8 M-mjA
ŖEZ0LŪC5IJU BISiUMS CENTRA
S^JpuLces feva^jļimiāi Centra izveiidošanas kaiņitejas priekiš-^ēdiš V. yepņš, k vadīja ari
s diemi Centra ir draoidzes im or ļas. far lidāfea pān^ tamii koimiteda mskata Vmta-
tembri bi^ biedru sapulci. No 506 skaitot 2^ organizācijas, bet sa pidces sttmdai sekoja vļairāk
gu rezolūciju dēj sapulcē aizkavējās daži ļpaši^ jautājuinij kurus vārējai apskatīt tikai
arj miisu.; JauMeši. V ■
Pirtnis ķāadMpu noihmēsanā^ ļjatmaja Centra valdē nomināci-^ ļjas komisrjas (po-ieikšsMs^ V Vāgners (Šv. Andreja draudze) iepa^īstiņaj a ār komisij as dar-(binietoietm
Bija aizritējušas vairāk nekā 6 stundas, kad īsi pēc pL 1 rīta sapulce Wdzās,M daļa jau bija devulsies ļmājisp agrāk, vairāk neikā pusei tomēr paliekot līdz jbeigām, noklausoties li-vākšanas ko-mitejas
no
fāraonēšanas atļauju un Mo kreditsāibiedrilbu Ega^ iprocentu aiždevuīnm. Centra t^as jau ļoeprašljuiši un gaidas, latviešu skola Valodiņa, ■■jmm, W grāmatnīca^ studentu vienis
u. c. Vēl kavējās atbil-
irīfbas, sestdienas skolas, TLTTA ģinmasijas m dažām koiporācijāņi; V. Liepiņs ari tiolasija Latviešu kreditsabi^-Tlbas valdes prfekšsēdlin nosūkta raksta norakstu, kura pie-daivāts izibuiv^ par ibrīvu ban^^ feas biroja telpu nama 1. stāvā. Viņš norādija,^^^ķ^ t>a sadart>i!ba ar LNMI valdes ipārstāvjiem y.
ēdēs.. '
oiiga.imejas ar! mu komiteja, ikuŗas dibina irias sanālksme notiks cetidi:-JdijĶOi, 20. septemibri, pl. 19.30 Centra telpās. Gleznotāji u;n d dāA^ājuši ;Č^^^^^ vairāk nekā 40 gl^as te daiļamatniecības darbus. ļFadomā rīkot ari j[dašāka rak-Jstura loteriju. V. J^a^
var-
ttus Centra pasākuma atbālstl-m, īpaši Bdz^kļu vākšanas i, būvkcsmitejai,s^a^ U,- Crustav^^^ Bii*;ertam. letena 5. nunīnrs, kas ķ(^^ !3^est3 16.000 eksemplāros. īz-siitišanas dar<bi veikti^I^ Mi-mājā. Biļetena Moša-ari Sļpiestuveš īpašniiiefcs Valters :Zi^ &r. Inese Ziediņā. T^at atzi-iiSm pelnk ari V. IHtola 120.000 Hol. l>82aprocentu atz^ īLiepņš
Ira izveidošanas komitejas poln ^ru Izibeigšaiiu^ Viņš ari ņbla-^ felja un ar diai^ rācfr a revidenta B^. Eiukura zi-
uimi raksturcijuflim par i^ MSs arevMjas atzinunifem, '(Geo, F. Deeth and Co.); Ervi-ierosināijumā, ķo at-a ari J. Bārs pieņēma n. Tāpat Iminētās firmas revidentu
ev. lut. ru J. Konci (Sv. j:aņa ev.
lem p, Broku latv. katoļu draudze) ^. Fētersonu (Sv: Andreja ev
uņ
, kas atradās tmandējumā ārpM i-oronto un isapuikē iļ^ja varējis ierasties. Komisija paleējusies divas dar-toa sēdēs. Tā iepazīstināja sa-iJIbniekus ar izraudzī-iem 12 kandidātiem, *ez ku^ ļieni sapulces dalībnieki nom^ āMes toieekhi 3 kandidāt •bates ar s ekc^ošāih rezolūci-jām izraisīja pie liNAK vald^^ izraudzītām^^^ im^ A,
"a Hi!i!>esa, A. 0>zilaa, A: ReM>e^ga, G^^^^^
latviešu draudžu Kapu svētkos Jorkas kapsētā. Priekšplāiii pie= » «5t.-3s jatvieSu, igauņu un mgļn valodā. ^
Foto: J. liģers
NŌ MAIiAS-P^^^^ SVĒTKIEM MiONTRE^ALĀ
Pirmais splgtaisniirkUsša - jauno cilvēku ! Pretēji trihidas 'caurmēra ainai ar «irmiāim gal-^vām pārsvarā^ pēdējās te v^ja-mdMēt. Bija jau, bet maz
u. c.) ieņēma nostāju pret ml-Inētiem kaiKlļdātiem, it kā viens no tiem bijis Centra Izidonars, bet č5trs .vmalā stā-
saķiedrīiba ar atspīdam izigli-tiba:, ienākumos un sabiedriskā stāvokli. To var dinusfcu manīt. ŠI jaunā sabiedrība vairs nevēlies par latviešu biedrības
vai
jaume nepie vecajiem, Te bija otrā-
mēs zau-: jamiepagiātni, vecie —
s
1
—• ■ *
nav izraiMzIjusi c^ tas personas centra valdes lo-
? V. Briedis bij
leausanas
au-
.,-vteikt vakardienas
ir
dol. dalības Liepiņs pa-iskaidroja, kā kandidātā ievēlēšanas gadljuimā tam lō dienu laikā šIsxiniman(dcārto1ām
^: vaMes loceMis
Vanags; 'paskaidroja,; ķa; LMK vaidē izskanējuši doma, vai uzņemtai nasta Centram
ir gan , gan rit-
Tagad:/—. bez;^^fte
ka daudzas zTnļesrā' uz tautas likteņiem, kas tjopŗojām mettaihi gaismfu das nākotnē; šie svētki^^^^^^^^^^ iilzivu, cerigu, ^dāvinātu un
ļausi, ko jauno mīākslinieku foncertu aMājot izļpeilnijās 'Jānis Kabiiņš, paceltā balsi ^priecājoties, ka kopkoncertā bijis „absolūts nmu trukuims'', TDātad kampaņa „nost ar ru-ņāņi!" turpinās. To īpaši uzsvēra Sanfrancisko svētku rīkotāji rakstos avīzēs. Kā zināms, viņi paši runas tomēr teica. No runām izvairīties gribēja ari Visbija, kad pat pilsētas pārstāvja vietu aizstāja rīkotāji
iāļ būta trimdas skoki un ģinte-
inav nostājusies. Ari savā laikā ' iepērkot Saulaini izpaudušies atšķirīgi uzskati, tāpat tas bi jis an ar citiem latviešu jamia Šieni pasāfaimienl.^^^^^A^^
pret Centru ņu gandarījuma,
ja, kā l4M^ valde nav pret Cenixa id^u, bet iz-feikusi riipei^ par tās īstenošanu. Viņš aicināja i^ LN-AK kandidātes rierioraidlt. Dr. V; Gulēns ieskatīja sadarbību aŗlJMiK valdi par n^^ eņu, bet^^ kandidāti ievēV lami tiešā ceļā. L.SIp)liņš(
patīkamu ainu. L^i izau-igiiM, skoloti, enerģiski, viņi iet īpaceitāņi galvām^^ toialjās, zina visus ceļus un kā tas mēdz biit visos laM doināiķa zinā ari pēc viņi;pašapzinigākJ';:nekā Vi un vectēvi, kas šeit ca kara postīti, grilibas; cietuši. Mazliet gan tāpēc žel savstarpējias sii*snl)as
;, ķo
'un
liktenis bija radījis mūsu vidū trinidfl-«2 ■fiSii
Efunu Visbijā jnieķs Andrejs Etgiltis, un cik la-M, ka viņš to darīja, paceldams svētkus no ekskursijas un izklaidēšanās līmeņa lldiz tautas nākotnei, kas skatāiS pāri jūrai uz Latvijas pusi. Un tāpēc ipēc spārnotā teikuma izsaukšanas jaunatnes svētku goda viesis aptvēra savu kļūmi un noteka smiedamies — „Jā, bet es savu m-uti tomēr lietoju. Bet es bušu īss!" Pareizi un labi, ka viņš savu muti tik labi lietoja. Tā bija gudra runa. Tāpēc, m^o koimponist — mums jilibūt pret garām un tukšām
runām, bet ne pret runām kā tādām. Nekļūsim mēmi. Līdzināsim ceļu domai ar viārdu uz ■danbību, kas vienīgā var atstāt
Svētkos bija daži. visai svarīgi notikumi. Ne katm dienu, pat ne katru gadu dzimst jauni, lielāka vēriena darbi, šoreiz ar Varoņdarbiem piedzima mā-spēle. Un viss bija jaum autore im režisore, dste un tēlotāji. Lai nu speciāiisti tagad mēro ar sa-
bija izpārdota zāle un aplausi. Tie ne tikai gribēja mudināt talantus tālākai plaukšanai, bet ari pateikties par to, kas patika.
' Pie notikumiem ar paliekamu nozīmi jāpieskaita svētku tieksme — rosināt jaunus cil-fvēfcus izMāktļ priekšā. Sak — te ir ūdens — peldi! Un viņi metās idcšā ar joni. Dažs sarlsies ūdeni, citam' žigli vien būs Jā-imddē sausums^ Bet būs, būs tālu peldētāji uz jaunu krastu.
Lietai otru pusi parāda kāda diriģenta piezīme starpbrīdi: ,,. . . bet katram taču nav jākomponē". Jauno dzejnieiku cēlienā parādījās kaut kas līdzīgs prdblēmai abstraktā glez-Ihiecībā. Tajā var izmēģināt roku gandrīz katrs, jo ir tik grūti
iplrbaudītj vai hlMes mMetaļš
iprot arī uzzīmēt kazu, kā Pikaso to prātā. Atkrītot stin-^rā-kām prasībām formas ziņā, 'modema dzeja paiiāk to pašu— toūsu priekšā nāk meitenītes, tīrie bērni, un lasa savus darbiņus. Bet kā par brīnumu — atmirdz pa sīpUgtam akmentiņam, pavīd dziļa nopietnība. Vai tad nav vērts?
' Turpat blakus autors jau it kā ar vārdu lasa/dzsju par pakaļām — mana pakaļa, tava pakaļa, tāda un citāda pakaļa. Savas sešas, seiptiņas reizes šis '„dzejiskais" vārds ielido zilē. Lasījumpi nobeidz dzejolis, ku-^ā autore solās laboties. Paliek jautāj-ūms — uz kufu pusi? — Tāpat dziļjs literārs pārdzivo-iums bija . redzēt uz skatuves cilvēku ar ceipuri galviā, ko viņš ssenoņēma ari savas rindas lasot. Tas, laikam, bija domāts satoa atsvaram, Jo vajadzība bija. Vārds jāvdtl ari pašreklāmai. Daži gandrīz katru lasījumu ievada vai nu ar sejas vaibstīšanai vai „asprātībām", pašiem mejoties pirms klausi-
ti. Viss pārējais liecināja, Jauno dzeini^u cēliens tieš