Sestdiena, 1979. gada 22. septembris, 37. nmmtB LATVUA AMERIKA i
. saTO. :d2ies(mu .tālē, svied! — tāds bija svētku sauklis; Tie izskanējuši un aizdējo-ti. AiZ'miīMem ipiari, kā sen senā pļaigātnē, tā šodien, skaņē-ja latviešu ;dziesma, mirdzēja iatvisMe tēr;|)ij tikās jaunā paaudze, lai draudza}ā^u^^ cieša tiivibā visu siirdīs . ieskanēifos latviskā jusņia. ^Atrasti^s §ais
un just šo: neaļprakstāmo sajūtu, %ija Arieonreizēos pardzīv^
Visi svētiku sarlkojumiļ, kā Iplāinoti, sākās ipuslīdz laika un ritēja bez sevišķiem traucēju-imiem. Velta Vilsone jau pirms oficiālā salkuma atklāja jaunie-šu svētku skati ar bagātīgu dar 'bu klāstu, ^ates iekāaix)jum^ veica Vita Plūme, i par skates uzraudpbu gādāja Basma Kir-šteina ar pMōldzēm. Svētku dievkalļpajumā Queen EUzabeth viesnīcā pulcējās tōvu pie; 800 apm^ētāju, pēc tām tais pašās telpās sekoja svētku ^tiklā^
Skaista bija Daces štauveres-iAļperānes muziķa. Teksts bija 'Baņutas Ruibesas, bet skatuves dekorācijas Uģa Nigaļa:Tēl^^^ ju bijā vessla virkne, vecākai
ās MO
bija ap 1700 1800. Konče^ sāka ar 0. Cā-iiadā un B^^ svēti Latviju, dirilēģot Jānim Kalniņam, un 'visiem^ dziedot līdz. Pieteicēja tbija Sandrā Klepere, bet kori airiģērjā vairāki jauiiās pa aur dzēs diriģenti. Proigrammā bija
. . . . . viesnī-; 'cā bija ap MOO. Rīkotāji deva Ivakariņas ap BOO svētku programmas izpildītājiem. Spēlēja
priekšne*-
3, Jaiiiiatnes
īsana.
ar
Otra
kora iņēģiiiājumu Arts tdii^ās, bet viesnīcā
tatviešu inženieru ibrokastis un sapulce ar
20 dalībniekiem. ■ Dievtuŗu tviskā svētrītā dižnmu teica Dr. 'Jānis Tupesis par latvisko M Ves ziņu. Piedalījās un
-Nākošās
ār d^otāju kopmēģinājumu, bet
aix 800 klausītāju aundarbu koncertā, ĪSU; uzrumi-;teica ; kon^ Jānis Katoiņš. virkne ļauno komponistu darbuj vairu-pirmatskaņojumi, ko izpil-
i=
!ju un skatītāju telpa bijļa plaisa, atvēsināta, bet apgaismojums varēja biit la)bāks, jo zii-da krāšņo tautas tērpu miŗ-dzums un krāsu 'ziku spēlēja Gūitmaņa vadībā. Deju uzvedu-!mu izkārtoja Vincents toita P<)riet^^^^ ja arī pieteicējā) un Ilga štau-tvere, bet dejas šavāni gŗuipām
grupu
[ārām
, bet mazāk
Pēcpusdienā Piace des 'Zālē bijā iapārdotā dziesmu spēle ar 1250 jiem. Otra izrāde, kā bija padomā, nenotika. Šis bija jauns pasākups,^^^p kairāk dzirdēsim
Pēc ķoncferta tuiiņ bija jādo-i-s ilz deju lietevedumu ārē-\ Pa ceļam nedaudzās lietus nespēja mazināt lieilo sajūsmu ne 400 dejotāju p^dkanij ne apmeklētāju saplūdļumām, kas šķita pat kuplāks nekā kon-
ā
ji veidoja arēna namentu un kopīgi ni Dieves-svētī Latviju.
Svētku ballē un vakariņās Queen Ēlizabeth viesnīcā balli-nieku bija nedai^^ mazāk n^-ķā iepriekšējā vakara. Deju-nm-ziku spēlēja Runči, beigu posmā ta kUiva stipri
sarīkojumu dienā un ALJA brokastīs & ilbnieku bija maz, bet rakstnieku un miiziķu rīta, ko vadīja (Baņuta; Rubesa; apm^ietāju bija ap 4013^ Patīkami bija klausīties Ausu jaunos d un muziķu prieljjšnesumus. Bijā izdevība : vērot arī Māras Pūipolas deju. Pēc rakstnieku rita pienāca laiks svētku dienu beigu;^;!^ štauvera pateicibu kā izļi tajiem,; tā svētku ]iemv
Foto: P. Agroims
; Sarunā ar Mārtiņu Štauveru viņa vērtējuims bija, kā svēlJki iioritējuši sekmīgi. Kopējā apgrozība ap 6S.000 dol. neibutu
pa spēkam, ja pabalstos da-atbalsta ienākumos ne^ ienācis ap 15.000 doļ.
Svētkos latvieši ipoileējās no; išās apkārtnes. Apzinātos viesos redzējām gan Vācijas, gan Zviedrijas^ Venecuēlas, Austrālijas (atceļā no Gķitlanr des), ASV iM^^^^I^ 'šus. Visos svētku sarīkojumos
ap ļ5.00(>
200
s
800 un
8S0
!. Par tā
bīlbu in^ējās Augusts Pusp^ lui Roberts Kalniņš ar vairākiem palīgiem. Bez svētku va-
Jbēmi un tiej kas aktīvi nepie-
■"■7,
MĀC:: AUGUSTS KALNĀJS
Sava atvaļinājuma laikā Vis-konsinas ziemeļos, izbraukumā uz Jflijās ezeru un kanu laiviņai apvēloties, 1. septembrī noslīcis Milvoku ev. lut. Sv. Jāņa draudzes Mācatājs i
■ tās,-..;kā..aiu'niāc.' J.; .J
laikā veica rnācītāja
>g
gajeja
cieši ^
n-e
Milvdku latviešu garīgo apriipi,-bet viņš garīgo veldzi sniedza ari Mārtiņa Luterā draudzei, Madisonas un Aipletonas pilsē-
draudzē; Māc.
arī DV un skautu un gaiou ņia-
cōitājs. Viņa mudēju^^ sverams Viskonsirias siem, it sevišķi jo ar savu draudzīgo raksturu
Iguva daudz drāugu. Māc. A. Kalnājā dziļā humānitāte^ vā vispārēju atzinību.; Viņš ne-šķiŗoja ļaiidis pēc draudzēm, neatteicās aprūpēt arī tos> kas ■
nepiederēja ne pie vienas drau-^ dzes, vai ar! bija iekļāvušies amerikāņu sabiedrībā. Vecākā paaudze, kas bija izaugusi Latvijas birivībā, jo sevišķi cienīja viņa runas.
V:; A; Kaln'āja dzimtā vieta ^bija;; Bauņu pagasts pie Burtnieku ezera. Jau no bērnības aizgājējs iemīlēja dabu un ūdeņus, kas paņēma arī viņa dzīvību. Pēc Latvijas ^universitātes teoloģijas fakultātes beigšanas māc. A. Kalnājs ordinēts mācītāja amatā 1935. gadā. Līdz dzimtenes atstāšanai viņš ilgus gadus uzticīgi kalpojis 6000 dvēseļu lielajā Lubānas draudzē. Vācijas posmā aprūpējis Ķleinke-cas nometnes latviešus. Milvoku latviešu draudzēs kalpojis
kopš 1951. gada. Ar 1962. g. bija- Sv.^ Jāņa draudzes■.cmācl-
Aizgājējs atstāj dzīvesbiedri Valdu,' meitu,:Tevu,;^dēlu JM-'■ ■ār; ģimenēm;:. .* ^, :. •
māc:: A. . lijā 7. septembrī, ŗu namā. Gājiens mirkli piestāja pie MSr voku latviešu baznīcas, sēru zvaniem skanot. Aizlūguriis notika Viskonsinas Piemiņas kāp-lā.
uii iepriekšējo svētku skaņu ^^^^p^^
svētku la&u bija atvērtā svētku ^ skate. Tir(Mņ^ .apģrozī|a ap ■10.000 doi. Bija arī vēl vairāki
citi s aieti uai tikšanās
!gruipām uņ^^^ te kaš gan
non-
Enas^ sei l)ija d^^^ gā rīcīb a Queen Elizabeth vies-ņīcā, kas nedara godu latviešu Vārdain, kaut arī : materiālie i nav
Tā
miem.
jau
svētkiem 1^. gada Klī^andē.
Pēteris
mes locekļi, korporāc. pārstāvji: :un;^'-Dauģavas v;vanagi,:;e klāt vairāk nekā^ 400 dalībniekiem. Sēru dievkalļpojumu va-dīja prāv. J. Turks un mācītāji. A. EautenšiHids, J. Straut-nieks, V. Vārsbergs, A. Cepure, J. Ķinens, K. Valter? un V. Rumīpēters. Sēru mūziku atskaņoja aizgājēja krāsu brālis E. Ritsiks, dziedāja solistes A. Jē-kabsone un V. Samuša. Diriģenta G. Blaumaņa - vadītais apvienotais jauktais koris (Dzimtene un E. Brusubārdas) 'atskaņoja A.'Pum./-
nas no
kā arī pašsacerētos. Tēloja teicami, izrunas technikas māci-'bas pasniedzēja; režisors uin aktieri saņēma aplausus m
jujaun^us^-
jas pasaiii pie savām kājām, iW ari to,s, kas savā palikušajā dzīvēs daļā 'grib i^abāt šādiem
"Viesu pārvadā'šaBai Gaŗeze-r^m derētu ie/gādāties satiksmes lītekli pēc Viskonsinas „Camp Lake'' parauga, jo attāiliuimi no apmešanās vietām lidz ēdmcai
,0'
Baznīcas virsvaldes vārdā aizgājēja atvadījās prāv. J. Turks, LELBAs — māc. V. Vārsbengs, Milvoku ev. lut.. draudzes priekšnieks J. Inveiss, Frat. Livonica prāv. Edv. Ritsiks, Milv(^ku ev. lut. draudzes priekšnieks A. Mundeciems, Kristus draudzes — P. Tocups, Mā'rt. Lutera draudzes
,yKvaHtātīvi m ikvantitālavi vissvaigākais jaunums šajos svētkos būs dziesmu spēle Va-roņdarbi'^ Tā raksta Baņuta Rubesa. Varbūt mēs, veči, to īsti nespējam saprast, ja ibēms iespļaut ģīmī un par §ādu „va-roņdarbu" prasa, lai nopēi^k jaunu autiņu ar ko „dra<gāt" pa trimdas modernajiem ceļiem.
Lā^Iēsis, Laimdota, Spīdola ir mūsu nacionālie varoņtili. Ja viņiis ietērpj Mauna drēbēs un
Knubis, Milvoku katoļu kopas ļ>riekšnieks J. Kozulis, Korporāciju kopas seniors K. Vecītis,;
nu
Ja Jorfeas kapsētā ibars Jau- nam tas ienāk prātā, tad paliek
niešu sāktu apgānīt un dauzīt skumji. To vajadzēja saprast
mūsu piederīgo kapu kopas m ricJbas komitejai, jo tur taSu
pieminefkļus, mēs uztrauktos — bija arī daži pieaugušie,
un kā vēl! Montŗealas 3. Jm- ^^j^s, latviešiem, ir zmāma
mesu djaesmu svētkos lidsrgam tīrības sajūta, kur nacionālie
izdarībarn ar sajusm^u laplai^de^ g^etumi mv sētas stabi, pie feu-
ja! Kadeļ? Kas iseitnotiek? Kurp ^^^^ var piestāt katrs .sunītis.
mP. A:i5.m? ^ TiV ^^uiuhu apgānīšana var radīt n^j^atl-
mēs ejam? — Tie bija jautāju mi, uz kuriem daudziem pietrūka atbildes, jo es neibiju vienīgais,
kamias sekas . mūsu-- paaudžu turpmākajā sadarbībā.