sestdiena, 1979. gada 21. aprīlis, 16. numurs
(1. topinājums)
Tā domā-uassirdīs asinsrites darbības traucē junniem. šie traucējumi ir visbiežāk vecumiā, pēc kādas statistikas vismaz 30 — 35 proc. no visiem vecajiem griežas pie ārsta ar šīm sūdzībām. Ko tad viņi lai lieto? Sekosim Skulmes grāmatai. Galvenie šis diētas noteikumi ir: ļoti iieia uzturvielu dažādība, mērenība ēšanā, pareizi ēšanas laiki, četras līdz sešas ēdienreizes dieni ar vieglām un agrām vaikariņām, normāls olbaltumu uii ogļhidrātu saturs. Ja radušās arterskle-^rotiskas izmaiņas ^sins-iados, tauki jālieto pazeminfātā daudzumā. Vispār samazināts sālsj paMelināts vitamlmi un normāls šķidrumu daudzums, ja vien
jumā lēna, uzmanīga attaukošanās, ar vienu līdz divi kilogrami mēnesī, vienmērīgi samazināt kaloriju daudzumu uz miltu ēdieriUj cepuniu, makaronu, saldumu un gaļas taiiiku rēķina. Ieteicam as arī atslodzes:
Olbaltumus nedrīkst samāzi-nāt, pavairojot ogļihidratu dau» dziimu (putras, miltu 1^ saMie), kā feieži sirds slimnieiki daira. Olbāltumi^ k va^jadzīgi sirds toņizēšanai, labākie olbaltumi ir vājpiena produktos, se-
vi%i biez(pienā; tas satiiŗ vi 1as, fcas kavē larterosklerozes attīstību (tādas ir arī sojas pupās, zirņos, putraimos, nsos, lielās zivīs, kāpostos, lapu dārzeņos)'.; -^
Tomēr var lietot olas, gaļu un zivis, labālc vārītas, pēc tain ; var apcept, šad tad atļauta arī cepta gaļa uīi zivis (uz restēm, bez taulkvielu piede\^as).
Trekns uzturs ir kaitīgs^ taufcus var lietot tikai nor-
malā daudzumā, bet arteroslde-rozes' gadljufiriā maksimālais daudzums nedrīkst pā<ršniegt 70 g dienā. Kato^^ ziņā uzturā jābūt augu e^ām, vislabāk vienādā attiecībā ar piena taukiem. Tā kā aŗteroskleŗozes pamatā ir kolesterpla vielu mainas traucejuini> tad nedrīkst ēst treknu gaļu, treknu^ putnus un treknas zivis, dmviriieku iekšējos orgānus, šokolādi un lietot kakao. Aiļ olas dzelteņui|iā ir kolesterols; tomēr viens! līdz divi olu dzeltenumi dienā ir at-iļauti, jo olas dzeltenumā ir četrās reizes vairāk ļecitīn'a nekā kolesterola un tas iedarbo-
jās pretī neaizstāijaniām vējot arteriosMerozeš attīstību.
O^drāti var būt dažādi: visāda maize, bet ne glua svaiga, labāk iDez sāls;i miltu uņ citu graudaugu ēdieni,
roni ar viegli izna'anto^amiueii-^ kuru sevišķi inMus^^^V^ saldie augļiy ogaSj dārzeņi, kas reizē ar ksd^otību ir B^grupaS; C un P irttaml^
' šeit ļoti svarīgi, īpaši B 1, G un F vitamīns. Pēdējie diivi vi-
Damlni pazemina
, bet D vitamīns to veicina, (tāļpēc nav ieteicama zivju eļļa, sauļošanās); B 1 vitamīns uzlabo sirds musfeuļ'^ darbībM.
Asinsspiedienu pazemina arī daži mikroelemeBti, piemēram, kobolts, (dārzeņi, ogas, pistā-cijas), un dažas minerālsāliSp piem., magnīzijs, kālijs. Kālijs ir visos augļos, ogās, dārzeņos un kartupeļos; daudz magnēzija ir rupju miltu maizē, griķu, miežu uii citos putraimos, riekstos, pākšaugos, augļos (sevišķi žāvētos), arī citronos, dzērvenēs, no dārzeņiem vairāk burkānos, selerijās, melnajos rutkos, ziedu kāpostos, rožu kāpostos, salātos. Tā kā dārzeņi un augļi ar savu sķiedīrfvielu sekmē lieka koiesterola izvadīšanu no organismia, tad uzturā jālieto daudz dāfrzeņu un augļu kā svaigu, tā sulu. veidā, un
Stingri jāierobežo sāls daudzums, bet šķidrumus var uzņemt normāli (1,5—^ 2 1 dieoā brī^vā veidā), ja nav tūsku, de-kompeņsācijas. Tūsku gadījumā šķidirumia daudzumu nosaka ārsts. Parasti neatļauj uzņemt vairāk kā vienu litru dienā .Vienlaikus uzturā vairāk jālieto ar kalciju kāliju bagāti TvrArmii
Jāaizsargājas''' no; v .visā, ■ tas; satrauc iieĶvu sistēmu, paaugstina kclesterlina līmeņi asims im nelabvēlīgi ietekme sirdi, Tādļā pupiņu kafijiaun^^^^^ ja, ekstraktvielas un asas garšvielas naiv "vēlamas^ ālfcoliols arf kaitīgs. Ļoti laJbas ir piena, kartupeļu, švaigiu un žāvētu augļu, sevišķi ābolu, augļu un rīsa, augu un augu tā.s
piemmesim ari m diētu, kas vērsta pret kūtru
zarnu darbUbu. Tas ir parastais uzturs, bagātināts «ar tādiem ēdieiniem un dzēdmem^ zairnaš meclianiski, termis-
ki, pmiski kairina vai atvieglo iišanos uz uz zamāim
Jas ar šķiedrvielām bagāti zeņi (kāposti, bietes, kāp; iki, radīsi, tģurķi)^ sēnes, rieksti, rupju miltu inaize pietiekamā daudzuīmā, rupji putraimi, jpāķšķaūgi,■'nemdzotlaugļi,;; se-.
;.,':ogās;un ■dārzeņos'
tanī ir pektīns, kas zarnās uz-briest, saistot daudz ūdens, un, tāpat kā augļu un ogu organiskās skābes, ierosina zarnu kus-
li,-'.ogās-, un
saļoanDas
iasaŗiī to sulas, sevip kad kuņģis / vēl tukšs, pēc vakariņām- m '"starp-'' ēdienu''.rei-;;
: zēm., ■,.';■;.■'.'' ': :;Sipēeagas^■:zia!ŗiiii^' 'Mstlbas 'Iz-:;
, misa.: rītos,-,. pirms - ēšanas.,' izdzerta gliatzfe vesa ūdens "vai cits vēss šķidrums. Var pielikt vienu Idiz divi ēdamkarotes cukura, medus, ievāajuma, kas sekmē zarnās rūgšanas procesu. :Lid2igi:;'.darboļas-;- svaigs, .ti-, ko sailldzis piens un. kefīrs, svaigas paniņas, pieioia sūka-^
VīģeL 11^ citi žāvēti 'aUgJi^^ se-
bieŠanas.::;'Žā-'
viirspuse; ir cukura un rū^anas dīgļu, raudzētos piena produktos dar-
im igauļu ve-Foto: St; Daibkus
t^Hfī'r^^tlr^i'rf*^^^^l'ff^lflf»^'>yJ^^ļ*?T■£?l^TŅffl
i, kuru darblbia pa-
;, ja tiem pievieno nedaudz cuki^a.
Zarnu kusiības veicina auksti ēdieni un dzērieni, īpaši; ja
Tērvetes 19. skaa^tu 24.
fe' ■gāzēti;-. ■ Sāļi' :ēdieni^.-aiztur'-: 'apr,-,'-Dean'
i vadīja paši Uzrunu iteica priekšsēdis J. Ābols, aicinot
zarnas
jām sacietēt; kā smērviela d bojas trekni ēdieni (sviests, krējums, eļļas), arī biezpiens ar
kādu eļļu brokastīs vai pirms ,sveikumuB ievadīja skautu jen-gidēšanas. Uzturam jābūt tap- das priekšnieks S. Leimanis, jomīgam, ar pietiekami^^^H^^^ j)V Toronto nodaļas svei-
daudzumu iin tas jāuzņem noteiktā laikā; jāpieradina ari zarnas arvien tanī pa-āāi laikā iztukšoties.
mēs vaorētu
Skulmes resp. Pado-diētas. Jautājums tikai, kur PādomijaB pilsonis var saņemt šīs 15 diētas: Pagājušā gadā bijušais 30 da-Ja nu slimnīcas vai citās ārst- žāda veida nodarbības. Vienl-
Bijis ko-^
pējs ugunskurs; aŗ Gaujas gputiņāmv Divi skāpti^ jendas kc^eļm'-kursus. :■//■'■^^■
. ;;GadaiSivēikos ■•'■ -ieradie®" arī Ŗīģas 72. mazšfcai^^^^^ pulciņš,':;-.ar;: ;ķuņi fnotika,::;;kopē|as/ . Ozols, no Rīgas 72, Lieldienu olu krāsošanas saskautu vienības D. Livītis un censības gaidu vadītājas S. no Gaujas 14. gaidu vienības ^^olais vadībā. Olu krāsošanā S. Ozola. Ar rakātu Sveicina- ^- v. ieguva M. Līcis no Tēr-ja gaidu jendas priekšniece mazskauitu pulciņa, 2.
M. Gaide un 3. v. A. Lause,
Tērvetes skautu vienībā sio-darbības notiek reizi
tāda vēl atrastos, bet ko darīt pēc izirak-tfšanās no tām.? Turpināt tās
m^^^^sm^ ^^^^^^ ^.^^ ^ dievkalpoju-
ties diētiskas eidnlcas; tā to ieteic L.Sīle? Bet pēc Padomju jaunatnes ziņāni
Sekmīgākajiem maziskauftiem un skautiem apbalvojumuis pa-ba piedalījuBies Sv. Jura die- sniedzia vienības priekšnieks J. nas svinībās Sv. KatrMāis, kā Treimanis. Tērvetes vienības arī vietējā kanādiešu tskāutu vecāku padome bija sarūpējusi kafijas ģaldii.
neviena no tām rieat bilstot s'anitāŗtechniskām normām. Skaidrs, ir mazs.. Tādi Ir
Bet kad šogad notika vissavie- mājā, :wv^.Mu..w, nibas konference, tad^^vĶ^ g^l^^ H kombināts tika augsti novērtēts. Tāiāiķikomentā
par veco ļaužu diētu nav neķ^
VI-
Kanadas skautu un gaidu jen-du vadības biroja un vienību" priekšnieku kopēja apspriedē
ari tematu, pār Latvi'» ga 700 gadiem. Piedalīšanās nometnē 4i dol.
4.. parīlī vadītāja S. Leimaņa no person'as, lesKaitot ari nometnes zīmi un karodziņu. No-danbabas vadīs attiecīgie noza-
Kalniņas un S. Leimaņa vadībā. Nolēma abu jendu kopējo
ņiem vajagot mazāk Kas nevar
airī;;ēst!:;..
Interese par g veco ļaužu uzturu ir auguši ga no
|ii vecāKe; saimnieku pienākumus uzņēmušies Vadītāji AvOz^^^ Mņa uii J. I^vitis, 8^ nOr
metnes priekšn. S. Leimanis, nometni šogad rīkot no 30. jū- komandants A. Leimanis. No-nijā līdz 7, jūlijam Toronto Aus- metnes sanitāra pienā'kumus
trumu draudzes lauku īpašumā uzņēmušies vad. E. ^^Dāvidsons Tālav^ā.. .Nometnes nosiaufcums- ■ — Varavlcsne. Nodarbībās
tūra visai plaša. Tā šveicietis Gseās pētījis uztura daudzumu
'-;trim": sieviešU;, gnīpām, vecumā 'lio'-65'gadiem",;kuyas':;vi-
ja esat nodomājis iegādāties
sas pašas sevi aprūļpējušas. Pirmās grupas sievietes dzīvoju-šas pilsētā un fizisku darbu nav strādājušas; 2. grupa dzīvojusi kūkos, bet arī nav si smagos
' sma'--' ^narno vi-.v
ņāim nav bijis ekonomisku igrū-. tībufiegādāBes- pārtiku- 'pee-^sa-vas: -.izvēles, ■ ■ PatērētO';kaloriju daudizus bijis vislielākais fi-
apmaklējiet māsu SKATES TELPAS