2 LĀT'VIJA AMERIKA Sestdiena, 1987. gada 24. janvāris, 4. nr.
LATVIJA
ssss A M E RIK Ā ====
SESTDIENA, 1987. GADA 24. JANVĀRIS, 4. NR
Tatvfesu nedēļas laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs ^Latvija Amerikā Publishing Ltd. Valdes priekšsēdis — Pēteris Ratnieks. Laikraksti atbildīgais redaktors — A.^ Kundrats. Redakcija: 125 BroadvJew Ave., Toronto, Gnt„ Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., BronXv N.Y. 10466, U.S.A. Tālr."*!-212-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 N. Avers Avenue, Ghicago, III.
(Kanādā)   vai starptautis-Ar autora vārdu vai iniciā-domas   ir   rakstītāja per-
Redakcijai    tiesības    manuskriptus    pec    vajadzības īsināt Neizlietotos    materiāltis   neuzglabā,    bet    pēc   vēlēšanās sflia atpakaļ,   ja   pievienota pastmrka kais pasta kupons (citās zemēs). Jiem   paraksatos   rakstos izteiktās soniskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas maksa Kanādā uti ASV: par vienu gad^^ nešiem —.24 dol., 3 mēnešiem — 14 dol. Atsevišķa numura cena 1.^^^ 'dol. - -^'^-^
sludinājumu maksa sludinājumu daļā $2.5()v tekstā $3.00, pirmajā vaij)(^ējālp. $5.00 par 1 cm telpu. Sarīkojumu kalendārā $2.00 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk -^5 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana un sludinājumi — tālrunis 466«-1514.
Laikraksta apgāds patur tiesības atsevišķa gadījumos sludiīiSjumus ari ni^pieņemt. Ja nodota sludinfijumfl laikraksta ieviesusies k|Qda, tad šis sitidiņfijums tiks atkārtots bez ifiaksas: Laikraksta apgāds par kitidaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai pār lādu summu, cik pēc sludinājuma likmes izmaksājusi ktOdaini iespiestā teksta telpa. Grozījumus sludinājumos var pieteikt ne v€lāk kā vienu dienu pēc sludinājuma nodošanai.
Viktors Strunskis
ņem pretī
Jau pašu vārdu prostitūcija padomju masu informāeijā parasti lieto kā kaut koV kas eksistē ārpus normāliem padomju ikdienas priekšstatiem.
1969. gadā Rīgā izdotajā svešvārdu vārdnīcā jēdziens pros-ļtitucija definēts šādi: Prostitūcija — no
5 >
prostitutio, publiska piedāvāšanās — tāda kaunpilna parādība kapitālistiskajā sabiedrībā, ka sieviete, būdama beztiesīga un inateriāli nenodrošināta, pārdod savu miesu, lai iegūtu e^istences līdzekļus."
Tik tiesām, prostitūcija Padomju savienībā juridiskajā praksē neeksistē. Tā kā tirdzniecība ar ,,savu miesu-' notiek vienīgi ārpus padomju likumdošanas sfairas, tad arī .attiecīgie savienoto republiku kriminālkodeksi sodu par prostitūciju nemaz nav paredzējuši.
Tāpēc arī praksē šoiienas Latvijā par prostitūciju var notiesāti piemērojot vienīgi tādus pantus kā „Noziedzības perēkļu turēšana un savešana'' (Latvijas PSR kriminālkodeksa 208. pants), „Sistēmatisķā nodarbošanās ar klaidonību vai ^ ubagošanu" (211. pants) vai arī kriminālkodeksa 112. pantu — ,,Aplaišana ar venērisku slimību vai izvairīšanās ārstēties no venēriskās sliml-' bas". ' Tik daudz par juridiskajām finesēm.
Par §0 tematu varētu neraĪĶ stīt, ja padomju presē pēdējā laikā nebūtu pastiprināti ap-škatit3 tieši prostitūcijas jautājums.
Kā jau tas pienākas centralizēti vadītās diktāttfrās, pirmais impulss nāca no Kremļa, Maskavā iznākošā ,jt3terātur-najā gazeta" pagāji^ beigās publicēja rakstu ar nosaukumu ^Meitenes bārā'',
Var^u teikt, triviāls, ikdie nišķs apraksts par meitenēm kās katru vakaru ierodas vie nā un tajā pašā bārā, cerībā ka viņas kāds vārēs ,,izmāņ tot''. y,ĻiteratuTnaja gazeta raksta, ka meitenēm, kas bārā ierodas kāuz darbu, ir tir kāi viena vēlēšanās, lai kāds viņas  nopirktu. Laikrakstā gan lietots vārds , ^sņimet" — tik daudz kā — paķers, vai
arī ,,iznomās". Interesi šajā rakstā izraisa abu meiteņu — Ļaļkas un Katrīnas — vecums: Ļaļkai 16^ bet Katrīnai 15 g.
Šo pašu tematu, tikai nedaudz vēlāk un mazliet atšķirīgās krāsas, apraksta Kirgīzijas avīze,Koms6moļec Kirgi-zii *', Jau pats raksta nosaukums liekas Maskivas propagandistu iedvesmots. Ja„Ļi-teraturnaja gazeta'' rakstīja par ,,Meitenēm bārā", tad Kirgšij as preses darboņi šim tematam „izvēlējušie$" nosaukumu , ,Meitenes restorānā''. Arī šīs meitenes katru vakaru cītīgi apmeklē restorā-
nus, meklējot ,,īstus vīriešus, kuriem ir nauda". Aprakstītajā gadījumā gan meiteņu vecums jau liecina par zināmu ,,brieduniu'' -—runa ir par vectuna grupu no 16 līdz 21 g;adam.
Šo uzskaiti vēl varētu turpināt, minot laikraksta ,,Kom-somoļskaja pravdā" nedēļas pielikumā ,,Sobesedņik*' publicētās socioloģija Igora Bestuževā-Ladas pārdomas pat; , ^kŗitušagāiii'' sievietēm* Bestuževs-Ladā izvairās no vārda „prostitūte", tā vietā liekot vārdu „padšaja'l —. kritusī vai arī pagrimusi sieviete, ''--^v:--^-:'.'^^^^
Arī Baltkrievijas avīzē ,,So-vetskaja Belorusšija" ar zināmu nj)ķavēšaiios — vienīgi p.gv ļ8. jūlijā parādījās neparasti plašs raksts par ^,zelta
Šogad netrūka sludinājumu... Bet, kur vēstules?
Dadža zlm. IA.
īrēt vaigelt
Lai man būtii atļautas piebildes pie Dr. P.Dakšas nolasītās runas Edmontonā Lāpa jānes tālāk, (L.A. 6. dec. nr.). Sākums bija labs, bet kad runātājs nonāca pie naudas mērīšanas ar maisiem, par nevajadzīgām augstceltnēm, kultūras centriem uii pašu baznīcām (to visu varot īrēt!), tad man gribas teikt, ka par naudas krāšanu, celtņu celšanu vajadzētu runāt tikŗļi tiem, kas šajos pasākumos piedalās. Tai pašā Edmontoņā vienā reizē sarīkojums notiek vienā pilsētas malā, otrā reizē atkal citur, kur nu izdodas noīrēt telpas, kaš„yisiem patīko"; Gik labi būtu^ ja pašiem būtu sava ŗnāja, kur satikties, kur notiktu kora mēģinājumi, vakarēšanas; sava baznīca dievkalpojumiem, svētdienas skola arī tad droši vien būtu!
meitenēm''; kas» Minskā nēsājušas sporta krekli^ius ar uzrakstu angļu valodā: „Mani v^r mīlēt jebkurā vārtu rū-mē!^'
Kroni viSam uzlikusi pub-^ likācija Rīgas laikrakstā ,^So-vetskaja Molodjož'', kUr 30. augustā ar virsrakistu i,Prob-lēmu reportāžaViņām ir ti ķai iesaukas", apskatīta prostitūcijas problēma Rīgā. Rakstā ir runa par ŽĻP. Tā milicijas iecirkņos apzīmē prostitū-tes, lai nevajadzētu' lietot tik amorālo jēdzienu „prostitū-cija". žlp nozīmē — „vieglas uzvedības sieviete" saīsinājums ngk no krievu ap-# zīmējuma pirmajiem burtiem: ,,ŽeņšcinarĻegkogo* Povede-ņija".
M IntOriste, RukSķe,-Baltā ķēve, Luk-Luk un Klibā Gundega ir prosti-
Ja kādā Gentrā būtu pietiekami daudz latviski runātāju siimrrieku, lai piepildītu vairumu slinīnlcas gultu, droši vien varētu sakoncentrēt personālu ar latviešu valodas prasmi. Bet kam tas vajadzīgs? Pēc četrdesmit svešuma gadiem vi-, si var' tikt galā ar angļu valodu;
Atzīstu, ka pārāk daudz sākam runāt par jauktām, laulībām. Daudz lielāk^^^ būtu iztaujāt katra atsevišķa partnera domas. Bet tas ir ļoti, ļoti delikāts jautājums. A,Štāls, Edmontoņā.
VISPĀRĒJA PARĀDĪBA
A. Aizkrauklis savā lasītā-ju vēstulē ,,Vai tā vajadzēja darīt?'' L.A. 19^^^^ nr. ir šķietami sarūgtināts, ka 18. novembra luterāņu 'baznīcas laikā noticis DV vīru kora koncerts dievtuŗu draudzes izkārtojumā.
Tukšas baznīcas ir vispārēja, * nevis dievtuŗu izraisīta parādība, kā to pareizi atzinis arehīb. A. Lūsis LELBA pārvaldes 1986. g. novembra sēdē (Nr, 1.) un A. Ķegum-nieks augšā minētā L.A. 1. nr. ievadrakstā;
tūte^, kas strādā principiāli tikai par valūtu — dolāriem, vācu iin somu • markām. Šīs profesionālās sievietes neklīst gar Rīgas centrālo staciju un negaida uz klientiem pie Laimas pulksteņa v^^^^^V tas vietāsv kur pulcējas ārzem-ju tūristi uņ jūrnieki.
Rīgas Oktobra rajona tautās tiesā ?ī gada jūnijā beidzās prāvar kurā tiesāja v^^ spe-kiilantuš. Notiesāti Savostovs, fiālkičs, ArtjomoVs un Radio-novs. Viņiem piespriesti ilgu
.    ^Turpinājums 12. Ip.)
Tautas pulcSanās dievnamos valsts dibināšanas svētkos ir samērā jauna parādība.
Lasītājs, Utopia, Onīt,
VĒRTĪGS DARBS
Video filmā uzņemtā 5. Cēsu kājnieku, pulks skatos un skaņās ir ļoti vērtīgs darbs. Tas ir darbs kāda otra nav. Taš ir darbs kurš atsauc atmiņās senās dienas brīvā Latvijā un stāsta par sendienu kaujas vīriem un to uzvarām. Šajā filmā ir ietverta karavīru dzīve un dala Latvijas tapša-nas vēsturē. Sī ir filma ar vērtīgu un paliekošu saturu kura jāredz katram pašam. Filma gatavota musu tautieša Benjamiņa mākslas darbu laboratorijā. Jāpiemin komitejas vad. E. Krūka kura aktīvā darba rezultātā un pārējo komitejas locekļu atbalstā ir padarīts liels un paliekams darbs. Paldies djirba darītājiem! Adols Kalve, Kesvikā, Otit.
TAUTAS DEJAS UN. i DEBESIS ^
Archibīskapa Arnolda Lūša raksts Latvijā Amerikā 1. nr, ir pārdomu vērts.
Tanī ir teikums ,,Ar tautas dejām vien tautas rītdienas debesīs neiedejosiem.''
Vai kāds rītdienas debesīs ielidos sava darba nopelnu ļiēļ, vģI nav noskaidrots un pierādīts.
Vai būtu labāk, ja mūsu jaunatne savu brīvo laiku pavadītu sveštautiešu sabiedrībā?
Palīdzēsim mūsu jaunatnei iepazīties ar mūsu tautas tradīcijām un sentēvu zintīm.
Atļausim to darīt cilvēkiem, kas to grib, zina un var, Voldemārs Dzime, Čikagā«