6 LATVIJA AMERIKA Sestdiena, im. gada 18, Janvāris, 2. numurs
Pagājušā gada 10. decembrī pagāja-30 gadi kopš Apvienotās Nācijas piepēma Cilvēka tiesību deklarāciju. Daudzās valstīs cilvēku- tiesības tomēr netiek ievērojas. Tādēļ 30 gadu juibile-Jas dienā, 10. decembrī, vairākas vācu un cittautu cilvēka tlesilb'U organizācijas Rietum-vācijas galvaspilsētā Bonmā rīkoja ^demonstrāciju par cilvēka tiesībām. Latviešus demonstrēt aicināja Pasaules brīvo Mviešu apvienība — PBM,
Demons'trā'cijas gājienā ar plakātiem un karogiem pa Bon-nas ielām un sapulcē tirgus Im-kumā piedalījās ap 3000 personas, vairumā vācieši, bet bija arī albāņi, igauņi, fcroati, latvieši, lietuvieši, vietnamieši u.c. Latviešu bija ap 60, vairumā Minsteŗes ģimnāzisti, arī studenti, skolotāji u.c, tāpat jujnieši no Ķelnes. Vecākās paaudzes latvieslu šoreiz bija maz.
Jaunieši bija izgatavojuši un nesa plakātus ar iespaidīgiem uzrakstiem un zīmējumiem. Mācītājs P. Kļaviņš bija izgatavojis īpatnējus plakātus ~ torņa vei(P-a cietuma kameras ar režģiigm. Uz vairākiem plakātiem bija lasāmi komūmistu ieslodzījumos asošo latv. vārdi: Ivars Grabāns, Ēriks Gauers, Andrejs Matepāsis, Laimons Niedre, žaļoii^ Skudra, Jānis Alberts TilgaiHs, Māris Tilgai-lis, Maigonis Bāviņiš, Pēteris Vaičuks un Kārlis Vētra.
Demonstrantus tirgus lauku-mā uzrunāja Vācijas cilvēka tiesību biedrības priekšsēdis prof. H. Niče. Tad lasīja Rle-tumvācijas parlamenta prieikš-sēža profesorā . Karstena apsveikuma rakstu, pēc kam runāja vairāki parlamenta de-plitāiti. Demonstrantus vēl uzrunāja krievu disidenti VL Bukovskis m M. MakarenkOj kroāts M. Michajlovs, čechs L. Pacihmaais, lietuvietis Venc-lava, kāds polis, vietnamietis, gvinejietis u.c. Visi runātāji pieminēja un nosodīja komunistu noziedzības. Baltijas valstis pieminēja m paŗ to brīvību iestājās Dr. Jēgers, VI. Bukovskis un Venclava, Vietnamiešu runātājs jautāja, kur paMikuši tie demonstranti, kas pirms gadiem neatlaidīgi prasīja amerikāņu izvākšanoš no Viet-namas, bet tagad klusē -un neprotestē pret komunistu nozie-: dzībām-.M^ ižniīcinā'šara.'
Vietn'amā.
Pēc demonstrācijas tuipat tirgus laufeumā mtika oikumē-nisks dievkalpojums, kupu vadīja vācu mācītājs, piedaloties arī latviešu mācītājam P. Kļaviņām. Trīs dienas pirms de-monstrāicijas Bomias tirgus laukumā uzceltā telti 300 personas piedalījās bada stoikā. Par demonsttā'dju un bada streiku vairākkārt, ziņoja Eietumvāci-» jais radiofons, televīzija m Iaik°
Pagājušā gadā okupētais Latvijas apmeklētāju skaits divkāršojies. Ceļotāju vairums vēl arvien vecākā paaudze. Sastapšanās ar dzimto zemi acīs izraisa valgumu, bet šķiršanās miiek 'ar bēdīgu sirdi, par apstākļiem, kādos miisu tautai šajā apspiestības maisā jādzīvo. Dažas atmiņas par pagājušā gada Latvijas apmeiklējumiem: I
. „Eomā^ viesnīca nolaista, trūkst saim'nieka. Uzturs gan dārgs, bet labs. Mūsra galvaspilsēta visai pelēka, neredz smaidīgus ļaudis. Pie Brīvīibas pieminekļa noskaitoiju ' lūgšanu. Pieminelcļa iekšpusi redzēju piegānītus Brāļu kapi labi apkopti, tikai izd^iēsti mūsu ievērojamāko ' cīnītāju vārdi. Mazais bērziņš pie Mātes tēla tagad izaudzis tik liels, ka drīz saplēsās mūri. Vispārējaiis iespaids drūms. Tā vairs nav tā Rīga, kO( atstājām kara beigu
dienās. Sirds, visu laiku bija smaga. Tikai sasniedzot Amerikas krastu, drūmums pagaisa."
_Kāda cita dzimtenes apmek-
LATVIJA
atsevišķus nuim'Uiras var pirkt Toronto latviešu veikalos im , BV grāmatnīcā mi College St.,
'ķā Qit s$>iestaivē
rokas somiņu. Atņēma divus ābolus (augļus ievest nedrīkstot). Rīgas jaunā lidosta moderna uiA ļoti tīra. Salīdzinot to ar, SļCaskavas Vnukovo ļidlaiuku, pēdējiads atgāidimāja cū-
kfu kūti. Rīgas (Rom^as) viesnīcu apkopj krievietes, pēc savas paražas. Pagultes mēnešiem nav slaucītas. Tirgu ba-gāts koļchoznieku galds. Par saviem ražojumiem viņi var prasīt,; ko; vēias; -.Dzīves ^apstākļi tautiešiem labāki mazpilsētās, kas tuvāk laukiem. Univer-sitatS tikai garderobe tāda pati, kā senOs laikos. Uz klausītavām uzraksti, ka tur vai mi „parfe>gs" vai kāda „sekcija''. Pat~„rožļi dārza** gaitenis tagad citādāks. Satiku 14. jūnija upurus, kas 10 gadus pavadījuši Jeņisejā. Sievietes tur strā-dājuišas mežā. Vairākus izsūtītos saplēsis lācis. Pēc izsūtījuma Rīgā grūti dabūt dzīvokli. Jaunbūvēs tos piešķir iebraukušiem krieviem. Jūrmalā vasa-iru drauismāgs paskats, redzot resnās krievietes bikīnī tērpos. Rīgas ielās ^zird tikai krievu valodu, Gaužām grūti veciem ļaucdlm, Jo pensijas niecīgas. Vietējie saka, pie mums visa kā ir—tikai nevar dabūt! Vies-mcā 'brokastīs deva siļķi krējumā. , ^yg^
, ^ ija pagāpsā gada beigās Bomā, Eietumvācijā. Priekšējās rin-
das vidu PBLA valdes loceklis Jōltjs Kadelis iin V. Bukovskis. Pirmais rindas galā prof; H.
" Foto: A. Ludriksons •
selību, draudzību un beidzot
ķis teikts archibīskapa Arnolda Lūša 70 gadu dzimšanas dienas atceres dievkalpojumā, W9. gada 7. janvārī To-ronto Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Sniedzam to mazliet saīsinātu).
, Es esmu-līn līdz pa-
t.
ie jums ik di
Nolasītais teksts nav 'Zvaigznes dienas pārdomām. Mēs šodien šeit esam nākuši no tuvienes un tālienes, lai būtu kopā ar vīru, kas, sasniedzis 70 ga-veeumu, var ne 'tikai atsika-; uz gariem gadiem., kas .ai-ztvaditi,;.-kalpo •Kristum ■ ,uņ^
savai tautai, bet.kas, Dieva žēlastības vadīts, ar nemazinātiem spēkiem v-ar skatīties ri'-dienai pretim, liecinot: Dzīvot-man ir — Kristus. (Filip. 1. 21). §ai tekstā bez solījuma ir saklaiusāms ari Kristus 'brīdinā-jtims: Es esmu pie jums ne tikai par atspaidu un palīgu,-bet ari, lai vērotu, uzmanītu un pārbaudītu, . kādu? ļceļus jūs ejat, kādas domas domājat un kādus darbus darāt.
Latviešu draudzēm trimdā, to locekļiem un vadītājiem Dievs uzticējis trīskārtēju, uzde-vurm: kā vecajā, tā īpaši jaunajā paaudzē izplatīt un saglabāt kristīgo garu un kristiai latvisko dzīvības ziņu; uzturēt vienību pasaules vējos - izkaisīto draudžu ^starpā un vienmēr no jauna atgādināt, ka mēs esam latvieši ne tādēļ, ka kaut kāda savtīga apsvēruma dēļ esam izšķīrušies tādi būt, bet tāpēc, ka Dievs miis -par tādiem radīja.
apstākļus, kādi tie ir šodien, lai izpildītu pavēli, ko Kristus devis saviem mācekļiem. P'irmkārt Viņš sola: es būsu pde jums, proti, dod pavēli: ejiet un dariet, paŗ Maniem mācekļiem.visus ļaudis.
zemēs reli-
•daudz;neatšķiras.. Veca&s skolotājus soda par to, ka bērniem māca Kristus vēsti; mācītājus un baznīcas darbiniekus spiež kļūt par ziņotājiem — nodevējiem, draudzēm uzliek nesamaksājamus nodokļus un. baznīcas īpašumus konfiscē. Kristīgos rakstus atļauj iespiest tikai visminimālākajā skaitā tikai tāpēc, lai pasaulei varētu teikt: pie mums to drīkst. Kristīgo literatūru no ārzemēm neļauj iievest. Materiāli -aizrobežas draudzēm palīdzēt nedrīkst. Ļaunākais, ka rietumots ir kristiešu grupas, kas šiem meliem notic.
Rietumu zemēs galvas pacēluši gan naivi ideālisti, gan paš-,
labuma meklētāji un ļaužu lētticības izmantotāji, gan komunistu viltus praviešu, samulsināti dažādu ideoloģiju «paudēji. Tas, kas pirms nedaudz nedēļām iMJtika. DievidamOT iieci^.. na, cik cilvēki viegli samulsis nimi, līdz kādam rezultātam nokļūst tie, kas nonākuši šādu daimonisku spēku varā. šādas un līdzīgas settes nav 'vienīgās, kas skalda un drupina kristīgās pasaules celtni Tādu ir saradies daudz tieši mūsu laikmetā, kad m,eMētājs cilvēks ilgojas meklēt neziidošās vērtības un cenšas atrast atbildi jautājumam,- kā reiz izbeigt cīņu pēc varas, clņu,*kas pasaulei nesusi vienīgi postu, iznīcību un nelaimi. Šīs ilgas un sapņi šādiem paradīzes zemeg virsū sludinātājiem atver jo flašas iespējas. Traiuksmainos laikos lētus upurus vienmēr atraduši tie, kas ar nopietnām sejām pratuši izdabāt pūlim un solījuši par neko, par velti visu, ka-s cilvē-visnepieciešamākais: ve-
Kristīgais latvietis pašreiz pārdzīvo ipāribaudes un krizes laikmetu. Jaunās paaudzes dvēseles satrauc laikmetiskās ideoloģijas un saukļi, kas aicina noārdīt visus šķēršļus, kas indivīdu šķir no individa — i^^-norēt rasu atšķirības, piederību pie dažādām tautām un īpat abu dažādo dzim'|imu — vīrieša un sievietes īpatnības. Ari latviešu starpā pieaug to skaits, kas laulību uzskata par , Savu laiku pārdzīvojušu, novecojušu institūtu. Pieaug to jauniešu skaits, kas gan nāk no luteriskām ģimenēm, bet atsakās kļūt par luteriskās d""au-dzes locekļiem, un iesvētīju-šies^ no draudzes dzīves aiz-iet. šajos apstākļos Arnolds Lūsis ir saklausījis 'un I pildījis aicinājumu stāvēt sardzē.. Dieves mūsu tautai stāvējis klāt trimdas laikā. Mūsu draudzes brīvajā pasaulē garigi un daļēji arī Juridiski palikušas vienotas, lai gan tās vienu no otras .šķir lieli ģeogrāfiski attālumi. Lielāko problēmu ktviešu luterisko draudžu ' vienotS)ā sagādā valnis, ko dzimtenes un trim-ās baznīcas starpā uzcēlusi okupācijas vara.
Ja svešuma robežās dzīvojošās draudzes nav no kopbaznī-cas atskaldījušās^ bet darbojas ar vienu mērķi m sevi apzinās par vienas baznīcas loceklēm, tad tam pamatā ir archibīsk-^-pa persona, kas kļuvusi par musu izkaisīto draudžu garīgo vienotāju saiti. Tradīciju,. ko npdiibināja , nelaiķa, arclīibīs-kaps prof. ©r. T. Grlnbergs un turpināja viņa ieceltais pēcnidks prrf. Dr. K. Kundziņš, tālāk izkopis un padziļinājis trimdas draudžu vēlētais archibīskaps
ģiju, it īpaši kristīgo reliģiju, apspiež m vajā. Metodes tur šodien ir citādas nekā senajā Romas impērijā pirmajos gadu simteņos mūsu ēras sā'kumā,
iš^v'visumā
dažādus priekšmetus, kas liecina par latvi dzīvi, ģimeni, darbu un kultūru.
- A. Brumdis, 210Kirk . Thomhiil, Ont. L3T 3L8, Canada. Td. 1-416-889-0472
103303
>