XXnSSCBCB30Dtel
^ (Tuipaiņ^jiams no 2. Ip.) mūnistu izvā'kšanos no okupētās Latvijas, 'bet kas ieskata, ka pagaidām- varētu apmierināties ar krievu okupāciju, ja vien maskaviešu uzspiestās „pa(!om-ju Latvijas konstitūcijas' panti, kas mūsu tēvzemē noteic komunisma iekārtu un režīmu, tiktu tur ar! ievēroti un Īstenoti dzivēo
Starp Florefas kongresa pieņemto „atbrIvošanās ,program-m«as'' metu un Viijamsburgas kongresa galīgā veidā pieņemto programmu atšķirību nav, izņemot redakcionālas atsauces uz jaunās, Kremļa tirannu mūsu t-autai nodiktētās 1978. g. s,Padlatvijas" konstitūcijas pantiem (Florefas metā tie bija 1940. g. konstitūcijas panti). Iztirzājot šo programmu, tad nu Viljamsburg»as kongress atzina, ka gadījumā, ja komunistu vara respektētu ^ un īstenotu 1978. g. konstitūcijas pantiļ noteiku"-mus, tādā gadījumā it kā būtu pavērts ceļš Latvij-as atbrī-vošan-ai „no iekšienes", ar šo jēdzienu sapratu to, ka ja latviešu komunistiem tiktu dota lielāka' patstāvība un ndteikša-na latviešu zemes pārvaldīšanā, latviešu cilvēkam gan joprojām paliekot par Padsiavie-Blbas pilsoni, kurš joprojām pajauts PSRS „vissavienības'^ likumiem^ tad ^nu būtu latviešiem tēvzemē atdotas viņu cilvēku .tiesības un brMba, ko tagad, uz papīra, patedz 1978. g. konstitūcija, kas nav nekas cits kā visu citu padomju republiku konstitūciju latvisks at-gremojums. Ar to tad iiļu mums būtu jāsamierinās, kā pašreizējos reālos apstākļos iespējamo izkārtojumu.
Tikai ar naivumu izskaidrojams utopiskais pieņēmums, ka Kremļa imperiālisti savās pakļautajās zemēs jebkādreiz pieļautu vismazāko atkāpšanos 310 kompartijas centrālkomitejas Maskavā diktatūras un, izņēmuma kārtā, pieļautu latviešu komunistiem reorganizēt visur vienveidīgo sociālistisko sistē-
mu. Visa 1978. g. konstitūcija nekādu noslieci no partijas līnijas, ko vada Maskava ar savas garās rokas — eekas (KGB) nesaudzīgu palīdzību, nepieļauj. Nepārprotami t}2is redzams kaut tikai no šādu „Padlatvijas" konstītūcijas pantu secības vien: Latvijā" ir obligāti visi PSiRS likumi (71. pants), „Padlatvijias" suverēnās tiesības sargā PSRS (75. pants), sociālisma iekarojumus aizsargā PSRS bruņots spēks (29. pants), tāds „sociālisma ieka-' ŗojums" ir arī Latvija, kur jābūt komunisma iekārtai un kurai jābūt PSRS sastāvdaļai, augstākā uzraudzība okupētajā Latvijā par to, kā tur pilsoņi „precīzi un vienveidīgi" veic Maskavas noteiktos padomju likumus, „reālizē'' P'SRS ģenerālprokurors Maskavā (164. pants), kuram tieši padotas visas prokuratūras iestādes (tātad visliberālākā nacionālko-mūnisma valdīšana šajā jomā būs bezspēcīga). Tanī pašā laikā „Padlatvijas'' sodu likums (59. pants) kvalificē katru rīcību, kas vērsta pret Pad. savienības neaizkaŗamībū, kā valsts nodevību. Tā, ja rastos kāds latviešu „nacionālkomū-
nists", kifš, atsaucoties „Padlatvijas" konstitūcijas 69. pantu, ka „Latvijas PSR patur sev tiesību brīvi izstāties no PSRS", sāktu organizēt šādu „izstāšanās tiesību'/ īstenošanu, ģenerālprokurors Maskavā viņu ieskatīs par lielās padomju valsts nodevēju, jo ikvienas Maskavas imperiālismam pakļaujas republikas izslīdēšana no komiinisma cilpas apdraud vissavienības intereses un drošību. Visi PSRS likumi ir spēkā arī pakļautajās republikās. Gunārs Rode .mūsu vidū ir dzīvs piemērs, cik viegli par „atdalīšanās" idejas paušanu 15 gadus dabūt pavadīt stingrā režīma ieslodzījumā (vēlāk viņam piesprieda :vēl trīs gadus par „Jāunatnes kūdīšanu'')..
(Nobeigums nākošā numurā)
PROTESTAM PRET FAI>OMJU TIESAS mm NIEDRĒM UN SKUD'RAM
Okiipltās Latvijais padomju' ti©sas spriedums pret Laimoni Niedri un Jāni Skudru par spiegošanu balstās uz smieklīgu pado<mJu varas fabr&ācij^. Niedre no Zviedrijas mi Skudra no topitās Latvijas savāca m isplatij® fotogrāfijas m rakstus par okupēto Latviju, Kas, protams, reāli rāda ar! to,^ kā padomju vara ir Isspostījusi Latviju. Informācijas Ieplatīšana, kas rāda izpostītās baznīcas un lauku sētas, ir padomju varai kaitīgāka nekā raķeSu bažu fotografēšana, kas citām lifekaktīm būtu Ei®Y§rt!ga, jotāsiādas ^ fotogrāfijas iegūst nepārtraukti, vissīkākās detaļās ar militāro satelītu paMsfbu.
Lai slēptu ©avM īsto Latvijas apipd^Sams politiku, padomju režīmam bija nepiecitšams lietot melu apsūdzību, izpostīto baznīcu torņu vietā liekos militāras raķetes. Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība alcJaa latvielus visā pasaulē protestēt pie padomju sūtniecībām, konsulātl©m, tūristu birojiem. Apvienotām Nācijām un dtām starptautiski politiski nozīmīgām vie^m, lāi ar mskstāmia materižflu palīdzību atmaskotu šo padomju melu tiesu uni)arādotpatiesā-gaismā, padarttu to smieklīgu. Tikai plaSa publikācija un īsto faktu atMāšana brīvajai pasaulei i^sē, informācija valdībām m h&mlm orgaBi^cSJSm var palMzK atvioglot Lai-mona Medres un Jāņa Scudras likteni.
Ilgvars SpflBiers, PBILA valdes prieklsēdis
Visbijā, Gotlandē nākošajā gad ā, m 19o !!ds 22^. jinij
Visbijas bazmcu drupu vidS vienas Mi saglabājušās. Vecais: ju^^ ņii klost eŗataznlca, ceha; 12.
nīcas drupas,
, risināsies
interes autākajām ir Sv. Hikolaja seSz ap divas, trešdaļa no bazmcas
tautai : miera..
pla-
Latvijas valstssvētku svinīgajā 'aktā. :Toro«ito" imiversatātes ^ulā saipulcējīušos turpat 2000 latviešus aipsveica arī Latvijas goda konsuls Toronto Dr.- E. Uipenielks. šī lielā notikuma atreferētāks Latvijā Amerikā galveno vērību pievērsa galvenā
runātājā māc. J. Šmita runai, bet .nepakaivējāS' ipie citu' runā-ūn apsveicēju ruinām.
Paxvto-\'r^dalkciJ!2d imierinātlibu izteicis Dr. E. Upe-niefcs, ralbstot: „Gribu izteikt savu neapmierinātību, ka neesat atradis par vajadzīgu pieminēt manu domu no manas ļsāis :;ļ8; novemļbŗa M Tā bi-;; ja no manas puses ļoti pārdo-
un
[a, un es
maju, m jusoi ajvizes jiem derētu to zināt."
Lai gan 18, novembra sarīko-juima apmeklētāji Toronto šo runu jau būs dzirdējuši, pā^rē-jieim LA lasītājiem tā nav zināma, tādēļ iespiežam Latvijas goda konsula Dr. E, Upenieka runas p&iiu tekstu, kāds jai p-iesūtlts. Tas ir šāds:
ti u/nk/uŗi'Qm-šī diena nav svēt-. fcu diena, vbet:.bai|u; diena.'.šodien tur, pat pieminot Latvijas vārdu, katram draud cietums. Viņi Latvijas vārdu glaibā dziļi sirdis, gaidot uz to dienu, kad
Tā kā Pērle visskaistākā izmrs iio:. dzelmju; dzi^
■ :;. Daudz :-steštu,ivārdu-j^ ■diedi ir • teiiktsv "bet doma m: takai.
viena — mūsu tauta ir lielas briesmās, tai ir jāpalīdz. Tā w varonīgi izturējusi 33 gadus. Tur katrs savā veidā cīnās par vienu un to pašu mērķi -~ brīvu Latviju.'Kate/'kas tur vēl nebaidās runāt un rakstīt lat-., ir varo'nis; katrs,'kas ne-, nākt savā baznīcā un lūgties, ir varonis; katra māte, kas šodien vēl kar šupaiļus, ir mūsu tautas glābēja. Sniegsim viņiem mūsu visu iespējamo palīdzību. Negaidīsim no viņiem lielāku varonību par to, ko mēs paši nespējam parādīt. Nemeklēsim starp viņiem nodevējus un komunistus; ktvielšiem komunistu nav, tie ir tikai piespiesti komūnisima kalpi. Nemeklējiet tos Rīgā, jo" (Viņi visi
musu
tautai ir jāiztur — kaut vai gadu desmitus un simte. Bet ja mūsu tauta dzimtenē neizturētu, mūsu, kas esam ibrlvTbā, vaina būs vislielākā — ne
Vēlu, lai šī mūsu svioigā'pful" cēšanās atjaunotu jūsu sirdis ticību Latvijai un latviešu tautas mužibai. Vēlu, lai tie vār^di, kiums 3ŪS Īsajās stāvēdami svinīgi dziedājāt mūsu tautas lūg-šanā, būtu bijuši dziedāti ne tikai ar balsīm, bet ar skdim. Tad patiesi Dieivs svētīs mm Vili mūsu tautu."
■ • E, Upeniete
Raidīsim UZ
, lai jūs savai
kuiplā sikaitā. vienmēr : tautai un saviem brīvības ideāliem.vT^ īpašdAVēlu totautas^ brāļu vārdā, kas no muims šķir-
ni savas naida bultas, nevis uz saviem tautas brāļiem.
Kamēr nebūs sabrukusi drupās Maskavas verdzības un naida citadele, tikmēr nebūs mūsiu
izdodama istaba ūdens malā ar zvejošanas iespējām, St.
125 Broadview Ave., Toronto. Spēlēs LUGGERMAN deju orķestris. Pilna bufete. ŠampanietiSo Vakariņas,"
Ieejas maksa $10» •
■■7.
" m
95
9V
DF Toronto nodala
College St., Toronto, Ont. M6G 1A5 un L. Rumaka grāmatnīcā, 27 MiUer. Place, Hemštead' N.' Y, 11550, U.SĀ.