™VTH1IHIŪ
CIEMOS PIE KOMPONISTES TIKLAJS ĪLSTERES RIETUMVĀCIJĀ
Plānojot Paisaiiles brīvo
viešu dziesmu dieiias ^Goitlau- ņēma vairākus ierosiiiājum/us
dē, radās iespēja progriammā raksitlt kādu plašāku skaņdar-:
ies'aistlit arī Gotlandes garalzo- bu pūiteju drķesļtram. Izšķirīgs
na orķestri. Bija jāizrauga ga- bija Latviešu darba vienības
balii, ko orķesras* spēlēs. (MSO) orķestra Bīlefeldā re-
Aiugsftvērtīgam pMēju sastā- pertuāra lūgums. Diriģents F.
vam labu pai&ūru ir daudz Heinrichsons toreiz pat ievie-
tmazāk nekā simlcmjorķestrim.^^^ t^^^^^^^ isludmājumu trimdas avī-
Izvēle drīz apstājās pie Tiklas Ilsteres sjsaņdarba Trīs ainaiSo Šo kompoziciju autore jau pirmrākstā bija izveidojusi li-
zēs,/.ifca'.meM^ ^eertg'abalus/;. ■ Tēe^.atmiņas' T. restaurēt savu kādreizējc» fil-dzigam orķesitŗa sāstfivam, mas mūziku, koncentrējot to
kāds spēlēs Gotlandē.
Tikla Ilstere pašlaik dzīvo Keitigas pUsētā, tai Vācijiaa ap-
trisdaļīgā wītā — poēmā. Pirmo daļu viņa nosauca par Teiku. Filmā šis mūzikas pormis
vidū, kur Mozeles upe , ietek - saisitljās ,ar seno nostāstu par Reina.- Agrāk T. Ilstere bieži leigu valdnieka Bangeruša jā-
ija satiekama Eiropas latvie- j^^u uz Cēsīm, lai kopa ar šu lielajos sarīkojumos. Kopā (turieniešiem stātos pretī bal-
ar savu studiju biedru A. Jē-rumu viņa bija arī virsdiri-
tiešu kopīgajiem ienaldnis-kiem. Otrā daļa jaunajā. poē-
ģente 8. Anglrjas latviešu mā-siaucas Vasaras diena. Tur
dziesnm dienās. Apmācot savu i^n^^^^^
Ķelnes kori 3. Eiropas latvie- ^^^^^^^^
šu dziesmu svētkiem, pašā mē-^^^^^^ j^^^^^
ģinājam^a vidū komponisti pie- vārdus bija devusi Zinai-
meklēja trieka, un kopš tā % Lazda. T. Ilstere āte^ra^^^^^^^
laika viņas kustības spējais ^r M šo dziesmu dziedāja i^^^^
ierobežotas. Taču gars ir ^^^m^^^^^ nā latvju operdziedone Milda
un par to varēja pārliecīnMies Brechm,ane.šteiigele pēdējā Ēi;
ari; itas ī^tvidš^ ^^'^ gas. Jūrmalas simfonijkonce^ā
kompon^Eti šopavasar apciemoja p^^^ krievu lenākšanais Lat-75. dzimšanas dienā/.pav^ dala dabūja nosāu.
vairākas stundas pārrunas. Jauitāta par Trim ainām,
kumu Precinieki. Šai daļai radniecība ar filmas komisk:
Tikla Ilstere atklāj šīs kompo- ^ ainām. Cauri vijias tauta-s
zicioas interesanto vestun, kas dziesmas: Rikšiem bēri es pa-
ieisnied^as vēl Latvijas patstā- laidu tema dažādos izgaismo-
vības laikā. Trisdesmitajos ga- ^^^^^ rj.^^^ .^^^^^^
Latvijā producēja filmu šņa ritmu posmi, kuŗus orķes-— Cēsis, Latvijas karoga šū- trī pārņem sitamie
pūlis. Šai filmai nepieciešamo menti,
mūziku aicināja rakstīt J. Vī- Gatavo partitūru komponiste
tola kompozīcijas klases ab- nodeva MSO latviešu orķes-
solventi Latvijas konservāitori- trim Bīlefeldā. Iestudējuma
jā Tiklu Ilsteri. Lai gan filmia daAs komponista Ferdinanda
nebija visai gara, muzikālā a,p- Heinrichsona vadībā vilkās il-
dare bija vajadzāga krietnam gi, jo T. Ilstere orķestpa bal-
skaiitaim ainu. Jaunā kompo- sis bijia izstrādājusi visai pat-
nisite savu uzdevumu veica ļo- stāvīgā, pat solistiskā faktūrā,
ti iejūtīgi, un viņais skaņrafcsta Darba pūles atmaksājās. Or-
devums krietni vien sekmēja ķestris T. Ilsteres Trīs ainas
filmas panākumus.
ispēlēja savos koncertos, vien-
Autorei dodoties bēgļu gai- mēr saņemdams nedalītu pub-tās,filmtas mūzikas partitūra lifcas atzinību. Apgāds Daina
(ASV) izlaida tirgū kompožici-jas ieskaņojumu skaņu platē. Nākamo iesitudējumu Trīs ai-
palika Latvija. Šīs gaitas nākumā bija itin raibas: no Vā-djas T. Bstere i9#. gadā aiz-^ brauca uz Austrāliju, bet jau has im. gadā piedzīvoja 1. gadu vēlāk Itkal atgriezās Ei^ Vācijas latviešu dziesmu die-
ropā, apmezdamās uz pastāvi» nās Štuitgartē. Toreiz. T. Ilste-gu dzīvi Rietumvācijā. Te la- res partitūru atskaņoja Vinen-
IcoiBitaja meklē:
virtuves daifiliiieces m
Raiksta '.vm ivaiiīt ļ; .&
Tomto,(M.Mmm2,
Mef. 751-1959, vakaros.^
ĻNAK. padomes sesijā Toronto.
riņš, 0. Zvirgzdgrauds, Br. H. A. Joma, T. Eronbergs iin Dr.
dena(s pilsētas orķestris pazīstama vācu diriģenta Valtera libkes vadībā. Arī šis Triju ainu atskaņojums, iemūžināts dziesmu dienu skaņu platē, ais° sniedza latviešu mūzikas draugus visā pasaulē. Gotlandē , Trīis ^ lainas; diriģēs, Longiņs Ap-
Fie gaMa e® krel§is: prof. G. šubiņš, prof. Br. A. Dreimams, M^^iī.^^ « . i^r..^Ti.x:^ix kreisās: P. 'Vasa-
Foto: J. Uģets
TurpliBājifiiM slo 4. Ip.)
ainu uz^vedumi apliecina, ka šis skaņdarbs paceļas pāri tā saucamo pasūtinājuma kompozīciju līmenim, kas pēc vienreizēja atskaņojuma nogrimst aizmirstībā. T. Ilsteres partitūra pierādījusi savu dzīvot-tspēju, atkāi^toti saistot publikas interesi, jo tai piemīt spirgta melodiskā iecere, gaišas latvieša dvēseli saistošas krāsas un
ņotos spēkos. Ielasītas divas grāmatas skaņu lentēs, kas nosūtītas už, Vāciju neredzīgajiem tautiešiem. V. Hāznerā grāmatu Varmācības Torņi ielasījusi E. Brūna no Grand Rapidiem m J. Medeņa Toņi un Pustoņi — I. Mikailovska
Ziemeļrietumu kopas. Aizvadītajā, gadā vanadžu kopas rīkojušas 37 patstāvīgus sarīkojumus m atbalstījušas 127
^ V . Komponisitei T. Ilsterei jo-^ projām ir dzīvs kontakts ar Ķelnes laltviešu kori, kas viņas.-pēciniefe " Manzam^ Drei-maņa vadībā izvēršas par ar-
un
vakarļis. Pie vanadžu kopām darbojas 4 rokdarbu kopas, 3 teātra grupas, 4 sporta kopas, 2 tautas deju grupas un viena gruipa.
ar
naudas piešķīrumiem atbalstījušas Minsteres ģimnāziju,
g
pās ieņemts 25.440, izdots 24.425 dol. Kopējais atlikums uz 1979v g. 1. janvāri i)ijis 21.629 dol.
Par tematu Ko darīsim Latvijas dēļ referēja B. Maine. Ņujorkas vanadžu kopas pr-ce V. Freija Masņa Ņujorkas ie„ no māksls mantu krātuves vadītājas L.Tomsones vēstuli — lūgumu vanadzēm atbalstīt šo krātuvi. Sakarā ar DV orģa^ nizācijasaOg. atceri ASV vanadžu saime pieņēma lēmumu ziedot Brīvības fondam 1000 dol., bet saziedoto atlikumu no= dot Patiesības fondam.
E. Brūna, kas jau pagājušā gadā pārņēmusi lugu krātuvi, lūdza interesentes attiecīgās luĒ(as pieprasīt, kā arī iesū° tīt ii
vien
ar speci-fikācijām jauktā kora, sļievie-šu kora un vīru kora repertuārā. .Vēlžš. g.:.Sl. -martā^komļpo-: siste viesojās iā kora vidū, kad tas ar. koncertu, un. «vie-sīp sadzīvi svinēja īsavu 16. darba . gadskā-itu.. . Neskatoties uz fiziskajiem apgrūtinājumiem, Tlda Ilsteire nodomājusi šovasar kopā ar^^^^^^^^^ī^^ dziedātājiem mērot tālo ceļu no ReinaiS' uz Gotlandi, lai piedalītos 1: Pasaules brīvo
Patiesības fondu, ALA Institūta Senmantu krātuvi un Gaŗ-ezera seno mantu krātuvi. Jauniešiem piešķirtas stipendijas. Vietējās kopas atbalstījušas Losandželosas mazā PērikonF
ša dejotājus Bostosas dziesmu svētkos un Dy sporta kopas-Venta meiteņu volejbola
Vanadžu salidojumu beidza ar dziesmu Daugav's aJbas malas. . vanadžu salidojums notiks
Lūdzu atsaulkties
meapoie.
nometnes, gaidas, skauti u. c. Indianapoles kopa 1978. gadā noziedojusi 500 dol. Latvijas brīvības fondam, ie-
K. GERBERĀM 58 Tliomtcei St, ATIbany, N. Y. 12208, U.S.A.