īdzes. [kopas la pa
Cinis
ļaskaidrojis, ).as" locekļi
lības iebru-[n Maskavas ļ„miera gru-
kontaktiem
ļso delegāti tas uii Pad. pes kongre-Timātu a^-[ursu. Vai-[juši savos s gados un bijuši ari Ita, Kartera i dusi vaļā s," sacījis s, „Tnums jāatbalsta Maskavā.'^'
:ā komiteja kzidenta Kār-pias olimpia-(acojusi lē--liešu sporta )S M^askavas '
Kanādas is šefs ģene-Lēr nebrauks Vitekers, 2. ^onis Djepes lis, kas bal-bs Maskavas māja Kanāla vārdā, kas 20 milj. dol. li komitejai Inadas olim-rezoluci-)t kanādiešu ianu uz M'as- ■ [un mēs at-►as olimpis-ļnu starptau-iKaut kas ir iiu Pad. sa-iu/'
valdība pa-pēc 24. mai-, m kampaņā is pret boiko-boikots tikai to atbalstītu
13. 1|>)
estdieiia; 1980. gada 5.
:. mimurs
LMYUA AMERIKA 9
1
■0^
li
i
1:
II
SĒDE
novērst technisikos kavēkļus žurnāla izdošanā paredzētā lai-4. DV gik)bāilās diena risināsies ao IML. g. I. f 26. aprīUpi/ šinī sakarā
. Frisvaldam bijusi sarakstī-
iļpasmriā Straumēnos ^ Anglijā, 22.: martā kārtējai ^ē-dei -Dija sapulcējies DV organizācijas eentrādās vaiides pre-ziaijs; priekšsēdlis j. Frisva^ds un ioceiKļi G. ^ Tamsons un S. iindiņs. Gaivenie;^^^^^^^^^^^
bija Cenitrāiās v^aldes sēdes šLšanās ar turienes DV valdes gada maijāj DV Ŗanadā ^^^^^3^^^ g. atceres svētkos Toronto un 4. Globālās DV' dienas nākoš g, aprīlī Meiburnāj Austrālijā.
Gadskārtējā Centrālas vat des kopsēde Xoronto 1. un 2f. maijā, DV Tortoto nodaļas na mā, 125 Broadvie* Ave. Sā-'kums cettū^tdien, I. maijā, pl. 9.00. AtMāšanā piedalīsies ņiū= su nacionālpoiīti&ķās un gari" gās dzīves vadītāji. kā ari ag-rākie DV Kanāda zemes valžu priekšsēži^ DV CV Sēde ierausies DV Eanadā 301 gadu darbības atceres svinību nedēļas ietvaros. Sarīlkojumu nedēļa slksies ar māiksiās izstādes at-fclāšanu 25. aprīli un beigsies ar atvadām 4. maija vakarāo Sagaidāms, ka DV Centrālas valdes sēdē ieradīsies arī daudzi organizācijas vietējie darbinieki, tāpat ari no citām zemēm, sevišķi no ASV. Prezidijs principā atzina vēlamību iepriekš izstirādāt un sēdē pieņemt sevišķu vēstljuanUo
Iekšējās informācijas naza-xes vadītājs S.Iindiņš, sadar-ibībā ar DV Mēnešraksta atbildīgo redaktoru feaimondu Čaku, izplānojuši 30. apr^a pēc< pusdienā atsevišķu apspriedi žurnāla lietās^ ktlŗā sagaida visas rediakcijas, apgāda un spiestuves, tāpat' Ce^iteāiās valdes attiecīgo darbinieku pie-
unfbV
dienu rīoītoas komitejas padom-V." Eolavu. Prezidijs at-a rīkotāju no domu pro-grammās ietvaros izkārtot DV jaunatnes saietu un ierosināja skaitliski lielo DV zemju valdes deleģēt no katras zemes uz lo saietu vismaz vienu jaunieti ŗesp; gados jaunu darbinieku, ņemot vērā arī nepieciešamo materiālo atbalstu. Vai DV dienu laikā i^ārtot arī darbības nozaru sēdes ar attiecīgiem referātiem, pārrunām un atzinii-miem, līdzīgi kādas 1971. g, bija Toronto un 19T6. gadā Londonā, izieniis Centrālas valdes sēdē Toroiito,
Prezidijs , ai)alstīja rīcības komitej as plānoto DV dienu dalībnieku grupu ōin indlividuālo
apmešanos un
^ent. ceļojumu Austrālijā izkārtošanu ar rkotāju ieteiMās lietuviešiem piederošās firmas ĪBusiness Holiday; Trave ijtd, (©6 St.
ume, Vic, 3004, starpniecību. Lidojumu np Ang^ lijas organizē DVF valdes loceklis L Pālītis (243| Rocking-tem Rd., CQrfoy, Npriiants., iNiNi7 - 2AB). Prezidijs mudina ari citu/^zemju DV v^des salkt feoiigu lidojumu idiārtošaņu.
Sekretārs G. Tamsons stījies ar Austrālij ās un das Ī)V valžu priekŠsēžiemt, it
,,JEFIŅI" ;
Imanf'a Lešibska paig. (g 16. dec. čilfeajgā tei'kitajl runā minēts: ,jNWj vai tas jefinš braaiks vai ne?'^ Ja sakaru komiteja resp. čeka kādu komandē uz ri&imiem> tas tiešām būtu ,,jefiņš", ja nebrauiktu'redzēt rietuJmiu brlvIbiU'; šiem „kulltūrņikiem'' lio okupētās Latvijas šeit rīko isiagaidlišanais, uaīvi domājot apvest ap stūrd čeku, kairas priekšnieki iziglito-ti speciālā akadēmijā. Tie ir trenēti psīclīplogi, kas ar pirmo acai uzmetienu žiiiia,;kādias „zāles*' jālieto viņu
šajiaim: pia^ientam m ar un idŗaiudzīg,u smiaidu uzisiao< ^■diaignozi'^
•; -Mūso^nesasķaņas ■ ^veco-ļaum aprūpes namu, _LatviĢŠu naimoi un CeMru, iir musu pašii pai^āstās , Jimeries problļēmās''.
un viņu
piem mums Okupaiiiti pazīst «tikai stimgru nostāja! Nesaskaņās vainoja-imi esam mēs paši, ļaujot mūsu
jaucējiem,
Kanādā un ASV ir Melp brlvī-M; bet attiecīgām .iestādēm ir zināims, kādū^^gaisu kaitrs elpo. ^lū 'mūsu vidu tie labi i ja gribam.
TORONTO - pārdodama
Bloor -'Ilunņyimede rajonā atsevišķa dubultķļeģeļu
mūra māja
(taigalovs), ar ūdens
apifcuri. Prasītā cena
0!l
14 i
■ VI
JANĀS
PSciiiatrs Dr. Ŗdberts !siāka,%a; caurmērā bators cilvēks gādā meloijot vismiaz tūkstoš reizes. iBet neuztraucieties — lielāko tiesu tie ir mazi mieliņi, īā tas nejaulši igadljies man pašam, «sakarā ar ĻA š.g. 15. ta: rakstu Lasītāju vēstolēs.
muŗa maja (Tripļex), tuivp satiksmei. Cena $109,5®0.
Lūdz zvaiiit tr.v^M 533-8553 SkyliiieRea^
Estafe Ltd., 2100 Str. West.
Tik tieisām^ feia. iLatviJas valsts kancelejas diretotoram Dātvidam RudsiimJ3ija divi dēli, un tikai Sigurds sastāvēja S*elonijā. E^d rakstu biju jau nosūtījis LA re'dakciijai, tikai ftad; lattapois,; kā,.•^aoru. arī/M ties . ^v
s•
Pirmo Eiropas kokZu dienu izpildītāji kopk^^^ laikā. No kreisās diriģenti? Marks Opes^ kins, Edīte Zeile-Annusaui Mārtiņš Zandbergs. Foto: T. Spoģis
sevišķi sakarā ar politiskās informācijas darbu^ DV Rietum-vāeijā revīzijas komisija 10. un 11. martā Minsterē revidējusi ģenerālsekretāra A. J. Bērzip pārziņā esošos līdzekļus un no-rjēķinus. Riētumvācijas valdes (kultūras nozares referents LSK skaņu lenšu bibliotēkas lietās Edg. Rētigs ar 15. marta rakstu ziņoja. ka 9. darbības gadā bibliotēka papildināta ar 60 darbiem, kas ielasīti 268 lentēs,. 9 gados kopā 39S darbi 1546 lentēs. DV devums bijis turpat 95 prdc, kas pēc attie^ cīgiem tarifiem līdzinās DM 97.368; Prezidijs izsaka [pateicību E. Rētigam par bibliotēkas lietū kārtošanu, tāpat organizācijas darbiniekiem, kas uz vietām ar saviem ielasfjumiem un ziedojumiem lielo danbu
Kasieris S. Lindiņš kārtojis norēķinus par februārī izdoto CV brošūru angļu valodā Lat-via and Latvians 2. izdevumā. Franciski runājošām un dažām eitu zemju valdēm nelielā ek-seniplāru skaitā^ reize ar jaunās brošūras sūtījumu, pievienots Rapport DV 10^ ko Cv piib-licēja 1968. gadā un bija krājumā Londonā, šis pēdējais biļetens franču valodā ietilpa DV Report sērijā, kādu ārējās informācijas vajadzībām iadeva seišdesmitos gados. Latvia and Latvians jauno izdeivumu ģe-nerālseikretāŗs piesūtīs trimdas laikrakstu redakcijām, Latvijas
diplomātiskajām iii mūsu TOS vadībai.
Prezidijs iepazinās ar Divreiz divi nometnes vadības ASV pie-isūtīto informāciju, ko nodos CV Jaunatnes nozares vadītājam L
s cer, ka arī
un apivienlbas Zie-šo vērienīgo no-kā ar līdzekļiem, tā dtādi veicinās, lai jauno latviem-sJ
ee Austra liepiņa; kas ir Centrālās valdes ārējās Informācijas nozares va^ī*:^!^' vi-paredzējusi ierasties Toron-
, lai pagūtu doties tālāk uz KiMandi .m piedalītos DV P^V delegātu sapulcē un turienei. DV '30• gadu 'atceres^ s»vlnā-.
u
ar
sarīkoju- rija Brokāne. Ģimnazijas aulā .
miem. risinājās no 7. līdz 9.~ martam. Rīkotāji un vadītāji Minsteres latviešu ģimnāzijas saimes locekli. 7. martā atMā;-ja kokļu izstādi. P. Kļa^viņa sagatavotais plašais Masts ar (pusgatavām koklēm un to daļām uzskatāmi parādīja kol^ gatpošanu. Izstādīta bi;la arī kokle —- JKS Vērās Rulli-ņas piemiņas balva labākai tautas deju kopai.
Minsteres ģimnāzijas aulā notika trīs referāti. Lilija Zobena stāstīja par dažādu tautu dziedāšanas stiliem un folkloras variantiem. Leslijs īsts atskaņoja lentē attiecīgos piemērus. Gaida Rullē sniedza vēsturisku pārskatu par koklēm ufi. līdzīgiem instrumentiem senatnē Karelijā, Igaunijā, Latvijā, u. c kā koMe darbi-un kā tā spēlējama. Ko]^u darinātāja K. Dravnie-(ka referātu par kokli lasīja Edīte ZēHe- Annusa. Izrādīja arī filmu pār koikli. Vakarā notika Aoiglijas latviešu. mūzi-
čerts.
viesnīcā, kur ģimnāzijas teātra ansamiMis SUvijas Kļaviņas režijā izrādīja fragmentus ņo M. Zīverta lugas Divkauja, R. Blaumaņa Trīnes grēkiem un A. Brigaderes čaūkstieneso Dziedāja ģimnāzijas ansambis saule.
ar kokļu dienām Miņ-notika arī 9. latviešu to
sterē
a arī jaunatnes rīts. Pēct mā-a Fr. Kristbērgi vadītā svētbrīža sagatavošanas Klases audzēkņi Māras Veikertes vadībā izrādīja ludziņu par dzīvniekiem, M azais Mārcis Gobiņš rādīja, kā iepriekšējā dienā bija iemācījies • kokli spēlēt.;
Sarīkojumu virkni beidza ar koklētāju koncertu, kokļu dienu un skolēnu saģaitas izskaņai. Koncertā, bez 3 tridekšņa koklētājām no Zviedrijas (vadītāja Gaida Rullē) un Vācija^ vēl piedalījās Minsteres jauktais koris, ģimnāzijas koris, dziedātāju ansamMis, mazie solisti un tautas deju kopa Cir-<jenītis. Diriģenti Edīte Zeile-Annusa, Mārtiņš Zandbergs un Marks Opeskinš. Katrs 18 programmā minēto darbu izpU-dījums bija citāds^ dažādās variācijās,, lielākās un mazākās grupās un visi kopā. Lielākais koklētāju skaits, 38 un 4 dziedātājas, bija T. Ķēniņa Laikstī-gala kroni pina izpildījumā E. Zeiles - Anņusas vadībā. Sarīkojums izskanēja ar B. Skultes Ganiņš bija rapsodiju par latviešu tautas ganu^ dziesmām, dziedātāju, koklētāju uņ klarnetes solo- izpildījumā un M. Opeskina vadība. Glīta bijk foto uzņēmumiem Un zīmējumiern rotātā 20 lappušu programma. ;
viesmīlīgie internāta darbinieki uzņēma un ēdināja kokļu dienu un skolēnu sagaitas dalībniekus un viesus.
A. Ludriksons
Minsteres latviešu ģimnāzijas intemātam, ar 198G. g. 1. augustu, vajadzīgs
s sporta skolotāja vai trenētāja tiesības bas-
sastanots.. ^ vācu'
ierēdņu
■ 'Lūgums .līd^; 'ar: dokumentu kopijām,. atsauksmēm-: un līdzšinējām darba vietām un pašrocīgu rakstītu īsu dzīves gājumu ar 1 pases formāta fotoigrafiju sū-Ģ internāta vadītājai I. Balodim, Haus^ tr. 56, 4400 Mtinste^^ Germany.