THIS PAPER WAS MAILED WEDNESDAY, FEBR. 18» 1987.
▲
AMERIKĀ
LATVIA'N language NEWSPAPEE '
Published weekly by the Latvija Amerika Publishing Limited Business Offices: 125 BToadview Ave.» Toronto, Ont. M4M 2E9, Canada. Editor-in-Chief A. Kundnits, 465-7902. USA Edilorial Offices: New York, Editor V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx, NY l0466; Chicago Editor A. Zaube, 3353 N. Avers Avenue, Chicago, III. 60618; California Editor Kārlis Kalējs, '3822 Mafkridge Road, La Crescenta, Ca'91214.
NR.8 SESTDIENA, 1987. GADA 21. FEBRUĀRIS 36. GADS SATURDAV, FEBRUARV 21, 1987.
SECOND CLASS MAIL REGISTRATION NUMBER 2249 CENA 1,25 DOL.
P. Grods
Brīvības talcinieks
Igaunijas dienā
I
Stindzinošas sala' naktis 1918. gada ziemā^ gūlās pār mūsu ziemeļu kaimiņa zemi, it kā visa radība tur būtu sakalta ledū. Iebrukušas sarkano bandas visiem spēkiem centās iesprostot igauņu tautu verdzība, bez jebkādām izredzēm uz brīvību un patļStāvIbUc Un tomēr arī šādos apstākļos igauņu tautai netrūka spēka un iedrošināšanās, lai iecerētu savai zemei brīvību.
Dziļas nacionālas pašapziņas un brīvības ipeŗu rosināti, igauņi sāka organizēt savas pirmās armijas vienības, varbūt tikpat primitīvi ietērptas un ar rife^etjiekamuierpču spēku, kā tas bija Latvijas atbrīvošanas cīņu sākumā. Sīksti un neatlaidīgi pieauga igauņu karotāju vienības, arī uzvaru skaits kļuva lielāks, un nacionālās apziņas pacēlums visu igauņu tautu aizrāva uzsāktajā cīņā pret lieliniekiem. Un tā jau 1918. gada februān igauņi no savas zemes bija padzinuši ienaidnieku, kas taja
. bija cirtis dziļas brūces. Igauņi savā kstŗa gijienā
• neapstājās pie robežāni; to nodrošināšanai viņi turpināja ienaidnieka vajāšanu plāri savas zemes robežām, pļārnesot cīņas uz mūsu ziemeļu novadiem, sabiedrojoties ar mūsu topošām cīnītāju vienībām« Arī mūsu zemē ar necilvēcīgu terroru un slepkavošanujope-rēja sarkangvardu bandai^ kas visiem špēkfem centās paturēt mūsu ziemeļu novadiŽ savā varā un slepkavošanas izpriecā.
Prezidents k.j^ets Igaunijas 20 gadu jubilejas parādē.
Mūsu ziemeļu novados jau bija izveidojušās pirmā$ cīnītāju vienības. Sādā situācijā arī dzima ieroču l^rāliba ar igauņiem, kas vērsās plašumi un ķoi)Iga likteņa apaņt. Kļuvām sabiedrotie ar brīvības /tjflcinieku ziemeļos, kas ar izšķirīgu nozīmi abu valstu liktenim tika apliecināts vēsturis=-kājā 19l9. gada kaiijās pie Cē-sfo. Viens otram palīdzēdami un upurēdamies kopējam mēr-ķim, nobeigumā ieguvām brīvību un tiesības s^vām tautām, kaut par to nācās operēt ar mptu asins un upuru maksu. S^et patriĢtisiņa un varonī-bp^ g^a gkisoinē sird&n un ^othibi^ kdevušies igauņu Kai#ipqegs ār Lāi^plēsi.
VlJl^^^ atturfeimies ņ6^kdi^jō ciņn m paniUcumu
uzskaites, jo kopā ar Igauniju esam zaudējuši savu dārgi pirkto brīvību un suverēno valsti. Nu jau pāri četrām deka-dām, kopš ar viņiem un lie-tuvjiemklimstam ārpus savas dzimtenes, kas ieslīguši sarkanā miglā, vēsturiski vienreizējā brutālā verdzībā Un:beztie-sību purvā y kam gala vSl'neredzēt. Baltijas tautu stāvoklis zem sirpja un āmuražimes ar ļcatru gadu kļūst ļaunāksv tā attālinot mūs no bnvlbas cerību īstenošanās. Gan darām visu iespējamo, lai šis ļaundabīgais process kļūtu īsāks. Par to pašaizliedzīgi iestājU'^ šies kaimiņi igauņi, dzīvodami ūņ darbodamies svešuma apstākļos uri postu nicinādami savā zemē. Cik viņiem už to rocības, to nbni^ savā uii lietuvju liktenī^ Šo ro-«bu iiav d^^
žāk to dzimtenē, kur baltiešiem Vai katrs mirklis jāpārlaiž pef-soļaiskas drošības un pozitīvu izredžu trūkuirtā. Bet tieši šai momentā parādās tautas spīts, izturība- un uzdrīkstēšanās lielums.
Šodien okupācijas varai jāatzīst, ka nav viegli nospiest ceļos tautu, kurai pietiekami daudz pretestības rezervju, nav tik vienkārši kādā tŖUtā pilnīgi izdzēst tieksmes pēc brīvības. Jau gadiem mūs aizsniedz autentiska informācijā par to, kā igauņi ignorē sarkanās varas žņaugus/kaut par tō tiem jāsamaksā ar ieslodzīšanu cietumos, izsūtijur inu vergu darbos vai p^vjeto-šanu uz citu dzīves vietUo
Igauņi ir somu rakstura un drošmības iecirtības iemiesotāji. Somi, tāpat kā igauņi, nekad nav meklējuši saskari ar slavisko. Kamēr vien eksistē patstāvīgā somu valstSv kaut tās territorijas viena trešdaļa šodien iegŗeiņota krievu rīklē, somi pilnīgi ignorē, |e izvairās jebkādu kontaktu ār slavisko vardarbību, jo viņi' sirds dziļumos izjūt naidu pret Krieviju, kuras nodomos jau sen bijis uzsūkt sevī kulturālo, civilizēto un savu patstāvību mīlētāju somu tautu.
Svešajā zemē dzīvojot, Baltijas tautu intensīva iestāšanās par brivības restaurāciju atkarīga ari no lielo demokrātiju interesēm un drosmes, par cik tās vēlīgas mūsu nodomiem. Bet, diemžēl, Baltijas valstu jautājums joprojām noliktis aizdurvē. Lai tas n^iktu pilnīgi ierakts aizmirstības putekļos , mums pašiem savu spēju robežās tas jānotur darba kārtā, nemitīgi atgādinot vēl brīvajai pasaulei Baltijas tautu likteni, kāš agri vai vēlu prasīs atrisinājumu. Daudz kas atkarīgs no mums pašiem: nedrīkstam bezdarbībā turēt prātu un rokas, redzot, ka svešuma i vide, kas ap mums, kļūst aizvien vienaldzīgāka un inertāka pret mūsu jautājuma risināšanu.
Nav taisnība (bet if gan pelnīts nosodījums — P.G.) tam svētku runas teicējam mūsu 18. novembrī, kas akceptē atturību ihūsu brīvības centienos, uzaicinādams nogaidīt,
ka laiks savā ritējumā pats it kā radīs apstākļus brīvības lietas izkārtojumam. Šādam iemidzinātajam ieteikumam pretstatā gribas likt nelaiķa sūtņa K. Zariņa mudinājumu-neviens mums brīvību nepasniegs uz sudraba šķīvja, mums pāšiein pat t jācīnās?
Šāds atzinums vada ari mūsu sabiedrotos igauņus, kas uzņemas visas grūtības savu
nolūku īstenošanai. To gaidīt no citu izdarībām, pie tam ar vairākkārtēju novēlošanos, no: zīmē atteikties no cīņas un palikt pusceļā. Kaut arī bqtu jāņem vērā laika ieilgums, kas skartu pat paaudžu nomaiņas, igauņi koncentrē visus ^a-vus spēkus un morālo varēšanu, lai viņu Domkalnā atkal reiz iepllvotu brīvās Igaunijas karogs.
DV Kanādā gatavojas 37. delegātu sapulcei
Pēdējās valdes sēdes gaitā zemes valdes locekļi daudz laika veltļja aizvadītā darba gada apskatei, kā ari pārrunājot gatavošanos delegātu sapulcei 4. un 5. aprīlī.
Darba gaitu ievadīja ar no-. zīmīgu norādi: ,,Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bez mūsu šodienas ir arī mūsu vakardiena ūn ir mūsu rītdiena. Tas prasa, lai mēs ikdienas steigai nenododam visu sevi, lai mēs neļaujam izdzist savā sirdī arī ideālisma kvēlei. Neaizmirsīsim — nekas nav nobeigts,, arī cīņa par mūsu dzimtenes brIvllDu."
Klusuma brīdī pieminēja aizsaulē aizsauktos biedrus J. Znotiņu^ P. Skrastiņu, A, Reinbergu, J. Čuguru, J. Grīh-tālu, K. Šteinbergu, D. Vītolu, V. Jēgeri, K. Ramani, A. Stūri, A. Vjaksi, P. Bfisuli un A. Bangu.
Valdes priekšsēdis G. Brik-manis bez tiešā DV Kanādā darba vadības un koordināci-
jas ir piedalījies nodaļu un kopu sarīkojumos, kā arī piedalījies Cilvēku tiesību dienas demonstrācijā. Tieši pēdējais notikums ir prasījis ļoti lielu Nākotnes darbības plānošanas nozares vad. E. Miniates,ie^ saistišanos organizēšanas darbā. Demonstrācijas notika Kičenerā, Londonā, Montrea-lā un Toronto, izraisot plašu preses, radio un TV atsaucību. Bez jau iepriekš minētās aktīvās līdzdalības demonstrācijās E. Miniate atradusi laiku un iespēju vākt un sagatavot materiālus informācijas darbam, regulāri ieivūtot protesta vēstules, kā arī lasot referātu par latvisko audzināšanu.
Sakarā ar DV KV kasiera R. Britāla aiziešanu aizsaulē un viņa aizvietotāja A. Ancā-na saslimšanu, kases darba kārtošanā ir radušās grūtības. Kasiera pagaidu pienākumus uzņēmās DV KV Iekšējās noZa . L. Ozols. ^ -
(Furpiniiijum§ 20. Ip.)
