it ■
.: gada; 2.' iebm Bumurs
Utvija
SESTDIEM, 1980,
(Laitvi€šu n^as
a AmerM PA
Steni% 2. Akate redalkitars Korišs
S k D A K S. Redafcdija: 125 Bix>adview Ave., Oait.» M4iM 2i»,
Tālr. 934-7W7. r~ Citaigas
1305 Tajtei' A^^^ 53403. Redafctoi^^^A^^
maiiiusknipfeas p^^^^ vž^dalbas Isiisit. jNeiaflietotos imiaterdM neusaglabā^ W pēc vēlēSaiiāļs sāta atpakaļ/ ja piievieioota pašībmairka ikais pasta koipc^ Ar autoi^a
«rtiM
parakstītos raik£ k» Ieskats #1^^
[MoSš^as maksa Ķanadā un ASV: par isevilška iiimiuira cesrn
Sludin&juim>^ sial&sa: sludimājuinm d^ $3.50, tekstt $5.75, pimaja vad pē^ $10.00 ipar 1 collai tdipu. Saišfcoji^ $1 par alBailcte.
alKKa^iana un ehidi^iomi tālnii^ 4664914
9
lorimtis
DR. ILG^ SPILNERS PAR SAVU J)ARBUm
Maim ievēlešāiiu vēl uz Viem igadiem par Piasajules vo latviešu apvienilbas valdes prietešsēdi es mņ&m m tānn jūtāim. Jūtos pai un pateicfllgSļ PBijA vaMei par uzticībai; Tas man ^^^^^^
jau le-
un- m
jas un kas kādu dai^^^ bak veikt/kas vispār ko daōs. Varu atišprt darītāļus no t.s. runātājiem, kam ir ieteikumi, feet kas neko nedomā veikt. Pazīstu arī uzskatu dažādi)ais ua ^šķirīibas. Mans ieskats ir, kā eilvēkiem labāk vienam otru pazīstot, domstaapībais ir daudz
jaumus ļprojeltor^^^^^T^^ laikā man rddai? pažpārmetu-M, ka pēc * četru gadtu noikal-|X)šanā3 , priekSs^^^ šo pienākfiimu uzņēnioš vai m di--viem (gadiem.Ta sek)jošs ' skaidrpjums. Kā «vienu no &-
no itiaiienes ar pazasanos netiešā, bezīpmōn^skā ve&dā, Viērtējot no citu teikitjā» vai
iizskatu paliManu vadl^ feil pārāk ilgu laiku. Esmu redzējis daudzu organizāciju pa-mii^šanu samērā lielos latviešfu centros visos kontineiitos^ jo organizācijas nav spējušas sevi ^ .tm vadītāji nav vēlē-vai šiptējuiši atrast sev aiz-
us sabiedriskā daribā.
cosanās ir
■ • _.T'.y - «I-,
mūsu sa-problēma. to atvairiM^ vajadzēto tbt jaunus radikālus pārongiani» zēšanās veidus. Viietējām or-iām iir lāiaT^ienoijas',
■ Latvi^iem triimdā i talantu un lalbas ģriiba; ciāiis; Vairāk iesaistott mūsu spējigois taiītfešus^ to atmodinot vipu labo latvisko gribu; latviešu trimda var veikt daudz lielākus pasākumos nekā līdz
.... , - '1., ■ . . ■ ■
Šim; lai veidotu iedartoUgu lat-vi^u kopību ue to izlietotu Latviŗjas Ibrīvīibas atjaunošanai. Ļoti lielā turīgo latviešu daļa joprojālm dod tikai mdnimāiu financiāiu atbalstu latviešu sa» feiedriskaim, ku^Ife m na^ cionāipoiītiskaim darbam. Tāpat mums ir daudzi tautieši, kas ar savāni zināišanāim uai talantiem
jāuniļ centri safoiMr norisēm auigstvertīgā! ir bieži sastopaimi ārpus latviešu sa-ēina procesiā
atbildi>u.
musu orļganizāicijju , kulturālās un siaim-nodaa*i)as. . Pia^^ organizāciju vadītāju devums ir pašaizliedzīgi meklēt piesaistīt jauno paaudzi ar tās zināšmām, lai tie pārņemtu vadību^ smeda;ot jau^ najiem palīdzīgu rofa oties.
iv.
ga-
Amerikas latvidšu .apvie-mian ir^^^^^^^l^ viesoties ;visāS|; '.brffvaj'ā(s .. ■pasaules zemēs, visos Mākos lait-viešu eētods tiin pat Mm dala centros, IMz ar t^^ lielu skaitu lat-vieišu saMedrilbas pārstāvju un locekļu no dažādām paaudzēm. Ar personisku pazāšanos ivar izvērtēt, kādas ir iespē»
. iPBiLA.,yia='' dībā ir saistīts ar administrēti-viiesm, finaiiciāēeni un plānošanas uzdevumiem. Tomļēr vienimēr esmiu ceinlties veikt aai
esmu
vojot un strādājot 'itiafees darbu Pitsiburgā, četru stundu 1}raiūcienā no Vašingtonas, fcon-ar ģenerāišekretariiātu ^^^^fc
:?ISI Tmfi, ..Vffi^ MAKSĀ!
Bostonā 1978. g. 4. jūlijā rīkoja 4. Pasiaute latvieša iUatnes kongresu, piedaloties visām piecām jaunatnes ap vienībām ar saviem pārstāvjiem kongresa rīcības komitejā m priekšsēdi Au^stri Ruņģi. Sarto-juimā radies iztrūkums. Jz^-mot Kanādas latviešu jaunatnes apvienību, pārlējās izvairījušās piedaOtdes iztrūkuima segšanā. ALJA valdes priekšsēde Dzidra Lejiņa iztriīkstošos 7000 dol. nomaksājusi no kases līdzekļiem.
• Izrādās, ka arī iepriekžējie trīs kongresi beigušies ar iz-trūtouiinUj kas seigti no Pasaules latv. jaunatnes londa, bet 4. konigresa iztrūkumu „uzibāza" lAmeriķas latviešu jaunatnei . vienai.'paSiai.: ,; ' ' :'.
, Šķiet, ka no 4. kongresa irīcī-bas komitejas (pri Ira Rupģa vai ALM valdes prddsšsēdes Dzidras Lejiņas latviešu presē iederētos sīks izklāsts par 4. kongresa sarīkojuma ienākumiem un izdevumiem:, aprādot iztrūkuma cēloņus skaitļos. Kāpēc citas jaunatnes apivienības izvairās iztrūkumu dalīt „uz galviņām"? Ja būtu radļies aitMfcuims, 'droši vien tā Mtu d^ bet tagad AiLJA atstāta viena pati.
Ja pāŗējās; jaunatnes apvienības ir tik a^tturīgas; vai vispār piedalīties 5. Pasaules latviešu j.aunatnes konigresa, ko rīkos Austrālijā? Neviens jums nepārmet, dariet, strādājiet^ latviešu jaunatnei Ja rodas
vīnrūpniecība Audzārēs, Vidzemē, ko vadīja dārznieks K. Tau-kūlis no 1900. gada. Beķeŗa sēta bij a ievēroj am a arī ar daiļdārz-nieci3U. Vēlāk vī^^ sāka praktizēt P*. Liepiņš Dūksti upos un citi.
Bērzu suiu mūsmāju Salās uzglabāja vēsā rijā, nosegtā alus kubulā, pārsējot tam pāri auzas, kas saauga biezā velē^ nā. Tā saglabājās ^garšīgs, vēss dzēdens ■ sevišķi labs siena
gā
laikraksta 1979. gada 29. decembra numurā ieivietots mans raksts >- LaMešu romā-gan simt ļgaidu. ēo
jiet, informējiet saibiedrību; pa-
ova,.
gan sinit gadu. Rakstu saliekot saliekot, ieviesusies nepareizībā 3. siej as divpadsmitajā rindkopā, kur rakstīts šādi: „Pirmais (trimdas izdevums iespiests ,1955. gadā uz slikta papīra^ bez ilustrācijām.'' Jābūt: :^,Latvijā ta-gad Mērnieku laiki izdoti divas reizes. Pirmais izdevums iespiests 1955. gadā lijz slikta' papīra, bez ilustrācijām''. Šī misēkļa diēi lasītāji, mūsu literatūras pazinēji, var raksta
autoram pārmest nezinālšanu un var apšaubīt arī citu teikto.
Zinālšanai m salīdzināšanai: Mērnieku laikus trimdā pirmo reizi izdeva ,JLatvijas'' apgāds Giņcburgā; jau il846., gadā, un pie tam ilustrētus. Okupētajā Latvijā, kā minēju, iMērnieku laiki pirtmo reizi iznāca deviņus igadus vēlāk, 1955. gadā. Trimdā Mērnieku laikus 1958. gadā izideva pat divi apgādi: „Vaid^-va^' ASV un „Imanta'' Dānijā,, Abi šie izdevuimi ilustrēti.
Brof. Edgara žubeckaigrāma-ta Vīni, ko izdevis Valters Zie-, diļjš Toronto, ir ļoti plašs pasaules mēroga kuiltūrvešturisks pēUjums par šami sulā — vīnos no mūsu
Rakstot par Latviju, iminļeti celmlauS vī!nir|ūpniecī!bā: žu-Lejnieks, N. Deille.—
.vā ' zināma P. Beķeŗa,
Eedakcijas piezīme: Ja skait-ienim simts pievienots lietvārds, tad palaikam sfcaitleni neloka, piem., simt vīru, simt vīriem, tāpat — simt gadu. Aiz des-imļitniekjjem, simļtniekiem un tūkstošniekiem lietvārdu lieto ģenitēva locījumā. (Skat. V. Baltiņas-Bērziņas gramatikā 152: un 154. paragr.). Par prējo
KĀDREIZ' REDZĒTS
Mācībspēks prol. Leonīds Slaucītājs savas grāmatas 147, la^^usē (izd. Ziemeļļblāzma) interesanti pastāsta, ka prorektors A. Vītols, ejot kopā ar rektoru prof. M., Prāmani, aizturējis pretimnākošo studentu krāsās par rektora nes veicināšanu.
Liekas tomēr, ka te būs aizmirsts piebilst, ka. študiosus bija brnidījis kādu kausu alus vai-rāk, kas brīžiem vārēj a' noderēt pat eksāmenos, priotams, ne jau teclmiskās fakultātēs, bet humanitārās zinātnēs, kur plašāk varēja izteikties. Savā laikā Latvi as universitātē studējot trijās fakultātēs, visādas lietas dabūju redzēt. Tā reiz feuksaimniecības students pats, savu dekānu (Tormani) nepaair na un nelaida fakultātes sarīkojumā Lielās Ģildes telpās. Kad dekāns iesaucās: ,,Esmu šīs fakultātes dekāns!" students nokaunējies nodūris galvu.
Jaunā civillikuma iesvētīšanas aktā Latvijā universitātes jaunajā aulā priekšā izbīdītā! krēslā sēdošais valsts prezidents, atstājot aulu, nesniedza roku tiesābu zinātņu fakultātes dekānam (par Tieslietu ministrijas Vēstnesī kādreiz iespiesto rakstu, ika „lēciens' tumsā" nebūtu labs) .Prezidentam izstiepto roku satvēra ministrs A, Btērziaš un sirsnīgi sakratīja.
Mag. iur. E. Lapiņš
Grand Rapidos
IZVAROTIE DZIESMU. SVĒTKI
Pēc okupētās Latvijas laikrakstu ziņām pārkrievināšanas spaidi skāruši arī turienes dziesmu svētkus, šie 'tipiski latviskie svētki, kuros pat tagadējos apspiestības gados brīvi skanēja latviešu dziesma, tagad savos pamatos sakropļoti, pār-vēr^šoties par intemacionālā komunisma un krievu šovinisma festivālu. Par nākošajiem dziesmu svētkiem Rīgā lasāms:
,,Latvijas PSR MinistruPado-, me nolēmuši Rālgā rīkot no 1980. gada 10. jūlija līdz 13. lijām padomju varas atjatoo-nošanas 40. gaddienai vētītus
{Turpinājums 14.
7. GRĀMAl HĀZNĒRS
■ Šis ir grjļ beigums iml nām.u vai arī intriģēji viešu centr : (LOP) un ii reliešiem Gl tu par latvii vošanu aviā< jām, kuru norisinās Lj Skumji lasīt' šu jaunatni palīgdienestJ
^Nelaime reichsmdnist
'nolēmis Lati pēc t. s. „Hi ga piemērot šo zemju ja , mijas palīg latviešu ja jas vadītāji vēli atsauca' skautu vadīt su un iecel natnes orga fu. Iecēla jus, kuriem neuzticējās, vāciešiem a atgriezās fro iecēla skaut Rulli. Par II uz īsu laik drīz «vien a lat)viesa vad būtu nekādu
Vācieši p; sus izmantoJ ja5 un pras ra 0. Dankļ jais to nor; pieprasīja a: dot 7000 zēi gaisa spēku direktori] as raidīja.. Beiļ ja Danlceruļ spieda: no vi cinās brīv J. ,,štam&ļ va jauniesaļ Latviešu ja; jas štāba šl mata atrod; par iesauktoļ 45. g. un giī!
Lasāms ai ŗavīru gaitāļ jās vienībās,! prata vācu Lēš, ka vāi bijis iesaistīlļ šu, no kuŗieļ nonāca Latvi
Interesanti šiem. KureJ darbības noriļ jis tikai izki vadonis bija nieks strēlni< nieks, fantasļ kā liels patrļ staigājis Tāl uzskatīja se\ļ .lai gan polīti Jās bija palii rētu spriest kara nobeijgi
1943. g. ai dibinājās Latvijas deļ
