Sestdiena, 1979. gada 13. janvāra, 2. numurs
MT?IJA AMĒ'RIKA 9
Piektā baltiešu ^udiju konference paredzēta no 14. līdz n. Jūnijam Stokholmā. To organizē Baltiešu ^klātņu institūts Skandināvijā sadarbībā ar Stokholmas universitāti, bet fi-nanciāli atbalsta Zviedrijas Izglītības ministrij^ un Stokholmas pilsēta. Atklāšana 14. jūnijā Karalisteajā zviedru akadēmijā. Konferencē apskatīs ne tikai Baltijas valstu tematus, bet arī citas zemes ap Baltjas Jiiŗu Galvenais konferences, temats — „Baltiešu minoritātes", ietverot arī visas iespējamās zinātnes nozares. Referāti Pieteicami līdz šī gada 15. Janvārim. Katrs priekšlasījums nevar pārsniegt 20 mimtes. uBeremces ofi ;ļu un vābu.
minoritātes dažādā^ semēs pirms Otrā pasaules kara un kara laikā, kā arī iespējamās nākotnes izredzeg. Sikāfcs sadalījums varētu but par igauņu, latviešu, lietuviešu, vāciešu, žīdu un zviedru minoritātēm Zviedrijā, Fad. savienībā, ASV, Kanādā, Anglijā, Rietumvā^i-jā, Austrālijā m Izraēlā. Varētu apskaOt krievu un citu padomju tautu, atrašanos tagadējās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas „republikās", kā arī tematu par skandināviem Baltijas valstīs un baltiešiem Skandināvijas 2emēs.
Baltiešu studiju apvienību (AABS) vada priekšsēde Marija Gimbutas, tās prezidents ir
MarMtante (Spīdola) Toroiito stodenšis k©rpopāct|E kopas eglītes sarīkojumā stāsta par senaJleM latviešu ZSemas svētMem. SarīkoļEmā MJa teadušās 60 apmeklētājas.
Foito: J. Liģers
Rīkotāji aicinājumā piedalīties konferencē p s^minārot? norada, ka radusies vajadzība baltiešu minoritāšu tematu apskatīt plašāk, jo līdz šim par baltiešu minoritātēm dažādās mmēs saimērā maz zināms. Ar5 baltiešu likteņi gūs lielāSm starptautisku levētību. Konfe-^ rences materiālus domāts pub-Ucēt.
Konferences virstematu varētu Iedalīt vairākos apakšte-matos. Tur būtu apskatītas minoritātes Baltijas zemēs pirms to neatkarīlļu laika un šo zemju neatkarības laikā, baltiešu
un 30. septembrī Ņujorkā pieņemts priekšlikums ievēlēt goda biedrus, bet gadā ne vairāk par vieaiu. Tāds v^arētu būt ik-viemas tautas simtni^s, kas ar savu darbu daudz palīdzējis baltiešu jautājumu pētīšanā pasaules apmērā. Kandidātu m-rauga iepriekšējo AABS prezidentu komiteja, bet apstlpriisa valde, šinī sēdē apskatīja ar! nākotnes darbības iespēja®, pārrunāijct katrās nozares darbību. AABS sakārtojusi sarak-stu par pēdējā laikā publicētām grāmatām, kur apskatītas baltiešu problēmas dažādās valo-?. Pieminēti 16 izdevumi.
a B
Doma par iatvieiii ģimnažl
nlslkās 'gmpas teškiršanās. vai §aglaibāt savu kutltūrSlo manto-jiimu, ieskaitot valodu? Valdība var palīdzēt, bet nev^r aizstāt grupas iniciltīvu šin! lie-'
Par to plānošanas komi?iia<!s prietešsēdis Valdis Muižnieks pas5caidro:
Plānojot pasātomus, kādreiz Ir grūti pared^zēt laiku, "kas m-pieciešams to īstenošanai. Sevišķi, ja pasākums ir īA^M. grūts un iekļauj ari atbildes no ASV un Kanādas valdības Iestādēm; «atbildes nSv tikai rutīnas dabas, bet prasa pētījumus, lai izspēs par eventuālu- precedentu radīšanu.
Izrādās, ka šinī kategorijā ir iecerētā Amerikas latviešu, ģimnāzija. Plānošanas komisij'a cerēja redzēt to darbojamies vēlākais 1978. gada rudeni vai šim mērķim ziedotos l!dze!kļu§ atmaksāt līdz 31. decembrim. DiemM, tas nav izdevies. ALĢ plāmašanas komisijai vēl nav aIJbildes no Ontario provinces iz-gJltābas ministres Dr. Betes Ste-fensones atļaut-Toronto nodibināt akreditētu divvalodu vidusskolu ar angļu un latviešu mācības valodām.
Kāpēc tā kavējas? - jautā Valdis Mmžnieks un .paskaidro: Kanāda taču pazīstama kā daudzkīdtūiru zeme\ Dažādo kultūku saglabāšanas nozīme uBsvērta vairākās Ontario provincēs dddarācijās. Onfeario kiflturas ministrs Vel&s teicis: ^Indivīdiem un grupām ir tiesības saglabāt savu kulturālo mantojumu^ m valodu.. Visipārl-gl rumāpt, Kanad^ un mūsu (Ontario) provincē tā tas vien-^ mēr ir bijis. Bet tam mēs vēl pievienojam valdības solījumu, ka viņi to var diarīt bez bailēm saiudēt vienlīdzīgu vietu sabied-. . . Tl ir Mlvida m et-
Ziemsvētku steigā, kad daudzi domāja tikai par dāvanām, sir-srnīigā ktviešu labvēle, Ilinojas Tautas vietnieikn nama locekle Penija Pullena neaizmirsa ari vajātos. Viņas ierosmē Ilinojas Tautas vietnieku nams savas pēdējās sesijas dienā pieņēma rezolūciju, kas nosoda Laimo-ņa Niedres apcietināšanu un notiesāšanu ar 10 gadiem izsūtījumā, un Jāņa Skudra-s notiesāšanu ar 12 gadiem.
: ,Resolūcijāte&iis ,fca.viņu-:„no-. ri©g!ums" ir sabruikuišu un izpostītu baznīcu fotografēšana, ko padomju vara nosaukusi par spiegošanu. Rezolūcijā prasīts, lai Pad. savienība ievēro pašas parakstītos Hdsimku solījinmus un aitibrīvo Niedri un Skudru,
mjudinot laktīvi iestāties par šo -ffiViu latvieišu atbrīvošanu.
Pirms šīs rezolūcijas Ilinojas Tautas vietnieku nams tai paš^ dienā pieņēma ari citu Penljas PuHenas rezolūciju, kas ddda-rē, ka īlkojia prasa, lai 1980. gada Olimpiadu nerīko Pad. savie-nUbā, jo Maskava ne vien neievēro cilvēka tiesības saviem pilsoņiem, bet arī negarantē, tā ielaidīs žurnālistus tio vi-siņu aģentūrām. Penija Pullena paskaidro, ka viņa- domājusi par Radio īiberty un Radio Free Europe un līdzīgām ies'tādēm. Pad. savienības apstājos nevar izpausties īsts olimpiadas gars, tādēļ lUnoja prasa rīkot Oli'mpiadu citur. Abas rezolūcijas atbalstījis J.
Pemija Pullena ir jauni^i politiska darbiniece. Pirmo reizi viņa ievēlēta pirms divi gadiem. Toreiz, tikai divas istun-
19
Līdz šim Ontario provincē visas divvalodu skolas ir tikai angļu un franēu valodā. Mūsu skolas veidošana prasa Tiavērt durvis vēl vienai valodai, radīt precedentu. Līdz ar to, cik šķiet, tā vairs nav tikai rutīnas lieta. ALĢ plānošamas komisijas pārstāvja tikšanās ar izglītības 'mlmstru tagad nolikta jaunvān (iecerētā septembra vietā). Sanāksmē paredzēts dot papildinājumus pie iesnieguma, kā arī atbildēt uz even-tuSiliem jautājumiem.
Tiklīdz MjQ plānošanas komisijai būs zināma Ontario izglītības ministres atbilde, varēsim Izveidot ALĢ Toronto modeli um aidnāt mūsu organizā-dju, draudžu un kopu pārstāvjus, kā arī visus ieinteresētos uz kopēju sanāksmi, līdzīgu tai, kas notika 31. martā un 1. aprUī. Tajā, balstoties uz fak-ttem, varēsim lemt par tālāko
PĒTERA BAUŽA RAKSTS RIETUMVĀOIJAS ■
LATVIJAI AMERIKA NO
Starplaikā Valdis Muižnieks lūdz visus AūLrĢ atbalstītājus resp. riedotājus p^gaii'nāt ALĢ veidošanas laiku. Tie, kas vēlētos, lai līdzekļus atmaksātu, balstoties m iepriekšējām iecerēm, aidsiāti rakstīt ALĢ plānošanas ko'misijas priekšsēdim
'i
Ziedoto summu tad izsūtīs.
Pirms Ziemsvētkiem > Rīgā notika okupētās Latvijas A.ug-stākās padomes desmitā sesija. Tanī pieņēma ekonomiskās un sociālās attīstības plānu uii • 1979. gada budžetu, kā arī ap-skatījia 1978. g, pHāna īstenošanu. No plānu un tedžeta komisijas locekļa pienākumiem ;at-brīvoja M. Drozdu, kurii jau pagājušajā vasarā iecēla par iekšlietu'.ministru,-•
Sesiju atklāja Aujgstākāts padomes priekšsēde V. Klibiķe. 1979. ig. staimniecībaš plāna izklāstu nolasīja valsts plānu komitejas priekšsēdis, mMistru padomes priekšsēža vietmieks M. Ramāns. Plānā jau kuro gadu paredzēts palielināt iedzīvotāju ieņēmums un patēriņa preču apgrozījumus, sevišķi paaugstināt giaļas un piena ražošanu par 15 proc. Arī labība un kartupeļi jāaudzējot vairāk, kartuipeļi pat par 28 proc. Laikam krievi Mi kartupeļu ēdēji. Palielināma «arī lopbarības ražošana, jo tās trūcis arī labajos gados". Kartupeļu un lo|ābari!bas • sagādeis plānā ieskaitītas arī kolchoznieku, kd-potāju un strādnieku pieimāju zemes. Tām esot jāpalīdz „aiz-pāda rotas'', kā ari jāpalīdzot produkcijā, raksta laikraksts Cīņa. Valsfe saimniecUba vien, adm redzot, _ netiek g^alā^ ar savu mazumiņu jāpalīdz pri'vā-
Kapitālai 'celtniecībai lidāki līdzekļi šogad nav paredzēti. No tā secināms, ka jaunas, lielas rūpnīcas 1979. gadā Latvijā necels, bet gan tikai vietējām vajadzībām. Paredzēts
i, kā arī būvēt Ķekavas ,;putnu fabriku" um alus darītavu Aldaris. Turpinās «gan izbūvēt Rīgas un Ventspils ostas. Pie Rīgas dzelzceļu stacijas gājējiem izbūvēšot īpašu tuneli. Tuirpināšot celt dzīvokļu māja®, lai išogad gūtu vairāk nekā 1 milj. kvadrātmetru jaunu apdzīvojamo platību, laukos vien 439.000 kv. m. Skolotājiem vien izbūvēšot 456 dzīvokļus, tāpat skolēniem kopmītnes. Techniskajās skolās uzņemiet 17.300 skolēnu. Rīgā, Zaķu salā, sākšot celt radio un
pieņēma viņas pirmo rezolūciju, kas I sveica Čikāgas latviešu biedrību tās 42. gada dienā m izteica biedrībai atzinību par tās veikumiem latviešu kultūras saglabāšanā im ASV brīdināšanā no komunisma briesmām. Interesanti, ka savu pirmo, uz divi gadiem ievēlēto amata laiku, Penija Pullena iesākusi ar rezolūciju par 'latviešiem un tagad to nobeigusi ar revolūciju par latviešiem. Sai laikā viņa ir centusies iestāties par māc. M. Grivāna, G. Rodes, V. Kalniņa un citu vajāto atfbrīvoštanu. Tāpat viņas izkārtojumā Olafs Bruvers satikās ar Ilinojas gubernatoru un dažiem citiem politiķiem.
Pēdējos pāris gados Penija Pullena bijusi daudzos apspiesto tafutu sarikojumos, tomēr vis-laibāk viņa pazīst latjviešus. Vi-p ir dziļa kristiete un Amerikas patriote, kuras senči ieradušies šai zemē jau pirms 350 gadiem ar toģi „Mayflower'\
m pāris viņas senči pirms 200 gadiem cīnījušies Džordža Vašingtona armijā par ASV neatkarību. Pēc' paaudžu paaudzēm šis brīvības cīnītāju gar§
Tie visi, protams, ir tikai projekti. Līdz gada beigām'ptaliks daudz kas nepaveikts, kā tas vienmēr;bijl§,
' 'Kā katru gadiu, ari 1979. g. okupētās Latvijas t., s. trešo budžetu jau iepriekš pieņēma Augstākais m tautību p,adomes sēdē Maskavā. Tas ir nedaudz mazāks par Rīgā pieņemto vispārējo budžetu, bet lielāks par „ŗepu!blikānisko'' budžetu. Tā kā j,republikām" jāuztur „vis-
CT!!MpInāJi!ttM 12. Ipo)
; Viņa apliecina, ka pirmo ■reisi dzirdējusi Latvijas um^^ap-ipiesto tautu vārdu vidusskolas pēdējā klasē, kad skolotājs Pauls Karlsons rādījis tMm „My Latvis*' m ielūdzis latviešu runātāju stāstīt par savu saudēto dztmiteni.- „Fiima' Mv Latvia m stāsti par ^bezdievīgā komunisma neeilvēciibu ietekmēja mani pievērsties polīti-
Pullena. „Esmu kristiete un tādēļ nevaru Odusēt, kamēr vien pasauē kaut kur pastāv ^-rutā-iā saitanā vara, kamēr vien kaut te ir vajātie,'* viņa saka ar dziļu pārliecību. '
Neseii notikušās vflēšaBā^ Peniju Piilenu latkal ievēlēja ar lielu balsu vairākumu, un janvāirl no jauna stājoties amatā, latvieši vēl viņai diev-
f edis Zleriņi