gada 17. marts, 11. nunjiurg
Vilnu
LATVIJA AMmTKĀ S
ANITAS DAUGULES STĀSTI, APGĀDS GAUJA, VĀKU ILLUSTRĒJIS OJĀRS JĒGENS, 107 LP.
grāmatu latviešu spuldzes atgaisimi", ,,pierē ie-trimdas lierātūrā ir mazāk jie- Idiptāš uzacis'', parādāis „vē-
ā romānu. Arī romānu cieni- Jaina meitene'^ ^gailēja vēH-tāju skaits būs krietni lielāks, nas puķes", „gaisa Mola tl-Vācijā dzīvojošās autores AM- mekļi'', „nonivelēja ®avas izjūtas Dauguies grāmata ievietoti tas" u. c. Sastopami arī tādi 8 stāsti; grāmatas nosaukums teikumi kā: „Manuprāt, viņas radies no pirmā plašākā stās- aizmirst", runāja -^-i--^—
ta. Gandrīz visos stāstos pama„ ^priekšrocības izskatīties kā
tā ir atmiņas no Latvijas lai- sievietei" untaml Teikums
ka, kam cauri vijas mīlestība, būtu veiklāks, ja divus iesprau-
Neparastos apstājdos bijušie stos vārdus rakstītu teikuma
draugi satiekas, vīrs patiek pa. beigās. Daži aprautie teikumi
zaudētu sievu vai gadās citi nekas būt autores
nejauši notikumi, kam pakārs ^^^^^ ^^^^ savdabīgo sti-ar seniem paziņām. Dala dar- j^. ^^-^^^' izskatījās jauna, bībias notiek Vācijas pilsētās, gtipri jauna" (41. Ip.): „Vi
citos stāstos notikuma vieta ^ba ' un pamestība" (48.)-nav minēta. Autore risina no- ,^Pūte visai skaudrs vējš" (64);
tifoļmus, kam atrisinājums parasti spejš^ m ta sieviete^ i veduši
„Vien (M.);
•s>-
nebija zināma^'
::'^Wja :
divi vM. Parasti latvietis ^ šumā sastop pretējā džimumia latvieti. Dažreiz tie^^^^^ mdņi, citreiz jums rada
ir' >ne is, bet 'literāri
m:
iespiešanas bas datētas ar dota 1979. gadā.
iz-
LatvieŠM koklētājas Baltiešu sarīk^jiaMā Otavāo Priekšā plemikroforn Ariāna Liepiņa.
Foto: Tomijs Tomsons
ZHSCBBEII!
B O
Vien
mteresāntākais. Autore lietojusi neparaistus salīdzina jimius, retāk sastopamu vārdu, stils visumā veifcLs un plūstošs. Lietoti vārdi ,^atģidies'^ j,urķē-ties", „zemē iemiēts''; ,,Mptin pielipa" iin citi mazāk dzirdēti vai jau piemirsti Rakstniecē „rakņājas kambarī", runā par „j to
1*?
vēro ,>raēļās
Pagājiisā gada ipēdējos mēnešos ASV iznākušas divas jaunas grāmatas angļu valodā īpar Baltijas valstīm. Pirmā no,tām, The Baltie States in Peace .and War, 1917 — 1945, ko sakopojuši profesori V. S. Var-dis un R. J. Misjunas, izdoita Pensilvēnijas valsts universitātes aipgādā. Tai ir 240 iaipp. un maiksā 12,50 dol. Grāmatas izdošanu atbalstījusi Baltijas studiju veicināšanas ajpivieniba (AABS). To var pa-sūtitiāt no apgāda: Penn-, sylvama State Uinive!rsity Press, 215 Wa^er BMg., University Parlk, PA 16802, USA.
Šinī grāimatā apskatītas visas trīs Bialtiias valstis neatkarības lanikā starp abiem pasaules Ikariem. Grāmatas 1. daļā Rakstniekam Mdim Ķe2ibe-apraikstītas brīvības cTņu-uzva- j^^m 2. martā piepildījās 65 ras ,kamēr grāmatas 2. daļā ^ ^uža gadi. Dzimis Tukuma ap-atDsikatīta trīs jauno valstu riņķī, viņš zēoa gados pārnāca iefešiTDolitika, sevišķi minoritā- uz togu'^un dzīvoja Nordekos. šu politika u.n autoritāro valdT- g^kās vina pirmās gai-bu saiiminieciskās pieejas eko- skautisma, kuram viņš uz-nomiskām iproblēmām. 3. da- ^j^^gg ^^^^^^^ gj^autu mēļā anaMzēti Baltijas valstu sa- ^^šmkstā Ugunskurs tad ir arī kari ar Vāciju, Angliju un Pad. ^.^^ ^.^^^^ publikācijas lite-
cīņu par reliģijas brīvību zem komunisma, varas- un- "^apskata jautājumu, vai katoļu ticība un komunisms var kopā eksistēt
zem Maskavas kontroles. Autors i:&pēta Lietuvas katoļu situāciju padomju politiskajā un tiesiskā sistēma un salīdzina
Lietuvas katoļu pašreizējo stāvokli ar situācijām krievu caru un Lietuvas neatkarīlbas laikā. Grāmatā parādītas ļoti sarežģītās un ciešās saites starip katoļu ticību im lietuviešu nacionālismu.
Autors arī izīpētījis padomju likumus, sakarā ar ticību, pa-
domju oficiālo ateisma atbalstīšanu, Lietuvas katoļu disidentu kustibu^um tās sakarus ar krievu disidentiem, tās filo2K>-fiju un taktiku, kā tā atspoigu-^ojās samizdat ((pagrīdes) izdevumos. Autors izmantojis lietuviešu un krievu Samisdat materiālus, padoimju orgānu izdevumus un vēl napoiblicētus ar-
Harvardas universitātes Krievijas pētniecības centrā.
:. V. S. Vardis ieguva doktora grādu Viskonsinas universitātē ; viņš ir četru grāmatu aoitors. Viena no viņa grā-matāim ir pazīstamā lithuania Umder theSoviets. Viņiš ir Ok-lahomas universitātes politisko zinātņu profesors, strādājis
guva doktora grādu Jēlas universitātē, tagad māca vēsturi Viljama kolledžā. Viņš bijis aip-maiņas students Maskayas un Varšavas universitātēs. ProL Vardis un Misjunas aktīvi darbojušies BMtijas studiju veicināšanas apvienībā (AABS); prof. Vardis bija pirmais ievēlētais priekšsēdis, bet prof. Misjunas AABS vicepriekšsē-
Tuivāka ioiformācijā: Jānis Gaigulis, m — mh St., Brook-lyn, NY, 11209 USA.
nibas rakstu. Darbs Usmas zēnu dēkas, arī paša autoīra dramatizēts, sekmīgi izrādīts Či-kjagā un apkārtnēs latviešu ko-
savienību, kā arī imēiģinājums
er Canada technbloģilas kursu,
savienībai, kā ar! padomju interpretācija par šo aneksiju. Grāmatas antori, bez jau minētajiem sakopotājiem, ir ari Edgars Andersons, Olavi Areos, Aleksandrs Dallins, Julius Slavenas, Dāvids M. Krove jr.,
Dennis J. Danns, Da'vids Kir-bijs un čarls L. Sullivans, Grāmatas vērēs izmantoti somu, vācu, atngļu, amerikāņu, (lietuviešu un padomju archīvi, ie-■: skaitot^^daSis-aigrāik' .ņsp^iic^ē-'-tus dokumentus.'^
rāturā. 'Pavisam līdz šim K»
Ķesbors publicējis 12 grāmatas: 4 romānus, no kuriem pēdējais — Alkazars pair spāņu pilsoņu kap, pašreiz sagatavošanā pie izdevēja, 3 stāstu un noveļu krājumus un 5 jaunatnes grāmatas. No tām vas ('Nordeķiesi un saņēmušas Goppera Fonda godalgas, bet viena (Takšelis Makšelis) tā paša. fonda atzi-
Vācijā, Hanavas nometos, 'K. Ķe'Aers darbojies la^ikrak-stā Tēvzeme un nodibinājis un vad. apgādu Gais^mas pils. Darbojies par korespondentu un M;
terāirpublicistu mūsu trimdas laikrakstos. Jubilārs 10 gadus
piedalījies vairākās izstādēs ASV. Sastāv arī ASV filatēlistu bie^drlbā. Viņš ir arī pastmarku no. monētu veikala Čikāgai īpašnieks; šo uzņēmumu ar dnvesbiedri Mairtu vada jau 21 gadu. Atelpas brīžos, kuŗm ražīgajam rakstniekam nav pārāk daudz, nodailbojas ar novusa spēli, izcīnīdams ievēro^'^ jamu vietu novusistu &ac€nšī°
atmiņas, redzam, ka autoru jau bērnībā vilinājusi kāre ce-
Anna Miglone Toront© imiversitātē ieguvusi B.A. grādu ar uzslavu (Honaurs B.A.) sociālās zinātnēs. Viņa
ir prof. V. S. Vardis monogrāfija ^lar katoļu-bazinīou oikupē-tajā Lietuvā: The Cathoilic Church, Dissident," Ņationali-
ty in Soviet Lithuania. To izdevusi East European Quarter-ly, Kolorado, un to var pasū-tināt par 18 dol, pieprasot Co-lumbia University Press, 440 West llO'th St., New Yoit ,NY 10025, USA.
matā apraksta Lietiwa6 katoļi
bijis Čikāgas un Milvoku preses kopas priekšsēdis un divi ļot, un tā viņš ar dzīvesiļ)iedri reizes (arī patlaban) LPB yi- apceļojis visas Rietumeiropas
zemes, trīs reizes bijis ar!
:^seiio - ku^emi^^
(bago'^:^saK^^^^ ;dijy;;^^lde^
menē 3 bērni un 6 mazbērni,.
, , V „ „ kuriem latviešu valoda un M-
■••Bez: darbošanās • literatom^-:
(un žurnālistikā K, Ķezbers in-';
teresējas arī par filatēliju um
kā 'profesionāls kolletķļciomārs
jies jau Vācijā no tās dibināšanas dienas ar biedru karti Nr. 10. Viņš ir an ALA KF
Bažīgus briecļiuma gadius!
Hze šīmaMe
Samuel J. Zack's galerijā, Stoag CoHege,' York universitātē., ^^'^^ Campta®, pi^ M 9tr.
Atklāšana 19. martā pl 19.