2 LATVIJA
Sestdiena, 1979. gad-a 10.
Dievģ noieimtaig liktenis trim Baltijas vaiisilm iezīmējis ko-ipēja «aitu pagātnē, ar tuirpmā-Jamu tagadmē un laikos, kas nāiks. Brāļi lietuvji, ar ku-jfiem mums arī vistuvākā rad-meciba valodas Jomā, stāv to pašu problēmu priekšā, kādas ir mums jm siemeļu kaimi-pem igauņiem. Nav vairs brī-vļlbas Baltijas valstis — to nomainījis terirors, apspiestība m nacionālās identitāites iznīcināšana. Pajautājiet tos, kas allaž. ār dņāimu risku devušies dzimvtenes «apciemojumos. Palasaitie^ smagās drukas rindas, kaš nāk no zemēm m dzeks aiakara uin atklāj nejē-dzUbas, dezorganizāciju, taut!-tes 1 nicināšanu un trūkiimus, kādos jādzīvo um jāstrādā mt-m brāļiem un misām. Un vis-(beidizot asinis sastingst, dzirdot un zinot, kā tiek ap-iMusanāta mūsu valoda un tās runātāji savā zemē nospiesti otrā vietā . „ . .
. šai bežipriiiciļgii, gļēvulības -..m nožēlojamas neuzņēmības ■ laikā fiievlenia brīvvalsts ari' neliekas ,zdms īpar traģēdijiu, Ikas norisinās Bailtijas jiķas krastā. Redzam gluži pretējo: nav vairs noslēpums, ka rietumi, 'kiaut ārēji uzsvēruši pret-iķomūanisma nostājii, tai pašā laikā atlbaista ši nežēlīgā re-žīima īzjvēršanos m nostiprināšanos kā Pad. savienJbā, tā visās tajās zemēs, ko S'arkanā v^gVL valsts ļpakļāvusi savam režīmam. Bubultspēfes m- mas-
ies iezF
#es; jietumvalsto'^^ ;^ agrāk vis§ tas norisiaājās it aizseigā, tad 'šodien šī akcija pārāk redzama un pilnīgi atkailināta. Ko gan Baltijas valstis var sagaidīt savās iecerēs, redzot un izjūtot šādas dubultspēles gājienus, kas viņu tautas aizvien vairāk padara nevarīgas, izskaužot tajās ticību un paļauiš^nos. rietumu demokrātiju solījumiem m (kādreiz tik sfeaīl bazūnētai ap-ŖēmTbai apspiesto tauta brīv!-
Ii8. novembra aitceros svini-
runātājs, aipskatot Baltijaiš valstu politisko stāvdkli, konstatēja, ka Latvijā pretestība komū-aīistiem liekas visvājākā un pār-ķrievdnā&ana . visivairālk izjūtama. KsL vienu pamatojumu šādam stāvoklim runātājs saskati-
— latvieši,, lietuvieši un igauņi joprojām pārdzīvo-jiam 'Uin izjūtam neapklusināmas sāpes un nemieru par to, kas uzvelts misu brāļiem un māsām dzimtenē. Viņi ir ssiu-'kuši un sauc pec mūsu palīdzības, atbalsta un upuriem iespējamos apmēros un veidos. Viņn mutes ir aizcirst»as, viņu dzīvība ap^draudēta, ja tie at-Māti iedrošinātos iestāties par tiesībām un brīvību, savai tautai. Un tomēr elles melnajā nakti, fead nav nedz zvaigžņu, nedz izejas no šīs tumsības, dziļu sāpju sāpētajā sirds kaut ko rosina un auklē, metas karstākos Pukstos un pārgalvībā. Tā ir brīVības ugms, kas joprojām deg mūsu dvēselēs. Brīžiem šķiet, ka bezcerība sagrābusi prātus, izjūtot, kas norisinās- ap miums .Uņ tomēr kant kas . nenosi apejam s karsts auļo mūsu apņēmība, varb'St vienaim vairāk, citam mazāk. K^ut ko mēs uzturam un sargājam savā sirdī. Tās ir brīvības alkas ^ mūsu ne-aitlaMIgais mērķis m visa gala rezultāts, ši mērķa prieikšā nobāl jeibkums bailes -un baiļošanās. Ja. šādti mērķi mēs ne-apzisiātos. tad mūsu trimdas lailcs pajukta bez j'ēgas un nozīmes, un mes ftai bezspēki nolūkotos notikumos un ver-■ dž5h|vy.ķāsv mūsiu tēvzemi. .
Brīvību var sargāt ari t)ad, kad nebaudām tās Hātieni re-
pret iestāšanos komunistu partijā, tādā kārtā atļaujot sveštautiešiem kārtot latviešu lietas.
šādi uzskati parādījušies arī literatūrā, piem., U. Ģermāņa igrāmatā: „Zili stiMi, aaļi M" un citur.
ņu „jājamais zirdziņš" m Latvijas lielākās politiskās partijas laikraksta moto bija: ,,-Visu zemju proletārieiši, apvienojie-tiesr' Arī valdība tautai slēpa patiesību par apstākļiem Pado-■mijā, aizbidinoties ar labām saimnieciskām attieksmēm. Tautā valdīja uzskats^ kā 20 gados komunisms būs pieņēmis cilvēcīgāku seju,- bet atmoda bija briesmīga.
Bet ko lai pārmetām sev, ja varenajās ASV pēc gadu pastāvēšanas nacionālisms un patriotisms tiek vairāk aipkaŗoti nekā komunisms, uņ labās saimnieciīskās attidk-smes ar ' Padomiju ir ieceltas ,,svētās govs" godā.
das mūsu nacionālpoiīttos interesēm kaitīgas ievirzes iztirzāšanu. Tai vietā mūsu organizētajai jaunatnei l^bāk vajadzētu pārrunāt, kā labāk visas savas rosimes, bez meņģēšamās ar nacionālkomūnistiemv virāt centrālo organizāciju as, deHarāciju un.-. ^ lēr.
as ar
ļ: A. Basimtiiergs,. M'ičigenā,
muimu
savu atbildīgo daļu tās īstenošanai. Apmierinoties, kaut pagaidām, kādā izfantazētā ,iipārejaš laikmetā", ar atvieglotu komunisma režīmu dzimtenē, utopiskā cerība, ka tad tas kādreiz no iekšienes sabruks, mēs nodevīgi akceptējam Latvijas tiesisko pakļautību Pad. savienībai un labprātīgi atsakāmies no brīvo zemju un ,tāutu tatbal-sta mūsu taisnīgajā cīņā.
po-
litisko cīnītāļji Brūveri u.c.) domas par šo jautājumu ir tādas, ka iestājoties partijā gan varot palīdzēt savai karjerai, bet nacionālos jautājumos visiem jāturoties pie Maskavas■ instrukcijām:. Katra novir^Ēanās tiek uamanīta, m pats daubinieks pakļauj sevi
Luisvilē, ASV
latviešu jaunatnes apvienības
jļMO. gadā, komunistiem oku-, pējot Latviju, gan intelUģences, gan ari citās aprindās netrūka dedzīgu darbinieku un izpaiī'go kārtot latviešu Metas pēc komunistu norādījumiem, tet lielum-lielā daļa šo darbinieku gkiiži neatbilda padomju ^standartiem^' un laika gaitā tie viens pēc otra pazuda. Viņu vietā ieradās darbinidki laitivi^u cilvēki, kas bija palikuši Krievijā pēc Pirmā pasaules kara vai viņu pēcnācēji. Tie izrādījās krieviskāki 'Par pa'šiem" krieviem, isn tagadējā Latvijā viņi iesaukti par jaunkrieviem. Pēc Helēnas Celmiņas runas Bostonā tie esot Latvijas lielākā nelaime. Tas lieku reizi pierāda, ka ne katrs latvietis muims ir dārgs.
Nacionilisms ^ un patriotisms nekad nav bijuši ielas daļas latviešu sirdslieta, un tikai' pēdējos patstāvības gados par tiem vairāk runāja .un propa^ gandēja. Neaizmirsīsim, ka .Latvijas pēdējā saeimā trešā daļa pārstāvju nāca no aprindām,
iesniegta rezolūcija noraidīt Pasaules latviešu jaunatnes apvienības pieņemto Latvijas atbrīvošanas cīņas programmu, jo tā nesaskan ar trimdas j^umatnes mērķiem, bet konigress nolēmis vispirms ar šo programmu ie-^;pa2āsti!iiāt;- aipviefiibas: b^
šīs
Nedomāju vairs "^ar B. Rubes^ skaidroties. Savu domu esmu pateicis skai'dri un' atklāti. 'Nevaru tikai paiet garām ^B. Ru-besa izteiktām 'ai^amībām. Pirmkārt, viņš raksta'LA 2. nr.: „Eanadas latviešu centrs palīdzēs radīt vidi, kurā šādi cīnītāji (par Latvijas brīvību) varēs -reidotles 'un simelties spē-
(4. VLJE na'ciona politiskās darba grupas vadītājs Atis Le-jiņš), ir prasta, lai okupācijas vara īstenotu ,,padomju 'Latvijas konstitūcijā" paredzētās pilsoņu tiesības un lai maskaviešu režīmu tur pagaidām aizstāj . nacionātomūnisti. Ja tas notiktu,^'trimdiniekiem ar savu dzīvo spēku, materiālām iespējām, zināšanām m daita jāatgriežas Latvijā, kur tautas
un rē-.
Vai tad wsus šos gadu des-mitus mūsu skolas, 2x2 nometnes, latviešu valodas kursi pie umiversitātēm, korporādjas, studentu biedrības, kori, deju iHi koklētāju igrupas, gaidas, skauti, DV, Latvielšto biedrifoa u.o., ar mūsu pašaizliedzīgajiem skolotājiem, mācītājiem, nacionāl-polītiskajiem vafcājiem, nebu» tu radījuša vidi, kur veidoties jaunajam Latvijas brīvības cīnītājam?
Vai ta w meatzīt?
žīm'ā.^ ; " i
Tā kā visa šī PLJA cīņas programma ir pretrunā ar mušu trimdas centrālo ortgaņizācijļs ideoloģiju par (bezkompromisa cīņu pret komunistiem dzimtenē, trimdas latviešu jaunatnei nemaz nevajadzētu tērēt laiku
nu 38. Rubess nepārmet man šaubu un neuzticības sēklas sēšanu. Viņš, un, mēs visi lābi zinām,/kaž'Maskavas „gaŗā roka^' deviigi un ar viltu sākusi sēt šo sēklu mūsu vidū. Un par- nožēlu — ne bez panākumiem.
Ar šo poleniiku izbeidzu.