oiiuaiBS
ALEKSANDRA ĶEGUOSSNIEKIA SPEOIĀLBAESTS ■LATVIJAI AMERIKĀ
Tuvojas Ziemas svētki, taču miers virs seimes m labs prāts dlvēMem pasaulē šogad vēl ir liegts. MemaGionālais komu-tīisms vēl naiv atmetis plānus par savāis varag m pseudoreli-ģijas uzspieisainu visām tautām m valsitīm. Un ti^M valstis, isur kristiešiem jācieš visvairāk m Dieva noliedzējiem komunistiem, kur bdivilba ua patiesība ik dienas tiek sista, krustā, reliģiskā renesanse nav apturama.
Kad prezidente Kārters, stājoties amatā, >^ieteica is-aivu iHiiversālo cilvēka tieslibu dok-trīinu, viņš varbūt pats neapzinoties iezvanīja kustību mil-jomiem apspiesto atbrīvošanai no komunisma uzliktām važām. Kremlis cilvēka tiesības uzsska-ta par tiešu pamudinājumu savas impērijas vergiem sacelties pret pastāvošo iekāirtu. (Lai gan Kārterafm var pārmest sināmu stingra mugurkaula trūkumu, viņa pasludinātā doktirSna «rar i^rādlti-es pax vēstuiŗlsiJcu pārvērtību i^anītāju. Te jāņem vērā, ka jaunais pāvests Jāris Pauls II, par kura lielo autoritāti nevar būt nekādu šaubu, arī no savas puses cilvēka tiesību restaurēšanu visā pasaulē ir licis savu laicīgo vadlīniju
:vedis divdesmitā':gad
Ļ Tas, ka cietumos vēl >i pāris •simt. komūni'stu aģitatoru, nebūt nenozīmē, M šochs būtu bijis tautas apspiedējs, Naiv jāiazmirst, ka Ēacba pusē joprojām ir lojālie Irānas bruņotie spēki. Gaidītā asins pirts islama reliģijas svētajā diena — Muhameda moadēla 64 gadu nāves atcerē Teherām tomēr nenotika. Dzīve galvas-pilsētā pamazāim atgriezusies
šacha pretinieki vēl i2imē#nā^ saigrābt vam savās rokās. Viegli varam iedomāties, kas , stāv aiz saukļa „Lai dzīvo darba ļaušu revolūcija."
Ar gandarījumu jākonstatē, ka prezidents Kārters, paklausot sava padomdevēja valsts drošības ■ jautājumos Zbigņeva Brzežinska ieteikumam, nojou-^ na ispliednājis ASV lojalitāti pret šachu un tagadējo mftLtā» ro valdību.
Pagājušā nedēļā Peidin/gā sanākušie ķīniešu jurisiti jaunās Tenga doktrīnas iespaidā pasaulei par. Melu pārstdgumu ie^v rosināja cilvēka tiesJbas ietilpi'^ nāt jaumradāmajā Ķiīnas konstitūcijā, pniešu akadēmiķi m studenti no savas puses nostājušies Kartera pusē un aicina ASV prezsidentu likt svaru kausos visu amerikāņu lautais potenciāli šo tiesību restaurācijas Īstenošanai visā pasaulē.
stījusi 25 godu savstarpējas dra^udzlbas .-un - palīdzi niu ar Alganisitanu. 'Kā pēe apvērsuma tur pie varas nāca Kremlim labvēliigi nos'ka-ņoM politiķi. Afganistānas gadījums , no:' jauna .pierāda Krem° ļa iespaida sfairas paplašināšanas : plānus šajā stratēģiski^
Jās ministru prezidentes Goldas 'Meires pēk-
iz-
Joprojām ir tuvu eksplozijas punktam; Zīmīgi, ka provinces piisētāis tagad demonstrācijām parādījušies plakāti, aici° na: dzivo darba ļaužu revolūcija.'' Pasaules Uberālās preses vairākums pašreizējos
šņā nāve pagāļušā i dzēsa^: šīs:>* un ievērojamās politiķes sapni vēl sava mūža laikā piedzīvot normālu attieksmju īstenošanos ar araibu kaimiņiem. Golda Mei-re mira 80 gadu vecumā. Viņu apbedīja otrdien, Hercela kalnā Jeruzalemē, kur īpašs nodalījums atstāts žīdu tautas varoņu
tautas sacelšsbos pret despo-
Begins Oslo saņēma piešķirto Nobela 'prēmijas ŪBļu, bet Sa-dats, norādot, ka miera līgums vēl nav parakstīts, atturējās āa-jā ■ ceremonijā piedalties. Kā Begins, tā arī Sadats deklarējuši, ka, kaut arī miera Ilgumu
Palēvi ir Mākais speciālo re-tenu īstenotājs,^^^^^^ irāņu tauM bijis.
anti šīs ša»
ši vien vēl neparaikstīs, ■ Šķietamu šķēršļu novēršana turpinām šoties. Kārters m. Kairo un Te-lavīvu. no&utija savu ārlietu mi-
Sv. Jāņa • baznīcas trlsēesnitajos gadasvētkos Toronto latvieši kaimiņdraudzes nodeva pbilā» rei kopēju velti---latvisku pāra lā^^^ ' . — -
(pa kreisi >o Velti nodod Sv. Andreja drāiidses nas Eristiis draudzes' priekšm^ J BāboMpš Bērziņš -(labajā fMsē)." Apakšējā attēlā jubilejas ilgiem aplausiem,sveica ēraudses pirmo Pirmajā rindā, no kreisās: goda konsuls Torosito bergs, lidija liuse im arcMMskaps A. Liisis.
Mamilto-
īiieks Ai
sarīkojumā baznīcas zālē apaieMētāji .ar ini. Oskaru Bzērvīti (stāv labajā piļsē)» Br. S. Upeiiieks, LNAK priekšsēdis T.1xoe^
Foto: J. ligejrs
laikā nav iespējiams aprakt ga-
c3bu un naidu.
iMiera balo'dis vēl nav pacēlies lidojuimam uz gaišākiem apvāršņiem Melnajā kontinentā.
mūnistu sazvēmie-piegādātajām ro--ķetēm 'usbruka valsts degvielu; krātuvei. Milzu ugunsgrēkā no-
IDIV
ties, kāda asins pirts pienāktu baltās -rases Rodē^jas pilso-
/ Jaunatne 'no^tuvi^^ m'plienes'pu!kēsi©s:^M.,Dī^^ DlVil nometnei pie „St.Groix'? ezera n6 26.vdecembŗa, 1978; gadā, līdz 3'. janvārim, 1079, gadā, Mineapoles apkārtnē, šī ziemas nometne dos īpatnēju iespējamību visiem da-Iībnie-kiem Mbi iepazīties ar latviešu kulturālo mantojumu, kā arī tagadējiem latviešu dzīves apstākļiem, nometnes programmas ietverē. NO DIVRĒIZDilVl var ko iegūt, bet tikai, ja
un komunisti tur sagrābtu varu.
vie reliģiskie sdktanii šīs ša« i^^^^ nosūtīja s^ ārlieta mi- Meresmti atzīmēt, ka komā-cha reformas apkaro, Jo tas j^giru Vēa^su. Pēdējais preses ^^^^ ^^^^ nonākušajā Asagolā n^^r,. mmatos miaina iMinējo ,t>ārstāviiem izteides. ka dom- ^^S^ uzliesmojuši nacionālo
pašos pamatos miaina sociālo iekārtu, pie tam sīs
ta, ķajkoru^ patvaļībām šachs laiikā nav uzlicis iemauktus^ Tas pemazina viņa nopelnus tālākam skatam nākotnē, jo viņi dažos gadu
pārstāvjiem iztddes, sta»rplbas vēl pastāvot vienā vaa divos. teciHUskos jautājuimos. Miera izredzes nebūt neesot ap» raktas.i^ Ja;■ oigrāk 'par-ikiavēkli
partizānu aktivitāte.. Daudziem
rums ^
lēššms .'pler^ ka - tauta; ne-
,.: ■ .:-VēIos,^p^^
samaksāšu, iebraucot .BomitnēoV.:;-," -/-^y:'^
' Vārds-".:' '..
> So zīmi izgriezt N.W., Seattle,
un nosūtīt: Paulam Berkoldam, 12037,7th, ■ 98177, U.S.A., Jeb zvani (206) 364-0361,
pēkšņajai un mainīgajai nostā-
iiebn.. 1
bija -pdetei