Sestdiena, 1970. gada IS. Jaavāris, 2. mmm^
Pad. savienībā izplata „P6lE-izdaf' sienas kalendāru 1979, gadam ar Staļina portretu, vip dzīves aprakstu m norādījumiem par mirušā sarkanā dfflj» tāfix>ra „ilielajieim nopelniem'' Pad. savieni>a.s polTtiskās m saimnieciskās dzīves uzibūvē.
Nevar noliegt, ka Sta}inam nav Ibijuši ļoM iiell nopelni Pad. savitenSbas valsts uzbūvē. Ja Ļeņinu varētu apzīmēt (par pa-domjui „iarchitektu", tad Staļi-m katrā ziņk par tās būvmeistaru, kas šo asinīm apslacīto gigantisko celtni uzbūvē ja m miljoniem dlvēbu ģindeņu. Saskaņā ar Dr. Kosarova IļEin-€lienē izdoto, doikuimeiiitāro karti, „Ļeņina un Staļina maldu konstitūcijas sekas'V iTdZ: Staļina nāves dienai 1953. g. 5. martam, uipuŗit skaits, neieskaitot ^^^^^^^^k^ kritušos, novērtēts 125 miilj. eil-^Sku.
Staļins bija ieskatos, ka ne-fis grūtie dzīves apstākļi UB lefešSļās problēmas s^ada tausts neapmierinātību, bet gan nepknierinātie rada problēmas. Tādēļ līdz ar neapmierināto likvidāciju izzūd aiļ pastāvošās problēmas. Nacionālās, brīvības un sociālais problēmias ceka likvidēja ar spīdzināšanām, no-lāulšanu, ievietošanu cietumos, lOTcentrācijas nometnēs, nias-" veidīgo.un atsevišķo tautu iz-
Martinsones luclziņas lietuviešu mmā.
sestfcas skolas Ziemsvētki sasikojumS 7. decemb-
Foto: J. Liģer©
Staļina vMs, ka lielāifcā despota cilvēces vēsturē, nav iz-4^isis no irilņanoverdzināto tautu atmiņas. Staļinā pastrādātie noziegumi ir cieši saistīti aŗ viņa vadi!tāš iomumstiskās parti-js darbību, ko vēl tagad apzīmē par „nemaldīgtu". Kad ar ^a tituliem apkrauto, iprozas m dzejas pacelto, līdz dleviš-pbai apbrīnoto „tautu tēvu. un skolotāju" Chruiščovs pārvērta par tautu slepkavu, Staļins bija^
jai tik zemu degradēts, ka pat viņa^ iebalzamēto līķi -atzina par nedenīgu atrasjtiem komunistu „svētnlcl"' — Ļeņina 'mauzolejā.
Ar ChnišSbvia runu pailijas kongresā sākās mirušā dilk-tātora kulta likvidācija un viņa gara izdzīšana no politiskās dzīves m sociālistiskām tradi-:'djāmv
^ viegli tas tomēr nebija izdarāms. Staļina noziegums ir neiedomājami liels. Tag cirtis pārāk dziļas brūces tautu dzīvajās miesās, ko nespēs izidzēst igadu simteņi. Jaunajam dīktātov mm pēc Ghruščova padzīšanas — Brežņevami šāda nostāja prei Stapiiu nepatika. Pārņemot vara, viņš mēģināja pakāpeniski atgriezāties pie Staļina laitoa/, kad tautu masās ar poMcejisku vaini resp, čeku iedzina ^,pri3-ku'' par! j,laimSg0 dzīvi" nemaldīgās tBomūnistu partijas vadībā." Sakausēt nācijas, par ko jau sapņoja Ļeņins, un radīt Jaunu padomju cMvēka tipu, vēl joprojām ,nav izdevies. Taisni pretēji —• modušās prasības,, lai Kremlis respektētu pašā radīto padomju konstitūciju «un Helsinkos pamkstito cilvēka tiesību delkiarāciju. Radušās organizācijas: Cilvēka tiesību komiteja, Helsinku komiteja,
?ā režīma un starka-nās impērijas galu. Partijas vadība tāpēc atzinusi, ka nepieciešama atgriešanās pie agrākā stinigrākā režīma, bet bez Staļina gana atdzemdināšatias tas nav izdarāms. Jau agrai bija izdarīti vairāki uzmaniigi Staļina rebabilitācijas mēģinā-luīmi. Ar sevišķu rūpību Staļina rehaMitāeija gatavota 24. partijas kongresam, bet tas; izraisīja domstarpības politbirojā, sašutumu tautu masās un komunistu partijās visā pasaulē, lielajā padomju enciMopēdi-jā teMs, ka Steļina pārrēķināšanās ar nadonālsociāļistiskās
..@. Pensioinām apvienība - savas nodsrtfbas jamajā gadā atsāka 4. janvārī Latviešu namā ar māc. I. Gaides vadītu svētbrīdi un kopīgu korāļu dzi^āšaniu; Apvieažlbas (valdes prieikšs ēdis A. .Retiigs apsveka perisionārus
u bijis iemesls smagām pirmo kara mēnešu sekām, llzsivērts ari, ka„Staļina pielaistais k!ļīld«as vēlāk izlabotas''. (! ?) Bet nekas nav teikts, kas un kādā veidā viņa „kļMas'' izlabojis un kas vispār varēja Staļina slepkavības^ kas sme-dzag tālu pāri "vim kriminālo sodu Mkumiu ietvariem, pārvērst p«ar ,,K[ildām''? Stapna „klu-^ das" neviens nespēja iziaibot, jo nevar atgriezt dzīvību milļo-niem, kas nogalināti pēc viņa
ibu veselību 160 saieta dalībniekiem, touŗu vidū bijararī^^v^^^^ Zuzanna Zepe no Deitonas, Flo-ridā. Sariikojuimu diaļas vaditā'jis E. Tannis pateicās imāicītājam I. Gaidēm un satorā ar ^vienības gada saulei M vēlēšanām 1. februāri, neaicināja biedrus pieteikt savus kandidātus momiinā/cajasresp. revMjas lOTnisijai, kiuŗas prieikšsēdiis E. Pried'ītis, ,šdkretārs iK. Ben-cons un A. OzjoHņa. Nākamā, 18. janvāra saietā, M. Kociņa iasī^ par Jāņa Poruka daiļradi.
® Sv. Andrejā draudzes kora eglītes sarīkojumā 6.' janvāin Sv. Andreja ibaznīcas zālē pui-eējās aip 100 (koristu ar piederi-igajiem iun iviesiem.^^^^^^ Cālītis vadīja svētbrīffi un Zieim-
tāja H. Miķelsona režijā iestudējis šā gada Draudzīgā aicinā-^ juma atceres sarJkoļjuimiam "K-jas Bangas trīs cēlienu komē^ diju Septiņas veomeitas, ibuŗas darbība iiorit neatkarīgās Lat-, vijas 30-tajos gados. Mrigas, kas apMo jauno pāri, Dāsnas Vāgneres un Mārtiņa Veinibenga tēlojumā, risina septiņas vecmeitas — Astrīda Kataa, Dac^ Ķiuze, Ilze
|:'US5e, Ize Miesiīt©, Hze iKrauji-ņa un Dace Vedobertga. Dekorācijas gataivo S. Tannis, apgaismotājs V. Kurzemmefesy p^ tērpiem un frizūrām rūpēsies
: Pētersons; Pie asāgājēja.šķir^tei. stāivēja padomes locekļu goda sardze. Aiagāijēju 5. Janvāri us Jorkas latviešu feapi©miz!vadīj© māc. J. Cālītis. Nelaiķis atst^ sievu Mirdm, dēkts Andri ua
® Ceļā us slimnīcu 1. Janvār! no sirdstriekas miris 58 g.v» Emīls Heinrichs Ciemiņš, Viņi atstāj davesbiedri iVenerandu,. dēlus Viesturu un Kārli un imei^ tu Skaidi^. 4. jan-
var! uz Jorkas latviešu kapiem kvadīja māc. I Gaide.
% Zi©meļnidkiu rīkotā Ķirbēnu sap-ulces 60 gadu, atcere svētdien, H.janfvān,pl. 19 DV na-
27. jaflivārī pl. 18 Latviešu Ba-
mā,^J
un
ras dienas Kmadā, atkārtojums janvārī pl. 17
mi
tējā „Z%u balle" sestdien, 13. janvāri^ pl. >1^.30IjaitvieSu namā ar Runču mūzta Medl|u^ mu uin mvju"
® Māc. J. Cālītis salaulājis M« ® DV teātra Kanādā^ eglītes gii jKristīni Brūni un Lari Vilja- vakars 5. janvāif DV namā bija
mu
ar piederīģ^ieiJi 'un draugiem=
30 gadu atceres rfcibaskomite: ^S^^ Sr? vt^Sr^^^^ jas priekšsēdis I. Alksnis «>aDik ^'^llf^'^l^^l^^^^
klavieŗpavadījuimiu spēiēļjot Sutai Kusmanei. Priekšnesumos
Ievērot padomju konstitūcijā fiksētās tiesības un brīvības •garanti|as/ nozīmētu paS'tāvošā
Staļina „spožā saule'Vpar i du runāja padomju pKJtpagan-da, ndbija vairs atgriežama, atstājot aiz sevis Staļina pastrādāto noziegumu tumšo ēnu, kuru pārkāpt nespēja ari Brež-ņevs un viņa vadītā partija. Staļins vēl arvien spokojas tautu masās. Partijai tas Joi^rO" 'jātmsagādāi nopietnas ŗSļpes.
Tagad Staļina rehabilitāciju partija sapvienojusi ar viņa dzimšanas dienas simtgades atceri, šajā sakarībā tautai izdots Polītizdata 1979. gada kalendārs ar Staļina portretu un dzīves aprakstu. Biogrāfijā m-svērts, ka Staļins pielicis daudz pūļu Gktolbŗa revolūcijas saga-tavoišaņai un; ■ tās ■īstenošanai, lietojot Ļeņinā principus iekšējā un ārējā poKtikā un bijis viens no ievērojamākiem pasaules komunistiskās kustības vadītājiem. Ar kalendāru: pa.rti-:. ja a.(ām, redzot vēlas Sta|ina; gam ieviest tautu masās.'Kādu-reakciju šis jpartijag solis radīs tautu masās un citās komūnis-tis^kls' partijās, rādīs nākotn^.-, ' ^^^^^^^^^ ; > ^r^^ 1 Blafevižs-
■jas pri0bšsēdis^l; .Alksnis pa^ dus iniSormē, ķa jubilejas aktā literāri mūssikālajā daļā bez biedrības drāmas seķdjas vadī-
ma Eglīte, Anita štema un Sandra ■■■Ķiiuje^ . Pone. lasīja-Jaiinsudrabiņa tēlojumu Sapņu kamanās. Par azaidu bdja rupē-ijušās kora Jaunietes V. Janlē-fdēas vadībā. SarSkojuimā piedalījās an māc. Ā. Cops, !koŗa
Martinsons apsveica J^aunajā gadā un pata^ējās pie teātra darbības aizvadītajā gMā. Teātri® tacis sagatavot iMārtdņa
Oļegs Bērai(6, ArvHs MSKOm. 3i JSJ?*?"
paSapdāviņgišanās ar dāvanām
Stanis Biutkēvics (nepiedalās E. _______
Stiebriņš) un vīru ansamblis atp dienās Toronto.Ru fe-Kalvis J.,Dzegus&8s vadlbl Mudēs Jūlija Pētersona kbm^^ ^ . „ . , . diju PieHEduišais kaķēns ErneS" .®. ^Toronto . 1.; janvāri^pek^^ : ta Jui&vsfca .režijā.: Sakarā ar S^l? % ^- y^^rf^^^ Kanādai DV 30 gadu Jubilejas Kārlis Ciemgaiks. Vaņg pede^o® svi^ ig. maijā, ar!
S gadus da]J(^te^v,^^A^
drmd^s 'H^d/.mA 30 gadus, piedaloties ar iarādi.
Eglītes vpkarā^^^# piedalījās teatŗa darbinieces uia vMadžu to^ Me dziedātSijat (H. Jurš©^^, M,^ A. Magone, A, iPlūdonej iR. Rēvalde un W. Vare) j DeMaimēJa Anete Bencone. Resors Hi* lpiķ^s<m|^ stāstīja 'anekdotūs.lma^ Ip-pis ieprtadnšja a^^^^ 0^ 1
lepnecanaja arUDemius. ® g^ns ciarDojies Sv. Andreja ff^Tn+tnimšr
m drāmas pulciņi sava vadī- teica draudzes prid^eksj.' ^^^tes .v*ara
LA OENTR
-'NĀCIET TALKA
@ DV Toronto nodaļas teut®s deju ifcopas Daugaviņas mazo dejotāju grupa atsākusi daiļbī-biUj pulcinot mm^ dejotājus katru otrdienu pl, 18 DV namā. Bērni no % ---12 gadiem — ne-
«uKOTiigi no vecaiKu pederibas pie DV onganizāidjas aidnāSi
Centra telefons darbdienās
"no pl.
2XB3Q3|3QEC
19 līdz 22
■ut u M »imi I n im 111,11 tļma
960-1515
™''''"^"»'''"'"'''^^.iiirTTrm
Pieteikšanas otrdienā^ d^u mēģinājuiim W^ vai grupas fvaditājais Sarmas iMāli:^ ņas (tālr; 7©-4472) un Arņs^