I
1
m
'-•1 •X..-
Iredzi-spratē-
tau-savas m sa-[icināja dzelzs ļļu tau-
Lies no kas Lināša-būsim Dieva vairs savu
Itīb'u uz:
cerēt
[sanu, :s.
Ija va-ļe. Vils -ki'āš-ar stī-Arvī-ja Jāņa Rais-ikultes ira Zā-. ^ticētas iepiņai Beigās la četru )lo bal-
No:
Is Mies-mdrejs ļsnieks) .)
11^
li
Sestdiena, 1979. gada 24. novembris, 46. numurs LATVIJA AMESOKA
NATO zinātrīiskās programmas ietvaros speciālistu panelis par „cilv,ēcigiem faldariem'' savu kārtējo rud^ sesiju izņēmuma kārtā noturēja Grieķijā, lievis NATO mdŗspavēlniec^ BrisļB-lē, kā: piarasti. lemesis tam jaunā NSTO politika
,,zinMne; stabilitātei^' (^s^^^ for stabilitj^), ķas stādījusi par
mērķi sevišķu uzmanību pie-vērst zinātnes uiī ļtechnolpģijas attīstībai: alianses; mazāk attīstītās zemēs Grieķijā, Turci-^ jā un Portugālē;,
Nobeidzot savas kārtējās daŗ ba sēdes, ,,cilvēcīgb faktoru" panelis par savu priekšsēdi 1980. gadā ievelēja Dr. Vairu Vīķi - Fraibergu, psīchbloģij as profesori Montrealas universitātē. Jā bm pirmā reize zinātniskās programmas: vairāk ne-; kā 20 gadu pastāvēšarias laikā, kad kādu NATO speciālistu ko.. misiju vadīs sieviete/^^^^:;
Dr; Vaira Freiberga par šo rudens sesiju. Izteicās:
Blakus parastajām darba sēdēm paneļa : locekļieiņ bija arī izkārtotas tikšanās uii konsultēšanās ar grieķu zinātniē^ Un doktorandiem. Kāda pētnie. ču grupa Tesaloniku universitātē bija aizsākuši pētij projektu par grieķu vārdu īpašību normatīviem mērījumiem^ daļēji vadoties no maniem agrākiem darbiem par franču vārdiem Evebekā; Tās bija sevišķi priecīgas saņemt; manus
ieteikumus attieksmē uz eks-perimentālo. metodi m skaitļo-tāju speciālista Imanta Freiber-ga padomus attieksme uz analīzi ar ^kaitļotāijiem.:
Divi no paneļa locekļiem Anglijas un no Kanādas) sniedza arī publiskus referāts ,^T saloniku universitāte, Grieķijas zierneļos, runāju par psi^ choloģijas attīstību Kanādā ^ pēdējos 100 gadus, velkot žiiiā-mas parallēles ar: tagadējiem apstākļiem Grieķijā; Atēnu Teclinisk|; universitātē, kur nav atsevišķā psīcholbģijas departamenta, (panelis tikās ar mže-nieŗzitiātņu ihi medicīnas fakultāšu pārstāivjiem. Atēnās runāju par psīdioloģijas ;kā zinātnes attieksmi ar citām zinātnēm, ar teehnoloģiju un ar saĶedrību^ Publika ^^^a^ vietās bija ļoti atsaucīga.
Paneļa apciemojums Grieķi-jā-notika ļoti saspijēta polEisķā; stāvoklī. 1974.; gadā, kad Turcija ieņēma Kiprās; salas grieķu daļii, Grieķija izstājās no NATO militārās programmas: Patlaban vairums -grieķu, tiklab komujiisti ka vaino NATO Kipras: zaudēšanā un uzskata, ka NATO .ātfea^^^ jusi Turcijas agresiju pret
Grieķiju. Lī^^^^
daudz aģitē, lai Grieķija izstātos arī no; NATO zinātniskās
programmas: Paneļa viesoša-■ nās laikā par to plaši raksti parādījās visās lielākās Atēnu avīzēs, cik noprotams, visumā
pret NATO naidīgi noskaņoti. Atēnu Tecliniskā universitātē bija pat noor^anizēt^a kreiso studentu protesta demonstrāci-ļās, tādēļ paredzētie referāti, tādēļ paredzētie referāti notika Valsts pētniecībāa^^^^^^^^^p ēkā, he iinivfersitātē. ilīkotāji bija ļoti nobažījušies, ka uz re-|erātiem nebiis publikas, jo daudzi zinātnieki jūtoties savu kreiso kollēgu iebaidīti. Taču apmeklētāju bija pat vairāk neka cerēts, im valsts industrijas un tec'noļoģijas ministrs bija atnācis personiski apsveikt paneļa Ieceltus un dalībniekus. Nākošā : di^ā bija vēl;privāta tikšanās ar ministru viņa kabinetā, tāpat ar citiem^^^^a r'giem valsts un zinātnes darbiniekiem.
Kāds grieķu profesors izteicās: ,,Mums šeit, universitātē,
ir zinātnieki. Un imumš^ š^^^ ir ; polītiķt Es esmu ziīiātnieks un uzskatu starptautiskus kontaktus kā nepieciešamus zinātniskā darba kvalitātes nō^^ nai uu uzlabošanai." Paneli visur uzņēma ar lie-sirsnību, Bija lielļ sadraudzī-)as banketi, ar nebeidzamām grieķu uzkodām, „ūzo" un ,retsīnas" plūdiem, igrieķu sti-dejošana un dziedāšana vie-taverriās. Tika uzņemti ne tikai profesionāli, bet arī
DV. Elivlandeš apvieni^^ .gada svētkos :27i dairbībii ar DV centrālās valdes atzinības rakstu cienības biedri. No kreisas; apvienības valdēs Ēēniesarājs (rakstu pasniedzējs
personiski kontakti, atvadas :'^^^^^^^^
bij a ļoti emocionālas,
Apakšējā attēlā Detroitasvana^^-d^^
adīti
: A. ^es!Dors
jas
vectēvu sapnis īsteno-K gada 18: \novembr!.
L ? Muim s būtu jā s olās nrūsu iMeu, mūsu m^ mūsu varoņu— brāļu, tev^
svērti, mēs tiksim atrasti ■|>āf un
iznīcība".
(Turpinājums m 2, Ip.)
Skaitliski esam maza Varbūt, baidoties pazaudēt dažus desmitus, ļaujam sevi šķelt vēl; mazākās grupas. B-ezultātā, kultūra — nevainīga —-:tiek iz^ spēlēta, Tai rastos šaubas, ,,vai tiešām komunisms ir tik bīs-tariis - Bez tam;: šīs šaubas^ vērš pret tiem, kuŗū pārliecība ir nostiprināta un kas nebaidās, iet pretkomūnisma' ceļu.
čekas apslēpt6 aģentu uzkurināta, arvien vairāk ir dzirdāma kfitika gan ļpar vadošo organizācijU mērķiem un darbu, gan arī par atsevišķām personām, kuras, nezaudējot savu nacionālo stāju, turpina darbu Latvijas brīvības atgūšanai. Trimdas laiks ieilgst, pa-
šanās tiesības vēl arvien patur pašdeklarētl komunisti ~ Bū-maniš un Rozītis. tādēļ mēs Kanādā nebijām sevišķi pārsteigti, kadvELJA žurnāls vadību apzīmēja par .-.ļ
gan visa politiskā dom ir pagriezusies uz labā spārna pusi, kā to redzam tparlamentu vēlēšanās,: feuŗu rezultātu notikušas valdību maiņas Austrālijā, Anglijā, Kanādā, Zviedrijā un citur, mums vēl arvien ir politiski samaitātā li^la jaunatnes un vidējās paaudzes daļa, no apm. 23 līdz 50 gadd veai-; mam:-::;-'. ^
Pēdējā Vispasaules latviešu j aunatnes kongresā pie Bosto-
u
Vblchovu, Opočku, '} Kurzemes cietoksni un visām citām; cīņu vietām , kur latvju karavīrs bija gatavs ziedot visu par brīvi-
bu dzimtenei, neesam un :niūsu tautas brāļiem apspiestajā dzimtenē kaUt ko pa-
un vectēvu, mūsu verdzinātās tautas uri Dieva priekšā r turp-māk būt īstiem latviešiem.
Strādāsim savas tautas labā, iā ka to darīja mūsu tevi uņ
tēvu tēvi. Ja to mēs nedarīsim, tad dzejnieka Andreja^^^E vārdiem runājot: ,, Mos tiksim
1918. gada 18. dieņāy kad pe 700 gadu ilgas nebrīvības latviešu tauta'proklamēja savu ņeatka^nbu; Svešu kungu valdīšanas laiks bija ibeidzies, uii lat^ bijā Imngi savā dzimtajā zemē. Tādēļ ar! tagad paĶdžēsim paši sev, arī Dievs mums fr^alīrtT^Asi
^^..^ atsauksmi uz latga-Iesniegumu 1940. ig. par
visi esam rīgi pie latviešu tautas. Ja tas tā ir bijis brivajālja4:vijāi,:k^ gan trteiā tagad vajaiga: šķēpus lauzīt un doties? Mēs varam būj; Iepin, (ka imiums ir pa« šiem sava valoda, kas pie tam ir viena iiD veci
8. sept. numurā; atibildot uz maņu rak^^^ reiz uzsver, ka ir tikai viena j^atgāļu valoda'';; šorek viņš atsaucas uz 1917. g. latgaļu _ konigresiu Rēzeknē, vtēlāk lElgā
,latgaļu valodu", kas nav ata- pasaulē. Mūsu svēts pienākums
ta, ļbet pieskaitāma augšzemnieku dialektaim (skat. Latv, enciilkloplēdijā). '-
Man nav nekādu iebildn^mu pret latgaliešiem, nedz viņu
to sargāt, jo tā ir mūsu dārgākā manta pasaulē, bees tās
mēs
Aleksandrs ^aube čilkagā
cietība it ka izslist, izsīkst arī
fiziskie un morālie spēki.; To. panelī piedalījās divi pašdekla- .j^as savā labā &māītp mūsu ienai* ^ēti Isomūnisti:^^^^
Ro2ļtis ņb Vā
JO arī
;, un viņs uzvarēs, 3a ņies rieatskāŗsim, ka ir pēdējais laiks izšķirties, kasi īstļ mēs esam un kād^ ir mūsu' sūtība --kāds mūsu uzdevums svešu-'mā?::^
ciāldembkrati — Jānis Ritums
un Atis īLejiņš no Zviedrijas. Tikai pēc lielas cīnīšanās rīko-
atzinis. Tādēļ vēlreiz aitikārto-ju, par ko jau rakstīju, (ka k; tikai viena latviešu valoda^ jo nekur nav atrodams, ka oāciā-
va-,;
is nopc
tikās. Tāda mums var nākt kal «par labu, bet būt^^^^ gan %-mācās atšķirt draugu no ienaidnieka. Tautas nodevēji mums, diemžēl, bijuši gandrīz visos vēstures posmos. Kā lai saucam tos, kas sadarbojas ar mūsu tautas apspiedējiem, bieži vien šlūdinot^^^^^^s^^^^^^ soļus ka tautas sagļaibāšanas līdzekli? Tiek kūdīta mūsu jaunā paau-veco
Latviešu jaunatnes vēl arvien: priekšgalli ir sociālisti, pašā EOLJA līdznmā
ņo
Dr. Linardu Luksu no Vai tad tiešām trimjdās latviešu š abiednibā , ,lābais spārns" maza minoritāte?
Uņ tagadj kad triimdas ēnas
rodas jautājums, ko mēs varam mūsu tautas; laibā? Mums visiem ir skaidrs, -kā ar pašu Sļpē» Meni taču dzimiteni atbrīvot ne-
Manuprāt nav; švadgi, kas > lemts Jlēzefcŗiē vai Ragā, bet gan svaŗīlgi, ko pieņēmusi imūsu augstākā mācību iegāde — Latvijas; uņiversit^^ šiiiī gadījumā iiloltoģijas fakultājte. Arī Latviešu enciklopēdijā ratetits, ka:ir tilkai viena Mvie
ar trim ģalvenajieim dia-
un
ir 1^ par 10, ka mūsU vai-
spējam, nedz arī kāda rietumu^^ lielvalsts vēlās mūsu tautas dēļ
Ļoti lūdzu atsaukties personas, kam būtu jebkādi materiāli (atmiņas, vēstules, fotogrāfijas).par LĪNU CANKU'- FEEI-BENFELDI, kas Latvijas laikā saimniekojusi Lielrendas centrā, .un Valiju Valeriju VesčuM - Jansoni, kas beigusi IDU tiesību nodaļu un bijusi Rīgas bāriņtiesas locekle.
Rakstīt Gunai Blūmai, 14 Caines Ave„ Willov7dale, Ont„
mm. 1G2. ' ■ - ■
«3
dž:e pret veco paaudzi. Efe^^^^^
T> . . -1 -3 4 ^ V-. ...^^.Mālis, filoloģijas ddk-tetir vel daud^ lors, kas Itrādāja Ļ
' ' " todas krātuvē no 1940.^^
gadam-:(t6rw'-fc
24, novembrī pl. 19 Latviešu namā Ieeja 10 dol. Biļetes pie kases. Spēlēs RUNCI
-košā dienā, 25. nov., pl.l3 turpat Latviešu nama
Ieeja 3 do,,-pensionāriem 2 dol, skolēniem bez maksas.