jūnijā i sāksies im sešas • rieMas turpināsies Ģaŗezera vasaras vidus:sktolas 16/ māct bu vasara, kurai iepriekšē^ gada laudzēlmiem jāpiesakās līdz 1; maijam^Jauiīajiem audzēt^ ņiem ikā pirmajā, tā citās kla-sēs pieteikšanās līdz 5. ļimi-jam, lai ļautu viņiem pabeigt ļtatviešļi ziemas skolas im savemt liecības un apliecības; pēdējo kopija jāiesūta skolai feopā air pieste^ bet ne vēlāk piir, 5. jūniju. Pieteikšanās lapas pagājušā gada audzēkņi jau (užņemuši, bet cititā&^^K dā varsapmt no skol£i:s sekretāres: Mvs. Mirdza Lejiņa, 9 Dimplefield Place, Ētobieoke, , M., tālr. 621-45&6.
Ieteicams pieteikšanas termi- • ņus ievērot, lai skolas vadība varētu apzināt vajadzīgo skolas
personālu; un skaitu. Vēlākiem pieteikumiem ja tos jieņeims, notei!^^
■ezera iestāju pārbaudīju^ mi būs jāpaveic visiem tiem i|āunājiem audz^iem, kam ziemas skolu beigšanas apliecībās latviešu valodā, Latvijas vēsturē un ģeogrāfija caurmēra atzīme zemāka par 4 (vai ,,B'', ja atzīmes izliek ar burtiem), vai kādā atsevišķā priekšmetā zem 4-. Tiem jaimiešiem, kas uz Ģaŗezera vasaras vidusskolas augstāku Masi pārnāk lio citas vidusskolas, pārbaudījumu jautājumu izšķirs skolas va dība. Tāpat kā iepriekšējās vasarās, pārfoāudījumi būs arī tiem, kaš latvieša skolā mav mācījušies vai tādu nav pabeiguši. Pārbaudījumi paredzēti
tā valdē priekšnieks ir nējais V. Zemešarājs, bet valdē Zvlleiiieks,L. Krūmiņa, V. KAaiois,. V. Jekjums,^J; 'Zilkimia-m^^^^ Zariņš un
G, kaņps. Eevīzijas komisijas lis ir j..Ozoliņš, te ļi J. Ūdris un L īauge. Arī vanadžu kopas priekšniece paliek līdzšinējā E. Pričina, bet valdē V. Zemesarāja, S. štel-mane, L. Ūdre, A. Jansone^ E Kalniņa, V. Kubuliņa u^^ V. Lcgina. Ievēlētās amatpersonas paplašinātā sastāvā, ar pieaicinātiem apvienības bied-ripm, darbosies ar! kā rīei-:bas koniiteja DV 30. delegātu sapulce, 26. vanadžu^^^s lidojunJā un 5, jaunataes saieta
Sarīkojumu plašā viilfcne ien, 18. aprīli, ar
sar
vfešu ev. lut. draudzes telpās Leifcvu^ā un turpināsies 19. un 20. aprī^ Herley viesnīcā pie 'Kiivlandeš intemacionāLā lidlauka. 'Delegātu sapulces atMā-liaiia sestdien, pl. Viesu vidū būs arī citu karavīru or-iģanizā Giju vadītāji un vairāki latviešu puikveleitnaņti ASV ibruņotos spēkos. Bez delegā^ tiem lakotāji sagaida arī viesus no ASV un Kanādas, kuriem i^riekš jāpiesakās, pie^ apvienības un rīcības komitejās priekšnieka Viktora Zemes-arāja, 20815 Gare Ave., Maifle Hei^s, Ohio, 4413T, tel. (216) 475-5632. Dsdībāš maksā .ASV valūtā, ar 5 doL jauniešiem^ bet viesnP cas istaļbu cenas, sākot ar 30 dol. diennaktī vieniniekamp pieskaitot nodokli.
Tiem, kas vēlēt<os piedalīties tikai vakariņās ar saviesīgu
zi
garāžā.
East..Tel. 466-0540
■■iiwwļwi|yļwiļrļ'i»i'i?gtff[
•1 ' — •
gi Vienreizējs
gi:amata'(M5-H198§)-:
sirds ko dzīli iemīlēja li
ar plašu pēdējo nodalu „Auitpt'a dzeja mūzikas valodā" (mā--šu ievērojamo koimponistu Jāzepa Vīt^^^ • HaraMa Berino, Jāņa Cīruļa, Meksaiidra tMelli, VaMemara
()zoMņa,A. Purva, Jāņa Sieriņa^E^d^^^ žicijas, diriģenta Roibertāa Zuikas^
Māksliiiieka Arnolda Siidega grafisp iekārtota un^^^
grāmata, pari par 200 lappuses. Liels metiens. Izdevniecība ,VAIDAV1A:(A.:^ 68502),
Maksa noteikta: zema eks. -Grāmata, kas:,
jau sie&ve, Ibus dalbūjama drīz — tieši no Mevnieclbas; vai iyisās lidākajās jLa^iešu grāimatnlcās un grāmatu gt
Rumaķs,:.::27- :M , ¥>,
p.; Dīķis, Wayerly, Ghio; Daugavas Vanagu grāmatnīca, feix)nto Canada; R. KrūTO
4
īsing^
Pirmā grāmata ,,Sirds,^^^^^ tieņs^ izsdots pirms
, me-
«1 — .
sestdien, jūnijā; Kanādas jauniešiem tos izkārtos viņu dzīves vietas tuvumā, par ko informēs. Sīkāku informāciju (par uzņemšanas m mācību jautājumiem, kā arī par Ģaŗezera stipendijāraj var saņemt no vasaras vidusskolas (Mrek-tora A. Bdšteina, 3425 N, 93rd St., Milwa^^^^ Wis. 53222/ tāk. (4141 466-3m
Audzēkņu vidīī, kas mācību vasarai pieteikušies jau ziemas vidū; starp pirmajiem desmit ir arī divi„kariadieši" -. Pēteris Ķiešners 1. M. un Dāvis Kānbergš 3. klasei. Pagājušā vasarā Ģaŗezera vidusskolā mācījās 17 jaunieši no Kanādas un lielāko izlaiduma klasi pabeidza četri: P. Čakuls, E. Le-jiņš, Katrīna Pipāste un Ē. Viducis. ;. - ^
dzM,, iepriekš jāpiesakās pie kasiera Voldemāra Jekuma,
B96VWhedbck M, ClevelaUd, Ohio, 44103^ tel. (2B) 431-6347, iem^sājot 8 dol. par piektdienas vakariņām pēc jundas un U.50 dol. par sestdienas bāli ar latviešu orķestri.
LNAK iesējās informācijas idaļas sanāksmi 23. martā vadīja iekšējās informācijas daļas vadītājs A. Vanags. Piedalījās Miniate, P. Vasariņš, V. Vāgners Un I. Alksnis. Sēdē pārrunāja dažādas iespējas un veidus, kā varētu uzlabot iekšējās informācijas izplatīšanu. Ir jānovērš, stāvoklis, ka dažādās Kanādas provincēs un pilsētās dOTojošiem latviešiem sāk OTSt kontakts ar KJAK un rasties iespaids, ka viņi varētu arī nebūt daļa no kopējiem latviešu centieiiiem, kā naeionāt polttiskā, tā arī kuiltūrālā un sa-Ibiedriskā darba laukā. Tāpēc izveidojams iekšējās inform:āc^ jas 1^ Kanādas mēro-
gā, šāda projekta realizēšanai nepieciešami lldzstrādnieM^ dažādās Kanādas pilsētās, kur vien ir kāds pulciņš latviešu. Visi, kas varētu palīdzēt iekšējās informācijas darbā, aicināti rakstīt uz adresi r Dr. A. Vanags, 14114 Boseba* Road N., Pickering, Ontario, LIV
las inīormacijas dala sagaida ziņas un ieteiku-imis, feupus tad publicēs iekšējās un ārējās informācijas izdevumā iIJNiAK Vēstis. It sevišķi bptu vēlams uzņenit sakāms ar tautiešiem, kuriem ir pieredze vai arī kādi kontakti ar vietējās lalsētas presi vai televīziju: liNAK vēlētos saņemt visus vietējo laiikrakstu izgriezumus, feur runāts par latvietēm ■ un mūsu māmv ■: 'V-. "
jās informiādjas^ izdevumu iLlN-AK Vēstis un aicina būt par šī izdevuina līd2!strā ticot, ka, kopējā darbā šādā veir dā strādājat, pastiprināsies ar!
DV Klīvlandes apvienības lik© Miagaras) gleznu izstādē, kurā Attēlā no kreisās: DV Klīvland mesarājs^ gleznu kollekcionārs randa Vabale un Latviešu katoļu cāns.
iišļi. •.
(Turpinājums od 3. fņ.)
institūta Sēdē paredzēja dar-^ bu pabeigt šī gada 1. martā, kas arī jau pagājis. Divtik ilgs laiks pagāJiS ar iecerētās liii-nešņ literatūras vēstures sast;; dīšanu.
Prof.Go Pūriņš, runājos par mākslu, norādīja, ka grūti pateikt, kas ir „latvisks darbs". Latviešu mākslinieiki brauca papildināties uz ārzemēm' — Franciju, Vāciju, Itāliju, kas ietekmēja tematu izvēli. Referents rādija slīdītes ar Latvijas laika un okupētās Latvijas mākslinieku darbiemo .
A.šturms runāja par mūziku, bet labu koncertmūziku latvieši maz ciena, koncertapvie-nībās sūdzas par abonentu trūkumu. Labas koncertzāles maksā lielu naudu, koncerti notiek latviešu sabiedriskās telpās, bieži pie vājas kvalitātes klavierēm. Toties vieglā mūzika piedzīvo lielu triumfu. Latviešiem ir spējīgi pianisti, vijolnieki, čeUisti,'bet ne tā ar vokālistiem, ikur tikai nedaudzi ir ar augstu standartu. Latviešu komponisti raksta labu mūziku, bet latviešu mākslinieki bieži atskaņo sveštautu komponistus. Apsveicami lielie kon-' cērti, kā simfoniskais koncerts Postonas dziesmu svētkos^ kas guvis labas atsauksmes arī. amerikāņu presē,
P ar baletu runāj a pārsla Vintere, kas tikai pagājušajā gadā ieradusies Ņujorkā. Rīgā nav latviešu. baleta vēstures. Baleta skola uzņem zēnus un meitenes pēc konkursa izturēšanas, bet pēc astoņu gadu mācībām skolu beidz samērā
var p&to Ibroiato l^tvieiG veikalos
#1 Co^ege St.,
tajā Venerandas Vabales (no viņa piedalījās ar 40 darbiem, es apvienības priekšsēdis V. Ze-T. Cirķelis, māksliniece Vene-kopas priekšnieks J. Gercāns.
Foto: A. Nešpors
EBCIS3D93B
ECBO
maz,, jo. darbs ļoti intensīvs, Skold katru gadu ir izlaidums. Jainav fespēju strādāt Rīgā, jaunie dejotāji dodas citur, arī referente sākusi strādāt Ļeņin-gradā. ' .
, Aktu vadīja organizāc. padomes priekšsēža vietnieks Dr. A. Bogdanovics. Galvenā runātāja bija ALA kultūras biroja, vadītāja ij. Ruperte, kas runāja par psācholoģisko klimatu latviskajā vidē. Vecākā paaudze izjūtot piederību latvietībai-jaunajiem šādas izjūtas pietrūkstot. Latvietība pati no sevis nerodas^ to var iegūt apzinātas izvēles ceļā. Debatēs da^ ļa klausītājju nevarēja pievienoties, ka latvietību var izvēlēties, tā ir iedzimtā.
Par Friča Bārdas simtgadi runāja J. Bičolis. Rita Gāle apvienoja Noras Valteres referātu un dzejoļu lasījumu. Bārdas darbi daudz lasīti, kompo-ļ nēti, dziedāti. Blakus telpās bi-| ja iekārtoia Fr. Bārdas izsitā-de.
Paneli par latviešu vidusskolu vadīja A.Braunfelds. A. Lejiņa domāja, ka skolēnu vājās un paviršās latviešu valodas zināšanas ir bāreņa lomā. Viņa jkritizēja ALJA nodomu savu žurnālu izdot latviešu un angļu valodā. A. Ozols runāja par nodomu Ņujorkas latviešu vidusskolu sadalīt divos posmos. V. Muižnieks noradīja, ka latviešu vidusskolu ibeidzēji maz papildina savas latviskās zināšanas, tie padoti asimilācijai. T. Bērziņš norādīja^ ka vasaras vidusskolas nepieciešamas arī mazākiem latviešu centriem, kur nav latviešu vidusskolas.
Pārrunas par latviešu seno ikultūru un iioderno technoloģl ju vadīja G. Zeidenbergs. V. Gulēns videolentē rādīja dažus latviešu jaunatnes sarīkojumu posmufe. Viņš ifeļpažīstināja arī ar Toronto otras latviešu skolas Valodiņa darbu. K.Kon-rāde paskaidroja par tautasdziesmu ierakstiem skaitļotāja magnētiskajās lentēs, ko veic ar optisko lasītāju. Gandrīz nobeigti trīs pirmie sējumi (no 12). Sagatiavotas^ skai^otaju programmas tautasdziesmu analīzei. Ieraikstus veic Bostonā un
t
k
li
11
—' . "7'
DV 30
ASV D Ņujorka sļ atceres d ļas nogaļ atceres nīcā pie Latvijas.! mām deJ cējušies tāju. AI nesot 3! kā. arī Ņudžersi
Ņujorkai ŗa karoj karogu: kas šo pasaulē, nis skal Balādi Anita Ki rējajun mu nodeļ Jānis L V. Hāzn
m A|
cis atcei dibināšai delgemi radās kas izšl gada 4. bet 6. jl valdi, t-a bija bas un ci jā OTļ sies, sāļ jaunas zemēs., darbību jorkā, ti ganizāci]
Savos DV AS\| stiem t< jā un jaunatne latviešu nometnei izdošam pabalsti I
ģimnazij
ia;
ta un un apri dots 86] arī āre
un Lai Zviedri]
organizj
aprūpeļ ļpaSuimi das citai dolāru.
Darbi šas vai priekšnļ Ņujork; devumi laukā, organizļ biedru, priekšēji vienību
Nākot js infoi jādomā tences sanu, cļ un pā| Pēc p< rezultāti 53 proļ gados gandrīz I : siem jāuzitur dzimtei