3Bin
MĀKS-LAS IZSTĀDE, KONCERTS 'UN DAIĻDARBiU SKATE GAŖEZERĀ
Koncernā (mecosoīprāins) dzied^a A. Kat
.ari.-;
Ģaŗezera dziesmu dimas vi-dusškolas •Valdeimāra zāle A. Sildegs atklāja slas izstādi, klāt esot; mākslas cienītāpemt^^^V^^^ 'dīja, ka Izstādē pārstāvēti ar 43 daribiem* mafc aaov ¥iskonsiiias M^^M bus bija izstāidījtiši Vieštarts   bus. ī|>ašii siim^ Aistars, Jāmis  arī autors. Viņa konnpoziciju vi-
nistaP. Zariņā klavieru
ari duetā aa^P, liel-/ Pēdējais savu-
ma šimidciiena (jostas, audumi), Mirdza Strausa (audumi, tautas tērpi), Gundega Peniķe (ke-mmika), Rūta Pūriņa (keramika), P0iiilī<ne Zādvinska (keramika), Vera šteimbacha (kera-:>miķa),.. Vera Me'dne : ka),J.Rdta-ras),> V.; ļRi3±ušs; ;P.-, Ozoliņš (koka-; ;idaf)bl),::'I^^ Strazdiņa lādas/, darbi),;: Laima; Bērziņa (adīJi^ml)^Aij (stīgu darbi), Olga Driģante (cimdi). Kanādas,
mezglu
Balks,AimaGrosberga, Arvīds Lapsiņšv Maija^ ffi^ ņa, Voldemārs ĢMiņš, Bga iEfe-ķe-Andersone^ iNikolajs Rigke, Arnolds Sildegs, Vitauts Sīmanis,   Arvīds   Štrāls» Gunārs
alta
: im>:;Cellam-ļa proi V. Ru» sēvics, A. Jaaisonš un; Grēse
Stumbris ua Helēna Zeinjāiie. No latviešu vadošo orgamzād-ju vaāEtSjiem izstādes atklāša- vieru nas laikā Māt bija arī LNAK valdes priekšsēdis T/ JKronbergs no Torointo un AM viceip^ sēži K. Ritums ņo Bāltimoras un V. Miķelsons no Kalaimazū.
uznāca uz skatuves un pateicās mūziķieņl. ipsšu pateicību viņš veltīja jauniajai pianistei Andai Zimītei par Otrās Ma-
tam; .sienas segāim un biem.
iekārtošanu bija ....... ar ^palī-:
giem R. KubuiUņu> X. Rmliņu un A. Šiliņu. Blakus Mpas bi-;.ja^;:iekārtots; ,;Vaļa. ■; iMiķelsona,: grāimatii igalda. Tajā darbojās
SkaidrKe iMel|:e un •sne. '■;:■
Baļa no daiļamatniecības izs^ Gar-
Fo^: Y, Namatēva:
ņojuftiu (veltīts A. Zirnītei).
Latviešu
bija ^ sfcaindkātā Gaŗezera brīvdabas
, pulcējās ap 350 diēv-u. Ievada ļituŗģ^^^^^^^^
atvērta 3 dienas. To dziesmu dienas rītā Gaŗezera vidusskolas telpās pēc Gunas Asones
ievadvārdieaņ  aidāja  mākslir  T^ sprediķi teica prā-
skandarfe koncerts vidusskolas   ^^^^^ ^- «ilde^s, norādot • ka vests^^^^^
gail 'būtu vēlama kuplāka jau-
A. SSiDASDELA
Aifrēda   un   Jāna Kakina
Kronvalda zālē bija pidcinājis daudz atsaucīgu klausītāju; pietrūka pat vietu. Koncertu ar lizriinu ievadlj a iRoberts Žuiklt, sveicot klātes<So tālo viesi komponistu Jāni Kalniņu iio Kanādas. Biruta Auziņa
pārstāvēta.; Arī Gar-
Knuts
tījumā pakavējās pie šiem divu paaudžu ievērajaimie'nļi^^^^^ latviešu skaņražiam. Alfrēds Kalniņš 23. augustā! M^^^ ikļu^s simtģadiii^s. Jāiiis Kalniņa novembri atskatīsies uz 76 mūža gadiem. Pirms pensionēšanās viņš bija nodarbināts par jmā-cībspēķu
ezera muzeja pārzinis aicināja jauno paaudzi vairāk pievērsties mūsii tautas māk-siaL Viņš aicināja atbalstīt arī senmantii krātuvi. Darbu skatē piedalījās: A. Munāns (rotas, dzintari), 0. Grīns (rotas),A. un J. Šiliņš {kofegdezumi, tas), A.: Telle (rotas), Ē. K nis (rotas), Lilija Kluce (]
kuplināja Ciānās latviešu draudzes koris no Čikāgas diriģeiota :R., :.Kafemalas ■ .vadībā.Ērģeļu-mūziku spēlēj a brīvmākslinieks
Fredriktonā, Kanādā, un bija
izšuvumi), Laima, Bite (audu. mi)y^ Emma Kesiiere (aodumi, keramika), Aina PQliņa (audu-seminārā mi, vainagi). Ausma Šiliņa (au-duima, tautas t^ Vii-
^ze'ra.
ja izdots īteiesimu dienu ņis uz 6B lapusēm, aŗ nedēļas programmu ņo ] augustam, ievietojot arī mūziķu un diriģentu^^^^u^^^ nistu ģīm^ies un attēlus no Garezera 5/ Dziesmu-dļenām m āMvitāteni pēdēļā^laikā.^ iisko ietērpu bij a devis mākslinieks Arnolds Sildegs. ^
Osvalds Kļaveriieks
vārtļi pilsēta ārzHi līčiem^ septiņos pakalnos pacel tām ģai/sajārņ ēkām un jām ieilāim; kā ihilzīga ] šūpojās latviskās dziesmas ņās, kas nu pē€ gadiem atkal Amerikas rietuimu i,y. s aucpt;' [ ';Tieii:opus • ta jā izkliedētos tautiešus, llc ma atrada Xie}u uz viņu D^iļiuņ redzami. ^^K dzimtenes, tajās mēs saMausīr iām a-rī. pasu mežu ;iša]koņu,sa-;
''kas
Bija iābij ka svētku rīkotāji mpējuišies par 1x), lai neapsīktu dziedātājiu^^ lai tas sa-
ņemtu mudinājumu, Ikaanip^ kotliē nepieciešams bālsu; bup-iums; Taih jauku iētošmi deva apbalvojumi un teņcinājumi ir vecākam,ir jaunākam lībniekāiņ ^n visiem tiem > kaš izcili uņ ilgstoši dziedājumi dau-; dziesimu  sivētkos un
simaržojām ziediem piebārstītas vasaras pļāvaSi^m pie 3iājām skalojas pašai jūras fvilņi. Mēs atkal ^jām tur ;--• ar > ticiibu uin zināšanu, ka viss vēl nav nokārtojies, vēl neveiksmju u^ tumšu dieto gana, Bdž t%sim atļpakaļ no milzu tālum a dziesmās apdziedātā krastā. .:.
apsvērt, :.kJ mā-
svešu-
aaos'ieS(0iēstO:":;.:Ēom,ān^
kā dēla Albma Dabra skološanās laļks no mmatsk^^ jās klases līdz ģimnāzijas solvešanai: Albīns vienmēr bi-
ļos pans latviešu prozas ori: skaits,   krietni samazinājies, kam varētu būt vairāki iemesli. Latviešu lasītāju skaits sa-
rijcis Ma daļa veco lasītā- Jis mācī1)as priekšzīmīgs, ar ju aizgājuši imūžibā, bet gados labām atzīmēm, bet viņš neie-jaunākie no latviešu literātus deras citu skoMiaka vidu. Ro-atsvešMs.   Grāma^^ ^as; konflpi, viņš nodod skdo^
pēdfeos igados stipri cēlušās, tājam savus skolas biedrus, vl-pensipnāri.var atlicināt mazāk Bdļzekļu latviešu grāmatu iegādei. Samazinoties lasītāju skaitām, risku nevēO^as uzņemties arī grāmatu apgādi. Lai grāmatu jvarētu izdot, dažkārt jāpiemaksā pašam .autoram.
viešu rotas. Viss tas caurausts ar tautisko seatiirientu un ticī^ bii, ka {nāks diena ar brīvībai ieavanītu rītu atceļam uz ļpašu mājām. Tā nav tikai v^^ mosana vai   iedoma,; bet gan
spē-
žiemi baidoties no aizvešanas, kās jāpiedzīvo viria brālim uņ   pārliecība ar <
■&u,: kāds-v'^nepi^^^^
saknēm-: svešemā,
ņam iespēj as tikties ar meite-^ ;nēm,;-. bet ^āāžādu; iemeslu\dēļ;
7;
_ Vienmēr;- . Kad krogu-  pie glāzītes nomirst dziērājs tēvs, dēlam sap-^ nis par mācīšanos ģimnāzijā
.; Vācu.-laika:-notikumus autors tēlo tik strauji, ka lasītājam pat ^uŗām VV^^^^ grūti darbībai izsekot. Albīns īsu laikā 'Cīnās vācu puSē.^^ liekot frontes aizmugurē, viņš pārģēribļās krievu uniformā un pārnāk pie savējiem;, satieik ari savu pamatskolas paziņu Bar-jbaru. Starplaikā vel vairāki dramatiski notikumi un begša-eas, arī uz zviedru -zemi. Par garlaicību nevar žēloties, grūti
aicina vieņikopus ņe ■ i: satiekas seni no
Latvijas laikieni un posma Eiropas ženiēs. Gadivun iiliumi atškīmiŠi
Eduarda Freimaņa sarakstīto darbu skaits ivilsai liels. Daži no tiem jau parādījušies iespiesti,
jāatliek. Ar brāļu un mātes at- vienīgi visam atrast kādu iz balstu un,krietnu darbu Albī-    teiktāku pamatojumu.
strādāt. Viņš raksta regulāri, im, kā pats saka: ,,Uzbāžos arī
;iiām .• pēc 'gada' - rodas.■ izdevība izglītību    turpināt, išiīiī laika posmā autors pratis romānā ie-daudzi vēl glabājas galda at-       saistošus   lauku dzīves un . brirsmas p^^^    aizmirstas arī vilktnēs, citus autors vēlas pār-   ^arba, aprakstus, kā pļaiišanu,   ticība. An nopietnajos briesmu
kulšanas talkas un citus. Attīs-» tās';.arī. kāda-;' :roinantisķa-,;.stīgav bet kad liekas, ka īstenojums varētu nākt, autors liek tai pēk-
Freimanis ir Īpatnējs t'akst-nieks. Daudzi no viņa varoņiem ēzīvē samērā maz ko sasniedz, tie dažkārt ir nesamierināmi cilvēki. Lasītājiem viņa varoņi bieži paliek nesaprasti. Savā grāmatā Ticība autors risinājis strauju darbolbiu, notikumiem bagātu. Lasītājs par garlaicību
Ģimnāzijas pēdējais gads iekrīt boļševiku valdīšanas laikā. Albīnam nav pietiekamas gribas pretoties. Viņu iesaista komjaunatnē. Sirdsapziņa tomēr liedz ziņot par biedriem vai kaimiņiem, bet tas sagādā ^g-mtības ;fviņam;pašaim
imaiusi ncimi un latviešu dziesmas skaistusmam. Ir;; arī ^domal-par; to^;ļai- vec^s»;; ^ ; Wmu, -i erindā; ■■ iesprauktos, ■ j au-;.'■ nie, kas nepāi^fcrauktu uzturētu: latviešu dziesmas skaistb^^p^ reno plūsmu. Tas nepieciešams ;mīisu ticības';spēkam.-:;- ;
Neaprakstāma aina, kad .kori uzsoļoja skatuvē, lai i^^ vietas.^ Tad   izšāvās starmešu ^ kuļi, kas spožā gaismā atsedza ;-Iatvisko ;;rotuv;;-mii^^^ mirgo tautas dejas, rūpīgi kal-   tautu  meitu • krāšņajiem tē^ tas un spodrinātās vizmo^^^^l^
b agātigļi un skaistu ķii^^ tās c4ā liiķteinis cēUs tik smagu aizsprostu? Bet tas nav ne° iedragājamsrgāisriias pUs reiz 'atkal- uzniirs !■;;.;:;-
Priecināja uri paniecināja kopa vadoņu jaunā audze, kas ^^^^r^^^ dija teicamu sasķaņiļ.LaMcs nomaina jpaaudzes: vecāka nodod
savu mantojum un varēšanu tiem, kas nāk aiz viņas un grib kalpot tam pašam mēr^^ šaivujauņilbas sparu, iejū^ degsmi un taiitisķo pā;fiiēcību.
Dziesmām  skanot, sajiisma ķā nered^iiams' V u
vaigam. Tēvijai, šī riotisiņa gilsotiiē ne^ dziedātāju^^^ u^
skaņa bangotā lūgsna; (rniJkias kļuva acis. Ikviens šai brīdī ve-
uz Dievu, bet Albīns tic klem. Tas par Jaunu nostiprina lēja savai dzimtajai zemei brī-tikai dzīves grūtos brīžos. Kad   draugu saites, vienību visu to   vību un pastāvēšanu paaudžu
starpā, kas vēl dzīvi svešajās mājās, bet nav atmetuši domu brīžos autors lasītāju nepārlie-   tm cerības īstajām. Aujot kājas
cina, ka Albīns lūgtu Dievu no uz tifcšmios dziesmu kalnā, sirds tokiem ielu augstienē, ap, 200 sirds, tikai pieminējis, ka viņš   top priekā nemierīga: būs at-   soļuno Masoņu auditorijas, kur
'gājienam pulcējās koŗ^^ ar svēt-
;-ku'laii%i©m,:;;-ļ;ļa^ ļpierimā-iāt^ieāūv^ ■sircfet;,. :';GjKiU'--gadit :^ cituiviet; ■ mēs aical;^';:'-.atgrie ■dziesmii^.:^
stāvam ar s^vāim cerībām to spo& tautiska s^^
i l'S-
esi noiig(^ies redzēt. IM tad tti atrodi/ ka viņi nebūt nav tevi aizmirsuši. Ja attālumi vis-
pār bijuši lieli, tad par īsāko ir Visam darbam vijas cauri ti-   kļuvis ceļš u^z dziesmu svēt-
mūzos!
Nākošā dienā zaļais laukums ar kopto dzīvžoga un dienvidu
lūdz Dievu. Kad tuvojas tastrofa un varonim draud nošaušana, tikai tad lasītājs gūst pārliecību, ka Albīnam radusies ticība.
piem. mīkstinātā „r" lietošanā, kas ne katrei^ par visiem autoriem sakāms. Savādi tikai, ka burts „o'' dažkārt rakstīts ar garumzīmi, ko latviešu valodā svešvārdos nepraktizē. Tas var-
ir;.ipaņeos
, vi^am ir
novērošanas spējas, atzīstama būt ieviesies no ALA žurnāla, vaMas izjūta. Autors ir arī rū-
Pedējās ;;. pgs■ ;pareizrakstības ;a
'¥i Irbe liraņām!
'0.