Sestdiena, 1979. gMaBvdece^^^ 48. numurs. , LATVIJA AMERIKĀ 9
Pā-rrunājuiši pēdējā- laiikā novērotas dīvaiimlbai dažu mūsu vēsitumiekii nostājā ikultūras s^aTU jautājumā, kā larī vairāku zinātniski neipamiatotu- fun aplamu rakstu palrādlšanos trimdas periodikā, kas komp-rofmitē māsu profesiju^ atzīstami par napieciešamiu dot mūsu sabiedrībai dažus paskaidro^ jumus: '
1) Iespēja dzīvot un strāidat brīvā sabiedrilbāp^uzlieik latviešu vēsturmekiem pieai'ākaijmu veikt to, kas lieigts mīļsna koillē-»gām okupētajā dzimtenē — bezpartejiski un vispusīgi izzpētīt-un attēlot mūsu tautas vēstures proibli^ļīias saskaņā ar vēstures m.etodolO'ģdjas prasUbām. Tāpat imūsu pienākums ir 'kritiski izvērtēt pētījumus p'ar
^-Latvijas r^ēsturi, kas parādās kā rietumivalstis tā Pad. savie^ nībā un tās satelītu zemēs.
Tāpēc mūsu vēsturnieki i savā d^bā nedrīkst ietekmēties no no kādiem poMskiem apsvļē-rumiem, ' simpatijāim un antipātijām. Mēg esam pārliecina-ti, ka tikai kalpojot vēstures patiesībai, varam iegūt respektu starptautiskā forumā un vislabāk ^pakalpot savai tautai un zinātnei.
2) Pilnīgā pretstatā ar. āiem principiem ir prol Edgara An-dersona šī gada septemībrī Ragā paustie atzinumi par vēstures pētniecību okupētajā Latvijā. Savā intervija, ko pārraL dīja Dzintarkrasts un kas puib. licēta Dzimtenes Balsī (nr. E. Andersons deiklarē:
„Esmu saskatījis lielu progresu vēsttires. pētniecUbā, un lielus panākjumus. Pētijoiimiois bagāiti izmantoti avoti un vēres, grāmatas iznāk labā techniskā apdarē, tās visādā ziņā saturīgas. Šis vērtējums attiiecināms tiklab uz seno laiku, kā -m mūsdienu vestei."
Ar šiem ap-galvojumiem E. Andersons parāda neizpratni par padomju vēsturnieku darba desptējām un nosacījumiem. Paidoimju varas orgāni ir atkārtoti norādījumi, ka nokāids „neitrāls objdktivisms' vēstures pētniecībā nav^ pieļaujam'S, Jo „vē;sture ir ass ierocis olņā par komunisma uzvaru''. Tāpēc it īpaši pētījumos par mūsidie-nu vēsturi padomju vēsturnio-kiem stimgri jāievēro padomju aktuālās poMkļ^s (ipropiagan-das) mērķi -un prasības.
Cildinot šos nožēilojamos vēs=^ liires viltojuļmiuis (La(tvlij<a(S ^brīvprātīgo" pieivienošanos Padomju isavieni3aa u.tml), m: norādījumu, ka tur „ibaigātīgi iz. mantoti avoti un vēires" (ti. norādes uz avotiem un literatūru), E. Andersons demonsitrļē pavk'šu pieeju savā profesijā. „B,agātīgi izmantoti avoti ue vēres" diemžēl absolūti neiko neizsaka par kāda pētījuma zinātnisko vērtību. īzšķirāgais jautājums ir tikai tas; kādā veidā un nolūkā vēstures materiāls ir izlietots. Vai tas darīts, lai noskaidrotu vēstures patiesību, j^b vai tas izmantots, lai pakalpotu kādas varas un ideoloģijas interesēm un mērķiem.
Daugavas Vanagu namā 125 Broadview Ave., Toronto
31. decembri pīkst, 20 Loterija un ieejas laimests»
Ieeja $15.r- no personas, ieskaitot uzkožam6^,
Pihia bufete ^ ļšampanietis ® Atspirdzinoši dzērieni
Galdiņi rezervējami pie A. Selgas Edz 29,
Spēlēs ,RUNčr'
Visi laipni ielūgti. —
Sie E. Anidersōna ipiaisikaidro-jumi padoimju radio pārraidiē un presē dziļi apkauno mn met ēnu uz latviešu vēsturnieikieim trimdai, ar kuriem.. viņš lldz 'šim ir sadarbojies. Mēs tomēr ceram, ka E. Aridersoīņs pār^ savus nepārdomātos un zinātniski nemotivētos apigalVōju-mus, jo dr b'ēcHgi jpiedalīties vēstures viltošanā dilktāitūras apstākļos, bet vēl daudz bēdīgāk ir šos iviltojuimuis uzteikt m\ slavēt; d^vojot W sabiedrībā.^ ^-'V: -
3) Ja E'digairs Andersons ne iaprotaimā vieg dīgi sankcionējis tošanu mūsu okupētajā dziim-tēmē, tad Andrievis (Aņto^ Ezei^gailis ir JM organiski; pde savinājies dažas galvenās . vad-līnij as piadomju vēsitures filozofijā ;im p^^^^^
Kā . vj^inīigais ^ liatviešu .vēisfv turnieks trimdā Ezeirgailis ir apguvis un sludinājis reakcionāro un visā civilizētā piasauiē noraidīta krieviskā rasisma teoriju, ti. uzskatu, ka šai tautai piemīt sevišķi izcilais ipalšības, kādu nav citām tautām, piem
latviešiem. ¥iņš raksta: Vs^K^ viem piemīt spēja definēt cilvē.
ces mļērķus vispiašākajoš^^^^^^^^
stumos un dzitumois' (Laikļsi,
1976. nr. 90). 'Mūsu tautiešiiem
okupētajā dzimtene līdz pat
šai dienai ir stinigri jāitiiria^ pie
šīs iiefaieviskās rasu teorijas
un nētpārta-aukti jāzemojas iās
„dižtiautaš'- priekšā.
Mēs nesaiprotam;: kādēļ A.
Ezergaps mūs aiciina brīvprā-
•tīgi pieviienoties kļrievisļkāis
.,kun)gii tautas'' cildināšanai.
Latvijas karogi Toronto Sv. Andreja baznīcā. Tie tur Mjai re» dzami 18. novembra svinīgajā latviešu lut. draudžu dievkal^» jumā. Majestātiski izcēlās lie 1ais Latvijas karogs. Tā pneksia altārī, no kreisās: māc. L Gaide,, archibīskaps A. Lūsis, māc. Kc Kuškēvics m draudzes māc. J. Cālītis.
Foto: J. Liģers
„Vēstures rakstīšanā svafrīgā-kais faktors ir veids, kā fafefco^ loģiskais materiāls ongandzēts'',
bet nevis vēsituires faktu rūipilga Mēs arī noraidā^^^^ un objektīvia izvērtēSana..
iiezinātnisko piļseju vēstoes pētniecībai, kās izpaužas tvanam nepatīkamu ; lavotu noklusēšanā viņa apcerējumos m jo skaidri |)austā Jiaunajā Gaitā (nr. 117), kur viņ^^ [ka
No šīm pozīcijām .Ezergailis tad nu atkārtoti ir noraidījis visus faktus, kas liecina par organizētu rusifikācijas poilītiku Latvijā un paudis 'kl'aj.a& nepatiesības par ,,latviešu nacionā-
«
Amerikas ķitviešu republikā- teikt savu politisko iekārtu, ņu apvienibiaj kurai ir aktīfvas Laitviešu republikāņi arī uz<-nodaļas Pensivēnijā, Ņujorkā, sikata, ka neviens latvietis ne-Ņūdžersijāv Kf^^^^^^^^ (Turpmljums 12. ip.)
jā, Micļhigenāj jndianā, Kolo-rado, Miastaouzetā', ObaijO', Mi-nesotā, Viašingtonā un citās ASV i>aiviāl^^^^ cē ievēlējia jauniu vaM sēde Inese Strtautnieceu-ļStokes
1ās ku|.tūras vēl neredzētu up° plaukumu" padomju režīmā, kā ari aplamīibas par notiikumieim mūsu zemē Otrā pasaules kara laikā (Jaunā Gaita nr. 122).
Mēst uzskatām,, fca šāda A. Ezergaiļa ricība deigradē nopietnu vēstures .pētniecību, maldina mazāk infoīrimēitūs laf-sītājus un lej ūdeni uz padoimjiu propagandas dzirnavām. Miēs aicinām viņu apzināties savu vēstonieikia atbildību.
lidija ivābe, Agnis Balodis, Uldis Ģermānis
■ ' ' r
ļļļ*nTTif*iii
Mi.
mianis fKdifornija), Regīna Reike (lidiiadaļpo'l^^^^ M-ar-kevičs (Miēigania), lm^s> Bērziņš (Ņ'Uijortoa), Dr. A. Ber-ķis (VaiŠingtonia) un Fricis Bērziņos (Ņu|orteX. Va iz-r!aud:zīti: T, Aidzeris (Ņujorka) , - ī. Bergmianis (Ilinojia), K. Petroivslkis (Ķiaiifomija), T. ■ š'U!lčiS:,:(PenS'iivēn!ia') .un^ A;'To^-:
Niaci'onāilajā padomē par prieikŠ'sēdi iKnaudzIja Jiiiiju Riekstiņu (Mifiigena) ar padomes locekļiem: K. Balodi V. Barevicu (Va-
::Bu!nigiu^
ni iiri E. ļeviņu^^^^^^C^^^^^^ P. Jan-senu (Ņudžersij^a), U. Kalniņu un vēnitjia).
vak. Latviešu nainā Tc^oritp
ATSPIRDZINĀJUMI M ŠAMPANIETIS
Spēlēs VALLY GUSTĀVSONA deju kapella
Galdiņi rezervējami Latviešu nama birojā, tel. 922-2931. Ieeja $15.00 no personas.
LAEA GRĀMATA DĀVANAI
ņu aipvienība ir Amerikas re-pubikāņu part^^^ un atbalsta šis pairtijas ideoloģiju, it sevišķi ptar cilvēka iim fta^tām^^^^p^^^ no-
veltas vēstules ir kā esejas, kas šausmu laikā pauz cilvēcību. Tanīs nav nekāda rūgtuma sirdī par nepelnītām ciešanām, izsūtījumā Sibīrijā pavadītiem 14 gadiem. Grāmata ieteicama mūsu jaunajai paaudzei, lai smeltos no tās vērtības,)kurām taigad mēdz paiet garām.
:::,;Ģramata -^^^^^ IMeta.»-^2[L. '1$^ das dol. 11.-.
. Fasutiuāma Mv., grāmatnīcās vai tieši 210 'apigādā GAUJA (Rob..Kiiiklītis) F« 0. Box 1594, East Lansing, Mich. 48823, USA. '
