 ned??as pirms to izbeigan?s. Maks?jumus var nok?rtot ar? Latvieu V?stnea" p?rst?vjiem, kuru v?rdi un adreses public?ti laikrakst?. Par laikraksta savlaic?gu nesa?emanu vai abonementa p?rtraukanu technisku iemeslu d?l izdevniec?ba atbild?bu neuz?emas. Neizlietotos manuskriptus autoriem nos?ta atpaka?, ja pielikta kl?t sev paam adres?ta, ar vajadzi g?m pastmark?m apmaks?ta aploksne, nLatvieu V?stnea" pelna^ t?ro atlikumu idielo latvieu b?g?u un karav?ru apr?pes vajadz?b?m. Par br?li J?ni Ozoli?u no Bauskas Misas, bija zen?tart. pie Solpke, l?dz z. Ludvigs Ozoli?: Latvian Camp Antwerp", Flensburg-Scharnhorst (24). 3171 Le?. E g o n u A n s o n s k i , bijis Etai?-as darba nom. Francij?, m . ^ ? - sa M . F e i e r a b e n d a : I^atvian ?)P Camp, Wiesbaden (16). 3155 Pieder?gos m. Aleksandrs Ulrichs no Jelgavas: Latvia^n Camp, Auf der Schanz 5, Ingolstadt, Bayern (13b). 1 3172 Pieder?gos, radus un pazi?as m. A r turs Vasulis no Slokas: Baltie DP Camp, Wolterdingen, Soltau-Land, (20). , 3167 Par?v?ru ka?. of. A I f r e d u P r a n - k u (Franku), dz. 12. 23. 5., no R?gas, Hospit??u 16-7, 45. I bija pie Dan c?gas, l?dz z. M a r i j a F r a n k a : D P Camp, 1-68, Murnau, Bay. (13b). ' ' 3139 / Pai; ^ 3. b?vp. 1. btl.. 3. r. ka?. Sta ?islavu To?elovski, dz. 25. 17. 10. Kap?nu p., bija pie Pasevalkas, l?dz z. t?vs Bro?islavs To?elovskis: D P Camp Cer?ba", Holzen ?. ^Eschers- hausen, K r , Holzminden'(20). 3130 Par A r i j u E g l i , dz. 22. g., no R? gas, I?arijas 134, bija ar 29 g. v. N a - t ? l i j u \KT i p i Olivas nometn?, l?dz z. N a t ? l i j a P ? t e ' r s o n e : D P Camp, Kleinkotz b. G?nzburg- Donau, Bay. (13b). 3190 Printed by Manz, Dillingcn. 11.65a