•lie-ce-|s un
Ipie. šā-de-ļrmo kon-
■Is-
:otās no-iimko tas li-visi. ti no i'Cias. [iinie-latse-
I
/ Ir-
6Ķ'
■ J5 ;•
•■,1
Sestdiena, 1980. gāēā 9:
MTVUA AMEKKA %
Mirdza Muižniece
Ir i>iilsētas, kuŗāim laibMājlbu sagādājis kāda' izcila cilvēka darbs, panākumi Un slava. Rak-sturjgs piemērs tam ir Fibren=: ce, bet gluži to pašu varam teikt ar! par Baireutu. Aibas bpojas ar saivu> meistaru ^^^^^^^^^^
Jbiem, tirgojas ar viņu slavu kad tam ticējā tikai nedaudzi
na, ka viņai tomēr i dam pastāvēt. : ^ ¥āigners ^ tāds pa-
saulē ir tikai viens; Šinīs laikos 'vairs iiemēģina āpšaoMt, ka viņš ir ģeniāls mūziķis, dzejnieks un drāmatiķis. Bija laiks,
un pārtiek no tās, Sai Flo-r ©nce apziņā s, ka pa saule iŗ plaša, ka māksla ir pāflaiciga, ka pastāv vismaz ļvēl |loma, ar kuru jāmēroj as, tā^ēc tā tikai priecājas par saviem panākumiem un izturas ar cienību pret saliem darba devējiem — tūristiem.
Turpretī Bairēuta savu laipnību šodien izlej pār iebraucēju kā dārgu smaržu, kura katram jāmāk novērtēt un jāsaņem ar pienācīgu godbijību, īsts baireutietis nespēj iedomāties, ka būtu arī tāda vieta, kur par viņa pilsētu riebūtu' viss jau dzirdēts, un dzīvo tā, it kā atrastos kalna galotnē, uz kuru vērsti visi skatieni. Tā gadās piedzīvot, ka dažu paskaidrojumu un izziņu sniedz ar i25brmu un tādu kā līdzcietīgu smaidu.
Baireutas svētku spēļu jpro--grammu grāmatiņās velti meklēt Vāgnera opetu satura atstāstījumu vai diriģentu biogrāfiju. Tādas lietas jāzina katram pašam. Ja man izrāžu zālē nebūtu sēdējusi blakus kāda orķestra mūziķa kundze no Ham'burgas, kur 'Horstu Steinu' gaidīja par diriģentu nākošajā sezonā, man neko nebūtu bijis iespēj ams uzzināt par toi^eizējo (Nibelunga gredzena diriģentu, 'kura Vārdu pieejamosi angļu žurnālos man nebija ibijusi izdevība lasīt. ; ^ ;
Taču Baireutas būtiskā atšķirība no citām līdzīga rakstura pilsētām ir tāy ka viņu par to, kas tā šodien irv^^^^^^^^^^^^^^w^ viens vienīgs cilvēks vai, labāk sakot, laulāts pāris, .apzinīgi izvēloties to par vietu, kur savam darbam ierādīt ļ>a$tāvīgu novietojumu. Nākotne rādīs, cik ilgs būs šī viņu ^iļodoma mūžs. Florence glabā Mikeīan-dželo piemiņu jau turpat 500 gadu. Baireutai nupat aiptecē-jis tikai pirmais simts. Jālieci-
cilvēki> brīžam tikai viens vienīgs visā pasaulē, im šis viens,
saprotams^ bija viņš pats.
:sev
savai misijai un savām spējām ir visinaz tikpat liela, c& šīs sīpējas pašas. Viņa mūžā bijis daud^ posmu, kad bez tādas ticības viņ^ arī vairs ņebūr tu varējis savu darbu turpināt, un ir iespēj ams, ka līdzīgos aip-stākļos gājuši bojā citi tikpat vērtīgi cilvēki, kas mums pazuduši tikai tādēļ, ka viņiem ticības nav bijis.
Jāsaka tomēr/ ka pašapziņa sasniegusi mērus, kādus pat grūti. Vāgners dzīvoja pārliecībā, ka katra cilvēka pienākums gādāt par viņu, novērst visas ikdienas rūpes no viņa svaidī&m pleciem, sniegt viņam visu, ko tas iekārotu, un jau šajā gādībā pār maestro būtu ietverts arī visu pūļu at-algojuitns. Ja āri viņam neizdevās vienmēr tādu uzmanību sagaidīt^ tad tas, pēc viņa do-mārn, bija izskaidrojams tikai ar to, ka. cilvēki neapzinājās savus ipieriākumus vai vilcinājās tos īstenot. Die^^^^ noticis stipri Meži, uii financi-
Vagii^ru pava-
dējušas gandrīz visu mūžu, bet tito atradies kāds, kas pie-^īris viņam vajadzīgos līdzekļus, Vāgnera ekstravagj^nce te plaukusi kā kaktusa zieds. Viņš iģērbās zīdā un samtā, iekā^ toja savu mītni kā īsts aiustrum-
;aemju pašā un savus viesus aip-dāvināja tikpat karaliski kā jutās pats. Ja gadījies, ka do-mšrtais labvēlis tomēr iedomājies atdabūt ieguMīto naudu,, Vāgners ^skatījies pēc tālāka: aizņēmuma vai, vēl labāk, uzdevis šīs pHeš citai [personai, lai tā sagādātu vajadzīgo atbalstu, vislabāk — dāvinājumu;
Pat tad, kad nonācis tik tālu, ka nezinājis, ko nākošā mal-
■ i;
Toronto korporāciju kopa laipni piedattties
PIkv. Oslcara
svētdien, 2,
ijā 200, Toronto, kā arī
sestdien; 8 Jmgrtā,^^^^^^^ 19 Prince Prince BcAtoofn/ 900
Galdi rezervējiami pie tel. 491-0560 līdz 16. feblruārim, Pēc1;am: Lotus puķu veikalā, 793 Bathurst St., tel. 533-3S84. Bdlē vakara tērļpi. Ieejas maksa: kungiem ^0.00^ dāmām 25.00, studentiem/tēna $23.00,
Diždanča dejotāji demonstrē latviešu tautas dejas kanadiešieia Bumhamthoŗpes ģinma* djā Toroiito, Ģimnāzijā patlaban ap 1200 skolēmi, to skaitā ari vairāki latvieši.
Foto: Aleksanļdrs Kalniņš
tītē liks uz galda, Vāgners kategoriski atsacījies darīt darbu, ko atzinis par degradējošu savam komponista un diriģenta stāvoklim. Ja -citas izejas nav bijis, Vāgners ne vienu vien reizi meklējis glābiņu bēgšanā. Viens tāds, gadījuins zināms, kad Vāgners atstājis Rīgu, lai cau):i Prūsijai dotos uz Parīzi. Vētra piedzinusi viņu Norvēģijas krastiem, un mēs šodien varam priecāties par lieliskajām Holandieša ■jām.- :
riāliem un skarbas poletmikas.
Savos rakstos Vāgners parār dās kā izteikts antisemītisma cīnītājs, un iespējams, ka taisni šie raksti pievērsuši viņam Hitlera uzmanību.
Zigfrīds personifizē cilvēku brīivo domu, kura vienīgā sļpē-tu atbrīvot cilvēci, ja agrākā, dievu garantētā, kārtība būtu gājusi
jau materiālu vien Vāgners gaidīja no ļaudīm, ko uzskatīja par savu ideju izpratējiem. Tiklīdz kāds mūziķis bija deklarējis, ka atzīst Vāgnera mūziku par vērtīgu un atbalstāmu, viņš Vagir^e-ra uztverē bijā jau uzņēmies pienākumu gādāt par tās poļpu-lārizēšanu. Pirmo ievērojamo atbalsta Vāgneram s a gādā ja Francs Lists, kam bija iespējams inscenēt Vāgnera operas savu patronu galmos, bet vis-;^airāk Vāgnera pirmajos eīni-^ ņu gados viņam palīdzējis pianists un diriģeoit^ Hans von Bī= ļovs, kās Vagaera ģēniju vērtējis tik augstu, ka bijis'^ar mieru visu savu dzīvi uii talantu uipurēt uz Vaignera altāra. Vaģ,» nera acīs viņš par to nebija pelnījis ne niecīgākās pateicības, par sevi
nostāda
izpaužas ^daudzāis viņa operas. Tā Lohengrīns pareģo ilgstošu^ uzvaru pār austrumu iebrucējiem. Hans Sachs cildina vācu meistarus un amatniekus. Uzticīga . biedre šajā ģermānisņia daudzināšanā Vāgneram ir viņa līdzgaitniece Kozima, kas pati ir pa pusei ungāriete, pusei fran'cūziete;
..I'-' • ■ ' ^ ^ Ne velti Vāgnera dzīves Im
viņa mūziku daudzināja par nākotnes mūziku. Idejas, kas tikai 20. g.s. izlauzušas savu ceļu, ieņem lielu vietu Vaignera darbos. Velters štolcings lauž visus pastāvošos mūzikas likumus un dzied savu dziesmu tā, kā viņš pats to veļas. Tā skan tik pazīstami un ir tomēr tik jauna un savdabīga, kā to Hans Sadis savā monologā lie-.'tina.
Laikmetā, kad vēl sievietes slavināšana, viļsmaz vārdos, bija modes lieta, kāpj Tanheu-sers savā
Saprotams, sekojot Vāgnera varoņu rīcībai, jāatmirias, ka pat Dievs radīja Ādamu pēc sava ģīmja un līdzībās. To pašu dara arī Vāgners. Votanam, romiešu Jupitera ģermāņu ekvivalentam, ir visi Vāgnera sejas panti. Arī viņš ceļ sev pili, tāpat kā Vāgners, nokuŗ^s pārvaldīt pasauli, ir nejautādams, kur ņems naudu, ar ko samaksāt būvuzņēmējiem Fafneram un Fasoltam. Kad norēķinu diena klāt, ^Votans me^ē savu adjutantu Logi, lai tas sagādātu vajadzīgos līdzētl^us. Par abiem viņiem arī izdodas tādus atrast. Ka Votanam vienā namā aug dvīņi, otrā deviņas meitas, ir pafts par sevi saļpro-tams, jo viņam tie vajadzīgi. Sieva uztraucas? Kas par to! Diemžēl, šai tipiskajai ģermāņu sieviešu pārstāvei izdodas Vo-tana nodomiem pārvilkt svītru^ bet neklājas jau arī Vāgneram vienmēr tā, kā vajadzētu. !
- v " ■ I ■ "
■ ■ i .
Vāgnera atstāto mantojumu^ tomēr vislabāk izbaudīt, ais^
(Turpinājums 16. Ip.
ka von Bīlovam tā jādara vienkārši tādēļ, ka Vāgneram tas bija vajadzīgs. Ka tajā laikā Vāgners rīkojās von OBīlova ģimenei lizdā ar visiem tipiskajiem dzeguzēna paņēmieniem, tās nesagādāja Vāgneram ne-
¥almieras kājnieku pulka s 60. un 61 .galda dienas attere
svētdien, 17. februārī, pl. 17.00 DV. namā,: 125 Broadview Ave.; Toronto»
Lai kādām vērtībām Vāgners būtu apveltīts savā gara dzīvē, sirdsapziņa pie tām nepieder. ■ /Ri($iards Vāgners dzimis iLjBipcigā, 1813. (g. 22. maijā. Sīkāk viņa biogrāfiju iztirzāt vai viņa muziķu apspriest nav mans nodoms, bet gribu parādīt, kā Vāgnera darbu āļplūiko pašreiz un kā šim darbam tuvo-lijšies gan viņš
AKTS
Piedalās: DV vīru koris — diriģents Auseklis Pēilkons, dzejniece Biruta Senkēviča, dzejnieks 'Modris Lorbengs ue par Ihjflka tapfšanu
PL. 19.
¥AKARINAS
Vāgners savā laikā ne tikai komponējis operās un mūzikas drāmas, kuru libretus sacerējis pats, bet sastājis arī a!P 10 sējumu dažādu r^stu par polļ-tiskieni un muzikāliem tematiem.
no personas. Lūdzam pieteikties Hdz fetoruārim pie: V. Vīčb, 24 Gleh Dāvis Cr., Toronto M4E1X5, tēli (416) 69(P5946 vai A. Amerika, m ~- 90 Oui#s C5r., Kiņgston, Ont., KTM 5W, tel. (613) 542-1^. Ikviens Valmieras pulka draugs un labvēlis ir laipni lūgts piedalīties^
, :::-Ielud2 ,,ZIemeļisllek^
1%.
j:
■ 'i
/
X :