r
"1
4 LATVIJA ASraiEA Sestdiena, 1978. gada 16. decembris, 49. numurs
Latvijas velstssvētku svinības Čikāgā sakās ar pieņemšanu Latviešu naniā, ko bi|a rīkojusi Čikāgas I latviešu organizāciju apvienība, bet izkārtoja un vadīja Latviešu biedrības un apspiesto tautu komitejas priekš-3iieks Viktors Vīksniņš. Rudens^ ziediem un karogiem greznotā zāle ar māksi. 0. Jēgena iespaidīgo skatuves dekorējumu radīja svinīgu noskaņojumu. Bija ieradušies daudz viesu — amerikāņu politiskie dsarbinie-ki, ar! lietuviešu ui igauņu centrālo organizāciju vadītāji, tāpat pašu latviešu organizāciju un dmudžu vadītāji un sabiedriskie darbinieki. Sanāksmi uzrunāja V; Vīksniņš, bet beigu vārdus teica Čikāgas latviešu organizāciju apvienības prieklsēdiiļ I. Bengmanis. Dziedāja vsaadžu dubultikwr-tets T. Ozoliņa vadībi.
vietnieks Dr. Visvaldis Kllve, vēsturiskā perspektīvā apskatīdams mūsu tautas brīvības cīņas. Par latviešu Mutas tiesībām pirmā cīnītāja bija mūsu intelliģence. Pašlaik mēs at-kal esam līdzīgā stāvoklī, l^i, gan cīņa pret mūsu tautas iznīcināšanu tagad ir daudz smagāka nekā cara laikos. Latvijā tagad ir pus miljons krievu karavīru, un katru gadu tur iepludina ili6.(>(K) ikrievu m citu tautu piederīgos. Latviešu skaits Rīgā ir vairs tikai 31%, Jelgavā- 40%, bet Daugavpilī vairs tikai 15%,
Latviju pārvalda krievu iecelti; ^gubernatori", kas padoti
otrā dienā sākās ar (procesijas gājienu, piedaloties septiņiem inācītājiem. Gaidas un skauti ienesa karogus. Prāvests B. Ba-ginskis lasīja svētos rakstus, lūgšanu un svētīšanu izdarīja māc. V. Landmanlg, bet svētrunu teica māc. U. Cepure.
Aktu ar uzrunu ievadīja ALA vicepriekšsēdis uti čikagias latviešu organizāciju apvienības priekšsēdis I Bergmanis. Svētku runu teica ALA priekšsēža
mi vairāk nekā latviešu, un to metiens ir lielāks. Skolās māca vairāk krieviski nekā latviski. Latviešu studentu skaits ir mazākumā. D»audzas lekcijas notiek krieviski, tāpat eksāme* ni. Pārkrievināšana jūtama visās dzīves nozarēs, tiesās, milicijā, daudzas pilsētas ir pilnīgi krieviskas, pat laulm d@-
Cīņa pret pārkrievināšanu ir ļoti svarīga, norādīja Dr. V. Kllve. Mēs katrs tajā varam ko darīt, kaut vai ceļot gaismā lielos mūsu zemes pārkrievinā-tājus. Kā būtu, ja čikagieši izvēlētos 20 lielākos pārkrievinā-
T»ai'ft»w'«iiirw><iMnivi.i.iiiii>mm.nii
(Turpinājums m 2.
ibōve iamafesātu 1360.000 dol plus 2semes cem; šinS suimimā naiv ieskaitīti arcMtektu un inženieru honoriri un Mves^^ p^^^ xia «eeia — vēl savi simittūifcstoš dolāru. IMm Ml cerams, ka šādas . ēkas būvi varētu ^paveikt itris mēnešos, un būvēšaaias laikā nams tāpa.t nekākJus lenāiku-mm nenestu-, bet būtu apsargājams m apli'fcts sK^o^eim. Tādas plaaas, ibas nebūtu lietderīgi m ekonomisiki izmanto? jama, iecerētajā Centrā naiv. Tagad mums Ir vajadzjigfi darba
^ Runas ir gai'as, daribs ir īss No darba varas <likteias trīs.
Edmunds Baumams, Latviešu centra izveidošanas ton^t^as loceklis.
un gaidīt?
Latvijas valsts 60 g. išaaias atcesres svētku akti ar lielo apmeklētājai' isļfcadtu un ru-nā'tāiju paustām domām rādīja, ka hrSfvas, neatfeangas Latvijas TOlsts ideja dr ne tikai siapnis, Sbet konkrēts mērķis, kcmi reiz jau sasniedzām un kas atkal jā-sasiniedz. Visur ir izskanējusi atziņa,, ka tautu okupētajā Latvijā oikupanti ved uz imiicļbas ceļa: īr palikusi tikai viena alternatīva tūEtēja neatlaidīga cīņa visiam iespējamiem līdzekļiem, lai tautai Latvijā palīdzētu, novērstu tās isnīdnāša» nu. a&ārtoti ieskanējusies arī ideālismā d2amusi doma, Ika mūsoi ipienākums esot saglalbāt tikai latvietim, ka visiem latviešiem jābūt imāsāim un brār pem, jo mūsu jaai ir par mtaz, M varētu kādu latvieti atgrūst. Tautas kopībai vajad^^ esam mēs visi, arī tie, touŗu "--i-"*^
Tā ir . ma, bet ivadoties tikai no tās, Latvijai brīvību nekad neatgū-sim. Poltiskās cīņas pamatā likt tikai latvietību, ignorējot visu citu, "latgādiinātu iKralova bulu rati nekustas no vietas, ja tos katrs iveilk uz savu pusi! Apvienot nacionālistus, kas cīnās par bovu, neatorUgoi Latviju un komunistus — pakalpiņus, kas palīdzēja ianldnāt Latvijas ibrīvibu un tagad paiīdz apsipiest ibrlvlibas cmltājus okupētajā Latvijā un pat iznīcināt tautu, ir ielākais aibsuirds. Latvijas brīvības izcīnlšaniai jāveido cīnītāju vienlbia, kurā visi 'grib savas domas, daAi^s un iespējamos līdzd^us ziedot šī mērķa sasniegšanai un kas arī skaidra ^saredz uin meatbalsta tos, kam ir pavisam pretēji mērķi.
Pašreizējā tautas traģiskajā situācijā pilnīgi nepieņemama ir Dr. V. Freiberigas Latvijas idibanāšamas atceres aktā Ņujorkā izteiktā doma, ka mums at-•Mek tikai cerēt un gaidīt, kamēr fvisas tautas attīstīsies tik tālu, ka tās vairs nejutīs ivaja-džāibu apspest citas tautas, un tad brīvajā pasaulē sava vieta būšot arī brīvai Latvijai, Ne, mēs nevaram igaidlt, jo mūsu tautu iznldna! Vieta tejvajai Latvijai bija un ir arī tagad, tikai brīvība ir jāizcīna, kamēr tauta nav iznīcināta;
Atminos pirmo komunistu okupācijas gadu Latvijā, kad skolotāju sanāksmē kāds komunistu partijas biedrs teica: „JU!ms, biedri d^olotāj, nav nekas cits jādomā un jādiara (kā vienUgi jātaiudzina komunisti. Drīz visas pasia/ules tautas nonāks kpmūinismā. Tautas Ibus kā brāiļi lin māsaa Tās nejuttis ne= kādu vajadzību vienai otru apspiest. Izbeigsies visi kari starp tautām un visas ro^bežas pam-
9,Vai ticēsim tam?
tājus uņ nosūtītu pāris simt apsūdzības vēstuļu uz dzimteni, lai parādītu, ka mēs zinām, ko viņi dara?, jautāja runātājs. Kā pacelt mūsu tautas nacionālo apziņu dzimtenē? Vesela paaudze izaugusi Latvijā, kas nezina par Latvijas neatkarības laiku. Darbs, • kas mums darāms — mūsu kontakts ar tautu dzimtenē, vēstules, apmeklējumi, literatūra, radio. Mūsu rīcībai jāatstāj pēdas dzimtenē.
. Mūsu V cīņā starptautiskā plāksnē mēs ne tuvu neesam izmantojuši visas iespējas. Mēs esam ļoti; maz darījuši „trešajā pasaulē", kur nav latviešu koloniju. Mums trūkst
literatūras svešās valodās.
akeres Jtevkalpojumā Toronto ar Latvijas ev. lui draudzes darbinieki, kas nokalpojuši m m vairākus ga-'^'^^ Brencis, Viktors KaM ņš, Miķelis Bruže, Gunārs Eein-Tts Kalviņš im Austra freiguta. ■ MIkeim Brukem vēl dzimtenes draudzes darbinieka krusts»-'. ■
Foto: J. liģers
Mums nav līdzekļu, lai šo darbu yeiktu. Vai mēs paši nevarētu izlietot savus atvaļinājumus mūsu nacionālajai cīņai? Tobago notikums te ir mazs solis. Ir zemes, kas no Pad. savienības nav nobijušās, kas uzskata ŠO' krievu komunistu impēriju par brūkošu. Visvairāk tas sakāms par nekrievu tau-tām pašā Pad. savienībā. Arī Brežņeva valstība sabruks līdzīgi Romanovu dinastijai, kas arī likās militāri stipra, bet tā sagruva no iekšienes.
Koncerta daļā piedalījās Kr. B arona skolas kokļu ansamblis Kaiva (vad. Austra šmitche-m), tautas deju kopa Dzelmie-^ ši (sagat. Sandra Būdeniece), Kalamazū dziesmu ansamblis Saules meitās (vad. Dace Ga-
lēna), Ciānas draudz. zvanu koris (vad.. Māra Kārkliņa) un Čikāgas apvienotais koris (dir. RūdoKs Kalnmalis). Solo dziedāja mecosoprāns Vilma Land-mane; klavieres — Zinta Zariņa un Māra Kārkliņa. ALA vicepriekšsēdis i. Bergmanis nolasīja Kultūras fonda laureātu vārdus. Sarīkojumā piedalījās skauti un gaidas ar vadītājiem E Mežuli un G. Augenšteinu, > Dekorācijas bija gatavojis mākslinieks V. Sīmanis. Programmu pieteica Ruta EicKenfelde. Sarīkojumu vadīja Aleksandrs Kandarovičs. Svinības beidzās Čikāgas latviešu namā ar draudzības stundu, ko bija rīkojusi
valdes sēdē 2. decembrī DV namā Ņujorkā pār-, runāja darbības paplašināšanas iespējas, debatēja par Gaŗ-ezera ēku celšanu, noklausījās ziņojumu un. .DV priekšnieka ^
priekšnieks J. Lācis apskatīja " * is dibināt jaunas DV ap
ma
zāk aktīvas DV vienības. Samērā liela latviešu kolonija izveidojusies St Pētersburgā, Floridā. Tur jau darbojas Latviešu biedrība. Būtu grūti nodibināt jaunu DV apvienību, jo nav dartoiniekUo Bez tam daļa tur dzīvojošo pensionāru vēlas palikt pie savām vecajām apvienībām. Lielāks latviešu skaits ir arī Ņujorkas valsts galvaspilsētā Albānijā, kur jau agrāk darbojās DV
. DV ASV valdes priekšsēdis saņēmis rakstu no Gaŗezera vadības par akcionāru sapulci 16. decembrī, lai lemtu par eku būvi un līdzekļu aizņēmumiem. Pašreizējās telpas ir pārslogotas. Izstrādāti būv-plāni nodarbību ēkai, kuras izmaksa aprēķināta par 77.500 dolāriem, internātam paredzēti 84.200 dolāri. Ēkas vajadzētu nobeigt līdz nākošā gada jūnija beigām. Ar 16.000 dolāriem tās financētu no Gaŗezera draugu konta atlikuma, ar 21.000 dol no paredzētiem ziedojumiem un ar 124.700 dol.
vismaz vajadzētu 100.000 dolāru ilgtermiņa aizņēmuma; brlvā° ka rīblba pārvaldei būtu ar 120.000 dol DV Gaŗezera ir 1800 balsis.
aizdevumu, prasītu 13;5%, kas liekas neizdevīgi. Izdevīgāk būtu aizņemties no privātpersonām vai latviešu organizā ci-
Tās
Kravalis ar mieru atjaunot kopas darbību. :Arr Pokipsijā iespējams nodibināt DV vai apvienību. Ilgāku laiku bija apklususi Balalo apvienība. Pēc Kultūras daļas vadītāja M. Grīna apmeklējuma ir izredzes šīs apvienības ēaAIbu izvērst
DV ASV valdes Gaŗezera de-bgāta J. Utināna ieskats bija, ka ēkas vajadzīgas, bet grūts ir financēšanas Jautājums. Paredzētā trešās ēkas būve —-sabiedriskā ēka — liekas nereāla. Pēc viņa ieskatiem" abas paredzamās būves kopā' varētu izmaksāt 154.000 līdz 159.000 dolāru, ņemot vērā inflāciju. Gaŗezeram 18.000 dd-
Gaŗezeram, I nopirkt akcijas, bet A. Braunfelds norācKja, ka nebūtu pareizi, ja DV organizācijai būtu vairāk par 50*^/0 akciju, kas rādītu ieskatu, ka Daugavas Vanagi grib- Gaŗezera dominēt. Nolēma pilnvarot delegātu J. Utinānu balsot par aizņēmumu līdz 120.000 dolāriem divu ēku celšanai, bet DV organizācija nevar solīt aizdevumu. DV organizācija jau aizdevusi Gaŗezeram 20.000 dolāru, pie kam lO.OM dol. no aizdevuma svītroti, šo lēmumu pieņēma uz delegātu un DV ASV revīzijas komisijas locekļa J. Utļnānā ieteikuma.
Nolēma pasūtināt CV izdoto brošūru par Latviju un latviešiem angļu valodā,; pagaidām tikai 250 i eksemplārus ieskatam, kā arī 100 eksemplāru no pārspiestās Daugavas Vanagu brošūras latviešu valodā.
Sēdē paziņoja DV priekšnieka un vanadžu priekšnieces vēlēšanu rezultātus ASV, Par
■ I
iv -