12 LATVIJA AMERIKSl Sestdiena, 197^. fada 17. februāris, 1. nimuK
«30
Ņujorkas ko(Qcertapvienibas šis sezonas trešais koiE^erts 2S. janvāri Kami zālē, Ņigorkāp Mja citāds nekā citi apvienlbiais rikotie koncerti. Viesojās folkloras ansamblis Kolibn no Bc^tonas, desmit jaunieši, kas lietoja seno laiku instrumentus (tie bija iegādāti ar Latviešu fonda atbalstu). Apmēram pu-
se no atskaņotiem darbiem bija Jauno komponīisitu, pie kam sešus darbus komponējis Pēte ris Aldiņš, vienu Mārtiņš AI diņš, kas abi bija m atskaņotājos. Klausātāju vidū bija an divu citu darbu autori —
štauvere — Aperāne un A. sons. No atstoaņotiem darbiem trīs bija jaundarbi — D. Stau-
Jauna'komponiste
DAOES AiPEiRĀlNES KONCERTS KLĪViLAMDĒ
Kulturajs dienu sarJkojumā sas Aperānes individuālā mūzi-27. janvāri KEvlandes apvieno- kas valoda, kurai tautas tmiizi-tās draudzes nama sālē Xpatu kas līdzšinējās citu autoru ap-tancertu deva jaunā mūiziķe darēs nav līdzinieiku. Tā ir ļoti Dace štauvere-Aperāne., Pro- interesanta un krolitātlvi vēr-gi'amimā vienīgi viņas pašas tīga, pilnīgi j«auna vaga 'mūsu tompozi'cijas pašas izpildīju- tautas mūzikā. Ne vien iklavie-mos: Mavieŗu improvizācijas, pi, bet pat kokles un ģitāra^ tautasdziesmas kcJdes pavadi- aranžējumi ir visai īpatnēji, juimā un nobeiguimā vairā- muzikāli daudz izkcptāM un kas „vieglā žanra" dziesmas nDzim!igā<ki par tiem, ko daž-ģitaras pavadījumā. Tātad: kārt dzirdam mūsu tautasdzies-Aperāne komponē, dzied,' spēlē mu aranžētāju un atskaņotāju klavieres un citus instrumen- priekšnesumos un arī „vieglās tus. Viņai neliela, intimi me- mūzikas'' ansambļu un so<listu lancholi'ska, tīra, apsfcolota mākslinieciskajās apdarēs. Nebalss, viskibāfc piemērota imi- kādu šaubu: par Aperānes siiatūrām. Laba Mavieŗu, kdk- kompozīcijām un tautas mūzi-les Un ģitāras technifca. Laikam kas aranžējumiem jau vlstuvā-
Fūpigi iedziļinājusies tautas- ^^^^ '^^^ ^^^^ patika-
dziesmu pasaulē. Bet daudz no- runāšanu,
zīmīgāks pāri visam citam ir Elīvlandes lielā, apmeiklētā^
priecīgais fakts, ka esam J^u- Ju pilnā " Apvienotās draudzes
vuši bagātā'ki ar jaunu, daudz- nama zāle Daces muzicēšanu,
sološu komponisti, kurai šinī bet jo ssevišķi viņas 3
novadā ne vien talants, bet ar! uzņēma ar pelnīti siltu atsau-profesionāla konservatorijas čību, labi nojaušot,, ka mūsu
iaglItSba. Sevišķi īpatnējais no-krāsās iezaigojās viņas Havie-
kultūras dienās pienātasi klāt jauna, sikaista kultūras vērtība.
ŗu variācijas par tautasdzies- Pilnā mērā pievienojos citiem
mu motīviem.- Viņas mūzikas fminās komponistes apjūsmotā-
stils^ nav nē konvencionāls, ne Jiem. arī krasi laikmetīgs, tas ir pa-
1979. g. sezonai vēl
ADMINISTRĀCIJĀ:
Saimniecfbas strādnieki
Ambulances māsa .........
Pārdevēja kantīnē Biroja sekretāres izpalīdze
$ 85.00 $ 85.00 $ 60.00
4?
VIRTUVES. DARBINIEKI:
Galvenā saimniece.......................... .
Saimnieces palīdzes (2) ............................
Virtuves strādnieces (15) un strādnieki (3)
■ BĒRNU NOMETNĒ:
meiteņu vecākie audzinātā]! imeiteņu audzinātāji . . . ^
$170.00 $120.00
vēres — Aperānes Līst, lietigi, vienu dienu, I. Mežraupa Aijā, žužū 'Un T. -Ķēniņa J-aunītes
«. 0'
$ 80.00 $ 70.00 $ 55.00
Zēnu un
Zēnu m meiteņu auazinataju > Sfolotāji un nodarbību instruktori
VASARAS VIDUSSKOLĀ:
Zēnu ui| meiteņu vecākie audzinātāji ...... $ 80.00
Zēnu un meiteņu audzinātāji .................. $ 70.00
Visiem darbiniekiem brīvs novietojums Ģaŗezera telpās un briVs uzturs Ģaŗezera virtuvē. Pieteikties nekavējoties^ rakstot
55732 Lone Tree Rd.. Three Rivers, MI 4909S. Tālrunis — (616) 244^5441
Koncerta pirmajā daļā dzirdējām dziesmas par budepem, bet otrā daļa bija veltīta Zie-miais■ svētkiem. :.-P. Aldina
.ma& svētku dziesmu 5. ciMs sastāvēja no piecām dziesmām, kur attskaņotāji bieži mainīja
rādīja ansambļa daudzpusību.
Ņujorkas latviešu koncertu cienītāju pulciņš nav bijis liels^ parasti vairums vecās paaudzes klausītāju. Arī šoreiz zālē redzēja tukšus krēslus, Mausi-tāļju skaits nebija audzis, tikai pārveidojies, pārsvarā gados JaunāM klausītāji. Secināms,
eertu apmeklētā ju vairums tur„ pretim ir vecākā paaudze.
Koncerta pirimajā daļā klausītāji likās atturīgāki, bet otrās daļas beigu posmā iesila, aplausi bija sirsnīgāki, ansamblim bija jādod piedevsus un atkārtojumi, kāda bija arī P. Aldiņa Čigānu dziesma.
Pēc koncerta amisamblim bija varākkārt jāatgriežas uz skatuves un jāsaņem publikas spļausi.
eOTLANDES RADIO PAR
Gotlandes radio 24. janvārī noraidīja 4 minūšu garu interviju ar rīcības komitejas piuelkšsēža biedru Jāni Rituimu, kas apmeklēja Visbijā dažādas iestādes, svētku jautājumus kārtojot. Kā Gotlandes laik-r^aiksti, tā arī radio ir ļoti ieinteresēti par mūsu svētkiem sola plašu publicitāti. Radio-
Toronto studenšu korpoļpāclju kopas. sarīkojumā (tējas vakarā). Augšējā attēlā mīīzikālās programmas dalībmeM, no krei sās Ruta Āze (klavieres), Edmunds freijs (vijole) un Anda Sprudža (kokle un solo). Apakšējā attēlā — laimētāji loterijā^ no kreisās: Zaiga Strazdiņa, Anita Leksere, Arnolds Smilt-Eiieks, Silvija PKse-Argju (kopas seniore), Aleksandra Sudmal®
un Jānis Cērps.
Foto: R. Argue
fonā šis bija pirmais ziņojums, jušā gadsimta beigās mūsu ' aipskatot kas ir imsūsu dziesmu dzimtenē. GoUandē visi lielie svētki, ko tie nozīmē imūsu llful- svētku sarīkojumi notiks brīvā
agrākie dziesimu svētki Laitvijā Svētkos sagaidāmi vismaz un tagad svešumā. GOO kora dziedātāju un pāris
simt tautas deju dejotājfUo atsevišķi kop, mūzikas un te-andē? Atbilde: Eiropā dzies- ātra ansambļi. Klausītāji gaidāmu svētki notikuši četras rei- mi no visiem kontinentiem un zes — Hamburgā, Hanovērā, zemēm, pat no tik tālām vie-Ŗekē (simtgade) un pēdējo tām 1® Austrālijas un Venecu-
pēc dziesmu svētki tieši Gk)t
li
rei^i 1977. gadā Londonā. Zviedrijā šādi svētki vēl nav notikuši. Izvēle likās — Got-lande. Kāpēc? Vispirmis atmiņas: .ap trīs tūkstoš latviešu Gotlandei par godu dziedāsim sasniedza blīvās pasaules kras- jūsu tautas dziesimu Ut i var tu Gotlandē, tā ir vistuvākā hage, kas pārtulkota latviski.",
Jautājums: „Vai jūs dziedā-it ad gotlandiešu mēlē?" „Nē, ne tieši jūsu valodā.
mūsu dzimtenei. Sauciet, šī tautas dziesma arī noslē° ja vēlaties, to par sentimentā- dza īso interviju. Radio darbi-liitāti. Mūsu izjūtās tam ir dzi- nieki lūdza atsūtīt latviešu &o-
ļāka nozīme. Pēc tam
ra mūzikas ierakstus, lai nā^
esam dziedājuši Eiropas labā- kamās reizēs, zipjot par gai-kājās koncertzālēs, bijusi vēlē. dāmajiem svētMem, iHustrāci-šanās atgriezties pie apstāk- jai par gaidāmo dotu nelielus
latviešu mūzikas aifcskaņoju-
svētkus to pirmsākumā pagā- mus.
piepulcināts veļu valstī 1979. gada 25. janvārī Rīgā.
Vieglas smiltis "
irēlie un Hugo JVilķeisoni
