li?
2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, i978. gada 16. septembris, 26. numurs
SESTDIENA, 1978. G. 16., SEPTEMBRIS,
Latviešu nedēļas ilaikrakstš, isaāk sestdieoās. Mevējs «— Latvija Amerikā Publishing Ltd, Atbildīgais redaktors iKrišs SIDARS. Redakcija: 125 Broadview A?®., Toroeto, OnL, Canada M4M tālr. 465-7902. Ņujorkas radakcijas vadītājs: V. Iube, 4035 Komboufe Aive., Brons, N. Y. 10466, U.S.A. Tālr. 934-7917. - Čikāgas redakcijas vad. V. Jaimkalnietis, 1305 Taylor Ave., Racinep Wis. 53403. Redate Austrālijā Edi Šmugajs, 28. Talfs Ave;, Lugarno, NSW 2210, Australia.
Redakcijai tiesības mamuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpaksļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons ,(citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personisks uzskats un ne katrā gadījumā a^tbilst red. viedoklijn.
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — 25 doL, 6 mēnešiem ■» 13 dol., 3 mēnešiem 6.50 dol. Atsevišķa numur cena 60 centu.
Sludinājumu maksa: gludina jumu daļā $3.503 .f^g?^o tekstā $5.75, pirmajā vai pēdējā Ip. |10.00 par 1 collas telpu. Sarīkojumu $1 par rindiņu, atkārtojot atlaide.
Laikraksta abonēšsina sludinājumi
Par jaiuno pāvestu ievelētais Venēcijas patriarciis Albini Lfu. čāni nav,ne diplomātts, m Romas kūrijas prakses paizinājs viņš ir dvēseļu gans^ ra'kstiuira ziņā ļoti Mdzlgs Jānim XXnL Pirmā uzstāšanās tautas priek-. šā iepiPiecinlāļja visus, kad smai, dīgs, bravs un 'labā omā viņš pasitāJstīja,. kāds pārslteiguims bija viņa ievēlēšana m kālpēc viņš pieņēmis vārdu Jānis Pauls, savu priekšgājēju pie-miņai.
Jaunais pāvests dzimis strādnieku ģimenē. Viņa tēvs bijis sociālists. Dēls, taga^iējalis pāvests Jānis Pauls I, jau agrā jaunībā izšķiries iestāties se-manāntā), lai kļūtu par. priesteri. Viņš rakstījis vietējā katoļu laitoraksiiā un' .visu mūžu paJi-cisļ uzticīgs župnāllsimam. Viņš teicis —• ja nelbūtu kļuvis par garīdznieku, būtii izvēlējies žuiimālistk ainatu. liels grāma-tni laslājs Un apdārvināts ar izcilu atmiņu, viņš spēj skaitīt no galvas Ģēti, Dikensu, iMar'fcu, Tvanu, ōestertonu, kā arī garf. gos autorus. Evaņģēlijs viņam ir fvišmHākais,
Jānis Pauls I dzimis 1912. gada 17, oktobri, Ziem©}italijā, Fomo di Canale ciemā, Bel-lūno bīskapijā, kur viņš/ ari izglītojies m iesivētits par priesteri 1935. gada 7. jūMjIā. Pēc tam iiegoivis doktora gira-du Gregorianas universitātē, Ronm. BLrmā darba vieta bijusi dzimtā draudzē, pēc tam kaimiņu draudzē Agordla, kur bi)jis paiīgmācītājs - vikāirs, reL iē pasniedzot ticības mācību vietējā tecMkumlāi. Dft vien iecelts igar Bellūno garīgā semināra viļeereiktom un teoloģijas, baznīcas tiesīiki um . 1ās miāifcsaas profesoru, gadā (Viņu iecSa par BeSlūnto dīecēzes ģenenālvifeāru uin par
ievērojis pāvests Jānis XXIiI un 1958. gada 15. delembcrī iecēlis pax Vittoiio Veneto bls-■fcapu;; P^ ^. ;v!iņu : ari kpnseteē-: . jis;"svētiā- - Pētera-: ^.bažiiiikā,;-;27, diecambiTī. Vienpadsmiļt gate viņš palicis kā šos diecēzes gans Un izkopis dvēseļu apirūpi, izeeldamies «ar mā<jl!bas skaidrību, 'i^situra maigumu un labām, teologisikām .zināišaniām.' 1969. gada 15. decembrī Pauls VI viņu iecēla par Venēcijas patriairchu 'Un 1973.' gada 5. martā -» par kardiinšli.. Venē-:.d!ji..;; 1^ :-kā .^Jūtīgs'
dvēseļu gans. Viņš' pieņemta visus, kas vēlējās viņu satikt, īpaši strādniedd m jaunatne viņam bija tuva. Viņu^ dēvē .pa^v; mazo. -ļausii:-tē^ Pats': viņš vienmēr bijis vienkāršs m daATigs. Pasemoba ir viņa mīļais tiikums. Jaunībā, semināra laalka .brfvdieniais, viņš netoaumē. jaes piedalMes lauta darbos.
Savu pirmo ■vēstījumfu viisai pasaulei Jānis Pauls I deva latīņu valodā Sfctitnas kapeilā, konkiāva dievkalpojuma laikā, 27. augtustāv iTur redzams jaunā pāvesta darbības plāns, .kas - ir 'aeļp!rieķž^o:pāvēst^ ■ un'; PaulavVĪ :;diarba;. tuiTļlini-jums. Viņš turpinās Otrā Va-
dieci^. Savte piedsSfvoluimus šai darba viņš' atstāstījis gra-
ma^ "Kate<»hēzes gabali", kas ipiedmvojusi 7 izdevumos.
par vi^am tautām, jo baznfea ir visas pasaules pestlšaiOas sakmamenfts, kā komeiļs . tp at» glādināja. jBaMca ir aicināta šodien būt par ganguma veicinātāju m liecinieci, jo "cilvē-: aizmirst. ;CiM • daž^:
kārt cenšas ieņemt Dieva vieto, atmetot tfkumībias likuimus. ISdā veidā draud posts: zeme
: kļūst^-paT'i^^ paT aiutom'ātu, un brālīgās sa--dzīves vi'Btā nāk koUektlvā planlfikācija, Ievedot tādā vel-dā nāvi tur, kur Dievs gribējis dzSvību. Pāvests apsda veicināt dzihibais un mlesftlbas •m^^aiullftim^^^
Izsdāiputei. ViņS centMes sa-
gaTldzniecībā m laju d^Jvē, i?.
: dio§jaiipu^:^ -^.tieabli-
Streikotāji pimdieii, 11, septembrī, Transit Commlssiom)".streikot grife. šmes
visu publisko satiksmi. Pēc TTC , vēlrek istreik)šot arī dala gaisa i^atik*
^wwMi^ll■lllllll^^lllll'llMt>''f^l^y*'l?'1'tfy^^'^r'"ffitļ^^llw^|''^''"ļ''^f^pwT^
LA ^. jūlija rakstā „Protests pret padomju disidentu tiesāšanu" ar paretu A. K. bija rakstīts ,jPamatā šai demomstraci-j-ai bija lietuvielštu protests ptar disidenta Viktora Petos [notiesāšanu uz 10 igadiem spaidu darbos, tai pašā laikā^ kad Maskavā pasludināja, tiesas spriedumus daudā ievarojamā'kiem disidentiem — Anatolijam ščaran-sttm un' Aleksandram Ginj^bur-.gam." Vai apgaismojot pretesti-tos kustību Baltijā un Pad. savienībā mums būtu jāiet rietumu preses pavadā? iNo kādas kritērijas vadījies raksta autors, izceldams igoaranski un Gins-iburgiu, salīdziamjuimā' air Viistoru
mācīja nāk no ārzemju korespondentu zžiņojuimiem no Maskavas. Mēs, opozicionārās un nacionālās kustības dalītaieki, vairākkārt norādījām, ka šī in-forfmācija bieži izkropļo.pretestības patieso asnu Pad. savienībā. Krievu un gaivenokārt žīdu disidenti, ibūdamd (Maskavā ciešā kont^tā ar ārzemju žurnālistiem, vai nu neapzināti, vai biežāk, opziināti, izceļ tieši savu
Rietumu preses avotu infor-
d;^, vefflciniāls evaņģelizādju un'. oiikumē^ jMip^a^--pinās dialogu ar visiem laba prālta cilvēkiem, airī ar tiemp
tībā. Rezultātā šeit, rietumos, rodas, iespaids, ka disidentu kustība saistāma galvenokārt ar žīdiem un daļu krievu intelli-ģences, bet viss pārējais, ar| t.s. nacionālajos apigabalos, notiek Uelā mērā šīs centrālās kustības ■leti^ine.,
Rietumu žurnālisti un publicisti bieži vien norāda, ka II' krievu vai krieviskas orientācijas intelliģences kustība pagaidām ir vēl bez dziļākām saknēm krievu tautas plašākajos slāņos, bet tai pašā laikā viņi aizmirst, ka tieši nacionālajos ap-k
televīzijā bija izteikta neapmie-rinātUba, ka dūmu mutulis, baltais no melnā, bijis «grūti atšķirams. Acīm redzot] priesteri un kardināli bija to ņēmuši vērā. Vai tagad, ievēlot jauno pāvestu Jāni Paulu I, lietoti salmi vai dūmu sveces, nav skaidri ssi-nams. Pēc ievēlēšanas jaunajam pāvestam pagatavo varas nesēja simbolu — zelta gredzenu ar dimantu. Tradīcija prasa, lai katram nākošajan] pagatavotu jaunu' igredzenu.
• Eedakdjas piesime: Televīzijā rādija, ka krāsnīti kurināšot ar speciālām ķīmakālijām apstrādātiem salmiem. Tas tomēr nebija līdzējis, jo dumi nākuši visādi, un tauta par ievēlēšanu uzzinājusi tikai pēc augsta garīdznieka pasludinājfuma no balkona ar Miņu valodā teikto.
. . . • .
'jļumujs dļqs jaulnm pāvesfe. Līdz šim viņš apstiiprināji's vi-, .^sius,.■ Hd^šin^ios.; .Roma^ kfirljaS; d^ittni^^ jpar. Vatiikāna' valsts sekretāiriu iecēlis" līdzšinējo iranāu izcelsmes kardināli Viāo. Kronēšanas cerem^cni-ja nebūs, un tiām jaunais pā-:vest&^.: si^enesās.-: 'Paulu'; Vļ'.;:vēl: kronēja, bet viņš vēlāk tiāni
plašākām tautas masām. Nav mūsu vaina, bet drīizāk neizdari- -bas (arī trimdas darbinieku) sekas, ka šo „likumsakarlbu'^ neizprot rietumos.
Nemaz nemazinot krievu nm žīdu disidentu nopelnus — Šca-ranska un it īpaši Ginsbūrga, mwi% kādēļ tik daudz tiek runāts tieši par šoaraosiki, bet, piem., Oiiovs jau gandr^lz netiek pieminēts. Tieši latviešu laik-
^tā Pētera lauiķumā . bija svētdien, 27. augusta, Icad pus., dienas laalkā jaunais pavests uz-'Miāja tautu un deva' svētību. Tm Mjia klāt Romas latvieši, ibet no i^^emēm Ridhards Upe. niefcs no- Toīronto, giofla kon^la DfT. Eduarda> Upeni^ dēls.
lai nemasmātu baltiņu lomu pretestības kustībā. Piebilstams, ka šādam viedoklimNpievienojas daudzi cilvēki Latvijā, tāpat arī
igaunijā' :Un: lielpvā X2n,:;ceraim4
FĒC PAVESTA VĒLĒŠANĀ]
Lasot A. Ķegumnieka rakstus par pāvesta vēlēšanām LA 36. augusta 'nr., griibu aprādīto 'pa-
vesitu, ikā 'Vaņš to lūdza no ticīgais taufes ^ētdienas uzrunā}
pāvesta — Paula V ievēlēšanu taiīļtai vairs nepaziņoja ar sāta
jas aiizsega Durnoas ar
baltiem dūmiem, jo ipēc Jā-
J. Grodņa vēstule LA 19. augustā ir izrf;ei!kts autoritā^rfis do» māšanas piemērs. Kamēr sabiedriskā domu imaiņa iet J. Grodnim tīkamu ceļu, tikmēr tā ir latviska, nacionāla un visādi laba., TiHidz izskanējusi kāda atšķirīga vai kritiska doma, visa jaukā izdarība pārvēršas , politiskā veļas mazgāša-nā". Kurioza ir Grodņa nespēja ats^ kritiku no „uz3bruku-miem" im pašreizējo vadības personālu no institūcijām, kurām tās kalpo. Krifeēt T. Kron-berga uzi^atus ir tik pat tālu no. ,,'uzbrukuma" -MĀK kā, teiksim,. P. Trudo^ polMkas apšaubīšana no uzbrukuma Kanādas parlaimentārai iekārtai. Publiska ikritilka ar vērtīga un vajadžāiga katrā' demokrātiskā sabiedrībā. Tā palīda izkristalH-zēt sabiedrisko domu, uzlabot vadības kvalitāiti un vairo sa-ibiedrisfcās dzīves vitā'litāti un spraigujmii. Kanādas latvieSu saibiedriskajā dzīvē iespējas 'kritisku doimu izteikšmiai ir nepde-tiekamas. īDotajā situācijā demokrāts bēdāsies, ,Jsādēl tiķ maz'', turpretim autoritāri do mājošais sūkstīsies „vai