«
iSesMiena,^ 1979. gada 17. marte, 11. mmm^
LktmA'MSmiKA 11
SV. JĀŅA DRAUDZES G.ADA SAPULCE
Toronto Sv. Jāņa ©v. Int. latviešu draudzes gada saipul-ce 11. martā baznīcas zāiē bija pulcinājusi 110 draudzes i locekļus. Dra>udzes mācītājs Ivars Gaide paikavējās pie aizvadītā fida garīgā darba veikuma, pieminot draudzes 30 ,^adu darba gājumu un piecus sā'Viis a^'^'vaditos gadus draudzes darbā. Aizivaditā K'adā dievkaļooļuimius caurmērā g(D-mekleju^i 190 diraudze^ locekli, par visiem dievkalipojumiem kom 11.500. Notitošas 14 Tici-b^s cel-^imes .stundas, k^s stiprina ju^šas reiliģis'ko dzm.
Draudzē vairojies jaukto laulību skaits, kāds (Dagajušā gadā bijis divas trešdajas no vi-, sām kuilijbā'm. Dzimstfeii skaits ar mirstību <iiraud^ē izlīdzinās, kaoit dzimstības pieaugums būtib vēfems. Draudzes darbinieki airiimeklējuši draudzes locekļus, tā reģistrējot to tiešo skaitu, šis d^rbs nrasa laiku un vēl tuipinās. Jaunieši dievkaljoojumos labi i™ot ticības sūtību. Dala jauniešu pēc iesvētīšanas riieda-1ās .nerminderu darbā. Vālams lielāks diev-^aldnieku. skaits.. Pagājušā gadā pie dievgalda gājuši 1040.
ājtts, kas ine reti atsakās no honorāriem. Ar ziedu veltēm draudzi aitbalstījuši latviešu puķu veikaill, it īpaši Venus
;,miķu: ;.)veifc^la;. ^ ■ fca§Me€e. \ Anna; Putniņa.
Sa^ulaine^ panvaMes priekšnieks L. kins^lers informējf^, no pāi^valdes sekretāra amata, ^nstākļu sīpiests, aizgājis K: Jj^ns-ins. Vmi vietā st^iies A. Kaliviņš. Pārvaldē vēl darbojas A. - Lucs (priekšnieka vietnieks), V. Gra&manis (kasieris), 0. Bemavs (sarīlcoju-, mu vadītājs), A. Brencis, E. Salna m 3. Skrastiņš. Saulaines projektu plāinošanai veic architekts N. Sebris. Saulaines izveidošanas darbs turpinās; iecerēta mazo bērau nometnes
Draudzes, padomes ziņojumā draudzes priekšnieks J. Kon-cis norādīja uz draudzes aizvadītiem 30 darba gadiem, un veltīja; pateicībai vārdus archibīskaiT'aim A. Lūsim, kas vēl pēc draaidzes gaiia'' amata nodos anas j aimaj am mācītā-Jam {piedalās ēmMzes gaariga-Ja daiibā.
Dāimoi komitejas priekšniece Īj. Jansone savukārt norādīja, ka šinī mdenī dāmu komiteja varēs atskatīties uz 30 darba g»adiem, īpaši izceļot H. Man-gales veikum-u, tāpat arī māk-
Samāri^'šu kopas vadītāja V. Kinsfflere ziņoja par kopas darbu. Revīzijas komisijas atzinumā tās priekšsēdis N. Bul-manis nāca ar dažiem ierosinājumiem grāmatvedībā un «aicināja saipulci izteikt dairbinie-kiem pateicību. 1979. gada draudzes budžeta projektu 84.000 dol, apmēirā pieņēma negrozītu. Saulaines 65.500 doL budžeta izdevumos ielēsti 18.000 dol. Putnu salas būvdarbiem. Dāmu komitejas budžetu pie-
IZDOS JAUKTO KORU
Latviešu kom apvienUba m-lēmusi iadot jaukto koru dziesmas, pēdējo 'gadu 'kompozīcijas, Dotmātas oriiģināldziesmas ar latviešu dzejas tekstiem m taiutasidziesmu salbalsojumi. Projektu aitbalsta arī Dziesmu svētku ibiedrlba Kanādā. 'Par dziesmām maksas — 5 dol. par dziesmu krājuma ^lappusi, auto-mm paturot vistas tiesības. Latviešu koru apvienība lūdz skaņražus atbalstīt šo pasāikumu. Jaukto kora dziesmasļ jāpiesūta LKA red. komisijas priekšsēdim Voldemāram Aparjodam: 1247 West 34th Street, Milwaiu-kee, WI 53208, USA. Dzi^mu skaits nav ierobežots, jo pēe U iecerētā krājuma domāts vēl nākošais. Tuvākai informācijai rakstīt LKA dMba birojam, adresējot Jēkabam Ūdrim: 4538 West Street, Cleveland, Oliio 44135.
® Mednielm un makšķernieku kluba gadskārtējā balle „Salc zaļais mežs" ar rosīgāko mednieku un makšķernieiku apbalvošanu 24. martā, pīkst. 17.30 poļu zilē (Edw^rd & Olga St.).
Ardlitekts N. Sebris i sīstināja ar vtairālfciem (projektiem, saikarā ar mazo bērnu nometnes Putnu salas būvi. Padome siavā paplašinātā25. februāra sēdē bija izšķīrusies par divstāvu ēkas celšanu. Jau-laās mītnes izmaksa aprēķināta par apm. 50.000 dol. Tā ie-' ņems 24 x 72 pēdu platību. Tajā domātas arī ambulances tel-4)aā. Balsojot, divām balsīm atturoties, sapulce pieņēma padomes ierosinājumu. Dr. V. Gulēns ieteica draudzes v>adī-bai padomāt arī par atbalstu Latviešu centram, minot 10W dol. devumu. Draudzes priekšnieks J. Konois noTādīja, ka draudzei pirmā vietā stādāmi reliģiskās dabas pasākumi. Draudze „sēklas naudu" Centra komitejai jau devusi. Padome Centra atbalstīšanu apsvērs.
No 8 pārvēlamiem padomes locekļiem vairs nekaaiāidēja E. Puķīte. Klātesot 103 balsotājiem (11 balsošanas zīmes bija nodotas nederīgas), padomē ievēlēja līdzšinējos: A. Zuti (76 balsis), A. Kalviņu (74), L. Kinstleri (7^), R. Salnu (72), V. Laugi (71), V. PētersoTO (66), K. Jansonu (60) un no jauna E. Lazdu (54). Kandidāti: A. Vītols (39), Elza Galdiņa (38) un B. Bregsis (31).
Par uzticības personām ar aklamaciju ievēlēja līdzšinējos J. Kooici, E. ReiBbergu un A. Vanagu. Sapulce ilga gandrīz divias stundas. To vadīja J. Koncis, protokolēja A. čeir-navskis ar K. Radziņu. Dāmu komitejas darbinieces rūpējās par sapulces dalībnieku pacie-' nāšanu. SaipuHcl beidza ar māc. I Gaides pateicības vārdiem un kopēju dziesmu — Pie ro-
0.
Ealpakieši un brīvības lis, plk?. Oi Kalpaka forāļ
īsās:
9
ja Eaipaka-Grundmane no Ealifornijas un kalpakiefe
Foto: J. Liģers
(Turpinājums no 10. Iip.; dievkaOpdjuimi Bonda ielā. Draudzē līdz 1949. g. septembrim kalpoja mācītājs Gaudiņš, pēc tam iprāv. Skrodelis-^ līdz 1950. g. maijam, kad mācītāja pienākumus uzņēmās māc. Ādolfa čops, kas draudzē nokalpoja līdz 1974. g. 3. februārim, kad mācītāja am<atā ieveda māc. Juri Cālīti.
1950. gada beigās draudzē bija jau 468 locekli, kuŗū skaits līdz 1957. gada beigām pieauga Hdz 1843. Vislielākais skaits bija 1970. gadā — 2066, pateicoties 'mā€. Ā." ' čopa no-
30 .gados draudzē kulstīti 520 bērni, miruši 346 draudzes locekli. Kopš 1967. gada mirušo skaits ik gadus pārsniedzis nokristīto skaitu. Draudzes valdē
tBflU'īī
Sakarā ar Malēnieša vēstuli (LA 10. maita numurā), kurā autors saka: „Cik vērojams, Centra orgaaiizēšanā darbojas vairāki locekļi, kas jau aiktīvi piedalījušies šo filmu izrāžu un citu Latvijas dkupantu diktētu izdarību organizēšanā*', paskaidrojams, ka Centra komitejā šādu personu nav, kā tas redzams Centra 'izveid<^a!nas komitejas un līdzekļu sagādes lo-cefcļu vārdiskajā sarakstā, kas publicēti izdevumā Toronto. Centra 3. numurā. Redakcija atvainojas par Centra komitejas ;;ļocelkļiu-;.S'#2^
(^Hamiltona? latviešu ev. -Kristus draudzes kora koncerts sestdien, 7. aprīlī, pl 19 Hamiltonas latviešu baznīcā (18 Viotoria Ave. S.). Tuvojoties Lieldienām, koris sagatavojis Ciešanu laikam piemērotu koncertu «ar Mocarta, Guino, Bacha, Baštika un citu komponistu skaņdartbiem. Izpildījumā piedalās kods^ kora jaunatnes ansamblis un, piani&te -MāTa; Alķsne.'Sarīkojums domāts kā iMuss svētku sveiciens tālajtai dzimtenei. Viss atlikums novē-
■pašā: sākumā;'; darbojās ^^^.ļ^ sēdis R. Roze, sefleretārs H. Puntulis,. kasieris F. Gailītis un. loice^i'.O. Perro
diņš. Pirmā padome ievēlēta
1950. g. 1. okt. 9 locekļu sastāvā :,R. Roze, F. Gailītis, A. Austriņš, A. Sproģis, E. Veiss, M. Vāgners, J. Preisbergs, J. J. ,Krūčis un M. Zommers.
1951. ģ. 13. jūlijā draudzes sapulcē, piedalījās .69 loceikļi,; ta-■ ŗā pārrunāja jautājumu p'ar Andreja baznīcas pirkšanu kopā ar igauņu diraudži. Tā paša gada 21. oktobra stapulcē 150 draudzes locekļi pieņēma draudzes satversmi un par draudzes mācītāju ievēlēja Ādolfu čopn. Draudzes padomē ievēlēja 15 locekļus: R. Rozi, E. Vd-su, F. Gailīti, J. Petzaii, A. Sproģi, E. Austriņu, V. Kaļi-ņu, M. Vāgneru, A. Liepiņu, J. Ķirūci, J. Pālenu, E. Ģīmi, A. Pauzeru, V. Kļaviņu un ž. Kiršteinu. Vairāk nekā 20 gadus danbojušies 7 pad. locekļi:
. Roze, M. Vāgners, J. Pat-
is, A. Austriņš, A. Liepiņš un J. Liberis. Pa-domē visilgāk darbojies Jānis
Petzalis — 27 gadus. Rūdolfs Roze d>artbojies padomē par draudzes Vi^kšnieku' 25 gadus,
Vairāiki runātāji pakavējās atmiņās. Archibīsika/ps A. Lūsis minēja, ka no mazā Latvijas novada Lejiasciema svešumā satikušies trīs mācītāji — viņš pats, mācītājs Ā. čops un prāv. A. Skrodelis. Saistošas atmiņas par draudzes darbu stāstīja māc. Ā. čops, izceļot tagadējā draudzes gana māc. J. Cālīša daiļbu.
Sv. Andreja draudze pašreiz • ir lielākā latviešu draudzē Ka-
nādā, bet trešā lielākā visā brīvajā pasaulē. Rakstveida apsveikumi bij«a no LELBA (prāv. A. Voitkus), Toronto latviešu katoļu draudzes (V. Miklašēvics), TLB sestdienas' skolas (J. Ozols) un no igauņu draudzes māc. A. Taula.
Gaujas .gaidu vienība, kas Sv. Andreja baznīcas telpās atradusi pajumti visus šos gadus, dāvāja draudzei albumu, ko pasniedza vad. V. Zobena. V. Liepiņš savā apsveikumā norādīja, ka Sv. Andreja baznīcas teilpās izauklēti lieli pasākumi/ kāds pašreiz ir arī Latviešu centra projekts.
. 0. Kalpa&ā 100 gadu vecā vijole; kuru Toronto latviešE skolā Kalpaka atceres, aktā pēlējaAndi'is Zadņš. Viņu ' klavierēm pavadīja pianists Pēteris l^ariņš. Viņi abi Ir M
