12 LATVUA AI
toŗ dzīvo 30.000 latvioēs^
tiesību cīnītājs Juris Belovs Frankturtē, Rietomivācija; ih-iolrmēja Pasaips brīva 1^ šu apvienību par saviem fiedzk
vojumiem Pad, savienlbaa^^^^^'^^^^ tamos,: , psicbiatridLajās^^^ 1^ tes m izsiMIjumā, nododot P'BiLA jicīibā par latviešu iesiodzEa^^^
lāo'/.āimiiicas\:dir€£k;tor&' Dr. ■%0'. mkis
jis, ka viņu mjbas, bet gan pārliecības dēļ,
^izārstēt''. Belovu izdevies, un 1977. gadā viņš no-
jā
Jurijs BelovSj Imants SLaiiters Mjis jeilgav-nieks, atstājis Pad. savienību 1979. gada 7. novemlbŗl. 37. gadus vecais Belovs ipirmo reizi apcietināt® 1963. gadā Kēnigs-(bergā, kad čeka tam pārmetuši sakarus ar lietuviešu naci-onāilistieiii un pretpadomju propagandu un sodījusi ar ie-vietcJšanu Mordovijas, Javas un Sosmorskas stingra režīma nometnēs. 1966. gadā viņu notiesāja no jauna m |)ieciem ga= dieni iesllodzījumā, kā sevišķi Mstaniu elementu ievietojot bē-
Kransnojarskas apgabalā. Kad ieradies Maskavas vīzu pieprasīšanas iestādē OVIŖ, tur čekas dartbinieki no Rietujnvaci-jas un Zviedrijas iesniegtos lūgumus viņa klātienē saplēsuši, paskaidrojot^ lai Bdovs imekiējot radus Izraēlā. Pagājušā gada novemibri Belovam ļpaziņotsv ka varot izceļot uz^ izraēiu.
ese°,
Reijortāža no tmnsaš par saviem piedzīvojumiem soda; nometnēs, mēģinot ma-miskriptu nogādāt brīvajā pasaulē, šī ieslodzījuma ļai^ā viņš vairākkārt izinelslēts Maskavas Sei*skaja institūta spir chiatrisķaj^t nodaļa un beidzot
1972. gadā uz slēgto spa ciālo psīchiatrisko slimnīcu
mos Belovs saticis daudzus latviešus, piem. Gunāru Rodi; Gunāru Astru u.c. mums zināmos brīvības cīnītājus. Sičovskas slēgtajā speciālajā psīclīiatris-kā slimnīcā, no 1972. līdz 1977. gadam, kad Belovs to atstājis, „ārstēts" arī Daugavpilī dzimušai latvietis Imants Kerešs, kas iepriei^ strādājis Rīgā par dokuimentārfiknu scenāristu. Imantam inkriminēta filmu sagatavošana par latviešu nacionālās kultūras apspiešanu okupētajā Latvijā un latviešu valodas ,,disļkriminēšanu" ikdienā, ,iestādēs un izglītības laukā. Ap 40 gadu vecais Kerešs tur j[>iespiedu kārtā ,,ār^^ ar padomju kriminālp'sīclīiatri-jā lietotajiem medikamentiem haloperidolu, aminasīmi u. c. Imants Kerešs bijis ne tikai liels augumā, bet liels arī sa°
no munis
12* felmiāŗī 18.. februārī
.maija
17. maija 26. jūniļā
šēfers Olģerfs
jtilija 9. augustā, 16. augustā ::21 ' 21. augustā
::;6.vs
7.
25. oktobrī
21. decembrī
Juiņs Kur
iu zemes smilts . V
A^ENĪBA TORDNTO
vā stājā, un līdz Belova 'šanai nav salauzts.
Jiiirijs Belovs norādīļpa, Kerešs 1978. gadā it kā pārcelts uz Rīgas psīchiatrisko klīniku. Piespiedu izsūtījuma laikā Krasnojarskas apgabalā Belovs ticies ar daudziem latviešiem, kuri tur atradušies kopis Staļina deportā ciju laika. Kopējo latviešu skaitu visā 'Krasnojarskas apgabalā Belovs lēš uz 30.000. Esot arī baltiešu ciemi ar nosaukumiem „Nova-ja Rīga'V Novaja Tallina" u. tami,, ar apim. 300O iedzīvotājiem katrā / Belovam zināmi arī tur dzīvojošo latviešu vardi un adreses. Latviešu ģimenes tur runājot latviski un visādiem, veidiem pretojoties pārkrievi-nāšanas draudiem. Sarunās latvieši sūdzējušies par latviešu laikrakstu, ' grāmatu^ it īpaši ābeču trūkumu, bērniemo
Belovs sniedza sīkāku infor-^ imāciju; par t s. 45 baltiešu memorandu, sakarā ar Staļina un Hitlera pakta gadadienu 1979. ģ. augustā, šo nozīmīgo memorandu oriģinālā nav pa° ''rakstījuši tikai 45 baltieši vieii, bet pavisam vairāk nekā .100 personas, to starpā arī pats Jurijs Belovs.
Pirms došanās trimdā Be-lovs Rīgā apciemojis savu bijušo līdzgaitnieku ieslodzījumā Gunāru Astru. Atrodoties Lu-cavsalā, kur Gunārs Astra, dzī-
Toronto studenšu korporāciju liopas meitenes, kas kuplināja kopas gadskārtējo sarīkojumu ar dziesmām un deklamācijām kokles pavadljuriā. Pirmajā rindā no kreisās: Māra Rāviņa, Sandra Lazdina un Ruta Vļtiņa, visas korp. Gundega meitenes; aizmugurē Nciia Turkēviea, 'ina Bemme, Dagnija Tauriņa (visas trīs korp. Imeria meitenes) un Laima Ķusd (Aurora).
Foto: J. Liģers
vo, viņus dienu un nakti uz- Lucavsalu pastaigāties. Tād|, manījuši čekas aģenti savā veidā „neizārstētais" Jurijs Be-melnajā Volgas tipa automobī- 'lovs „eskortēts" līdz brīdim; lī, gan stāvot pie Astras mā- kad atstājis Pad. savienību, jas, gan sekojot, kad gājuši pa" PBLA IB
BO 10. Ip.)
Kasieris G. Millers norādīja, ka kopš DV organizācijas dibināšanas A.SV 1950.gadā, apvienības un valde kopā izdevušas 861.627 dolams. Apvienību īpašumu vērtība ir 459.568 dolāri, bet kopā ar noguldījumiem bankās līdzekļi sasniedz 716.301 dolāru. Saskaitot izdotos un no-^gi#ītos "ndze^ un īpašumu vērtību, DV ĀSV ienācis pāri par 1,5 miljonu dolāru, .
DV ASV SO gadu al:ceres sarīkojumus, austrumu krastā rīkos Ņujorkā. Tur piedalīsies
.apvienības no Ņujorkas, Bafa-lo, Bostonas, Filadelfijas, Ņu-džersijas, Ročestras un Vašingtonas, Gleznu un lietiskās .mākslas izstāde ar lekcijām par un rakstnieku : pēcpus-
diena ,15. un 16. martā DV namā. Nedēļu vēlāk, 22.'martā, Shejratoņ Inn viesnīcā pie La-
gardija lidlauka notiks Junda, svētku akts ar priekšnesumiem un ballē, bet sekojošajā svētdienā dievkalpojums Ņujorkas latviešu ev.lut. draudzes Jon-keru baznīcā. Austrumu krastā ir ap 110 latviešu mākslinieku, kam izsūtīts aicinājums pieda-
līties izstādē. Darbosies žūrijas komisija. Izstādē, ar dažiem izņēmumiem, galvenokārt būs tikai jaundarbi.
DV ASV goda rakstus piešķīra Jānim Bičolam un Pēterim Ņorvilim Ņujorkā, Arnoldam Treiberganļ Filadelfijā, Annai Graudiņai—Zadiņai Ročestrā, Līvijai Ozoliņai, Andrejam Ozoliņam, Verneram švalbem, Va-lentiņai Dzenītei im Margai ,Zā-ģerei Vašingtonā;, Arnoldam Spāriiiņam uii Pēterim Valteram Miņesotā, Nikolajam Pet-rovskim, Jānim Bruniņam, Jānim Bolsteinam un.Ingridai Ki-tai Milvokos ' '
1889, gada 27. martā.
a.ļ./c,janvarīc
. gada 15. aprīli^
a
■I,
.BD
I. ia'lviešu draudzes Palīdzības fonds .:
i\ I I
i'
It'
1
I
1 >
^ *
Pateicības janvārī Tor( nicā ibija piiļ lūdzēju ska Arnoldam rj A. Voitku, miņu, Ā. čcļ nākot ibaznī m'a: Slavēt bu tevi, Tē-ļ (besls. Sākui vesta A. V^ tāji svētīja
Dziļi pā; sprediķī -arļ
savās dzlvJ
skatoties u'J
Toronto draudzes mi ža ordināciji
Ui
Barnaba bai māc, E. Ķei un LELBA vad. prāvesti
sveicināja B un LELBA \ļ tīšanas vārdi māc. E. Ķei mācītāja A. ma. Viņš jai nobeidzis i\
Latvijas uni^ ciju; 1935. giļ darījis archi Grīnbergs Dl gā. A." Briei sācis lielajā] Vidzemē. ŠisI 1940. gadā bruka Latvija ņēma varu. posims norisii gaitās.
Pēc pateiclļ ibaznīcas zāU komiteja bij nasta galdu, vadīja draul
Arvīds Bērzi] cītāja A. Bri| Burtnieku dr; no 1935. g. i,ļ
tās ieradies vēlāk pārcēlis
ni Slezviga, kalpojumus iļ
šu ģimnāzijā pēc tam v| Neuštatē. Ki dēta, izceļojis
tad pārčēliesļ •trīs mēnešusl darbu nolikta^
Māc. Arturs bas dievkalpoj
māe. E. Ķerģil