t
urmAmmEĀ
7
Št&m!^^^2^^^^ atbildīgais redaibtars Erišs
S I il> A B ļS. Redakcija: 125 Broad Csa^MM 2^, Sk. 4^7SŌ2. Ņujorkas redakcijas ņM' t&^iTJM^ Broi]ix, N. Y104^, U.S A.
r. 084^17. — Cikaigas redifeias tad.^ V
13(S Ta:^ Av©., Sadne, #s. 534M
i; 2a Talfe Ave., Liigamo, 1^ Ausb-alia.
P
iUDaterMus neussglabā, bet pēc vēiēSaoās sūta
vai starptaiutis^ irdu vai iAia.
parafes^os raksim izteiktās domas ir per im 13^^ viedoklim,
Ate^aaas maksa Kanādā par ^eim gadu —
^ dol;, 6 laēneMe^ ~ 16 dd./3 mēn^^      8^ dol. mmwdi cem 1Q centa.
1
j^nņajl vad pēdējā Ip.
1, atkā(ntojot un
468-15114
tctra
Dzīvojot ;gadsmita lastota ga- ■ ;du desmitā; Jākonstatē --Latvijas valsts 1 oikupairt^ ar varu, melienij nabad^^ nu un vēstures fcktu viltošanu mēģina Pad/ savienības impērijas realitāti arvien vairāk pār-veŗst par ,jdevīto vilni'' pasau^ lē. Eietutmnieki to beidK)t ir pamanījuši, sāk mosties un sajust i^e^
Taču ilgais aklums, plašā tirgošanās ar mocekļu impērijas valdniekiem-koniuJilstieni, tāpat
■ cte^ 'saistības rada \g fun uzliels jauņiis pārbaudīju» nius rietumnieku stājai, sevišķi, lāĻbriīvības ideālu un cilvē-
•ka cieņas dēļ glābtu, kās vēl^ glābjani^ Piemēram, Rietum-vācijas rūpniecība piegādā Pad. savienībai savus ražojumus par 60 miljardiem marku gadā. Anglija, Halija un Francija arī ir milzīgi ieintjeresēti sarkano JciiMātūru valstu tirgos. Tas viss apgrūtina demokrātiju ko-V 'I>ejos viedokļus uņ politiskos centienus. Krievi savā labā izmanto Miku un rada sarežģījumus. (Rietumnieku nenoteiktība Un pārmērīgā žonglēšana
' padomijii ierosina jaunai agresijai gan Impērijas kaimiņzemēs, gan citos kontineiitos;
Teriļorš ir izveidojies pār Mernačionāiā mēroga ieroci. / Sajukunia, nervozitātes veicina išāna Un savu roku mazgāšana • nevainībā ir viens no viņu cī-Bas veidiem. Pdlītiskas šlepka^^ vības, laupīšana, izspiešana arvien spilgtāk ilustrē jši laikmetā ikdīenii. To rāda 'Ai^^ sūtniecības okupēšana Telierānāo Komunismam netrūkst iespēju ā brtdī ikatrā rietumu
miesu īsto sēju, pasētu ielās, ciemu laukumos valda dīvains mēmiims.
Sevišķi, kamēr Afganistānā iplūst aspis un vairāki simt-afganistāņu^ tie paši, vēl nesen sev it ķā sauca palīgā krievus, nu, apdraudēti no ,palīgā" atsauktajiem, ātro-das uz; bē'^ ceļa vai saļimst no sarkanarmiešu lodēm. Komunistu partijas šefam Leonīdam Brežņevam pēc katra jau» na varas akta vajaga tikai atplest muti, pacelt vienu pirkstu, un nākošajā mirklī viņu pasviestajai makšķerei gandrīz pašhipnozē riņķo apkārt rietumnieki ar naivas ticības pilnām sirdīm un politiskām il-'^^''im šinī problēmām niebli-
sime,
domu popularizēšanā un mulsinošu priekšlikumu daudzināšanā, tāpat kā starptautisku līgumu laušanā, Kremlis jauVsā ar otrā pasāules,kaŗa sākšanos, Eiropā vienmēr ir bijis liel-.mdstars.:;: ■
^ 'Dzīvojot minēto un citu ne-minēto krēslaino zīmju laikā., kuras maina vēstures lappuses, diriģē cilvēku likteņgaitas vairāk nelaimē kā laimē, mums jāskaidro cēloņi un jāmeMē atbilde: kāpēc tieši; Latvijā līdz šim visiem iebrucējiem tik vieg^
valstī izraisīt apmulsunm, sa°^ sprindzinājumu ļ uii nemieruso yiņš var, dodot mājienu saviem kalpiem, no tumsas Berlīnes, Parīzes^ Romas, Lāndo-naš ielā s pēiķšņi pulcināt kliedzošu pilī ar Maskavas karotēm ifri Kremļa jparo Bet tagad, kad jaunie bēdai fakti
pār latviešiem? Kāpēc ienaidnieki,: valdīdaiņi mūsu tēvzemē, var tik daudz laupīt un zagt, spēj tik efektīgi izolēt nacionālo iņtelliģenci no tautas vairākuma, spēj tik bezgalīgi sāpīgi trāpīt nacionālā garā dzi-voijoišog:; vadošos pilsoņus.?:;, • /
Kādi iekšēji, daimoniski spēki mudina latvieti nodot svešiniekiem latvieti? Mums nekad nebūtu tik sniaiģi,lieW \ipuŗi jā^ apraud, jja no pašii vidus nebūtu bijis neviena, Kas krievi okupantiem palīdzētu toreiz un ^t igad izraudzīt apcietināmos^ de-
Pavasara vējos
Latvijas brīvības izcīMšaņas 60. gadskārtas Latviešu loģiona dienā, š.g. 16. martā, orlganizā^ cija Latvju karavīrs igriezās pie imūsu karavīriem air ieteikuimu radīt latviskus latvju fcaŗavīni apbalvpijuimus par veikumiem 2. Pasaules un sekojošos karos, lai lāčplēišieim aizejot aizsaulē, varētu turpināt varoņu dau- • dzināš-ami svešajās zemēs. Lat° vju karavīrs centrālā valde nolēmusi rada Imantas karā ordeni ļpār peiTsonisko vaŗonžbu uiiii Virsaiša kara ordeni par izcilu kauju vadiību, jo vālcu Dztetes un Bruņinieiku krustus psie'šķīra kā par personisku varonība tā arī par izcilu kauju vadību. īMeda-las paredzētais ievainotiem paŗ iizciliem veikutmiemi, tanku un lidmiašMu iznicināšanā, par trie-cienjeim Meļ- un ieienttma feat^^ jāim, zieimas cīņām', bandītu apkarošanu un par citiem nopel-niom, tālpat Koreļjas, Vietnamais
U.C. karu dalībniekiem, cīņu vie-nību un ieiroou piemiņai um godam, kā karavīri paši vēlēsies (Un noleinis.
, kādās interesēs šie cilvēki cīnās, kas viņus dzen brīvprātīgi ar tādu cietsirdību un naidu atriebties saviem brālim ūn māsām? Ja mēs būtu tikai mazliet lepnāki, drošāk sevī noslē-/gušies un spītīgāk turētos kopā, tad tautas pastāvēšana saknēs nekad iiebūtu apdraudēta tik lielā mērā,, kā tas ar vietējo palīdzību tagad izdevies okupantiem.
Ja trimdā un mājās palikušajos vēl kaut cik dzīva ir atbildība pret nākotnes likteni, tad Min jāmeklē dabiski mo-tīvēti argumenti, jāmeikiē labākie ceļi uz paaudžu pašaizliedzīgu saslēgšanos vienā vienīga gribai, ticības un darbības vienībā. Laika vairs nav daudz. Katra diena, katrs mēnesis astoņdesmitajos gados jāizmanto nevis partiju taisīšanām vai paaudžu iedomībām, bet vienīgi nacionāliem mērķiem, vienīgi — tautas mīlestības apliecināšanai, kāš dunētu kā Daugavas pali, kas līdzinātos
siem
jumiem nav valsts vai valdības likuma spēka, tāpat kā citu or-iganizāiciju apbalvojumiem. Par to lems brīvās Latvijas valdība, bet līdz tam laikam latvju kaŗa-vīru veikiimiDs nedrīkst atstāt neievērotus. Katrs karavīrs lai pats izšķiras, kādus* apbalvojumus nēsās. Tiem, kas nav pi^da-lījmšies 2, Pasaules un sekojošos karos, šajā jautājumā būs jā>-iklusē, lai kaujinieki paši izlemij iekšējās" lietas.
Latvju toaŗaivirs centrālā v#-de ar šo publiskās diskusiijas mūsu laikrakstos izibeidz. Katrs ieinteresētais atbildes var atrast iznākušajā žurnālā Latvju Karavīrs. Mūsu karavīri, - kas būtu ieinteresēti saņemt attiecīgas apbalvojumu apliecības, aicināti raksitīt LK centrālās valdes priefešn. Arnim Ķeksim, 8 Lomond Dr., Apt. 2006,' Toronr to, Ont., Canada, M8X mĶ pievienojot atbilstošu dofcu-mentāciju un veikumu aprakstus par sevi uin citiem, jo kau-jāis bieži atgadījās, ka komandieri krita im nevarēja ziņot par savu padoto veikuimiem.
cera vārdus: „Ir princips^ ķair šķērslis visai informācijai, kas ir liecība pret jdbkuŗu argumentu, kas katrā ziņā noturēs cilvēku imūžigā ignorancē, šis
princips ir :
pirms
Kēlera kungs šo principu k-
Paulis Taizeks Vinipegā
PASKAIDROJUMS;;
Sakarā ar jūsu avīzē šī igada 9. februārī lasītāju vēstulēs ievietoto rakstu, kuru parakstījis Ādolfs KēieriiS. Vinipegas Lat-viešiu biedrības valdē skaidrības dēļ aizirāda, ka Paula Tai-zeka 26. janvā]^a referāts biļja viņa paša un ne VLB rīkots
¥inipegas Latviešu biedrības
IZVIRZĀS APGAISMOTIE TO
: Brīnos, ķa Adolls H. Kēleris ir samieklējis, uzdrošināljies un pietiekami pamatSgi izlasījis (Dzimtenes Baisi, lai atrastu, ka arī mans vārds tur pieminēts, sakarā 'ar 4. Rīgas vasaras kur-
Būtii cienījamam vecākam kumgam jāatfoād uz 9, februāra jautājumu lasītāju vēstulēs:
Nē, nav nepieciešami piedalīties minētajos vasarās kursos, lai tiktu kādas vietējas lat-viešu grupas priekšļgalā.. Tur izvirzās j^ibīgie, apigaismotae, aktīvie! š. Ādolfa Kēlera izteiktā dividoimālba pār mianu privāto jēmi un kā tā attiecas uz sabiedrisko, ir nožēlojanis pās'-spīlēļjums varbūtībās.
Gribu jojms, kungi, citēt paša dziļi i2yu®tos Herberta
,3>
Vai tiešām mostamies? Tāds prieicīgs jautājums rodas, lasot Latvijā E. Laivenieka (1. marta nr.) un G. Blūmās (8. martā) lasītāju vēstules. Borī-žiem liekas, ka ir jau par vēta (bet cerību nekad nedrīkstot zaudēt) apzināties ūn prafctfefcos darbos pārvērst domas: mūsu svarīgākā šodienas cīņa iir soļot kopisolī ar savu jaunatni un tautu disiimienē. Tikai šie albi faktori var būt garantija mūsu tautas nākotnei, ko nevar dot neviens cittautiešu, valstsvīrs vai pat valstu pārstāvilbas sa-. protoša deklarācija. Lai ietu kopsolī, miums iecietīgi un saprotoši jāmeklē kopēja valoda, kā jauniešu, tā okupētais dziim^ tenes rakstus lasot, tā viņu dia-žāidās diomais uizMauisot. iN5istot m nosodot ceļš ved takai uz iz-ņīcIbu.:^ • ,S. E. Čikalgā.
Redakcijas piezīme: Nesar protami, paŗ kādti ,JkopsoIi" vēsv tules rakstītājs runā? kopsolis j au pastāv kopš Latvijas oikupācijais:!- apspiestā taU" ta dzimtenē vēlas okupācija® jūgu nokratīt, arī m^^ēs, bnva^^^ jā pasaulē, ciiāmies par savas tautas brīvību. Latvieša tauta nīst un nosoda ap-Ļ tāpat kā mēsi brīvībā, tautu 'Uiz izn|ci3as ceļu vara.
li:
LABU A LATVIEh
Kultūļ
veltītie s lielāku td gad^ kad| 14. mart< tāju skaiļ sējās rei| nās šajo: tīt visas Kultūras bija dots audžu dri Sarīkoji de, kuru ļas vadīt^ atklāja U mes locel
^gs. Lilita Auļ tars, Jāni Nikolajs un Arnis lamazū) strādāju Grand R iekārtoju rūpnieks nieka A Izstāde b
Central biedrības sarikojum nis. Dzie koris diri bā. Svētki un latvie Amerikas apvienība Kancāns nobeidza mūsu jau daAoties
PaR/M
AlSfiGLU:
Nikolaj; gados nel ču nepār] donas dzil , ņu sasta] ŗa. un dzīves p] Un nu pč Soikans gadu vecļ cā.
»  1 •> v.
im gi nieŗu dēļ, kas pēdīgi kal bija jāpiei
t
I