m. 2
8ec0nb class mAhL
SESTDIENA, 1979. GADA 13. JANVĀRIS
EEGISTEATEON MJMBEK Zm
PUBLISHED WBSKLY By THS LATVIJA AMERIKA PUBLISHīNG ĻIMITSI^ ^ij^ness Office: 125 Broadview -Av©.; l^ronto/ Ofefe Canada M4M 2Ē9. Editor-in-Chief KRIŠS SI|)ARS. Phon@ 465-7902. United Stetes Editorial tei0esfeNew^^ York; Editor V. IRBE, 4035 Rombouts Ave.,;Bronx; N^^^ 10466; ¥. Jaunkalnietis,. Taylor Ave; Raciiia, Wig 53403; — Galifomia — Editor KĀRLIS KALElt, 362Š Markridge, La Crescenta.Ca^ 91214.
29. GADS SATURDAT, JANUARY
ALEKSANDRA ĶEGUMNĪEKA SPECIĀLRAKSTS LiATVIJAI AMERIKĀ
iMazajā Francijai i>iederošajā " 'Visiem laibi zināms, ka (Kār-Karaibu jūi'as Gvadelūjpas sali- leram trūkst ipersoniska kannā aizvadītajā nedēļā prezi- takta ar Boiunas kancleru Šmi° demts Kārters divas dienas pava» tu. Tas, par S^o šimits noraizē-
dīja apspriedēs ar Rietumvāci" jas kancierai Helmūtu šmitu,
kapteiņa 2tķās.^^^^^L^ kad iio^ ■ tikumirīrāiiiā var-'Im ■ (gadu'des-. niitiem ļetekimēt aiiistrom jies, dr pēkšņā Vašingtonas po- rietuimii i^tratēģiskēs pozīcijas, lītikas maiņa pret Taivānu. Ja Kārters rumā par detantes sa-britu premjeru Kalahānu un tas būtu ASV interesēs, tad tik- glabāšanu m SALT-il ligoma Francijas prezidentu žiskāru, pat labi kādā diemā aimeriikāņi parakstīšanas Melo nozīmi. iKas nekādu oficiālu komunikē ap- varētu lauzt savu vārdu Rie-spriežu beigās tomēr nepufeli- bumedropas aizsardzībā Pad. sācēja. Kārters preses pārstāv- vienības agresijas igadījumāo Jiem izteicās, ka apspriedes Jautājumā par Kartera lomu bežo savu militāro potenciāli, cējot. ^Kārters preses pārstāv- brīvās īpasaules politiskā vadālbā Tanī pašiā laikā ar Pad. savieoī-auglīlgas — vislabākās viņa pre- domas dalās. Piedzīvojuši Eiro- bai piegādāto techinoloģisko pa° zidenturas laikā. Patiesībā šie 'pas diplomāti uzsver, ka tagadē- līdzīt)u Kreimlim būs dota lic-Eiropas valstu vadītāji apspŗie- jais ASV prezidents starptau- liska iespēja vēl tālāk pavairot dēs centā'S noskaidrot Kartera tiskā politikā notikumus nespēj savus ekspansijas spētos, jaunos gājienu ASV āorpolītikā kontrolēt. Šie motikumi viņu
sivadda ibīstamfu konfrontāciju viļgiOš, pie k^m stūres rats ne-
T-H::;-noliļgiMiu,; r-Valsiiigtona vienpusīgi un labprātīgi iero-
un piemērotību rietumu pasau Ies vadoņa uzdevumiem.
: :•: 'Prezidents Mrteris rvēi- jopro^ jām,-:svaidās starp sava ārlieto ministra Vēnsa lēnīgo; sadarbo-■ šanās un piekāp-šanāis politiku uin padomdevēja valsts drošl-
PAR VANADŽU PRIEKŠNIECI IEVĒLĒTA AUSTRA LIEPIŅA LONDONĀ
•go-.i
iS
bija 90. J. Friš^
Irānas'. eotikpiiem.:- ' š^ rieltisim tiikai dažas rindas.-Balk-
vaids uzvarējis septiņās vai- tiāra civilās valdības sastādi-
stis, 'bet J. Leititis trijā — nenoritēija tik gluda kā <va»
BrazMijā, Francijā un Vācijā, j.^^^ ^qj.qi Aizsardzības minis-
pēdējā par viņu nodotas 541 ipostenis. vēl joprojām ir
balss, par Frišvaldu - 211, ^^^^^^ ^ ^^^^ Baktiām nacio-
Frišvalds visvairāk -balsu legu- ^-j-^ ^^^^^^^^ ^^^..^ ^^^^^ ^„
vis ASV, Anglijā, Austrālijā un ^^^^^ ^^^^^..^ j^^^
tas tautas rīcDbā nodevis savas per^sonislkās -luņ■ savas;ģimenes■ vērtības miljoniem ddlam vēr-
. , V . viņs saaaiibojas ar
Vanadzu priekšnieces vele- ^.^
nu rezultāti pa atsevišķam ze- „....„. mēm ir šādi: Anglijā par Aus- V^^^i zīmīgs ar
tru Liepiņu nodotas 288 balsis, par Ugu Breil^šu 127, ASV 362-
un 402, Austrālijā S5 m 139, ^ , . ^ vi,-
Betijā par Liepiņu nobalsojuši f?^^' ^^ļ^ /^^^^^
kieim im-politisfaem:merķiemj
kā ari (bāriņiu ss^īv^tim^^^^^^
;bas: vaļadšālbām. iša^cbs- ari^
brīvojis, (pāri;; :par,; 300;:: politisko
; ieslodzīto, ž;:,;'^^
¥ecā Sv. Andreja ba^snlca Toronto, siemas rotā, kur Jau kopi misu ieceļošanas sākpma. Eotika ne viea latviešu draudses dievkalpojumi, bet kas bija arī pirmais Toront© latviešu kultiiras cemtrs, šeit notika arī pirmās LNAK sēdes usn dažādas musu kultūras Mv es ispausmeso Baznīca piedier latviešiem kopā ar igauņu drau dzi. . , Foto: J. liģers
visi vēlētāji, Francijā 4 un 3, Holandē 3 un 1, Kanādā 127 un 188, Vācijā 122 un 59 un Zviedrijā 54 un 16. Liepiņa uzvarējusi 6 valstis, bet Breikša 3 — ASV, Austrālijā un Kanādā, kur lielu 'balsu skaitu ieguvusi ari A. Liepiņa — 127, viņas pretkandidāte — 188. Vēlēšanās nav piedalījusies
Irānā ieradies NATO virspavēlnieka vietn. amerikāņu ģenerālis Roberts Hjūsers (Huyser). Vina uzdevums ir Kartera vār-
vis 2.051 balsi. Vēlēšanās piedalījušies 67,2 proc. DV or(?a" nizācijais dalībnieku. P'ar va-nadžu priekšnieci ievēlēta Austra Liepiņa ar 1.047 balsīm, kuras nodevušas 2.008 vēlētājas. Ilga Breikša ieguvusi 935 balsis Vēlēšanās piedalījušās 72,3 proc. vantacižu. DV organizācija,» priekšnieka vēlēšanās piedalījās abu dzimumu personas, bet vanadžu priekšnieci vēlē^'a tikai vanadzes.
• Balsdšanas rezultāti atsevišķās DV zemēs ir šādi: Anglijā par J. FrišvaMu nodotas 1.187, par J. Leifiti - 352 balsis. ASV 1.342 un 637, Austrālijā 648 un 193/Beļģijiā 14 un 7, Brazilijā 2 un 5, Francijā 9 un 19, Holandē 5 un 4, Kanādā 598 un 268, Vācijā 211 un 541 un Zviedrijā par Frišvaldu 204 un Lei-:i 25 balsis. Samērā liels ir m balS'Uskaitsi.--"3;..
Jānis Frišvalds
Par D-augavas Vanagu orga-, nizācijas priekšnieku nākamajiem trim ^gadiem ievēlēts Hdz-šinējais DV priekšnieks Jānis Frišvalds, par kuru 6.395 vēlētāji nodevuši 4.254 balsis. Otrs jyY nodala Argentīnā ,ar 21
kandidāts Jēkabs Leititis iegii- ^edru un DV nodaļa Dānijā ar paturēt konstitūciju, uz kuras
pamata Palēivi uzdevis Baktiā-;; rām. sastādīt: jaiiino vaid
mija ir loļāfe 1^ šachu, uņ šis ;;' faktors • ;&v :;;;Vēl ■;pinīi^;;ņem 'vērā, Militāras^^tt ■■■biņāšanās,ir. .uzskatāma .par- ļo-ti-'-ŗeālu ■'^'.ta^
krkeš gala re^^^ Jābrīnās, ■ lādēi; pasaules, ■■ prese
lioiklusējusi pāli par ļO(K) komū-'. ■ nisfcu; ;;-aģitātorii:, iefiltrēšanps.; da-■.;:;;;žādāš:- reliģiskām igŗiupās,''';kas ■; ;prasašacba galvu.- Kā'■ āimerikā-■; ;-,ņu,; tā ;#ļ:: torito dienests apstiprdina šo ifcdmūnisibu aģitatoru aķtlvitāiti. Brežņevs
Divu komunistu valstu — Viet- ka komiandieŗiem. 'Divu ko^nm-
namas un Kamlbodijas — militā- nist^ valstu konfrontācija lndo=^
rā sadursme ilga tikai divas ķīnā varbūt ir tikai prioMspēle
nedēļas, un rezultātā Vietnama daudz lielāMem nottoiimieim k-»
taigad faktiski kontrolē visu In- vākā nākotnē. Jāievēro, ka
doķiou. Tā iebruka Kambodijā Vietnamas pusē stāv Pad. sa°
ar m divīzijām, lielu tanku spē- vienība, jjet Kamboddjas lidzši-
ku un lidma'šimi^ atbalstā. Ar nējo diktatoru atbalstīja Pddū
ga.Kambodiju vēl pēdējā kMI ņemšanu IMzsšinējā komunistu paspēja atstāt ap 20.000 vīm diktatora Fol Pota režīms ir liela sarkanās Ķmas ddplomātu faktiski salauzts. iVietoama ap- un padomdevēju armija. Un tā igalvo, ka ši revolūcija notikusi pirmais Pad. savienābas un ĶI«
nas spēkošanāts gājiens pagal-
rezultātā, bet patiesībā visu ci- dātm beidzies KromJim par iabm.
ņas smagumu uz savim pie- Nav domājams, ka Pekiniga Pol
ciem isnesa Vietnama. Pol Pots Potam palīdzēs ar sapeni bm-
ar apmēram 15.000 atbalstītā- nota jiem spēkiem. Pad. savie-
jiem atkāpies Laosas pierobe- ļniiba, stāvot aizkulisēs, atzīmē-
žā, .grūti pieejaimā apvidū, no j,usi nozīmīgu panākuimu sarfca-
Isurienes viņiš droši vien turpi- j^āg Ķīnas lapdraudāšanai karu
kā't-:-^as
a no
Pats Pd Pots
spāma»
nora-
sociāls reformators. Viņš bija da, ka nākamais pārsteigumB
viens no nežēlīgākajiem komū- piumkts būšot PakistMa. 'Iekš-
nistu varasvīriem šajā Āzijas politisku pretišpju rezultātā
telpā. Sagrāibis varu, viņš izsu- arī te Kremlis i^ķlrligā htMī
tīja vistus pilsētniekus lauku varētu plūkt vieglus panākumu
no 5 laurus.
lomā! Kādēļ gan ne, ja m varētu apturēt naftas plūšanu uz rietumiem no istratēģisM sva-
milj. iedzīvotājiem palika tiikai 20.000. Slimiļ>u, nepietiekamas pārtikas m* nežēlīgas tisrēķinā
sanas
:Domājams, ka^. Mnas ■ notife
mu rezdtātā Ēģiptes un Maē-
^^Z-^ZTaT C^P^^eZ', l^s miera sarunas atjaunosies rezultāta gaja boja pari . . , _
. , . « atrak. un soreoz nebūs vairs
īndoķīinā dramatiskie notikumi risinās īsibens ātrumā un
par 3 Malļj... katabcnBešu,^- Tagad'-
.™„ mrņēmmi Tauta, revolū- tielēšanās par šķietami nmm-cicmārā «.adome, fcuŗu vada ««^«m staiem. ^
Austra Liepip@