Koru diroaiikā m latviešu sa- Ludmiia A'lbertiņa. Tā 1959. biedrībā Viestoa vārds ir pa- gada kopējā ikoncertā. Viesturs
zīstams vairāk nekā 25 gadus. Jau 1951.g. diriģenta V. Lindes ierosmē Niagarā un Sv. Katrī-
dzied trīs jauno diriģentu vadībā. Šāda trīsvienība un diri-entu ko(pdarb!ba sekmīgi tur-
w. ■ ■ .fc ■ — —— 1 v-» ■
nas apvienojās divas vīru kora pinās līdz L. Albertiņas nāvei vienī)b«as ar nosaukumiu Vies- ' l%7. gadā. Pēc tam
tuj^s. Tikai 1954. gada 12. d^c, Niagaras vienībā pārņem V, ari V., Lindes ierosimē, nodi- Rundāns, tarš tur pārcēlies m binājās vīru kora Viesturs vie- dzīvi. 1968. gad»a gadskārtējo nības Toronto, kas 24 vīru sa- koncertu visu trīs vienību sastāvā uzsāka darbību diriģenta stāvā Viesturs daied pēdējo rei-Viktora Rundāns' vadībā. ^
Ka vienībā ir &ļ)ēks, pierādīja
apvienoto Viestura ivienlbu pir- Niagaras' ^^78'"^^ēģulāru koncerts Hamiitonā ^^^1,^5^^ j^^gj^,^ j„ ^^^^
:.5as:.;:;:Vai>; pensionēSanāS:dēļ; /dziedātāju skaits vienībās ir
zi, diriģējot V. Rundānaim,Im. Saksam un J, Bārušam, šī paša gada rudenī Hamiltonas un
mais
1955.g. 16. aprīlī, kad trīs riģentu — Jāņa Cīruļa, māra Lindes un' Viktora Run-
, , . ^ . tā samazinājies; ka tālāka
tTJl^Lt^^^ <3arbība praktiski nav vairs
■iespējama.;
0. ^Lazdiņē un .0. Vīk'^iiie no vienībām koncertā piedalījās Hamiltonas turpina dziedāiša-ari vairāki atsevišķi dziedātāji nu Toronto vienībā, regulāri
Tas ir arī lielākais skaits, kādā Viesturs jebkad ir dziedājis. Bez Niagaras <m Toronto
iio Hamiltonas, kas 1955. gada braucot vairāk nekā 40 jūdzes vasarā oficiāli , pievienojās nik nedēlu uz mēģinājumiem. Arī
Viestura saimei, uzsākot rēgu- Niagarā, agrākā vienība?
lāru darbību komponista Jā° priekšnieka A. steinbacha mu-
ņa Cimļa vadībā. : dināti, pusducis vīru laiku pa
I laikam sanāk kopā un pr J.
Tāds bija sitams Viestura Baruš^ iedziedāto lenšu palī-
Toronto vienībai un visu vieni- ^^-^^ sagatavo gadskārtējā
b« kopdaiftjībai 1955.ģ. sākumā, ^neērta programmu, vispirms
Līdz ar diriģenta V. Lindes j^^j^^ kārtībā, vēlāk brauc-^^
traģi^o nāvi 1955.g. 14. augus- Toronto kopmēģinājumiem. ta Niagaras vienība palika bez
regulāra muzikālā vadītāja. Gan J. Cīrulis ^n Im. Sakss,
Gadskārtējo koncertu 19T3. adā Viesturs sagatavo vn
abi no Hamiltonas, pārmaiņus snieds kopā ar Montrealas vī-
mēģināja vienību apmeklēt un ^ ^ori Junda, diriģējot abu
dziesmas iestudēt, tomēr rezul- diriģentiem D. Vl^-am
tāti vairs nebija tādi kā diri- ^ J- Bārušam. Koncertu at-
ģentam dzīvojot uz vietas, un *aņo^ Toronto un Montrealā.
ddedātāji sāka izklīst. Tā Nākošos divos gados - 1974.
1956. gada k(ipējā koncertā, di- l^^.g. koncertus sniedz k-
riģējot J. Cīrulim nn V. Run- P^gi Viestos, Junda un Kala-
dānam, no Toronto piedalījās vira koris, diriģējot
S5 dziedātāji, Niagaras - 25 I>. VItokm, R. Zuikam un J.
mn Hamiltonas — 12.
Sākot ar 1956. g^cļu, Toronto Viesturs tad arī paliek lielākā dziedātāju vienība un, kad 1958.g. decembri ivienības va-
Bārušam. Koncertu atskaņo visus trīs
Viesturs piedalījies visos Ka-nadas um pēdējos "piecos latviešu dziesmai svētkos AiSV.
mm Pārņem diriģents Jānis Kā lielākais vīm kori^ Ziemeļ-
Barušs, arī aiktīvākā.
Ar 1958.g. atplaukst darbība ari Hamiltonas un Niagaras vienības. Pēc J. Cīruļa pārcel-
amerikā Viesturs veido pamatu driesma svētku vīru korJm.
Latviešu Dšiesm^ ■. -"svētku biedrība K-anadā un Amerikas
anās uz Toronto,. 1957. g. Ha- Latviešu koru apvienība 1965.g.
miltonas vien. sāk vadīt kom. radīja ceļojošo balvu „Vai-
Imants Sakss. Niagaras vieni- rogs", ko dziemu svētkos
bas muzikālo vadību uzņēmās piešķir Ziemeļamerikas aktl-
: R(^kas grāmiata rakstniekiem, dzejniekiem, literatūras m mākslas vērtētājiem, kritiķiem, recenzentiem, valodniekiem, redaktoriem, žurnālistiem, skolotājiem un katram, kas vēlas mā(pīties un izprast literārus un mākslas
EDGARS StJiNA
Grāmatai 540 lappuses. Tā iespiesta tikai 300 eksemplāros. Grāmatas cena: ASV $15 plus 1 dd. sfitlšanai;' Citās zemēs-attiecīga pretvērtlba. Grāmata dabūjama pie ģenerālkpmi-sionāra Leona Rumaka, 27 Miller Place, Hempstead, Kl. 11550, V&A, vai vietējā grāmatoicā/grāmatu galdā.
jābūt katrā mājas, skolas • im organizācijas Tā ar i)irmā sava veida grāmata ne tikai trimdā,
bet latvieš'U
izrādīja f i,
:apjas.
_ _ vecmeitas reii^^^^ ____^—«
y Astnāa Katoa, Mārtiņš Veinbergs, fflze Szergalle m
Foto: J. Liģers
- ©
Visus išos gadus IKalamam latviešu sa;ime varēja lepoties ar Arnolda' Kalnāja jau Vācijā nodibināto jaiikto kori (Dziesmu^ Vairoigs, kas bija ne vien vecākais, bet arī skaitliski viens no lielākajiem koriem trimdā. Ar diriģenta A. Kalnāja aiziesapu mūžībā 1975. gada pavasarī, J^o-ŗa darbība sašaurinājusies. Ka-lamazū aktīvi darbojas arī DV ansamblis Jāņa Zuikas vadībā, vīru
rakstīts, ka šikbŗa diriģents^i^^ Arnolds Kalnājs, P^^^i^^ nāves dala koristu vēlējis ēž^
, - ,....... dāšanu pārtraukt tūlīt, bet daļa
ba. Vīna dirige ari jaukto kori . .. , ^- * . . :*
•voo ^^o^ • A t - domāja, ka ta nebūtu bijusi Ar-
kas-nesen saeis darboties. Kori .īsrni^s^o - tt •
xiA 1 ^ • 4- n 1 ^^^^^ Kalnāja veteanas. Kons
pašreiz 40 koristi, kas komp- ^..^^ - iv " ^ . .
^1 n Tr> . īpalsos gadij-umos turpmā-
lektejas (galvenokārt no Dzies-: ^ ^
mu Vairoga dziedātājiem. Vai-
jušies arī ho Gareaera.
ja
u.c. koristu Jāņa Avotiņa, Veltas im • Daces ■ - Galēnas
■ar
Ojārs Puriņš no Kalamazū un valdes locekļi: R. Dimante (vi
Ŗapidu latviešu kori un ta diri-ģentu Robertu Zuiku, kopā no-
bā un meiteņu ansambilis Sau-lesmeitas Daces Galēnas vadi-
cepriekšsēde), R. Mežsēta <sek- dzieclĢt Em^^
rētāre), A. žumīburs (ikasiemš) Norvila darbutbinci&rte^m
iM r. Zēmitāne (bietatoe). '"m&s,k(mce]m-:&^^
Kora valde to diriģente aiciaa «šajain diriģentam^^^ A^^
alibalstīt jauno dziesmu vienību, Kalnājaim- īteaes^^^^
pieteicoties jauniem daedM- ; ^^^^^ Jiem visās balsīs. Mēģinājumi notiek trešdienu vakaros Ijat-viešu biednbās oaniā, no pl. 10
— 21. Koris ikoļpā ar Grand Ka- __
pidu latviešu kori gatavo pava- :mēr te
sara koncertus, programmā iev Kalnāja darM: Jau ies^^^
tv^ot arī Gaŗezera D^^^sm» ■ ta^^^
Bē « tāHenē, gan patstāvīgos solistiem un ērģeleb - Cik
koncertos, gan ari .atbalstot m Kādā .situācijā atrodas D'zies- ' • Ī^Pi^aaai
' - ' —------ mu Vairogs, pastāsta ilggadējā 7' ^^f^^^^oti trīs atseviž^ iz»
^.;^vx:i^.^ A,,...« A.,.^- devumi: Mavierem
vākajam latviešu korim, Viesturs šo. balvu ir saņēmis divas reizes: 5. Latviešu • Dziesmu svētkos Kanādā i970.g. un 5. tatviešu' .Dziesmu' Metos./ ASV: 1973. gadā.
A. AU'Striņa vēl paskaidroja, ka Dziesmu Vairogs ir inkorpo-rētā viomlba un pastāvēs, ka^
25 gadu pastāvēšanas laikā Viesturs ir izdziedājies tuvienē un tālienē, gan patstāvīgos ;, gan arī latbaLstot mi
kuplinot organizāciju sarīko jumus Kanādā m ASV. īr bijušas reizes^ kad. ir d'Ziedāts klausītāju pārpildītā zālē, un ir (Turpinājums 18. Ip.)
ņa: „D2iesmu Vairo'gs aktīvo ergeiem
^„;^^;ixr>^„ ir^is^iAr.^ j^^. ^.,r.K^^,. Solo d^ieSimES
:, jo
jas, ērģelēm — Scerso, kā
sa
¥. Boķin
Pēc četriem gadiem Amdris dzas viņa skaņu plates izpirka.
• V
s
a
kal apmeklēfja Kanādu, šoreiz iumi ar cienastu, par savā turnejā koncertējot Lon- jās domā, iHamiltcr^ā, TorOBto^
.Pirmais koncerts aotika 12, , tēja Bamiltonas daudzfeultūru
vāri, Amdris Kārkli^g koncer-tēja Bamiltonas daudzkultūm icentrā, .arj DV nodaļas- iz-
koncerta bija' rīkota balle ar Imanta. Ķipja mīlziku.
Svētdien, 14. janVāirī, Toronto taiutieši pulcējās Andra Ķārkliņa pēcpusdienā DV namā, šo koncertļu bija izkārtojusi Monika Jomāne. Vana-dzes E. Volmēre un V. Bebr©
ļas izkārtojumā i3in L Bērziņas vadM. Programmas pirmajlā daļā' dzirdējām- piecas spāņu balss bija kaot /cik uzlaboju-
sies,. :v%iš.'programmās: pirmā-': ■Jā daļā savas ģitāras ..pavadi-mevarēja dziedāt programmā jumā atskaņoja 7 latviešu dzies-paredzētās latvidšu dziesmas mas, arī S paša komponētas m balss aizsmakuma d^. To vie- ar saviem vārdiem tā' viņš atskaņoja savu .kom-pozicijiu " 'Kīgas konderto, kas ilga 35 minūtes, .pulbliskā 1 priekšinesumā tikai otra reisi, ma^
Brig
vierjii. .saviļi
v
a airī
ti. Bija dabūjami ar! „A(ndrēs el Leton oriģināldzē-riens", ko apmeklētāji pirmo reizi baudīja viņia koncerti, pirms četriem gadiem Romas pagraibiņā. Programmas pirm®-Jā daļā bija latviešu niruzika — 8 dziesmias ar dziedāšanju., otrā — spāņu iSiamenko mīmika, piedevām vēl .atskaņojot viemi spāņu flameinko dziesmu, dziedot spāniski. ' - ^ "io: Amdris- iKārMinI'
man hege wi
juldojoē'ā polka. Otrā daļā bija
ar 4
air BōdoMa■ ^-^Blaumaņa:•:■ ■. diem. Apmeklētāji paa* priek> dziedātiem pantiem spāņu va
Mcmtrealā^ 21, Otavā. Turnejai atgriezās savā.
ves-
jiamvaai vi
ā āzh
