I
Sestdiena, 1979. gada 13. janvāris, 2. numurs
PULKVEDIM ¥ltlM MNUMAM 85 GAM
Uz aizvadītiem 85 mūža gadiem 7. jaavāirī atskatajās Daugavas Vanagu organizācijas go-' da priekšnieks pulkvedis Vilis Jamums, kas ir viens no pašiem izcilākiem mūsu karavīriem Otra pasaules kapa laikā. — Jubilāra karjera sākās jau Pirmā pasaules kara laikā, kad pēc Oranienbaumas kara skolas beigšanas 1916. gadā viņu pa» augstināja virsnieka pirmā dienesta pakāpē Dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedaloties kaujās Rigas frontē pie Olaines un Ķekavas, kā arī atiešanas kaujā'S Vidzemē.
Sākoties Latvijas brīvības cīņām, V. Janums brīvprātīgi iestājas Baloža brigādes 2. Cēsu bataljonā un sākot ar 1919. gada 1. jiiniju piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās kā rotas komandieris. Atbrīvošanas karam beidzoties, īsiu la^iku studēja mežkopību! ļLatvijas universitātē. 1930. gadā aiobeidza Augstāko kara skolu Čechoslovaki-jā. Pēc ta,m darbojās Armijas štāba operatīvajā daļā, bet kopš 1934. gāda bija Augstākās kara skolas lektors, ļ 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi, ieceļot par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku, šai amatā p'lkv. Vilis Janums Palika līdz Latvijas armijas izformēšanai 1940. gada rudenī. 1941. gada martā viņš izceļoja uz Vāciju, bet jau nepilnu gadu vēlāk atgriezās Latvijā, kur vienu gadu nostrādāja par referentu Latvijas pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijā, bet 1943. gada 7. apnlī iesaukts Latviešu leģionā. 1943. gada 23. jūnijā iecelts par latviešu'3. greiiadie-ru pulka komandieri, šos pienākumus plkv. V. Janunis veids no pulka dibināšanas dienas līdz pat nokļūšanai rietumu sabiedroto gūstā 1945, gada 27, aprali.
■ - ;;PĒDrv.: V. Janums^^ar :Savņ: put;; ku piedalījies visāis smagajās atkāpšanās un ielenkuma kaujās Erievijā, kā arī vadījis pulka kaujas Riettimprūsijā. Po-merānijā un Berlīnes telpā.
,. ;:,Sadzīvē ,:ar. karavīriem- plkVr V. Janums bija iecietīgs, taisnīgs un korretots, bet reizē arī nepācrspUētas disciplīnas ietu-rētājs, kā tas pulkvedim pienākas. Kaujās viņš alaž ievēroja morāles augstāko prtodpu — saudzēt karavīru dzīvības, pai: cik tas katros apstākļos bija iespējams. Pulkam viņS bija tēvs, pulka karavīri — viņa dēli, par ko pulkvedis uz visiem laildem ieguvis līdzgaitnieku iedalītu cieņu un respektu.
BV organizācijas darbā
nozīmi g^ada 13.
:ies gūstā jubilārs 1945. gada 28. decembrī piedalījās Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanā, 1946. gada 6. janvārī ievēlēts par šīs organizācijas priekšnieku, šai amatā viņš palika līdz 1969. gada 31. decembrim, kad viņu ievēlēja par DV organizā-
Būdams trimdā aktīvi darbojas arī latviešu centrālās organizācijās. Viņu "^ievēlēja Latviešu centrālā padomē Vācijā, bet kopš 1951. gada Idz 1969. igada beigām bija Latviešu centrālās komitejas priekšsēdis. Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrā Janums kopš šīs komitejas dibināšanas ir prezidija ža vietnieks, kā arī PBLA valdes priekšsēža vietnieka pienākumus Eiropā. Vairākus gadus aktīva piedalās arī Eiropais apspiesto tauta asamblejas darbā. Plkv. V. Janums izrāda lielu interesi ar! par latviešu jaunatnes nacioniā^> io audzināšanu un izglītību. Daudz darījis Mlnsteres latvie-•"šu ģimnāzijas darbības sekmēšanā. PirmiS pieciem gadiem, godinot pulkvedi viņa mūža 80. gadskārtā, nodibināja Pulkveža Viļa Januma Fondu. §o balvu ik igadus pieišķiŗ kādam no trimdas latviešu izglītības in-, stitūtiem vai jaunatnes pašdar-
Un šodien, kad atmiņu ta-•^izejam■:atpakaļ., uz ■cīņu laukiem,. kur dunēja' lielgabali um ložu krusa prasīja savu tiesu, kur vaidēja ' ievainotie, un sniegā un duibļos izdzisa daudzu mūsu cīņu biedru dzīvības, kur valdīja izmisums, bet reizē arī spīts un dzelžainā apņēmība nepadoties, bet celties un izturēt, tad šobrīd mūsu aou priekšā stāv arī leģendārais pulkvedis, mūsu izcilais jubiiārs. Kaut pēdējos gados par viņa aktīvitā-tēm sabiedriskā dzīvē mazāk dzirdēts, tas nebūt nedod liecību, ka jubilāra interese par DV organizāciju un rūpes par latviešu tautas un tās nacionālā gara saglabāšanu svešumā m'azinājusie-s. P'dkvedis nav aizmirsis tos spēka gadus, ko riedojis mūsu tautas un valsts dzīvības kokam, un savā sirdī vēl arvien glabā ticību, ka kaujas laukos zaudētās latviešu karavīru dzīvības ■ reiz tiks .gandarītas ar brīvības saules lēktu dzimtajā krastā.
Pievienosimies šai ticībiai, ■ reizē- novēlot dievpaBgu un. ga-. ra možumu lielajam jubilāram
viņa; Izīves; tiurpmālkajās^: gai-;
N. Bisenleks
ĪL
ju lielākais vairums ir dziļi ticīgi katoļi. Tas rada visai īpatnēju stāvokli, jo Ma-skavas aizvējā stāvošai Polijas komunistu- par'tijai . jāpacieš, kā iedzīvotāju - va'iram,s meklē
Neatkarīgās Latvijas laikā apbalvots 'ar Viestura ordeņa 3. šķiru un citām ,goda zīmēm, bet Otrā pasaiies bara la&ā ar vācu armijas Dzelzs, krusta 2»
apsnnna
sestdien, 27. janvārī, pL 19.00, DV jiamā, 'l25 Broadview Ave., Toronto.
Dzejniece Biruta Senkēviča skandēs ,patriotiskus dzejoļus un vanadžu kora Zīle kora solistes atceri kuplinās ar latviešu'dziesmām. Par Ķirbēnu sapulces nozīmi stāstīs Alberts Ameriks. Pēc priekšnesumiem savstai^pēja domu apmaiņa un dziesmas, baudot DV Toronto jiodaļas vanadžu gatavoto cienastu. Ieeja pret ziedojumiem. Kara invalidiem un L.K.O. kava-l^eŗiem^ ieeja brīva. Ikviens, sevišķi jaunatne, mīļi lūgts pagodināt atceri ar savu 'klātienio
Kad Polijas baznīcu un kulta ministram Kazimiram Kakolam Jautāts, vai poļa ievēlēšana par pāvestu neradīs kādus saisplēju-mus, tas atteicis, ka sociālistiskā valstī, kur neticīgajiem jāsadzīvo ar ticīgajiem, problēmu pu vienmēr\:-; būšot..--Kakols, kam Uģus gadus bijusi saskare ar pāvestu Jāni Paulu II, kad tas bija Krakovas archi-bīskaps Karols Kardinālis Vojti-la, izteicis cerību, ka valsts at-ti'ek'Smes ar katoļu baznīcu Polijā arī zem poļu izcelsmes pāvesta būšot pozitīvas un apmierinošas.
īfovēo^ tomēr^ liecina, ķa valdība nav iepriecināta par jaunā pāvesta nodomu apmeklēt Poliju, vismaz tā priecātos, ja pātvests neierastos Varšavā. Kāds bijušais poļu komunistu partijas cenltrālās komitejas lo-; ceMiš/rezignēi-^s^^ pāvests neietu, vai' uz savu
nnrwimi3agna
nīD
svētceļmeku vietu, miljoniem
Park Ave.; Scarborougli
iii
lliilliiiiii»^^ ilpliiiiiiiiiilt
iiliiiiiiipifi
■iiil^iiiļliiii^ ;
iiiiiiililii»!
liBiiiiliiiiili^
"Asi
iiiiiiM
lv ^.
piftpiiliitl. - : 0* -. /K' -
ii
Par šo aktuālo tematu referēja mācītājs K. Pētersons Ziemsvētku laikā Minchenē. Vip.,iiorā'dīja^' ^ par; mag^da--rīts, lai pasargātu cilvēkus, sevišķi jauno paaudzi, m viltus praviešu sludimāšanas. Miljo-miem cilvēku aizraujas gan ar Marksa ateisma maļcībām, gan daudzām kultu izdarilbām. Visas maldu mācības, uzsvēra miācī-tājs Petersons, apdraud kristīgo baznīcu. Tādēļ jācenšas šīs mācības pazīt, izvairīties no tāme
šie kulti dara lielu ietekmi ar! uz laicīgo sabiedrisko dzīvi.
Mācītājļs izteica atziņu, k®. laistieši ļoti maz interesējoties par reliģiskiem jautājumiem, domādami, ka tas ir mācītāju uzdevums, tādēļ maldu mācību sludinātāji tik viegli aizrauj
kam pamatā ir fantastisku cilvēku izdoma, kas pretendē uz ļeliģijiu, un deva vispusīgu iz-gaismojuimu un 1as atšķiras mo kristīgās ticības. Kultiem nav nekā kopēja ar Kristus mācību. T!@ mSca ticēt citiem dieviem.
poļu viņu tur jūsmīgi sagaidīs
Pat pārliecināti komunisti un neticīgie, saņēmuši ziņu, ka pirmo reizi vēsturē polis kļuvis par pasaules baznīcas galvu, neslēpuši savu nacionālo lepnumu un prieku, kaut ar apzināju-'šies, ka pāvests Jānis Pauls II komiMsma režīmiam Polijā no-
kvgs
Savā priekšlasījumā māc. K. Pētersons pakavējams arī pie okultisma, jo arī viņu mērķis
ir Kristas mācības noliegšana. Populārākais ir spirituāilisms un kontakti.ar mirušo gariem. Spirituālisms pieņem zināmu duālismu starp garu īstā nozīmē un garu kā matēriju. Spirituālisti 'noliedz ad bībeli, . sakramentus^ svētnīcas un baz°
Pēc referāta Minchenes dāmas aicināja pie galdiem un pacienāja sapulces dalībniekus ar kafiju un Ziemsvētku cepumiem. Notika ari Ziemsvētku tirdziņam saziedoto mantu izloze. Sanāksmes vadītājs un LCK Bavārijas pārstāvis P. Biezais izteica pateicību dāmām un visiem, ks palīdzēja' sanāksmes un. mielasta gaida noorganizēšanā, it sevišķi mācītā-:. jam;;..pār;i^
, * jo tikai !at?f<^ aģmtfiras
nmaooa
ļļga
gaaim
Tam