f?7'
aden-
^tīšana liecību feguim-Ja dzīlē nespēj lēzum no-otra ļaimies
)ronto
ļēnesi, Got-dzim-ļjpresē ležties.. m jau iģiem, iigļiem Lesimu rā bri-is, lai dzies-
īDzies-„Tai. ko LT-ijumā ļncertā ļojoties i, dziļi radi-"tur 1.
Sestdiena, 1979. gada 25. augusts, §3. numure
LATVIJA AMERIKA B
iTarwni'.r
BEOS
Saules apmirdzēta, ziediem un karogiem rotātā I ^odenes ezera piekrastes pilsētā Bi^-gencā sākās šīs Vasaras svētku spēlēs. Kā aizvien, Korn-markta teātri svētku spēlēs at° Māja Āustrlļas^^^^; to zidents Dr. Eudolfs Kireiišlē-gers, kam sekoja Mocarta tin Rosini skaņdarbi Vīnes simfoniskā orķestra atskaņojaimi. Diriģēja BrunpAmadiiči. ;
St Gaiļus baznīcā ar Josefa Haidna Svēto mēsi Vīnes simfoniskā orķestra, ērģeļu, solistu un koŗā atskaņojumā. Atklāšanas; izirādel Kornmiarkta teātri bija izraudzīti itāļu vecmeistara mūzikas dārgumi: C.
di Tancredi e Cloīrinda, p. Ci-marosas II maestro di capeEa un G. Donicēti II eampanelio. šos trīs viencēlienus sniedza Milānas Skalas solistu ansain-
UZ- .JAiUŅĀS:. SICATUVES
Beppe de Tomasi inscenējumā uņ Brmo Amaduči muzikālā vadībā.
sniegums bija Džiakbmp^
p jaunās ezera kv. m un
opera uzstāda augstas prasi-
/režijai ■ ^■-.Tu-inscen^umļu jāatzīst par ļoti izdevušos; kur prasības atrisinātas
snie-
inscenējis franču režisors ŽaīisKlods Rifoeŗs, zeltā mirdzošo skatuves ietēr-radījis Toni Busingers, tā-arī krāšņos tērpus, 1^ simfonis!kx) erķest Antons Guadagno. Divas Turan^^ dotas izrādes noskatījās ar! Pučini mazmeita Šimonetta Pupiņi (viņa ir profesore Milānā un pārzina Pučini muzeju un ārchīvu Torire de Ļago pie
viņa atzinīgi novērtēj a Turan-dōtas skaisto inscenējumu.
iMinciheues vaMs teātris (iResidenztiheater) Kornraarkta teātrī izrādīja Moijē^ nemirstīgo
ru režisora
na iestudējumā un Šarlotes Flemmingas skatuves i( Teātra aktieri šo sniedza raitā spēlē un jauki
izrādes sniegs jVīnes jBurgte* ris M Jozefštates teātris. Piecus siinfoniskos
'liģe
ģenti.
Hobenemsa
Ieta izrādes un koncerti. Nākošā: gadā 18. jīEijā iesvētīs jauno s^ēto spēļu naniu^a^ la Bērnā vacSā. Pirmā ope-liovēna- 9. simfoniju prof; Kar-ras izrāde jaunajā namā; būs
^"^^iā.
iiAMOOmv^STREIPS nav
grāmatas ivišjaunāko laiW Latvijas vēsturē, bet vajadzība pēc tas ir bijusi liela. NeatkfegāLat-
sita atsevišķās ■grāmatās, periodika un bijā grūti sameklē-j ama. Tas radij ā grūtībās skolās, mācot Latvijas visjaunā-
vijas valsts ir vēštiirisks fakts, ko laiku vēsturi, tās trūka
Tās brīvība un tiesībās Ir vēs;-turiski un Ižlamlgi paniatotaSj, bet imūsu tautai varmā cigi, atņemtas. Mēs esam uzņēmušies sekot 18. iioiv. ideālam — cīnīties par Latvijas brīvību. Fakti^ā, (āņa tasgad nav ie-spējaiņa, bet mēs vāram dnī-ties par tās tiesībām — informēt pasauli par tām, runāt par tām starptautiskos foru-
jāuniešiem, kas devās apciemot Latviju, tās trūka mums visiem. Dr. Laimooiis ^treiips^ bērnu žurnāla Mazputniņa ilg-' igadējais redāiktors, kam latviskā audzināšanā arvien bijusi liela rūīpe, paveicis lielu darbu un šo trukuimu
Latv^ijas uņ tās apkārtnes vēsturi no senatnes liatvijas; brīvvalsts Grāmata apraksta neatkarības; zaudēšanu; okupācijas vāru: Pad. tās valdības iekš- un āj ku, tur dzīvojošās - tautas, vā-^ cu okupāciju un latviešai ka-: ŗavirus ■ vācu; un: padomjuār-
,Vai Jau rudens' toojas?" jautā
mane no
14 gadļi vecā Daina; Frei-m EdmontonaS; kas va
Latvijas: Pad. savienībā, vergu darba nometnēs, bēgļu gaitās un trimdā
gamzaciijas; jas nus.
mos. To darā musti šim uzdevumam piekrit^as organizācijas, mūsu zinātnieki, ^vēsturnieki un citi sīpeciālisti. Bet te ir plašs darba lauks katram, kas grib m spēj cīnīties par
mūsu tiesībām. Ierofei šai cīņai ir dziļa savas tautas mīlestība un vispusīga inform eija un faktu zināšana par mūsu tautu uņ tās apspiedēju^ Tās ir vajadzīgas, lai spētu argumentēt un pretargumentēt mums svarīgos jaūtājuimos.
ilums šī informācija nebija viegli pieejamā. Tā bija izkai-
vēsturē autors sīki laikimetu no 1940. gada līdz mūsu dienām ^.šematisķiat-
Grāmāta pētajā ļiatvijā, okupētās Lat-ivijas valdilbu, saimniecību, kultūras dzīvi, izgilītību, sportu un deniografiju. Lādzīgi tā apskata latviešu dzīvi ārpus
rakstīta konspek-viela iedalīta 25
un
isēs saturs .Pēc
augustāmūžības ceļos aizgājis rakstnieks un žurnālists Pāvils Klans -^^^^^ Pauls Kova-' ļevskis, piedzīvodams 67 mūža gadus. Viņa dzīves ritējums bijis ātšprīgs no citu laika isiedru dzīves gaitām, ar dažiem dramatiskākiem ie-
■^.Viņš-'dzimis; Liepā nes laikraksta Liepājas Atbalss redaktora Jāņa Kovaļev-: ska ģimene. Kņeviia, revolū-drļas':ļa&ā| "zaudēja tavu, ŗu apcietināja un uošāva toreizējā ceka; Atgriezies Latvijā: kopā ar māti, brāli; uii niāsU, Pauis M mā-cījas^:' Jelģāvā.: ^Pēc;:Jelgavas':■ ■.klasiskās ■ ;ģimnāzijas: teigša-;' •nas iestājās Latvijas umiversi^ tātes juridiskajā fakultāte, ve- : jilāķ; arī; Kara skolā,':■Mācības:, universitātē un ; Kaļra skolā gan prasīja daudz laika, tomēr atlMca brīži arī rākstīša-
■ nai,;ikoMja; ;pasācis ■■jau ;ģiin- ^
■ --fiazijāv/v^^.^ ■
.; Jau -viņa ■-pirmās: noveles iz-; eēlāsār smalko, ļābi izveidoto stiu. Pirmā noveļu grāmata ■Pusnaktsy: ^viesis,■ kas.'izņāea;
^iķu ūn lasītāju uzmanību. Pār vils Klans nm^^^^ literārajā mantojumā atstājis pavisam
'grāmati. :\ .Sākoties:.Otrām:
pasaules; karam, feaut skolas kursus bija nobeidzis, Pauls Ķovaļevskis nesaņēma: ne Latvijas armijās leitnanta zvaigzni, ne zobenu. Arī štuv dijas universitātē paputēja^ 'Krievu. ■ ;;■ okupācijas. laikā ^īd- ■ ņam ar dzīvesbiedri gleznotāju Ernu Geistauti izdevās aizkļūt uz Vāciju un paglābties; ; Pēc komunistu padzīšanas Pauls Kovāļevskis atgriezās Rīgā un kļuva pār lielā dienas laikraksta tēvija ī.
rs viņš bijā līdz 1944. gada rudenim,, kad atkal devās uz Vāciju. 1944. gadā vēl dzimtenē paspēja iznākt Klana- otra noveļu: mi. Berlīnē viņš darbu turpiaiāja bēgļu laikrāk-. stā-;Laty3u'; Balss.: Tā mūžs, bija-; īss, jo BerHīni; :drīž
ieteicamas lasāmvielas sa-
atkal pievērsās rakstniecībai, sarakstot otru ■ romānu Siri-lundas, atgriešanās; pārtulkoj a arī Nobela prēmijas laureāta Pasternaka romānu Doktors Živāgo. Pēc Āfrikas ceļojuma, kur piedalījās filmu uzņemšanas nkspedīcijā^^ grāmata Sveicināta, Āfrika un Sa-fari. Sešdesmito gadu skuma Klans pārcēlās uz Dāniju, kur sarakstīja grāmatu par pirmajiem
raksts.. Grāmatu papildina kartes j tabulas lun mūsu organizāciju vadītāju attēli.
Autors grāmatas vielu iekārtojis vienam latviešu papild» skolas gadam, bet tā ieteicama katram, kas grib iegūt /Pārskatu mūsu tautas vēstures tagadnē. Grāmata apbalvota ar Goppera fonda atzinības rakstu, Vātku un kartes zīmējis Daumants Tomsons.
Austra Grīnvalde
retour. Ķaŗa izcelšanās iemesli apcerēti grāmatā Karstā;, dsselzs.: :;.■;'
Mūzikās jomai ipi^ Dānijas dzīves posmā rakstītā monogrāfijā pār mūsu sava
laika izcUāko vijolnieku un diriģentu Arvīdu Norīti. Klans latvisikoja arī latviešu izcelsmes dāņa I; Sīļa grāmatu, ceļojumu par Grenlandi: Ka-mami sliedes aizputinātās. Pēdējā Ķlāna grāmata Kadet, uguni ir Latvijas armijas un Karaskolas cildinājums mūsu valsts neatkarības pēdējos gados, arī pirmā krievu ie-izbraukuma laika detomentē-jiums. Daudz viņa darbiļ, afi ar Severīna Dūma vārdu, atrodas dažādos trimdas periodiskajos izdevumos. Kontra-versijas izsauca viņa paustais uzskats „no centra pa kreisi".
samērā ražīgs. Iznāca grāmatas: Sālgaleš madonna. Burvība, Sāts un visizcilākā īsā prozas grāmata Greizie rati, ;,,dzimiteneš^' .ainavu-: -refleksijas miniatūrā. Tanī laikā iznāca arī pirmais sa, kas tulkots ārī dāriiski.
Pavils Klans trešo reiz kļuvi par redaktoru, 1952. gadā uzņemoties laikrakstā Latvija 1, līdz 1959. gadam, l
Moatteaias apkārtnē, Kanādā. Datībniekiem no attālākām vie-
būs 0pendi]m ceļa naudai uz
fapjūmi un pk-15 .jūlijam pie ministrātorēm: Baibas Rubesas, 17 LowtherAve., Toronto, M5R
Sandras Kteperes, 28 Wšstholme. Avē., Toronto, M6P 3B8, tel (416) 76f''7435. ,
ii
