4 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1987. gada 21. marts, 12. nr<
Vilis Hfizniers
Garas ēnas pār Latviju
PĀRSKATJS. PAR NOTIKUMIEM LATVIJĀ 1986. GADA OTRĀ PUSGADĀ
(Turpinājums)
1986. gadā vairākkārt mušu mākslinieki viesojās ari ārpus Latvijas, kas pēdējos gados arvien vairāk notiek ne tikvien pašās Pad. savienības republikās, bet arī krievu satelītu zemēs, arī pat citās riitumzemēs. Kā parasts, vienmēr Latvija sūta s§ivus reprezentablākos spēkus, un tie art gūst izcilus novērtējumus. Piemēram, 4. sept. Čechoslovakijā lieliskas atsauksmes savās gleznu izstādēs guva Indulis Zariņš, pirms tam - augustā musu baletdejotāji Zita Errsa un Aivars Leimanis Berlīnē un Potsdamā, kā arī citās vietās, visur gūstot lielākās atzinības.
Pirmo reizi uz Austrumeiropu ār sayiem dzeju lasījumiem tika arī Vizma Belževica un vēl citi.
Latvijas Mākslas akadēmija vēl arvien uztur augstā līmenī t.s. Rīgas mākslas skolu. Latvijas valsts mākslas akadēmijas rektors tagad ir Valdis pišlers.
Silaraiips nav apžēlots
Cilvēka tiesību biļetens „USSR N^ews Brief' ziņo, ka tikai pirms nedaudz dienām rietumus sasniegusi vēsts par 26 g. vecā Romāna Silaraupa notiesāšanu Rīgā pagājušā gada oktobrī. Silaraupu apsūdzēja pretpadomju aģitācijā un propagandā — tas ir Latvijas FSR kriminālkodeksa 65. pants. Viņu apdetināja 1986. gada 19. martā. Augstākā tiesa Rīgā Romānam Si-laraupam piespriedusi 5 gadus ieslodzījumā stingrā režīma soda nometnē ar sekojošiem diviem gadiem nometinā-jumā.
Cilvēka tiesību biļetens USSR News Brief atzīmē, ka Sila-raups esot pieprasījis, lai tiekot loficiāli atsaukts tā dēvētais Molotova-Ribentropa pakts. Uz šīs 1939. gada 23. au);ustā parakstītās vienošanās pamata nacionālispciālistiskā Vacij^ un staļiniskā Padomju savienībā sadalīja Eiropu ičtekmes sfairās. Molotova-Ribentropa pakts praktiski pieļāva Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupāciju, aneksiju un iekļaušanu Padomju savienības sastāvā. . Biļetens USSR News Brief uzsver, ka RoņiSna Silaraupa vārds līdz šim neesot parādījies PSRS Adģstākās ^adonies prezidija apžSlotb politieslodzīto sarakstā.
Radio Fpu Europe
Izglītība
Partijas oficiozs Cīņa 30. jūlijā publicēja jauno LPSR Tautas Izglītības Likumu. Tas ir garš dokuments, ietverts 14 nodaļās (vai, kā komunisti tulko — .
kopā aptverot 93 pantus, saturot sīkus norādījumus, ķā likums pildāms, un pierāda, cik tam liela nozīme pār-krievināšanas politikā.
Likums jau ddudzkārt iztirzāts arī rietumos dzīvojošo latviešu izglītības darbinieku vidū, bet, šķiet, visvairāk par to atklāti arī runā un to nosoda okupētajā Latvijā. Visvairāk laiku šī likuma iztirzītājiem ir veltīs juši laikraksti Literatūra un Māksla im Padomju Jaunatne savā 30. sept. numurā, uzsverot mazvērtībā nostādīto latviešu valodu un krievu valodas domināciju katrā sarunu vietā.
Par valsts valodu paliek arvien vairāk krievu valoda un Latvijas republikā vairs sen jau maizi vai pat pastmarku nevarot nopirkt latviešu valodā. Krievu valoda ir oficiāla sarunu un sarakstes valoda arī visās valsts iestādēs, un krievu iedzīvotāju pārsvails par latviešiem pilsētās tīri apzinīgi latviešu valodu ignorē, kaut varbūt arī toprā^u.
Izglītības laukā latviešu valoda ir pilnīgā pabērna lom% ļin lielākais drauds latviešu tautai tā$ sistemātiskā pārtautošanā!
Sports
Sporta dzīvē Latvijas spbr-^ tisti arvien piedalās Pad. savienības komandu sastāvā (kā krievi!) daudzās ārzemju sacensībās. Arī pašās Latvijas komandās liels vairums dalībnieku ir krievu tautības^ atskaitot pavisam mazus izņēmumus.
Lielākais notikums tomēr Latvijas sporta dzīve bija pagājušā gada pēdējās dienās, kad Siguldā atklāja jauno kamaniņu un bobsleja trasi; Šai sporta veidā Latvijas sportisti gūst arvien teicamus panākumus gan pašas Pad. savienības, gan starptau^ tiskās sacensībās.
Laikraksts Padomju * Jaunatne šo notikumu atstāstījis savā 30. dec. numurā šādi:
28. decembri Sigulda tika oficiāli atklāta mūsu zemes pirmā kamaniņu sporta un bobsleja trase ar mākslīgo ledu.
* Tieši pusdienas laikā pie būves, kas pace]as 90 metru augstumā, bija sapulcējušies daudzi viesi: sporta draugi un trases celtnieki. Pēc tam. kad 'Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks
L. Bartkevičs pārgrieza sarkano lenti trases finišā, pirmā pa 13 trases virāžām traucās lejup olimpiskā čempione V.
Zozuļa republikas kamaniņu braucēju Jaunatnes izlases trenere, kas uz trases atklāšanu bija ieradusies kopā ar saviem audzēkņiem. Pēc viņas pa kilometru garo distanci četrvietīgās bobsleja kamanas meistarīgi novadīja olimpisko spēļu medaļas ieguvējs Z. Ek-manis.
Siguldas pilsētās Tautas putātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja M.KirtOv-ska pasniedza sālsmaizi yaq(h šaJlem PSRS bobslejistiem^ kas šeit gatavojas pasaulei
liempionāān: ŠportM^ sirsnīgi pateicās celtniekiem ar Si guldas PMK priekšnieku J. Clvču priekšgalā. Trases veļ dotāji to vieni no pirmajiem ari izmēģināja. nobraukdami pa to «pasažieru «bobos»> ;..
Tā Ir skaista Jaungada velte kamaniņu sporta un bobsleja pionieriem musu zemē
—• Latvijas sportistiem. Plr mft Siguldas trases kārta stājusies darba ierindā — Jau Janvāri šeit notiks PSRS kau sa izcīņas sacensībās bobsleja:
Šī jaunā trase noteikti prieku sagādā šī sporta pionierim Latvijā — tagadējam filadeir fietim Mārim Ozolam.
^^^^^^^
Rīgas pilsētas padomes sesija notika 19. augustā, lai izskatītu un lemtu par XXVn kongresa prasībām. Sesijā konstatēja, ka līdz 2000. gadam nav nekādas izredzes sasniegt prasību, lai katram iedzīvotājam būtu savs labi iekārtots dzīvoklis. Rīgas pilsētas padomes priekšsēdis A. Rubiks sava runā mēģināja uzstādīt minimālo programmu šo vajadzību apmierināšanai. Esot jāsāk strādāt-ar jaunām metodēm, fabrikās un rūpnīcās jāpāriet uz 2 — 3 maiņu darbu, jāpaaugstina ražojumu kvalitāte un visiem darbiniekiem vairāk kā jebkad jāparāda profesionāla ddmāšana. Pārrunāja daudzu jautājumu atrisināšanu, kā to prasa partijas XXVII kongress. Bet vai un kā tas tiks veikts — atbilde sesijā netika rasta.
toties, kā Rīgas laikraksti ziņo, pilsētā ir savi jaunumi. Piemēram, aizvadītajā piecgadē Rīgā atvērts vairāk nekā 160 jaunu kafejnīcu, nelielu restorānu, bezalkoholisku dzērienu bāru un picēriju (kaut kas jauns!), pie kam Vecrīgas restaurācijas darbi arvien vairāk turpino-■:;-iies.;':--; : ■ ;v:
Rīgas zooloģiskais dārzs arvien: ieņemot redzamu vietu Padomju savienībā. Dzīvnieku koUekcijā esot jau 2500 eksemplāru, kuriem augustā vēl pievienojās mazie pēr-tiķKi, kas atgādinot vāveres, tāpēc tiekot, saukti par vāvēr-veidlgajiem saimiriem. Tie naktīs guļot cieši ieķērusies koku zaros. Tie atvesti no Kobes. Viņu dzimtene esot Dienvidamerikas ziemeļi, mitro tropu meži. Tos tagad barošot apeļlsinu un banānu vietā ar tomātiem. Viņi esot jau Rīgā iedzīvojušies, stāsta zooloģiskā dārza direktore krieviiete (kātad citādi!) L. Matajeva.
Ārzemju viesi Rīgā Rīga arvien vairāk un vairāk top par dažādu nozīmīgu Padomju savienības un starptautisku organizāciju sanāksmju un kongresu vietu, tāpat to arvien biežāk apmeklē dažādas ārzemju delegācijas uņ viesi. Tā šī gada augustā Rīga bija viesos A^ tmas žuriiāļisti, ASV arodbiedrību aktīvisti un Meksikas sociālistu delegācija. Tie, kā vienmēr, Kigā^^^^^^ti^^^ draudzīgi, rādot un stāstot par Latvijas dažādiem sasniegumiem un tautas , ,laimIgo
Toties visnQ23mīg viesi bija t.s. Šatakvas kopas institūta un citi ASV valstsvīri, politiskie un sabiedriskie, kultūras un citu nozaru darbinieki, lai kopā ar Krievijas, tāpat dažādu nozļaŗu darbiniekiem, pārrunātu resp. diskutētu ASV uh PSRS dažādas attiecības. No ASV bija ieradušies ap 300 dažādo institūciju pārstāvjuv starp kuriem bija arī 7 latvieši.
Šo sanāksmi organizēja īpaši Padomju savienības Valsts drošības komitejas (Čekas) iestādījumi, kā to liecina arī, ka šb diskusiju sanāksmi, kurā piedalījās ar (pēc kopējas vienošanās) ap 3000 latviešu un krievu, atklāja Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības prezidija p sēdis Ž^Zaķenfelds.
Par sanāksmi ir daudz rakstīts mūsu un ASV laikrakstos, tāpēc butu lieki pakavēties pie šiem notikumiem. Vienīgi atļaušos dažas piezīmes. Rīkotājiem Rīgā (sanāksmes notika no 16. līdz
19. septembrim Jūrmalā — Dzintaru : koncerta zāle) pārsteigumu sagād^aļa^
gaidīts iin izraisīja; dāudfe pārrunu un aktivitāšu čekas puses .1^ šieņi negaidīta jienicieriiiņiem nekā nezināja arī tauta, jo pirms sanāksmes par to nekas netika runāts. Vienīgi Latvijas iedzīvotājiem likās dīvaini, ka vairākas dienas pirms sanāksmes^ Rīgas TV uņ radio visai daudz runāja par laimīgu dzīvi Latvijā, tās piederību pie Padomju savienības un komunistiskās partij as izci-lajiem veikumiem liatviešu tautas labā. Tajā pašā laikā gan Amerikas Balss un Radio Europa — Brīvība pastāvīgi raidīja ziņas par šo gaidāmo, notikumu, bet raidījumi tautu Latvijā traucējumu pēc nesasniedza.
Rīgas laikraksti sāka tikai rakstīt šai sanāksmei sākoties, pie kam Padomju Jaunatnes slejās samērā skopas ziņas parādījās vienīgi sanāksmes laikā, t.i. no 16. līdz
20. septembrim, un laikraksts Cīņa tāpat rakstīja vienīgi minētajās dienās, gan šo konferenci vēl pieminot 25. sept. un daudz vēlāk vēlreiz kādā intervijā ar Latvijas „ār-lietu niinistrā viļetnieku'' Nikolaju Neilandu Vīnē notikušajā Helsinku konferences notikumu laikā (kurā arī piedalījās Neilands).
Visi šie raksti bija tikai vienpusīgi, un tajos „starp sēnalām nevienu graudu" atrast nevarēja.
No pirmajiem . konferences atreferējumiem un Rīgas tā paša laika TV raidījumiem vienīgi tauta dabūja zināt par šo notikumu, dzirdēja āri ASV valdības pārstāvja Džeka Maltoka runu par Latvijas inkorporācijas neatzīšanu, tāpat latviešu tautai draudzīgo delegātu Džona Vallacha uņ Marka Palmera runas.
Galvenais, ka konference arī piedalījās septiņi latvieši no ASV.
Viss tas sacēla lielu satraukumu Latvijas iedzīvotājos, jo tiem informācijas par latviešu trimdas organizāciju darbību bija bezgala trūcīgās, lai neteiktu, tikpat kā nekādas. Šāds negaidīts notikums Latvijā, radīja lielu uztraukumu. Ra^ās daudzi cilvēki, kas gribēja kaut ko tuvāk uzzināt par Dzintariem uņ par latviešiem, kas tur bija ieradušies no ASV. Kaut kādi ņo darba atbrīvojušies latvieši devās uz Dzintariem un tur, čekas negaidīti, pēdējai radīja daudz problēmu, latviešu izcelsmes delegātiem daudz nepatikšanu un arī darba. Kā vietējie latviešu nacionāli do-ņiājošie ļaudis teica Jūrmalā radās vētra.
Čekas neģēlības, bezkaunī-' bas, terrors un daudz kas cits nāca pār latviešu ciemiņu galvām un, ieskaitot brīdinājumus viņu drošības jautājumiem, prasīja no tiem lielu nervu un izturības pārbaudi. Kā viss tas beidzās, arī mēs zinām no tā laika laikrakstu atreferējumiem.
Jāpiezīmē, ka tomēr gandrīz visi ASV laikraksti nezināja, vai negribēja zināt, ka Jūrmala atrodais Latvijā uņ ka Latvija arvien vēl ir neatkarīga valsts.
Šķiet, vienīgi divi laikraksti savos rakstos minēja,' ka Jūrmala ir Latvijā, nevis USSR. Tie bija The Washington Times un Ņujorkas Daily News. Tas, ka telegrammu nodošanā uz ASV no Rīgas krievi lietojuši vārdus USSR, šo laikrakstu nostāju neattaiino, jo rakstus ievietoja šajā kontinentā un te redakcijām bija jāzina Latvijas politiskais stāvoklis, Chicago Tribune redaktors pat 20 gadus neatkarības laikos dzīvoja Rīgā!
Arī vairāku nppiethu ASV institūciju pārstāvji konferences laikā, izrādīja pārāk daudz nezināšanu ^ par Lat--vijas stāvokli. Tas pierāda, ka mūsu centrālām organizācijām rietumos vēl darāms 'milžu "darbs informācijas laukā. Arī latviešu ļaužu novērtējums, kuriem bija iespēja ieskatīties Dzintaru konferences darbā, liecina, ka viņi cerējuši sagaidīt daudz ko vairāk no pašas konferences, it sevišķi latviešu tautības dalībniekiem. Arī Matloka ierosinājuņis runāt par Latvijas okupācijas nealžīSanu palika bez vajar dzigā atbalsta. /
(furpinSjums sekos)
