S ^LATVIJA iOUSIKi , BesMiena, 1978, gada 16. decembris, 49.. mmmB '
līga 11
LATVIJA IR 150.
Par iLaMjas komunistu par-
interesanti
dotajā Pasaules 1)fīyo latviešu apvieno
;■ ,,!Kas:Un iLatvijā?" Kalniņi as, sā-
ar 1945. gadu, ķoniftoistu skaits Latvijā pastā vigi midzis, un pagājušā gadā tas sasniedzis M 147.000. Datu nav par io
ļ50.W0. Pēdējo ru skaits pieaudzis šādā āpmē-
1946. - 10.987, 1952. ^ MSm,
,, 1969. -m.^,
im. -127.
. - 143.
centrālās komitejas birojā ie-fflļist pieci sekretāri: Augusts "Voss, :i, krelfcovs, Imants An-
Auškāps un Vi-
pŗiefcšsēdis ir Juris vietnieks Ēriks Pētersons,
priekšsēdis Eliņāŗs Bēnmnis, augstajos padomes prezidija priekšsMis Pēteris nis,ra; gadā beidzis Kazdaii-
PABAS PipSĀRŅOŠANAS^;:^^
Sltarptķikisko konferenču mērogā Rīga nav aizmirsta. Pa-^ule^ meteoroloģiskā org'ļni-zācija rīko Latvijas galvaspilsē-fiā no 12. Udž 15. decembrim ^simpoziju^ lai apspriestu žemes^ gaiisa un ūdens jn^ārņpjumu novērošanu, pēīUšanu uņ kon-Galvenā vērība velKta veida piesārņojumu un to ilguma cikliem»
Latvijas dibināšanas dienas
U
03X
Grand RaiMos 27.
kur viņa tēvs biji^^^p^^ e^its iun lasSāis lekcijas mātikā vietējā ^ Pēc i^du^skdas absolvēšanas Vold. Kadaps 1900. gi ies^^
ko Isekimgi BObeidzo^^ 1912; ga-viņu 2
sniedz jūras kapteiņa dienesta pakāp. Cara Kriei^asiekā tai sabrūkot un izbaudot dažā-, M . g.
flotē, būdams :veeāka^S: virsnieks. bazē Liepājā, kādu laiku veicot arī kara flotes 'komandiera aid-mirāļa grafa Kaizerlinga adju^ tanta pienākumus. Jau toreis viņš ļpānsiināja (vairākas valodas ~~ latviešu, krievu, vācu, franču, daļēji angļu. Atvaļināts no dienesta 1939. gadā, sācis strādāti par grāmatvedi Liepājas ostā. 1944." gadā līdz ar
HitW.'litlliaBtW''»Win'»''B
prmai^ priecīgājējš bi-^
lists
no 1940. lidz 1^. g»adam, r^: ■ Arvīds-Pelše,no;.
i, ko latvieši nā"
bijis krieviskāks par krieviem. Viņš ierosinājis par-
par Gagaringmdu, usi pati Maskava..': Viņš ir-lauksaimnieka dēls, kara izceļojis uz Ameriku. CJen-
•ar!
pilsētas mais sekretārs 1978. ISga^u^ vecais inženieris Jānis Vagris, latvietis, /agrākais partijas sekretārs Jelgavā, tad Liepājā, vispēdīgi Latvijas komunistu partijas centrālās komitejas rūpniecības un trans-
Jā Itsevišķi lasait pbla rak-
skaitu nekā citi sarīkojumi, jo liktenis visiem tuvs.
viesnīca, ās viena trešā daļa no visiem Šeit dzīvojošiem šiem. Aktu ievadīja A. Mitulis.
IJpmane un Pēteris Ŗozen-
lātviešu tautai up tās li] ņiem, kā arī pakavējās pie problēmām, ķā palīdzēt tautai Latvijā. Slldlšo imdē re-
ainavas no
ko bija
lovasar ciemojās ja ari
go ainavas, dziiesiinās im
vojis
Narnb<Siigas, kur strādā Militārā plrvaldē^-veicot^^^^^^^
ceļpjis 1951. gadā. @menēiz-viena meita, mira pagājušo sāni. Jubilārs savas vecumdienas tagad vada Sv. Annas veco ļaužu mītnēvfa dzīvoja arī bīskaps Jāzeps Han-
cāīisv Kadiķu ģ^^
slimoja, ļoti ja, kārtojot ari Vdd. Eādiķa ievietošanu veco mītnē.
nas-
sveica latviešu pensionāru
I & ¥ iiislalters
IERĪKO, PAiPiILDINA IM mABO apkures ierīce
sers, Adelaides
Ija Skrastiņa; apbalvotie — Mierv Bumbieris (labākais reži-
llglomā; Pērtas teātris);
teātris).Amta Vaļikova (labākā aktrise pallglomā,' Pērtas teātris), Lu-aktrise paliglomā, Melbui'nas teātris), Juris Freijs (labākais aktieris pā-Andra Eīnā (I. Mča balva), Jānis Grauds (labākais aktieris palīglom'ā, pusē Teātp apvienības priekšsēdis Imants Sveilis.
Foto: N. Gūtmaniš
PETERBrĒRlMANīS/
virs-
ma pieeja. OTamat^^^^^ mjgi ieikāirtota;:'Dze^^^ bijis iespējams, sāto^oti cdiro-nt' '
vairāk nefeā 40 par
, lai tp* nebūtu iespfe-
Ma^a^^ lai lastā-
jie/m būtu priefe par Ēr-maņa darbieīn, kā tie raduisies, kur Me ŗafestti, ikur un kādos izdevuimos
Grāmaitā ^sakopoti dzejoļi, fcas galvenokM izkaisīti pe-
riodikā iin Bdz šim nav uzņemti nevienā^^ dzejoļu (krāju-inā| ©aAi pārraikstiti no dzej-riieka gmti salasāmā rokrafesta. Dzojoļi publicēti no Ērmiaņa rokraikstiemv kas glabājas Min-steres latviešu. ģimnāzijā.
Grāmatais beigās iespiestie komentāri , rāda, kā danbi radušies, kā tie pārveidoti u.t.t.
Ievietotie daiibi saraksiti laikā no 1942. g. līdz 1959. g., bet pēdējie bez datuima. Pētera Ēr-miaņa danbos redzams viņa noskaņojums, apstāiMu un uzskatu maiņa. Dažreiz dzejnieks kavējas atmiņās, citreiz apraksta apkārtni, daži darbi veltīti at-sevišiķlem cilvēkiem, tad dzejnieks atkal pievērsies ikdienas notikumiem, vietām . dzejojis ar! par veļiem ^un naivi.
Grāmatas virsraksts ņemts no Teodoram Zeltiņam veltītā dzejoļa. Gaumīgais Ojāra Jē-gema apvalcs grāmatai piešķir tīkamu izskatu; tā varētu hūt laba svētku dāvana. V. Irbe
TJz rietuniiem pārbēdzis viens no ievērojamākiem padomju diriģentiem, 64 gadus vecais Erik Maska-^ālsts fiiliarmonijas or-galvenāis diriģents. Kpn-pārbēdzis -Holandē, bet viņa.; sievaatgriezusies' Maskavā, tor palikuši viņas trīs pieaugušie bērni. Pēdējā izteikusies, ka Kondrašms vairāk nekā 20 gadus ceļojis pa rietumiem,: kaniēr:': tagad .izlēmis tur palikt: Viņš izmudzīts par Amsterdaimas koncertorķestŗa galveno diriģentu uņ cer uz lielāku karjeru nekā Maskavā. Staip labt pazīstamajiem padomju pārbēdzējiem ir balet-
1975. g; Toront^
i :g.:Ldh--
ņībā, kāv^ināms, radošo mākslas dzīvi ierobežo politiski apsvērumi. Mākslas saturu, un stilu vienmēr pārbauda un tam jāatbilst pieņemtajiem partijas politiskiem nosacījumiem. Protams^ arī Rīgas mākslinieki padoti šieiii nosacījumiem,' tā ka nevar būt ^^^^r^^^ par „brīvu māķslu'V kā to cenšas iegalvot mūsu ,,kultūrņikr'.
. savie-
piartiiņas
mo reizi atskaņoja kantāti — , mādņa.'OUbfl^^^^^ā^ Sniķere. (Libretā iz-(manitota Veltas. Sniķeres un Indras Gfubiņas dzeja un tautasdziesmas . Pirmatskaņojuimā piedalījās soli'Stes Gaida Trēzi-ņa im lilija Zobena; pie ērģelēm' Mārtiņš Perijs. Atsfcaņoju-
763-3374
63S-5478
šu kod)S, bēnnu koris un Londonas koklētāju ansaimfblis. Di-
Pār Anglijas karalienes pārstāvi Kanādā, 22. ģenerālgu-bernātorUv iecelts agrākais Jauno demokrātu partijas (ndp) līderis uņ Manitobas premjers 42 g. V. Ēdvards Richards Šrei-ers. Viņš^^^^^p^^^ amatu ar j>ciuno gadu no 'līdzšinējā ģene-rālgiīberhātora Ležē, kas pēc 5 gadiem amatā aiziet atpūtā, šreiers būs pirmais ģenerālgubernators, kas nav ne franču, ne angļu izcelsmes. Viņš ir austriešu emigrantu mazdēls, kuri 1890. gadā ieceļojuši Manitobas provincē un ieguvuši farmu, kas vēl tagad ir dzimtes īpašuma, šreiers pārzina
, vācu, kā arī . Viņš
dzimis 1935. gada 21. decembri, Vinipeg«as tuvumā, šreieru 1958. g. ievēlēja par »p partijas pārstāvi Manitobas provinces parlamentā, četrus iga-dus bijis savas partijas pārstāvis federālā parlamentā Ota-vā, bet no 1969. līdz 1977. gadam . Manitobas provinces premjērSo
ā^lrosi ©ofda IVIeire,
Jeruzalemē 9. decembrī ar ļtaundablgu mazasinību 80. g. vecumā mirusi agrākā Izraēlas ministru prezidente Golda Meire. Viņu vienkāršā: cerenip-nijā apbedīja 12. decembrī. Savā mūžā 14 gadus strādājusi par skolotāju Milvokos, ASV, bet 1921. gadā izceļojusi uz tagadējo Izraēlu. Meire dzimusi Kijevā, Krievijā, no kurienes 8 gadu vecumā kopā ar vecākiem ieceļojusi ASV. Dažus gadus pēc Otrā pasaules kara vi-ņa kļuva par Izraēlas pirmo sūtni Pad, savienībā, bet 1969. gadā par Izraēlas valsts vadītāju vairāk nekā 5 gadus, līdz 1974. gāda jūnijam, kad aizgā--ja no politiskās dzīves.
eiropiešu mets
Starp Eglinton un Davisville Prasīt iyēc E. J. Hop
0
1