Latviešu īnslituts ir Amerikas Latviešu^ #vie^ re, kas radīta kultūras un ^si-nātniskam; daifcam. Tā īpamat-meŗķis'ar rosināt latviešu^ k^ turas dziivi uri latvietības uz-turēsainu, veicināt % saskaņot latviskās dziives pētniecte un ipasargāt jno iznīcības; latviešu kultūras vērtUbas.
Institūts ir Amer latviešu :if^stādljumš, tāpēc var rt^^ J autā jums, kāpēc par to ibutu jāzina aiļī latviešiem Kanādā? Institūta daŗļbs plaši pārrunāts abu žēmju aipviei^^ sena.jā kppsēda Detroitā, jp latvieM kultūras daribs nepa-. zīst valstu ;un kontinentu robežas/ Kopsim savat māj a^^^^ bet pālidzēsiim viens oļraini, ja iecerēti kopīgi dai^ir kas atse-vi%aizeniei vien nav veicam Abu apvienTbu valdes arī ieteica Institijtam izveidot niūsu kiiiMrasyērtību katalogu, kas butii pieejams zinātniekieni m citiem, kas interesējas par latviešu kiiltūru;^
daļas vadītāja Iinta Purva ir aiļ Institūta padomes ļoceMe, sinibolizējot sadar(l:)itm lama un iecerēta Institūta dar-toa latviešiem AiS^^^^u^
krāsni, gultu, tīni, tas tēnpiem, senāim rotas lietām un darba rifiem: Tur ska-ņiūšu vēsture kartēs, at-i'mā;s no tautas
sākumiem līdz mūsu laikam. Dzīva/ krāsaina un iriiteresan-ta aina! ālūžejs domā^^^ Ikai krātuira, bet ar tā mate-riālieim iecerēts izveidot arī māct)as līdzekļus, fekciju ciklus, ceļojošas izstādes, tā pārvēršot to par mūsdienu kultūras vērtību avotu. Tas ir ilgāka laika proj^s .Blakus tēl-ļ)ās paredzēta vieta ari muzeja savāktajiem, bet neizstādītajiem materiāliem, kurus varēs tunpat pavairot archīviem, manuskriptiem, grāmatām; gleznaini un citam kuMūras vajadzī-%āim/ Nesēņ laimējās nopirkt Latvijas Valdības
ļO. nōveimīb-iinr ievē-
ra numura iis KriljmiĶš ailctina , rot to^ vāirdps, kaj par ¥^ropd!airbu, Jaunatnes dziesmu svētku j)ro-gramimāi, i komiteju. Tā :
diu istarpiā. ir arī imaiej ais, tad esmti spiests #rst ^ad, lasītāja ii23nianīibu TO
Š0vy,i^vēro3amo'' 'vāir-;
, as • ioc šos
svētkus ,,rīikot', tas ir, rūpēifcies
. um
Centra visai latviešu satoieM-■bai.. JPēc padomes vēlēšanām m^^^^^d perso. nu pieaicināšanas Gentra komitejā apstā'kļi krasi mainiij āis, jo Centra kčļniitejaļs ļoceMe Biruta Ŗutoesa pfubliski deHarļēja. ka viņa, nekad neiģiedalīsies un hedairbosieš nevienā pasāikfuimā kopiā' ar.No: 'Ķža Centra komit. kā saaimniecisks pasāfcuima džveidotājs pārvēr-paif poMsku faktoru. To komdteja vēl vairāk ap-stipririāja 1978. g. 12, februāra Latviešu namā (oaiganizēfcas
J. :G.)-sapiul»'
:: ji^^ ■latviešus vairāk
mūsu muzeja un krātuvēs ņelMsv'y:a:s^ P^r atseko i^eniju^^ centru ttiitas brātuv jā-i;ūipēja^^: V l)et^ krātuve ir
■ :.AiSiVf'ļM^ie&^^ ^^žiņa. Muzejs ;,ie-^l^ŗtots'a^ ļj^ii^,|jet-;^'taš^M ^s^^v^ašiem. "^Sate
sa
Latviešu Institiita^^]^^ zīmiiģi latviešiem visā pasaulē. Par žurnālu Latvju Mākslā .priecājas visi latvieši, āŗī dzimtenē. lielāiķais un nozīmīgākais Institūta pasākums ir Latvju eniclklopēdijas jaunais sējums, kas atspoiguļos latvieŠu dzīvi ķopiš 1962.^ jaunā pareizrakstības vārdnīca ļ.Bičbļa redakcijā, ko gaida-■skolās,.: '
imia ■ sa--
iadoišano's, nevis ceinaiēt -katra uzveduma; isiatoui. : OtK^ārt, šķiet, gpd. lasītajfs nezina, ka Kanādā joprojām valda vāirda brīvība, un mākslas darbi netiek ideoloģiski cenzētd. Pro-taiiis, katrs skaffl;ājs var iztulkot mj^
vais <ģaiumes; bet mūsu kraitīiskā sabiedrībā ar saukt pie morālas kotājuis par turu. :
Ieteicu V. Krūmiņam ] tieis ļiz jPiadomiju, kur jau gadiem ilgi tiek īstenoti praksē viņa ietedkumi, proti, .,^šciubšgu elementu" yāaxli tiek ,,ievēro-ti'', Vjpekāiži" publiski nožēlo savus ļgrēkus un neviens māk-slas darbs ntek ļp^bliicēts fcez /cenzūtajsV'^Gto %iņ^^^ •■m!ājās.,^\^.-,:' v.'^
^ļmaBts .Frelbergs .iMontrealā
1977/:g. 4. maaja sasauiķtajā origMzāic. pārstāv» ju sanāķpmē^ Latviešu namā, Gentra komitejas iestrādātā sta-^ tūtu proj ekta eaTOškatīšanā, piedalījās 14 origāndžiāciju paar-stāvji un 10 Centra komitejas locekļi. Pie statūtu pimkta par valdes sastāvu ©s iesniedzu rakstveida praeklitomiur^^^^^^^^^^ ~ V^aMes locekļu skaitu paauig-stint no 16 ua 11 (riepāTa skadtlis ir praktiskāks — J. G.) un b) 'Vie
vīgu locekli Ceiiitra valde aici-riāit lio LNAIK. Motivēju, fe^ šis
īgaas
vV. Liepaņš 24. noveim! vēstulē „Ņeid2 pāa:ļprašiana
— idetmaigoģija" izaicina
3 «11
. I; izbūv^^^^ iias ^rai^ ma^a. 18. novemlbļ^a nedēļas nogalē, kad darbi bija apiiiē-ramīpar divām trešdaļām pa-i, ši teilioa
ka un
dauiļz, tur bijā latviešu gara mantu un gara bagātību! Tur
ar maizes
škaņierakstu (plašu un krātuve, ļecer^ēts vākt arī minūšu vecāko tautiešu izteiktās lat^ viešu dzīves un vēsturiskās liecības, tāpat laist klajā krāšņu grāmatu par Latviju angļu va-; lodā, ja Ibus ļŖietiekams tautiešu .Institūta sākuma ga-iecerētā ideja par lidhi kul-tiiras celtni vel j(px)^ atmesta, bet tur visiem kopīgi fbus vajadzīga ļoti praktiska pieeja un pacietllba. Līdz šim Institūta darbu financējuši Lat ■vi%^>:Fonds,^ ALAm-^PELA
mam
sakarā ar J. Groduimā un P. Wola vēstulēm.mans pie-nākBiris rrunāt par to p vad nepaireizlbām, to dara V, Li^pņš pats, bet izaicinajiumiu no V. Ļipiņa, kas jau ir otrs šina (g^dāi, es pieņeimu. Pirmia-jā dzaicinājnimā - | laikrakstā Laiks mēs debatējām par KL KC statūtu flnterpŗetāciju. šoreiz V.' līepņš mani ieaicina „izķliedēit neparmlbias". Es to arī darīšu, bet tās attieksies už^vipu-paM/vr/^^^^^^^
Līdz 10T7. gadam li
viešii, ■
cēs un privāti stāivjēja aiz Geiļt. m izveidošanas fcoimit^as^ jo
jāim,-:-- ģēc./viena (to
Centra vaidlē nav ņepieieieĒiams LNAK, bet pnCeintrā izveidošanas komdtejai, jo apm. 2 milj. dolāru saimnieciska pasākiujma īstenošanai ir nepieciešams vi^ sas latviešu sabiedrības atbalsts un ka LNIAE iŗ visu lat viešu centrālā orgianiziācija^K nadā, ko atbalsta visaiS^^^^M^ nāllās un drau-
pre-flcļi i^r ;V. Liepiņu prieikšjg,alāy^^^^^^^^ķ radīja abštrukcijas pieskaņu, šo pro-poziciju atbalstīja vdsd 14 orga-mzāciju pāi^tāvjl un četri^^ Centra komitejas ibcekļi, kas uzsvēra, ka LNlMCi^ centrālā organiasācija Kanādā,
ņas, Centra statūtu d^s-trādā^a, nas un inkorporēšanas darbā pieaicinājis Centra komitejā 2 loc. no Latv. fcreditsabiedirī-bas un 2 no Latviešu nama pēc paša izvēles, bet nevienu no LNAK, lai gan LN)AK ir vienīgā organizācija,, kas līdz. tam bija ieniaksi^usi Centram 3000 dol. Uz šo jautājuimu V. lie-pdņš palika atbildi parādā. No. balsojumu par LNAĪK pastāvīgu valdes locekli V. Liepiņš igno» rēja. Pēc tam viņš lūdza LNAK priekšsēdi aicināt viņu uz nākošo LN'AK sēdi, kurā arī piedalījās, šanī sēdē LiNAK valde pieņēma lēmumiu, — ja jau Centram LNAIK nav v^jad^a, tad tā pati nepiedāvāsies.
Pēc Centra objekta atrašana^ 4 Union Drive (J. Reinber^a nopelns — J. G.), V. Ldepipš lO. dza LNAK valdes slēigtu sē-Upašu LNAiK valdes slēgtu sēdi, ko sekretārs I. Alksnis ari sasauca 1978. g. 6. febru^ārī. Šinī sēdē V. Liepiņš paskaidroja, ka Centra, komiteja vienojusies dot 'LNAiK pastāvīgu valdes locekli Centra valdē (klāt bija arī A. iRāviņi — J. G.). LNiAK tam (pievienojās un solīja savu morālo atbalstu, ko ar| darīja Latv. ķreditsabied-bas sapulcē u.c. Bez tam vienojās, ka nākošā Centra sapulcē ' )s 2 — 3 kandidātus un
Bar šo piTOpoMciju nobalsoja 18 sanāksmes idaliībimek^^ tanī skaitā arī 4 Centra komitejas locpjkli^ 6 atturoMei: B.^^to
' ^,;.^.māe;.J.: Cālītis,^fV.;
Baumāniš —-visi Centra kom.
p; jautāju ; Vi īJ^iņmti, fcā 1®, ķa viņš t<^
S' vailžu-vi
vienu no tiem sapulce izraudzīs Centra valdē kā vienpaid» smdito atsevišķā npbaiso^anā. V. Liepiņš garantēja LNAK pastāvīgu locekli Centra valdē :un piebilda, ka nekādu grūtīJbu nebūs šo vienošanos ievest Centra statūtos. Tādās plašās domās bija arī A. Rāviņš. Tanī laikā V. 'liepiņš nedomāja un Kļerunjāija par Centra bieldīrfu „deimokratis'ldām tiesībām*.
Arī 1979. ^. janvārī ĪMAK neatsauca savu atbeilstu Cenīt" a^am, bet igan, šaubīdamās par «^apsaimniekošanas iespējām, atteicās dot Centram lūgto pastiprināto atbalstu. Kādi ir rezultāti no minētās ;L978. ig. 6. februāra vienošanās, kas vai*^ rā'kkārt pulbffifcēta p-esē, to visi zinām. Zinām arī to, ka LNAIK uzsltāidKe. kalnididāti -tika neraidīti V. Liepiņa vadītā Cent-ja komitejas sēdē ģjg. 5. sep» tembiu, -dienu pirms Centra sa.