jjAustnjmu vējš; netuirmi vējš, / Mana sētā ipēdas dzēš — teica dziesmiļia, dizirdeta p a-gajUišos dziesnui svētkos Toroņ-
Lielais aiistrumu vējš fcija aprāvis gan
zaļas laipas latviešļudļzives iko-kam un aiz^pūtis pasaules plašumā. Tās tomēr, citu vēju^ tas, atkaļ^^p^
košu viju, kur vien tās spēja aizķerties.
„iBāliru klaušu drānās tērpās, / Dziesma pie circeņa pavardā slēpās , . — Šikā cir-cenTša baiss, kopā ar sirds ilgām un skatu uz pamestiem pa-tgalmiem, sauca kop| sauju jaunu ļaužu, kas skaļāk nekā cir-cenītis pacēla savu balsi svešā pagalmā — Toronto. Tie bija dalnieši.
četr^smito gadu beigās, kad liels vairums no mums vēl sēdēja uz ceļa saiņiem ar sīkiem 'bērniem pie rokas, toreiz jaunās latvietes un latvieši devās uz Kanādu strādāt grūtu dar-^bu, lai sataisītu vietu pārējiem. Tie tad nu ar! bija tie, kas 1949. gada 6. decembri sāka veidot Dainas kori spējīgās, enerģiskās un traģiskās diri-lentes un komponistes Ērikas
(Frelmanes vadībā. Tas priekš trīsdesmit gadiem. Laiks nav stāvējis uz vietas, kaut tam
Dainas iisorim ir laimējies piesaistīt vērtigiis diriģentus, het nav laimējies tos paturēt. Vienīgi pēdējos divpadsmit gadus, ar neizsīkstošu mīlestību dziesmai, kori vada diriģente Alma Skudra-Kārkliņa. Dažus gadus savu smaidu un varēšanu kori ielikusi ari Vizma Mak-siņa un pašreiz tālu nodomu pilnais Jānis Beloglāzovs, par ļoiŗa diriģēšanas māku varēsim pārliecināties nākamajā koncertā 8. decembri, šinī koncertā dzirdēsim ari solisti D' l Kārikliņu, kas lidz šim bijusi saistīta Vankuveras operas ansamblī.
Pārlapojot aizgājušo gadu programmas, dažādās aktis iļn dziedātāju sarakstus,^ jāatzīst, ka latvieši ir gan dziedātāju tauta! Ja nu visi, kas reiz ar dainiešiem kopā kāpuši uz skatuves dēļiem, atnāktu uz Dainas Icoŗa 30 igadu jubiejas koncertu, diez' vai visi maz varēta ^aiet jaunā latviešu centra lielajā zālē? Kam rup un prieku dara latviešu dziesma, tāpēc iegādājieties jau laikus no ko-
LELBA Kanādas apgabala draii ūm konferences daKbnieki To ronto Sv. Jāņa feazincā. 1:. rindā no kreisās: Milda Vlntere(SaMerbeja),iElēna^^^M Sv. Andreja draudze), ilga Andersone (Hamlltona), Ella Lapiņa (Toronto Sv. Andre|a draudze), Regīna Bērziņa (Toronto Austrumu draudze), Līvija lansone (Toronto Sv. Jāņa draudze), Katrīna. Bruže (Sv. Jāņa draudze), ¥enta Luca (Sv, Jāņa draudze) un Ērika Eeinfelde (Sv. Jāņa draudze). 2. rindā no kreisās: māc. Ivars Gaide, Ernests Reinfeld?, prāv. Aleksandrs Mitulis (Sander-beja), prāv. Alfrēds Skrodelis (Mamiltona), prāv. Arturs Voitkus (Montreala), archibīs-kaps Arnolds Lūsis, Jānis -Koncis, jnāc.Artiirs Briedis; māc. Edgars. Lange, māc. Juris Cālītis un Vitolds Kārkliņš (Sadberija). 3. rindā no kr.: Andris Steinbadis (Niagara), Egons Jēkabsons (Otava), Vilis Dāboliņš (Hamiltona), Jānis Pētersons, Arvīds Bērziņš, māc. Ed-vārds Ķerģis (Sadberija), EāirHs Atvars (Londona), Osvalds Rezbergs (Londona) un māc. Kārlis'Kuškēvics (eamiltona). Foto: R. Šteinbergs
ristiem ieejas kartes koncertam un arī saviesīgajam vakaram
pēc-
Priecāsimies par jaunajiem d'ziesimu draugiem mūsu rindās un arī par tiem, kas daino jau trisdesimit gadus, un reiz ar sūru darbu un dziesmu mums sataisīja vietu, kur nolikt savus bēgļu saiņus, sīkos bērnus un nogurušos.veeāfeus.: . v. :
Bēc valdības maiņas Kanādā Klarka konservatīvo valdība pārveidoja Kanādas konsultatīvo padomi daudzkultūru jautājumos, šo padomi izveidoja jau liberāļu valdības laikā, ieceļot 100 locekļus no dažādām etniskajām grupām. No latviešiem padomē, kā jau leprieklš ziņote,
celts LNAK valdes priekšsēža vietnieks Dr. Linards Lukss. Jaunais daudzfailturu ministrs Stivs Papros'kis, pirmajā pado-
Gā dalībniekus uzrunāja ļmmi-grācijas ministrs Rons Ettdjs. Konference beidzās ar plenār-sesiju un provinču pārstāvju apspriedēm. ,
Pirmajā jaunās padomes atklāšanas sanāksmē nebija ieradušies baltiešu pārstāvji, no latviešiem Dr. Linards Lukss, kas tāji laikā atradās Vinipegā un Edmontonā kā galvenais runātājs 18. npvembŗa svētkos, bet Vigauņu pārstāvis baritons A. Ki-
Lieltoronto policijas komitejas pārvalde pieprasījusi zemāk rninēto ierēdni izdarīt Lieltoronto policistu pieņemšanas standartu mn rekrutēšanas paņēmienu pārbaudi, ievērojot šādas prasības:
l pārbaudīt piemērotu policistu rekrutēšanas veidu, lai iesaistītu lielāku skaitu etnisko minoritāšu pārstāvjus, ar to atspoguļojot pašreizējo Lieltoronto iedzīvotāju dažādo sastāvu.
2. pētīt pašreizējo ierēdņu pieņemšanas veidu un kvalifikācijas un ieteikt lietderīgas pārmaiņas»
Pirms šai jautājumā tiek noteiktas publiskas diskusijas, ir ļoti svarīgi, ka atsevišķas personas^ aģentūras, grupas vai sabiedrības, kas vēlas iesniegt priekšlikumus vai būt klāt, sazinās ar zemāk mi° neto ierēdni ar rakstu vai pa tālruni līdz g. 29. novembrim.
Tūliņ ^ 1979. g. 29. novembra atsevišķām personām, aģen-rarām, grupām vai sabiedrībām, kuras vēlas būt klāt^ paziņos publisko diskusiju laiku un vietu.
mes sanāksmē pēc tās pārvei- / tasks atradās Kanādas operas došana? savā atklāšanas runā sabiedrības viesizrāžu turnejā.
16. novembrī Toronto Park Pla-za viesnīcā, uzrunājot 100 etnisko grupu pārstāvjus padomē, norādīja, ka Klarka valdība vairāk vērības veltīs rasu vienlīdzībai, lai visi Kanādas iedzīvotāji baudītu līdzīgas tiesības. Sanāksme turpinājās līdz 18. novembrim un to vadīja padomes priekšsēdis ķīnietis Norms Kvongs no Kalgarijas, asistējot vietniekam Morisam Arpi-nam no Vinipegas im Džordžam Groteckim no Toronto.
Sanāksmē piedalījās ar! vice-ministrs Pauls Larose, daudz-
Šini lielajā sanāksmē bija aicināti arī etniskās preses pārstāvji.
Jaunais daudzkultūru ministrs Stivs Paproskis dzimis i92B.gadā Lvonā; Polijā, tēvs poļu tautības, .māte — ukrainiete. Agrā bērnībā kopā ar vecākiem ieceļojis Kanādā, Izglītojies Edmontonā, tad Zlemeļ" dakotas un Arizonas universitātēs un Banfas vispārējā tirdzniecības skolā. Vienmēr interesējies arī par sportu, bijis aktīvs spēlētājs futbola vienībā;
spēlējis ari tenisu un vadījis 'kultūru programmas vadītājs - Jauniešu okeja vienību. Viņš ibi-
Ikviena persona, aģentūra, grupa vai sabiedrība, kas vēlas iesniegt priekšlikumu vai papildinājumus, bet negrib. piedalīties publiskās diskusijās^ ir aicināta tos iesniegt līdz 1979. g. 31, de-cembrim»
Manuels Dekosta, kas referēja par padomes darbību un vispārējiem uzdevumiem un daudzkultūru programmas koordinē-tāji Džiis Skots un Helēna Ērika. Otrā dienā notika provinču Un atsevišķo komiteju sanāksmes. Tās pašas dienas rīkotajās vakariņās Westbury viesnī-
jis arī Edmontonas operas sabiedrības direktors. Pirmo reizi ievēlēts parlamentā 1968.ga° dā iio Edmontonas un vēl trīs sekojošās Kanādas vispārējās vēlēšanās. Klarka valdībai nākot pie varas, iecelts par daudzkultūru un amatieru sporta ministru. (Is)
John T. Reviev^. Officer
C/o: Mrs. W/ Suite 308 55 York:Street Toronto, Ontario M5J 1R7
Tfclephone: (416) 363-312
^ (TurpnāJtMa® m 4. Ip.) un Es tēvu zemei noliecos (A-Eglitis) ar Dz. Egles, K. Vik-manes un Ženijas VItolas solo dziedājumu. Ērģeļu rpavadīju-mus spēlēja Edite Ozola-Ti-mermane. Diriģents Arvīds Purvs.
v/.Skatuves dekorējumiii 'bipa' veicis Mākslinieku* apvienības valdes priekšsēdis Edgars Krūmiņš. Atzīmējams arij ka ziedu sakārtojumus svinīgajā aktā un pieņemšanā bija devuši puķu veikala Lotus īpašnieki
. Ināra m Arvīds •Tīrumi».
rei
&
Sentēvu soJ
Klausies, kl Iedami kopi Teiksmainai
Seko tam
Visi aiz Lj Ierindā pla; Spēkā tā au
Sniedze Grj
I^IANĀM M
Vēja zicdle neziedieti šūpuļus Kariet liepi - kj
Vēja māte Vēja māte arājus ļaui launaga ne'
Arājus sti] izauklēs sīvi zobenul tēvzemi neatdot sy<
* ■.. .
šūpuļus, ši kariet.
Valdis mii
LATVIEŠU
Mekl: S^ul vai ~ Sauift
Dienas aiz Sirdi vēl u Atgriezties Kur vairs m
Dienas aizs Dievs un Ku Lai uz savu Ceļš par ga]
Turi stipri Neļauj pai Spēcini ik st Sāpju dzeli
Neļauj ticībi Mūsu rīta a| Pats pie rol iet un iet
Vaientine H<
LAI SĀP!
Sirds sāp? IJn prieku si Ka sāp. Jo Sāpēt var.
I
