LATVIJA ilMERIKA Sestdiena, 1979. gada 13. Janvāris, 2. BimTO
JĀŅA KLĪDZĒJA PIEZĪMES
'Pagājušajā vasarā, auigustā, mēs ar Emīliju un kopā "ar lielāku latviešu grupu pārvadījām 14 dienas Rīgā un apkārtnē. Ee-dzējām un izjutām daudz skumīga, bet reizē ari laba, skaista, aizkuistinoša, latvisfca, kristīga. Satikām simtus — radus, draugus, paziņas un tMo iepazītus, tautiešus. „Mutes telegrāfs" Rīgā 'Strādā ātri: jau trešā dienā ļaudis zināja, fca mēs esam Rīgā, m zvainīja, nepārtraukti nāca 'un aicināja ciemoties U2 visām pusēm. Mūsu
dienas bija jā-sadala^ pa ste-
Rīga dun zem krievu soļiem m balsīm, bet gara Latvija — baznīcās, literatūrā, universitātē, teātros, mākslās, koros un pašas teutas sirdīs, dzīvo drosmīgi un. spītīgi. Jaunā paaudze iegūst labu izglītību, biežāk auigstālfcO' dn viņi saredz savu pienāku|nu pret tautu. Dzimtene viņiem nozīmē Latviju. Ļaudis sarunās jūtas daudz brīvāki nekā Staļina laikos. īr uzmanīgi, bet nav nobijušies, [r caurmērā materiāli iztikuši, ja viņu dzīves standartu nesa-ildzinām ar mūsu lielajiem standartiem.
Tāpat kā vecākās, tā arī jaunākās paaudzes Latvijā ir izbrīnījušās: kāpēc radi, draugi, paziņas no Amerikas, Kanādas, Austrālijas un citām 'ziemēm rietumos tik ļoti mn un reti raksta viņiem vēstules. Mūsu vēstules dod viņiem gaisimu, ziņas par pasauli, un tad viņi vairs nejūtas tik vientulīgi un atstati krievu impērijas izolāici-Jā un dzeloņ^āšu iežogojumā. Viņi saka: Izskatās tā, ka jūs tur, brīv«ajā pasaulē,- esat vairāk nobijušies mums ralkstīt nekā mēs šeit, jūsu vēstules saņemt. Viņiem interesē, fea
mēsi dzīvojam, ko darām un ko veicam. Nepietiek, ka savās vēstulēs pastāstām — tas ir miris, tas apprecējies un citi turamies veseli. Tādas bija .Sta-ļirna laika vēstules. Par vēstuļu saņemšanu cilvēkus vairs tā aevaja kā Staļina laikā. Tikai tad, ja kāds neatbild, tā ir Mne,
ka tādam nav jāraksta. Viņi:: mudina mūs: Esiet jūs tur drosmīgāki, d^arblgāki, īgudrā-
M; ^:ue; :3ieeodarb^^^ :; īķai: m;
visa noniecināšanu, kas nāk no Latvijas. , "Mācaities atšķir^ Latvijas latvieti no Maskava krieva un viņu atnestāks ..brīvības'* slavinātājiem. Mēģini'^t saprast to, ka arī krievi ir cilvēki un starp viņiem ir daui4z , kuri 'mīl taisnību un brT° tāpat kā mēs.
-.:Redzot; tlllgu,•.^::I)augavu,;. :iini-:^ vensitāti, dzirdot Jūrmalas priežu dziesmu un Latvijas jūras runāšanu, vēl dziļāk un asāk varēja izjust, ka cilvēkam.var būt ti!lc«ai viena dzimtene, kur ir mūsu brāļi un māsas. Varēja izjust, ka Latvijā rada vairā^k latviešu tautas kultūras vērtību nekā mēs šeit dažkārt iedomājamies. Latvijā tiem, kas tur dzimuši, ir dvēseļu mājas. Dvē-, sēļu mājas nekāda svešā vara nespēj okupēt, atņemt, noārdīt, -ja tās niēs nenoārdām un neatdodam paši. Dvēseļu mājās dzīve rit neatkarīgi no varām. Tā-rit saskaņā ar Mūžīgo Va-
BV Kanādas valdes priekšsēdis kara veterānu strēlnieku Lūsim cektt par 150 dolāriem
Baugavas Vanagu Mēnešraksta redakcijas un apgāda darbinieku apspriede DV namā 6. janvārī Toronto par mēnešraksta tālāku un labāku veidošanu jaunajā gadā. Pirmajā rindā BVM redaJccijas kollēģija, no kreisās:Silvija Ancāne, Austra Liepiņa (no Anglijas), žurnāla galve-nais redaktors Eaimonds Čaks no ASV, dzejniece Guna Ikona un Jānis Treijs Aizmugurē' mm saimniecības vadītājs Paulis Plisis, DV Kanādas valdes priekšsēdis un DV centrālās valdes loceklis Varimants PlMois un. ļspieshives vadītājs Egons Treilons.
Foto: J. Liģers
Bijām divāis baznīcās. Saplās Dievmātes baznīcā,, lekā-rīgā, m Sv. Alberta basaicā Pārdaugavā. Pirmajā prāvests ir Izidors Upenieks. apm. 40 gadus vecs, kas ir .arī profesors
Seminārā. Dievkalpojumi, tāpat kā senākos laikos, notiek latgaļu idoksnē. — Sv. Alberta baznīcā svētdienās notiek trīs dievikalpojumi, visi pārpildīti. Prāvests ir dekāns Hen-richs Trūps. Paciemojāmies viņa viesmīlībā. Vinaim ir divi palīgpriesteŗi: Eiženijs Dolgo-Ievies no Daug-avpils un Jānis Bratuškins no Viļakas. Pirmais iesvētīts pirms gada, otrs tikai nesen, šai draudzei ir liels koris, bagātām balsīm. Abās dzimtenes baznīcās, kurās iegājām pēc *34 atšķirtības gadiem, mūs aizkustināja, šīs s^a-jūtas nevar izstāstīt, tās var tikai pārdzīvot, kad tu atkal jūti sevi no jauna uz brīdi iesaistītu tautas īstenībā, dzīvē sāpē. Satikšanās pie baznī- '
Trimdas fgrāmatnlcāis un grā- dām iespiež Laikmeta spiestu matu galdos iegūstams Dauga- vē Miineapolē, praktiskās rūpes vas Vainaga onganimijas ilte trētais il979. gada sienas kalan dārs, ar kurn šī publikācija var
Jā
mājos izdevunaosbū^^ ari to zemju saimju dil^^ datumi, iklir darbojas^
vienai nodaļai. Tag ■mi .arl'iadev
vas Va-na-g^ organizācijas illus- galvendkārt imesot DV ASV prga^ācijas pimo 25
trētais il979. īsada šifona. k^}pm. valdei. vēsturiskajā apcerē -~
Mendārā redzama vieta ie» r^^^'l ^'^^^^ '
atsfcatīties m 25 dadbības iga- rādīta fflustrātīvam ma^riālam feonsekven-
diem. Kalendāra ierosinātājs uo ievietojot organizācijas dzīves f * ^^^™notas mēru vieni-
sastādītājs Vilis Zobens jaima- nottomus foto attēlos. 1970. Periodiskie
gada izdeivumā ir 28 iBņēmuimi, vietns centrālās valdes, M
i>v;;as\^,7'^-.^^
t^j.<iMiajKj>i, jLcaipcjas, ^mmii ^v^iMd Rietumvācijā, bet pa 2 — Amg- atceri, atrodami arī pāris vel-būtu iespēļSams iegūt vairāk iī- lijā, Beļģija un Kanādā; no tījumi, -kurus r^ksitījuši DV OV
... Zviedrijas un pārējo zemju sai- ideoloģijās nozares vadītājs mēm nav oevienas.: Uzņēmu- ^V; ■;.Eāzriersv■ DVŽ^ ASV;"valdes miem pievienoti alfetiecīgi tek- priekšsēdis
- . -------------r—-----' — sti, bet dažiem ir tikai pa kā- pridklšsēdis J. Frišvalds, kas
va 1056. igadam, iespiežot ap- dam skopaim teitamam, kur savos vārdos pasvītrā to izcilo vienības biedra A. Aiugstoma vispirms TOinojami vielas de- lomu, kāda kalendāra gaitā pie spiestuvē 500 efesemplārotsuE^ * piesūtot visālm DV apvieimbām
ASV. Kalendāra metiens ar (kat-______^__________________^
ru gadu pieaoga, un 1960. gadā trimdai '^^īvē vērā liekami
izdevumi — DV iMēnešraksts m laikraksts Latvija AmerM.
Sakarā ar izdevuma 25 gsdu
i arī pāris vd-
nības priekšnieks V. Zobens ie rosināja izdot sieaias kalendā ru. iKalendām pirmo reizi izde
to jau izsūtīja DV saimēm eiadā, Vāidjā, Aniglijā, Zviedrijā. 1960. gada 27. aprīlī
nāšanas ^ datumijV^fe mēti tilkai par 6 skaitliski iielā-ru. Pievienojoties ©V Mstrāli- to DV zemju saimēm. Nāfca-
derējusi Vilim Zobenam. J. Vieaiā no beaigu lappusēm at- Frišvalds savu vēlējumu nozīmēti latviešu tautas, valsts un beidz, raicstīdams: „ ... Lai ari
....." " " ' ' tālālkā sadarbība DV saimju
starpā līdzina iceļu^^^^^k , nākamo gadu izdevuimlem, ļal resp. apviienātou m kopu dilbi- ta^ sefemlgi turpinātu būt par nāšanas datumi, kas gan atzī- ^ienu no mūsu kopības vienotā-
raiKsturDgl gadi un datumi. Otā
vaenu no musu jlm saitēm!"
li Mvalds
dza 2500 eksemplāru.'*
zīimējumus devuši māksMeki grafiķi A. Cepure, V. Ozoliņš, V. P.alks, A. Bērziņš, A. Balo-de, N Štūls, Ā. Peniķis un V. Berļgholdis. 25 gadu jubilejas izdevumam' -līdz var-ve^ DV centrālās valdes ideoloģijas no-.zares^^i vadlaļa^^^;Vilm ' BSfflie-^' mm vāku simējis un ziedojis graifiķis Ansis
5, g
Pirmo rei^ '0. plašs stāstIJMms par dzīvi okupētajā Latvijā.
Veterinārārsta Eduarda Ātrena
9
a .01 ■ ai.
ES
, Grāmatā pa^āstīts 30 gados. redzētais un piedzii^otais-gian pilsētās, gan dažādos lauku novados. Latviešu dzīve kol-chozos un sovdiozos un tur bezjēdzīgā saimniekošana lauk-
atsevišķus numuros
Tuvākas ziņas par minēto grāmatu pieprasāmas: draudzēm, latviešu nacidJiālām un J^iunatnes organizācijām, kurām piesūtīts sīkāks materiāls.
Grāmata iznāks 1979. g. aprīlī. Glītā (cieta) sējumā. Cena $15.- (Amerikas dolāros). Lai noteiktu vēlamo metienu, apgāds dod ievērojamu atlaidi tiem, kās šo grāmatu pasiitinās jau līdz 1979. g, 15. februārim, pievienojot samaksai naudas pārvedumi vai Čeku. Iepriekš pasutinātās grāmatas cenā ir
■fetviešu veikalos m
ar! spi
pārējās valstīs $14.50.
CoHege St., Toronto, Ont., Canada M6G 1A5 E.- Ātrena Grāmatu -kontā Nr. 5618 mi Amber Printers and Publishers .0, c/oE. Atrens, 125-^adview Ave., TproMo, Ohi, M4M 2E9. E. Ātram tel. 767-0592; ' '