jTUļ'iiinfTīm
li
>ļ'ii'ms Toro-^.to hiia T,'^^n«^^i
ITte 7. janvāin Lietuv^e^n 'īiarna bjr pln^o zāli 'r-'^nlļiripiļ v^^t-oiV
nekā 400 a'3TOeldē^-^1ui vr^ ^^^^^
Vecie strēlnieki ^nekļūst veci*'« Attēlā Ziesiŗsvētku kapJE dalībniek! Latviešu kara veterāni strēlnieku biedrības atceres sarīkojumā Latviešu namā Toronto. ¥iņi visipirsnlegiiši 80 gadu vecumu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Tirzitis, Eduards Apenis, priekšnieks Arnolds Lūsis,: Jānis Cielava. im ■ Pēteris. Menska. Otrā rindā: Voldemārs Ziemanls, Oskars Eurdgs, Jānis Irbe, Fricis Vlksne, Eārlis Geruckis, Fēteis Puļķis, OsķarsBsSrvftfe m Erišjānis Gal-vāns. Foto: J. liģers
SIrēfnleicI atceras-
(Latviešu kara veterānu-strēl-nieku biedrības Ziem&vētlni kauju atceres sarUkojums §o-mz iekrita tieši strēlnieiku cīņu Sitmes dieni — 6 janvāri, pulcinot Latviešu namā Toroii'' to ap 150 apmeklētāju. Kauju atceres vakars izcēlās patriotiskā noskaņojumā, ko ievadīja veco strēlnidcu (Edv. Apiaiis, J. Cielava un Kr. Galvāns) ienestais Latvijas karogs māc. m. Ķerģa vadībā. Mācītāja ^ētnmu ievadīja pirms 62 gadiem Ziemsvētku kauju vaka-^rā dziedātā svētvakara dziesma: Klusa nakts, svēta n-akts itrēJnieka A. Tirzlša klavieru pavadījumā.
Mācītājs patriotiskā svētrunā
vainagojās ar U2?v0m, • pārraujot vā'cu fronti. Sl uzvara atibal-^jās visā pasaulē, ko nevarēja neatzīt ari vācu armija-s vm-pavēlnieks Hindenburgs: K'a-mēr latviešu strēlnieku astoņi' zvaigžņu pulki sargās Rīgu, to vāciešiem neieņemt. Mācītājs minēja arī tā laika ciņu vadī-tā'jius, vēlākos ģenerāļus Auzā-nu, Bamgerski, Gopperu, Misiņu, plikv. Briedi u. e. Strēlnieku cīņas ievadīja Latvijas ©t-bnvoišanu/ Kritušie strēlnieki pirmie
J. Ozols un DV Toronto ciodaļas valdes priekšsēdis Z. Akots. Ar mkstu im apldksBi bija ^sveici-nājusi nelaiķa strēlnieku ģenerāļa Auzlna atraitne m Latvie-Su virsnieku aipvienlbas Kana-
5 IV,
a
cīņas,
Biedrības priekšnieka A: Lūša aicināti, ar klusuma brīdi godināja pēdējā laifeā mūžībā aizsaukto strēMekiu Frid Kažoku un biedrabas labvēli Annu
ar. dzie.s-mim iepriecināja vanadžu kora Zīle solistes Dzidra Egle, Kristīne Vikmane un Ženija Vītola Astras Vitoilas klavieru paiviadījumā. Režisors Emes% Jirševsķis deklamēja K. Dziļlejas Karavīra ticība un Fr. Bārdas Parole. Ar dzeju iepriecināja 2ifL programmas vadītāja dzejniece Biruta Senkē-
-2147, vakaros 445-891
KvaMtItes darbs un eiropiešu mets
Igauņu uzņēmums
Starp Eglinton un Davisville Prasīt pēc E. J. Hopp
dls V. Piūdons atceires runā norādīja uz strēlnieku cīņu nozīmi vēlākajās Latvijas atbrīvošanas cīņās. Otrā pasaules kara ciJiffiājiem nebija lemfcs atkarot savai tautai atņemto brīvību. Runātājs arī norādīja uz miisu vaJsts pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājumu ūz tautas vienotību un vienprātību, kas tik nepieciešama ari tagad. Jāturpina cīnīties pret mūsu tautas pārikrievināšanu, kas draud latviaSuis pārvērst mazākumā psašu zemē. V. Piūdons pasniedza biedrības priekšnie-
A.-Lūsis a'Drā-ja, ka strēlnieiku cīņu laika vi;ri jau pāirsnieguši 80 mūžn gadus, kādēļ biedrības aiklīvi-tites samazinās. Pienāks dis-
aojas DV organizācijai, kurai ninitijs veltīja īpašus pateicības vārdus, tāpat puķu veikala Orest Florist īpaMecei Elma-
pējusies Ida Menska ar palīdzēm. Darbojās a.rī loterija. Grāmatas Kurzemes cietoksni autors un cietokšņa cīņu IMz-gkaltaieks Arnolds šiņps nolasī-
vas, kas ^ sacerēta naktī no 12. m 13. dktdbri, kad leģionāri pāri ^ Daugavai devulies uz Kurze-
TLB sestdienas «ikoias pārzinis
flsu līdzigaitmece
ses aud-^ēlmi deklamēla. nu DriekSnesurnu centrā ^ip agrāk?'-;; FVola'? pārzir^e^, Ai^--tras MārtiESones pasaku lu^a 2 cēlienos-Nei-ssmīdinp^^ «--in-cese, ko- iestudējusi M'^vh-Kase ar €. klases nļid^ie.^-n''^--"-»' piedaloties arī vairākiem , j^n-neko klašu skolēniem, kas tēloja pelītes, vist1ņa«? un ''^?^*'^'-lus. Dejas bija choreo^rafēju^i skoilotāja I Ķēniņa, dekorācijas gatavojusi R. Bmnte, kosti-, mus pārzināja L. Kalniņa. f^^Va-bive© gaismotājs V. Briedis, sufliere V. -Kroniberga,. skatu-
— V. Brants, A.
bērnu vecākieiji un klusajiem talciniekiem". Skolēni bija «jh-centni/šies Ziem.^vētku ^arļco-juima programmas ^ vāki zīmēšanā. Mākdinieces GuM-^? SsV res vadTbā piesprieda «{odal'^as katras klases kbākajiem zīti^ē tājiem. Tādi pirmskolas un 1.
klasē bija Ģints Brencis. 2. VI Daina Eislere, 3^ kl Laila Sve-ķe, 4. kl. Ariļirs Lauzis, 5. kl. .Tānis Preisber?^, 7. a. M. Dāvis Balodis, 7. kl. Pēteris Kier-ners, 8. M. 4nita Matušēvic?^ un speciālajā (klasē Marks Dm-mmm. Pavisam bija uzzīmēti vairāk nekā 180 programmu
Briedis un V. Matušēvics, koklētājas māsas Anita, Andra un Valda Matiišēvicas.
.Stāf'jim 5v.V- .klases' ^skoiēni;, skandēja dzejoļus, sarīkojuma dalimieki dziedāja Ziemsvētku dziesmas. Pēc izrādes autore A. Martlnsone saņēma rozes im savul^ārt pateicām tēlotājiem. Skolas pārzinis J. Ozols pateicās programmas dalībniekiem,
Pēc priekšnesumiem vecāku padome bija sarūpējusi cienasta skolēniem, ko pārzināja V. Murate un D'. Untika, bet bufeti vadīja dkolas vecāku komite-Jag pārstāve B. Priedite un G. Bemava. Mozi m 8 laimestiem vadīja R.' Preisbergs. Sarīkojums beidzās ar tautas dejām im rotaļām, ko vadīja skolotājs E. Breacis ar pailgiem. Sestdienas āfeola Draudzīgā aicinājuma dienu atzīmēs ar aktu 27. janvārī pl. 8.55 Jesse Katchum skolā. Aktā runās LN-AK padomes priekšsēdis V» Upeslāds.
is'' lielais ierēdņu bars, armija, čeka, jāfinancē visa bruņošanāis, tad, saprot^ams, vispārējais budžets iekļauts ši-
• ■■ ■ •
J9
savu daļu miiziigā pārvaldes aparāta uzturēšarjai." Augstākā padome pieņēma arī■ Latvijas 7 pilsētu un 26 rajonu budžetus un noteica, cik no ienākumiem' var paturēt pilsētas un rajoni, un cik iekasēs valsts.
okupētajā Latvijā ir uzņēmumu un organizāciju apgrozījumu nodoklis un peļņa, kas sastāda 90%. Taču no šī apgrozi-jumu nodolsja Latvi|ai paliek tikai 43,1%, kā noteikts Maskavā. Pārējo paņem ,,vissavie-
® 0
nība" par valsts drošības un aizsardzības gipēkiem. Otopētās Latvijas ministru padome pati nevar nekā lemt, ne noteikt, jo pat ministri ir divējāda veida «— 18 kcprepublilkāniskie ministri, pavisam 18 ministrijas, kas saņem rīkojumus tieši no Maskavas, tai skaita arī kultūras m isāgltiibas ministrijas m pārējās 5 ministrijas (auto° transiporta un šoseju, komunālās saimniecības, sadsiives pakai-^ pojumu, sociālās nodrošināša-' nas un vietējās rūpniecības) ir „ir8publikāniskās ministrijas'^ kas drīkst patstāvīgi rīkoties savas zemes robežās. Ptatiesībā tās ir-talkai ig^aMes, tos ieļpo-
- •
Latvijai (savu kakte kungu uzturēšanai jādod visvairāk,' jo nu jau tr©šo gadu tā drīkst no apgrozības nodoma paturēt vismazāk. 1979. gadā Ūkai 4^,1%,
sēdē Kremlī. To apliecināja
jelktā. dzēti
Pārējie ienākumi pare-
ua
Cīņas 1978. g. 19. decembra numurā publicēts mežu kodekss. Tam mežu apsaimniekošanas noteikumi ietverti 7 sadaļās, 140 pantos. Tā kā Latvijā viss pieder vdstij, tad atsevišķs pilsonis' bez atļaujas nedrīkst nogriezt pat ganu rīk-irti. Pat piemāju zemēs un vi-sarmcās pašu stādoitu heka m
krūmu izmantoSanas iēsļpējas aosiška attieogs Ikums. Latvijā tagad stāvoklis ir sliktāks
ku un kalpotāju algu nodokļiem,
no-
dokļi jāmaksā ar! strādiie
Latvijas mimstru padome gadā par padomju finanšu politikas rel&ēšanu, bet „vissiavie-
mežsangu vai vagaru varēja pieikukuļot. Tagad, uzdots uzraudzīt vienam otru, un par valsts mantas izšķērdēšanu bargi scda. Kremļa ēna tagad stiepjas ar! 'pēr Latvijas me-
t