2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1979.
SESTDIENA, 1979. G. 13. JANVĀBIB, 2,
SI0AS6. B«M!JJa: m Brosāmm Am, 'Somi», (M.
M. iae^iii, 8I- ^SEii^ ^m^, 2210, AiisbeSk. . SaittgliA āai^ mmsš^&i pēc .TajcMK» I^oSt
lipafti^ li i^euMtt parisunla (Saoadl) vei
$5.19, 'nd piiljl I9. $10.
|1 parilri^ aiastolst
aasctZBisnsisss
azcc
KĀRĻA ViANAG'lA OP'ĀRIDOMAS , JAUiNAJĀ GAiD'Ā IEEJOT
M/usu <18. novemībŗa valste-sfvē!tkos oim 14. jūmija sēru dienā; (pasaules vējos i^īdinātie latviebsi aizvadītajā ,gadā atkal par jaum afpUecināja savu mīlestību pret Latviju m solījumu, feo devāim, atstājot dzimt© zemi im sākot besscerigās bēgķi gaitas, (neaprimt (cMties par savas zeimes un tautas brīvību m neatkanbu. Mums šeit ir milzu priekšrocības, ka drīkstam skaļi sauļkt pasaulea: brīvību Latvij;ai! Tautas vainuims aiz (dzelzs aizkara to nedrīkst. Un tomēr niaclonāiā dzirksts tur nav izplēnējusi, bet pieaug. Tur latvieiši vēl iedrošinās rīkoties pret apspiedēju interesēm (māc. J. šmita runa Taronto).
Aizvadītajos Lativijas ivaists 60 gadu šūpļa svētkos visas latviešu triimidas paaudzes vienojās lūigsnā, lai Dievs svētī mūsu Latviju, ieslēdzot sirdis apņemšanos pildāit Dieva un likteņa piešiķirto, savas cietējas tautas pilnvarorjumu —^ runāt arī to vārdā, kuri šobrīd čekas terro-ra ēnā to nedrīkst.
iNotikuišo svētku norises iepriecina. Svētku runātāji gandrīz visur pauduši traim-das 18. novembra cīņas ildeju, aicinājuši neiemoigt, bet ar saivu nacionālo akstivitāti drošināt tautu tēvzemē izauklēt brīvības alkas. Aicinājumi un uzimunMrinājuml, ko dzirdējām, reizē bija arī viadSiijas apņēmīgiem darbiem nākamajā ^ igadā.
LNAK valdes priekšsēdis T. Kronbengs Otavā teica: „Mēs kļūsim vēl aktīvāki cīņā par brivōbul" — Ņujorkā, DV sanāksmē, ivirsputo Silgai-lis pauida: „iKatr.s atsevišķs lat-vieitis tejgad ir cīimtāļjs!" — Klīvlandē, AīDA valdas locekle A. Jansone savukārt Mca: „Par Jaunu apņemsimies turpināt ciņu!" — Toronto māc. J. šmirbs: „Vecajai paaudzei ar pieredzi, Jaunajai ar lenerģiju jāieslēdzas •vienotā nacionālā cīņas pUatifor-mā mērķtiecīgā darbā un .bez-
kompromisa cīņā pret visnežē-lUgāko ienaidnieku — komunismu!" -~ Sanirancisko Teddors SīHs: „Skaidras, nacionāilpolī-tiskas ideoloģijas , vadītiem, mums ir tikai viena alternatīva — cMties!" — Grand Bapidos BB'LiA valdes loceklis Gunārs Meierovics: ,;Mūsu jaimiešiem ļābrauc uz Latviju un jāpauž tur brīivības doma, jāiededz turaeniešu sirdīs — brīvības dzirksts!';, ^ Priedainē ALJA priekšsēde Dzintra Lejiņa: ,,'Mums šeit jācīnās arī par tiem, kuri atrodas Latvijā! Ja to nedarīsim, būsim zaudējuši Latviju uz visiem laikiem!*',
Tāda pati doma cīnīties, ne-iesti'git pašapmierinātībā, neturēt rokas klēpī kūtrumā lun gļēvā vienaldzībā, tika pausta vai visos citos (valstssvētku sa-rīkojuimos, iešķiļot dzirksti, ka mums ar savu aktivitāti jāiapka-ŗo iim jāievaino komunistu režīms kā un kur vien tas iespējams, darbos pierādot, ka ,yMazā Latvija" trimdā ir modra par tiem, kas tēvzemē izmisīgi turas pretī okupantiem, apzinoties, ka trimdas nacionālā aktivitāte palīdz brāļiem tēvzemē uzturēt dzīvu savu pasīvo pretestību režlm^am.
ASV āorlietu ministrs Vēnss 18. novembrī ASV valdības un tautas vārdā mums apliecināja, ka ,yapibrīno latviešu drosmi, brīvības un deatkarōbas garu". Bet kur nu moims ir šī drosme, ja pa visiem šiem gadiem muims pat nav vienoitas' trimdas nacionālas ideoloģiskas platfortmas?
Ja trimdas latviešu luterāņu sinodes oficiozā Ceļa Biedri 18. novembrī lasījām (māc, E. Oau-fflie), ka ,;neviens neliedz mums pat ellē nokāpt, lai Latvijai pastu Latvijas ļaesu" un ka ,,br!" vību nevaram izubagot no mūsu apmiulsušajiem valstsvī» riem", un laikrakstā BirīvSba mūsu sociāldemokrāti uzsvēra,
EF BARBIBA
Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds izveidojās no Ziemeļamerikas m Amerikas
apstākļi, ne tikai kvalitāte? Vai nebūtu labāk, ja pēc trim gadiem K'F darlbinieki manītos?
V. I, Ņojorkā
smelties ispēku. šo pārliecību Kanādas un citu zemju latvieši
•Siem:t'oni . līdzīgi: daubibas... noteikuimi, ti-
^foairALA.-KF
mērā, m sadala pusi no ASV savāktiem Kultūras fonda līdzekļiem Amerikas latviešu kultūras vaj.adzībām. PiBLA -KF ir ar globālu darbību, kur līdzekļus sadala rudeni. Te naudu iemaksā visas centrālās organizācijas. No ASV latviešiem, gadā' te ienāk 8000 — 9000 dol.p no Kanādas 20O0 — 250O, no Eiropas 500, no Austrālijas solts ap
pēm-
Daudzās lasītāju vēstulēs izteikti parmetuimi Vairai Frei-berigai (Ph. D.) par viņas 18. novembra atceres aktā Ņujorkā teikto runu, Pārmeitumi pienākas tām amatpersonām, kas iva viņai -aktā runāt. ■
mēnešos pusmlijonu dolarul Kā" interesēs ir šo. svarīgo pasākumu jaukt, sējoitisiaubu un neuzticības sēklu?
igad 500 dolāru. Austrālija savu daļu iemaksāja vēlāk.
PBLA KF pārvalda valde ar priekšsēdi, kas pārstāv Amerikas latviešu apvienību, trīs priekšnieka vietsiiieki (Kanādā, Austrālijā, .Eiropā) un 8 vice-priekšsēži, 'visu četru centrālo organizāciju izglītības un kultūras nozaru vadītāji. Biez tam tur darbojas 9 valdes locekļi, kas pārstāv deviņas nozares. Amatpersonu pilnvaru :iliaifcs ir: trīs gadi. Darbojas vēl pieci referenti. KF darbības noteikumi
vembri.
fonda sēdē, 14. oktobrī JTuļjorkā, atzina, ka KF dartbībā vajadzētu pārmaiņas. „Atslēigas princips" 'bijis tikai paigaidu nokār-
Latvijas goda konsuls Toronto Dr. E. Upetnieks izteicis neapmierinātību, ka mūsu valsts gadasivētkos Toronto univerisitā-tes aulā neesot atreferēta viņa runa,. kuras pilnu tekstu vēlāk iesūtījis Latvijai Amerikā. Nevaru pievienoties teaktajaim, ka Latvijā nebūtu komūinistfu uin nodevēju (^nemeklēsim starp viņiem nodevējus"), bet tie esot tikai „piespiesti 'komunistu kalpi". Tātad tādi tomēr ir! Ja nu cienījamais 4onsuis sa-.'ka, ķa-;; viņa^ :runa'; bijuisi;; ^ >^ļoti pārdomāta un mēa:iķtleelga", tad par to būs jāšaubās. Latvijā ir 'li50.000 komunistu (PBLA jizdotā brošūra Kas un kā valda Latvijā). Tur ir dati par partijas biedru skaitu, sākot no
sīgas, tajās jāpiedalās priekšsēdim vai vienam no viņa vietniekiem, diviem vicepriekšsēžiem' un sešiem valdes locekļiem vai referentiem ar balstiesībām, kopā. 9 i^ārstāvjiem. Bija ierosinājums, ka valdes locekļiem-vajadzētu nākt no vietām' un valstīm, no kurienes varētu ērti tikt 'UZ KF sēdēm. Tas praktiski .liozīmē, ka tie -būtu no ASV, Kanādas un Venecuēlas.
Kādā nozarē valdes loceklis no tālajām, zemēm (godalgošanai bija ieteicis īsavu kandidātu, referenti bija izraudzījuši citu. Apskatot pagājušā gadā piešķirtos apbalvojumus, jājautā, vai darbu izvērtēšanu dažkārt nevarētu ietekmēt arī citi
darba laiks" cīņā par Latviju, tad patiešām pārsteidza mūsu laikrakstu ^ ziņa par vaBstssvēt-fcu norisi Ņujorkā, kur psīdio-loģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas runas ļkodols bijis koncentrēts atziņa: ,;Miuims jācer, jātic un jāgaida, līdz brīva-jiai Latvijai būs sava vieta hth vajā pasaulē!"
:VvNegjftēda!niis cifisma^ manifestācijai un samierināšanos ar pašreizējo realitāšu izpaudiiumiem, vēlējos apstiprinājumu no ,,aculiecinie-
/-kiēm"..- īte-ā^ jķa .avīM ■ ziņa: i^ patiesa un pat „malga", jo runātāja paudusi doimu, ka moms atliek tikai mierīgi nogaidīt
kādas radikālas pārmaiņas pasaulē un cerēt uz tlm (citas izejas muims neesot kā paturēt ticību Cilvēcei! ... Mujms . ir : jācer-un; jāgaid^ (1)..
tautas aittāstīsies tik tālu, ka ne-- ļiutīs-:;vairs :-va^ ' <ļ);>-ap-ispieisrt?Jcitaš. tauta^^ • u,t.t.):,■ -N^-. dzirdēja aicinājumia un patrio-
PBLA rakstā lasām par čekistiem okupētajā Latvijā. Tātad tur ir nē tikai komunisti vien. Disidente H. Celmiņa kādā runā Toronto vēl paskadrojusi, ka Krievijā dzimušie latvieši rešp, komūni'siti ir mūsu tautas nelaime. iMan šķiet, ir nepareizi, ka mūsu augstākās amatpersonas nāk ar pretrunīgiem aplgal-vojuimiem. Mums no vadošiem darbiniekiem tiesības sagaidīt patiesību, uz ko varam paļauties. Ne par velti šinī gadījumā izteikts tik daudz sašutuma. Kžm lai mēs īsti ticam?
LNAK priekšsēdis T. Kronbengs ļoti pareizi brīdinājis, M KGB iedzītais ķīlis draud mūs sašķelt. -Mācītāja J. Šmita runai puiblika aplaudēja kājās piecēlusies. Tas viss liecina, ka mēs gribam būt vienoti. Ja Latvijā arī būtu tikai „paklausīgi 'kalpiņi", arī tie mūs igrib sašķelt un iznīcināt. Vai tiešām mēs baidāmies saukt lietas īstajā vārdā? Ja mums ir centrālās organizācijas im pārstāvji, tad mēs sagaidām no viņiem stingri Izteiktu nacionālu stāju, uz ko var paļauties. Kādēļ mēs negribam ticēt tam, ko'liecina brīvībā izkļuvušie?
Dr. Linards Lukss runā pareizu latvi^u valodu, bez akcenta. Kas viņa,runā sadzirdējis „akcentu"' mi „nepareizu" latviešu valodu, tas -gan igi- m-būs mazgājis ausis, vai dzir-un
Eo §i Ontario
„cerību" īsten(^šanos ar nacionālu cīņUj cīņu pret koimūnis-tiem m apspiedējiem, cīņu pret Kremļa imperiālistiem. Cīņas mudes vietā itika sludināti „cil-
(Turpinājum.^ 18o ķ
Lasītājs Norvalā, Dnt. (LA 50. numurā) nevēlas ne man, ne vir siem citiem Latvija Amerikā lasītājiem, stādīties priekšā. Toties viņu māc rūpes. Mani arī. Anoniimiais lasītājs domā, ka Kanādas latviešu centrs varēta atraut ll&ekļus mūsu vissvan-gāfcajaim darbam — cīņai par Latvijas brīvību. Olnltāji par Latvijas brīvību vajaidzļgi šodien, rīt un pēc gadu desmitiem. Kanādas loitviešu; centrs palīdzēs radīt vidi, kufā šādi
VĒL^ PAR LATVIEŠU CENTEU
Pievienojos Dr. J. Karola iz-teik^jām doimam īpar Centru. Kāpēc gan to necelt pēc pašu plāna, kas varētu apmierināt mūsu vajadzības? Gatavu namu pērkot, nekad neapmierināsim mūsu vēlmes. Ar piebūvēm; to
jau esam piere-
*— W .-.7- ■----> — .
dizējuši. Vai atkārtosim algrā'kās kļūdas? Kāpēc nepārdoidiet Daugavas Vanagu un Latviešu namu, naiuda būtu viienā vietā, un būtu arī Latviešu centrs. Ja gribat pirkt vēl vienu namu, 'kurš tad no tiem būtu Latviešnn centrs un kura nodaļa? Pēc kāda laika atkal griJbēsit pirkt kā^ du namu citā pilsētas daļā. Tā nav vienotība.. Skaisti jau iz-Mausās: nama priekšnieki, pārvaldnieki, kasieri, s*:etāri u. t.t. Vai tad tik ļoti patīk amati, ka nevaram apvienoies lielākā pasā'kuimā, kur būtu vieta visām mūsu vajadzībām. Es labprāt pievienotos • kopējam centram ar papildus dalību, tikai vienu latviešu namu.
Kreditsabieidrības nams gan nav Latviešu centra vajadzībām piemērots. lemesU: Zemes gabals ir par mazu, Centru mhm iesipejams paplašiniāt, ari piik-šanas cena ir īpar augstu un apsaimniekošanas izdevumi par lieliem. Esiet saprātīgi un ne-pārsteidzietiies ar tā pirkšanu!
Mans ierosinājums: Nopirksim 10 līdz 100 aifcru zemes ar jau gatavu īdzlvojamo māju Sidra-benes tuvumā. Centrs sajā vietā ' būs ērti sasniedzams Toronto, Hamiltonas, Gvelfas, Kičeneras^ Vaterlū, Kembridžas un Misi-sāgas latviešiem. Dzīvojamā ēkā būs pārvaldniekam dziVOk° lis un bankas nodaļai jaunas telpas. Apsaimniekošanas izdevumi sākuimā būs ļoti iļtnāzi, var gadīties pat, ka Centrs dos peļņu. Pēc tam varēs pamazām celt ēkas, kādas vien mēs gri-
Ja kādreiz tiktu pārdots Toronto Latviešu nams, tad nama akcionāri varēs Centram ^pievie^ noties. Neviens nebūs jāatrai^ da. Centram ir jāaug, jo viss» kas neaug, iznīkst. Skaitaaties uz Saulaini vai Sidrabeni: nopirik° tās zemes vērtība aug, nometnes pakalpojumi sabiedrībai auig, nometnes apmeklētāju .skaits ■ #i!g reizē arī vasaras skolas . šifcolēnu skaits. Arī Latviešu centram jāaug.
Otrs priekšlikums: Nopirksim apm. 500 akru lielu farnmi netālu no GveMas, ar gatavu dzīvojamo māju un Melu šiķūni. Dzīvojamo ēku tūlīt varēs izlietot kā pārvaldnieka ļdzīvokli, šķūni varēs izmiastitot visāda veida sarīkojumiem. Vienu da-no farmas zemes varētu iz-ģimeņu dārziņu ierīkošanai, vienu daļu latviešu biškopju vajadzībām un vienu daļu Gvelfas latviešu studentu eksperim:entu vajadAām. Zemes gabalu izrentēšanas nolūks nebūtu peļņa, bet gaņ nepārtrauktas aktivitātes veicināšana Latviešu centrā, šāds centrs vairāk nekā 6 mēnešus gadā, no aigra rīta līdz vēlapi vakaram, patiešām kalpotu latviešu sabiedrības vajadzībājm.