Sestdiena, 1979. gada 1. aprīlis, 14. numurs*
ii''t*iiiiī'iffrfTT^'v*'^^^'^*-**'^'*-Tywr''ī**ļffTTļ
Svētta rīcības komiteja no-lēnituisi Pasaules forivo latvie» šu d'ziesm(u diem, laUdāšaaias programmis iesākt ar gliaži Jaunu stkaņdtaitbu Dziesmu gaviles, ko īpaši «iem. svēt-•kiem kom(p<MēJis Im^aats Me-' žarautps.
I. Mežaraups pieder pie tās visjiaiHīākās latviešu kompo-mstu paatudzes, kas darbu sākusi ifcrimdā ilgi pēc t)am, kad viņu; ģimenes bija atstājušas Latviju. L Mežaraups dzimis 1958. gada 10. oktobrī Fila-ddifijā, ASV. Jau triju gadu vecumā sācis mācīties klavierspēli. 1967. gadā iestājies Settiement mūzikās skolā, kur nobeidzis 'klavierspēles m kon^zicij»as klasi. Turpinājis izglīitibu Pmisilvēnijas univer--sitātē, Situdēdaims inženierzinātnes, un mūziku.
Trimdas latviešu uzmanību kā komponists un pianisfe L Mežaraups i^ev pievērsa īpaši 1. Jaunatnes dziesmu svētkos Montreaiā. Viņš piedalījās arī 6. Vispārējos dziesmu svētkos Kianadā, 4. Rietumkrasta dziesmu svētos ASV un daudzos latviešu centru sarīkojumos ASV un Eanadā. Imants Mežaraups darbojas par ērģelnieku un kora vtadomi Filadelfijas Sv. Jāņ«a draudzē m ' skolo mūsu jaun-atni vasaras ģimnāzijā un nometnēs. 6. Vispārējos dziesmu svētkos pagājušā vasarā Bostonā apvienotais koris galvenajā koncertā dziedāja kādu ktviešo tautas^ dziesmu L Mežaraupa apdarē. To var uzskatīt par zīmi, ka trimdas dziesmu, ©vētki atgriežas pie tiem mērogiem, kas padarīja lielus latviešus un viņu dziesmas: arī Vītols tm Jurjāns • stājās latviešu dziesmu svētlm publikas priekšā kā divdesmitgadnieks. i
Skiaņdarbu Dziesmu gaviles I. Mežaraupam ierosināja komponists un diriģents Lon-gīns Apkalns. Par jauno skaņdarbu, kas rakstīts īpaši pielāgojoties Gotlandes orķestra
sastāivam, I. Apkalms izsakās: „No visiem musu jaunajiem un ļoti apdāvinātajiem kompo-inistiem, kurus satiku 2. Jaunatnes dzie-simu. svētkos Ro-čestrā, Imanta Mežaraopa talants likās visvairāk piemērots kādam dziesmu svētku gaisotni ietverošam skaņdarbam. Apliīkojot gatavo Dziesmu gaviļu partitūru, esmu pārsteigts par ispEgtajiem ieceres impulsiem, .kas apliecina šīs mūzilsas oriģinalitāti. I Mežaraupu līdz šim pazinām kā itin rimtu skaņradi, kas labļ^rāt iamanto Hasisko formu paraugus. Dziesmu gavilēs komponists spēris Uelu soli uz priekšu. Skaņrakstā izdalās pastāvīgas līnijas, uzplaukst hiarmoni'sks fcrāšņumis, kas nevairās no tonalitāšu plurālisma. Gaviļainajā fanfaru melo-dikā atklājas dziļi latviska gaisotne, kas, šķiet, rada vecu vecajiem, īpatnējiem latviešu ganiu dziesmn saucieniem, pa daļai arī līgotnēm. Redzam atkal, cik veldzīgi avoti atveras, ja sabiedrība māksliniekam dod rosinošus uzdevumus. Priecāšos jauno kompozīciju iestudēt ar Gotlandes orķestri un iepriecināt ar to Pasatfles brīvo latviešu dziesmu dienu klausītājus.''
Imanta Mežaraupa debija spilgti apliecina latvju kultūras jaunradi, uz kuru ir spējīgi jaunie latviešu mākslinieki, kas izauguši ānpus Latvijas. Materiālo saskari ar Latvijas zemi un cilvēkiem viņiem aizstājusi — brīvība. Individuālā, brīvā gara dzīve viņiem parādījusi ceļu uz savas tautas dvēseles avoties, no kuriem viņi tagad smeļ brīnumainu veldzi sev un citiem.
Skaņdarba Dziesmu gaviles autors ī. Mežaraups arī pats pošas ceļam uz Gotlandi. Viņu pavadīs Filadelfijas latviešu koris, kas pēdējos mēnešos cītīgi gatavo Gotlandes koncertu, programmās. paredzētās
m
Htigo Upīti atceroties
Tikai dažas nedēļas pēc-saviem 85 mūža gadiem, pagājušā gada beigās Londonā, Kanādā, no dzīves šķīrās pēdējais brīvās Latvijas mežu departamenta direktors Hngo Upītis. Ar savu atsaucību viņš bija iemantojis meža darbinieku vispārējiu denību un atzinību. Tie, kam nācās dai^boties viņa vadība un apgūt mež-saimniecības praktiskos pamatlikumus, izjutīs H. Uplša' drau-
,dzīga vārta ^uii.-padoma ^tnilķīi^,: mu. Svešumā H. Upītis nekad nepiemirsa draugu m danbi-ni^ku saimi, allaž bija atsaucīgs. H. Upītis dzimis Gaujienas Mežciemā. Mežkopībais izglītību ieguvis Pēteiļpils mežu institūtā, kuru beidza 1916. gadā. Pēc vairākiem prakses gadiem Krievijā, 1920.^ g. atgriezās dzimtenē, uzņemoties Aiz° putēs mežu insipektora pienākumus un organizējot Cīravas
n n IEE3)
OļV teātra lanadā pirmizrāde
DV teātris Kanādā iestudē ze, Liene
Mārtiņa Zīverta kriminālnove» dra Markitante.
li 3 cēlienos Nauda režisora 'Luga pirmoreiz izrādīta
'Gunāra Vērenieka vadībā, kas 1943. g. Nacionālā^ teātrī Rīgā.
pats arī šo lugu izraudzījis, Toronto iestudēšana sākta
uzņemoties arī tēlotāja lom'U. Janvārī, režisoram ierodoties
Lugā darbojas 15 tēlotāji — 8 no Montrealas. Ansambļa
vīriešu lomu tēlotāji: Imants darbs Jo intensīvi noritēs
Lapiņš, Valdis Mārtinsoļis • Ar- Lieldienu nedēļas nogalē. Pac
vīds Memenis, Juris Freijs, palīgrežism / darbojas Irēne
Atis Freimanis, 0. Bērziņi, Kalviņa, dekorācijas gatavo
Arnolds Putniņš, Kārlis Re-, Valdis Vare, bet par^ apgaismo-
valds un režisors Gunārs Vē- jumu rOpēsies Imants Ķipis,
reniefes un 6 sieviešu lomu tē- aizstājot līdzšinējo Valdi Tur^
lotājas: Anna Briedē, Zinta ķi, kas atrodas darba vietas
mats paneļdiskusijām starptautiskajā studentu
kaut ko dos un vai vērts universitātes latviešu
lāk Baiba Eubesa, īngrMa Rieta, Pēteris Kiismanis im Dāvis Maksiņš
ikt pie latviešiem? Tāds bija te^ rīkotajā seminārā 29. maili Juris Cālītis (pirmais no kreisās), tā-
Foto: V-. Plampe
KĀDI LATVIEŠI DARBOSIES
Visā Pad. stavienībā marta sākumā notika t.s. augstākās un tautību padomes vēlēšanas, kurās, kā jau bija sagaidāms, piedalījušies „parastie" 99,99 procenti vēlētāju. Tā ziņoja arī centrālā vēlēšanu komisija partijas oficiozā Cīņa. Visā impērijā uz vēlēšanu dienu bijis 174.944.173- balstiesīgo, no kuriem tikai viena simMaļa proc. neesot iemantojuši savas „tiesības". Tā saucamajā savienības padomē ievēlēti 750
Savienības padomē deputāti ievēlēti proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tā kā visvai-rāk< iedzīvotāju ir tā saucamajā Krievij as federālajā republikā, tad tā ar 405 deputātiem visur būis pārsivarā. Vismazākais deputātu skaits mūsu kaimiņzemei Igaunijai — tikai četri, jo balstiesīgo skaits — 1.046.727. Arī tur vēlēšanās esot piedalījušies 99,98 procenti. Latvijas „republika" Maskava būs „pārstāvēta" ar deviņiem deputātiem. Balstiesīgo bijuši 1.809.546, tātad turpat divi miljoni, no kuriem arī „pie-dalījušies" 99,99 proc. No Lie-
mežsaimniecibas skolu, daribo-joties līdz taja par skolotāju un vēlāk par .^kol^s direktoru. 1937. g. H, Upīti iecēla par Mežu departamenta vicedirek-toru, 1941. g. viņš bija šī departamenta direktoirs. Savas atziņas un novērojumus mežsaimniecībā aprakstījis daudzos mežsaimniecības rakstos un grāmatā Mežkopība.
Vieglas S'miltis mūžības ce-:ļimekaiml'v V.;;;-
teātris ar gas Nauda izrādi piedalīsies arī 7. Ziemeļamerikas teātra dienās Toronto, kas notiks 24., 25. un 26. maijā. Tās varēs saiukt arī par ,,7"' ta dienām*', jo an DV teātris pēc vairāku gi pārtraiukuma sagatavojis Zīverta drāmu "Dvanis MMjas Valteres režijā, piedaloties ar
dienās
DV teātra Kanādā pirmizrā-5. maijā
AUGSTĀKĀ UN TAUTĪBU PADOMĒ ^
īuivas „ievēlēti" divi vairāk, Tautību padomē deputātu
proti, devim deputāti, jo iedzī- palete daudz raibāka. 32 depu-
votāju krietni vairāk, 2.264.840.* tātu vidū seši ir kolchozu vai
Protams, arī lietuvieši „balso- valsts saimniecību traktoru
juši" 99,99 proc. citu lautosainmieclbas mašīnu
^- ^ - ^ A-T. 1 , vadītāji, piecas kolchozu strād-
« ™' ta«tibu padomē ^ ^iens rūpnīcas atslM.-
savienotajam repMikain kat- bwstrā<Meks, divas šu^
ra smi padome pārstāvēta ar ^-^^ ^ ^.^^
32 deputātiem. No ^utonoma- .^jtāj^^ lielie vīri, protams,
3am repuMicam - 220 betno ^^^^^ ģenerātojors īS-
autonomajiem apgabaliem 40 , ^. .
m no autonomajiem apvidiem f^^^^^' „ , ^rapezņi-
in rfp™,*āti Ta,,rf?K„ „a^^,5 ^«^s no ,pasas Maskavas parb-
10 deputāti. Tautību padomē . ^ . tātad axi no Latvijas būs 32 certraHas komitejas. Sa-
deputāti, titopat daud^ arī bo ^^^.^^ jauktākais ir pats m Lietavas. ^ti parfajmeid:
Ēriks Auškāps, Jāsīm: MiģņB\; m arodbiedrību vadītājs maioiis-.
ievēlēti 522 strādnieki, 244 pieder arī VitāMjs Rubenis no
Maskavas, līdzšinējais taulfbu
tātu sastāvā 1075 komunistu padomes priekšsēdis, -tāpat
partijas biedri vai kandidāti un Latvijas augstākās imdomes
tikai 425 tā saucamie bezpar- priekšsēdis Pēteris Strautma-
tejiskie. Tāpat par deputātiem nis.
ievēlētas tikai 487 sievietes kaut padomi jā sludina. vlenE- , dzību, politikā un valsts dzīvē ^^'^ zmataei jākaipo^^ra^^^^
^an Pad. savienībā siu-
sievietēm nav nekāda lielā ru nāšana. Patiesībā jau arī pārējiem jārunā un
šanai, tāpat fcultiirai „iāpi!ln-veido" cilvēki, no šīs šķiras padomē iznaudzīts Latvijas zi-nāitņu akadēmijas prezidents Aleksandrs Māimeiters, Māk-
pētāfS Laitvijag izraudzīti sep- priekšsēdis Edgars Itners un
tiņi deputāti, stam tiem trīs Lilija Keisjiņa, ^. Rīgas pilsē-
ikrievi, divi pie tam militāris- tas vidusskcilas direktore. Tas
ti: flotes admirālis Gorškovs arī viss. Liekas,
un ģenerālis Majorovs. Trešā „Tepublilkām" un apgatoHem
kādas Daugaivpils rūpnīcas deputāti ievMēti tādā paaā
šķeterētajā Olga Narovska. prc^pc^cijā, lai uz ārieni idik-
Tā ir vienīgā strādniece no tos, ka strādtaleki. un zemnieki
Latvijas. Latviešu pārstāvji ir: tiešām vada valsti, jo ar 51,1
pats dižvīrs Voss, otrs liel- proc. padomē atr<Kiaš vairāku-
manis minis-toru. padomes ' ^lā. Patiesībā vienkāršajiem
priekšsēdis Jurij& Rubenis, pā- _ deputātiem ir tikai tik pienā-
rējie divi mazāki gariņi: aķtri- ^^^^^ ^^^^^ g^^^
se Velta Līne, partijniecOj^ijs virzījusies par bij. j^acionāiā teālŗa ,,'lieliko sievu". Ceturtais izraudzītais ir Artuirs Čik-ste, dedzīgs komunists, kāda Jelgavas mjcrna Mcho^a
aizibraufct uz Maskavu, noklausīties «lielo biedru runas, ap-i lēt, kur vajadzīgs, un
ies prw.
giem, un pazīstamiem, kā arī mlļiš dalījās aizlūgumā m_ kapsētā
ies visiem, kas pie-
OMA EIPUEā
