-#
t. jūnijs, 24. nifflmrs
LATVIJA AMERIKĀ
aiz
cers
sēkļu at-m novē-
dolari. ne-
lītajā na-
prezi-sii^eizējiem iši šādus lēram trīs
nelietot nedzert Francija
as
[ieteic i lie-''ācu ražo-
|onds godr 'aiiilo Ņu-Valdeko ļs ari par Isota fonds 5000 dola-
«lilfg
mMmŠMm
kreisās: Dŗupals; R%ded!ris. Kaiacfl
MINEAPOLE
# 14. jūnija pieniiņas diena šo-gad ielkrit sestdiena, kad Latviešu namā JVtineapo^^ arī bijta nolikts piemiņas akts ar runā tā jiu iDr. Jāni Dimantu jr., piedaloties Dvīņu pilsētu latviešu ŗagnorķesbim H/ Porie^ ša vadībā. Ieeja bija sākol «ar 2 dol. ziedojumu, bet kara in^ validiem un bērtniem brīvia. Reizē varēja atzīmēļtari^ ^vijas 40 okupācijas gadus, kopš starkaņarmijas iebrukumā 1940. gada 17. jMjā. Mineso-tas latviešu organizāciju un draudžu uzdevumā z aktu vi-sus bija aicinājusi Latviešu apvienība Miņesotā un Studenšu korporāciju kopa Mineapole,
® Jauniešu iesvētes dievkalpojumu Mera baz^ vadīja draudzes māc, T. Zīriaks, pie-daloties lielam baznīcēnu put kam kā no Roēestras, tā ci-
Uz 75 mūža gadiem 28. maijā, atskatījās Longaiiendā dzīvojošais valmierietis Pēteris Ozols. Būdams Valmieras vidusskolas audzēknis; 1923. g. viņš piedalījās Latvijas vanagu 1. Valmieras novadia dibināšanā, kurā bij<a līdz pat tā likvidēšanai, kad mūsu valsti okupēja komunisti, vairākus gadus būdams «arī novada priekšnieks. Valmieras vanagu novads bij.a viens no rosīgākiem ; Ziemeļlatvijā, pie kura nodibināja buru lidotāju vienību un U2būvējadkas buru lidmašīnas - Vanags un Valmierietis : A. MotmiUera un A. Ķiploka vadībā, šo darbu ar lielu sajūsmu atbalsta pārējie novada locekļa. Abas lidmašīnas pie-ddījās aviācijas sVētkos, tā popularizējot Latvijas vanagm un sasniegumus.
tiem novadiem/ Bazailcas altāri un eja§, Edzigi tradīcijai dzimtenes dievnamos, rotāja: spiigt$ bērzu zaļums un pavasara ziedu klāsts: Iesvētītie -Ēriks Leinbērgs, Gunārs Lein"-bergsiin Linda Sniedze. Diev-kalpojiimu ar ērģeļu solo kuplināja draudzes ērģelniece Skaidrīte Beikere un viesis Miami latviešu draudzes ērģelnieks L. 0. Bodnieks. Skaisto un p acilātiba s apgaroto dievkalpojumu beidza ar daudzes dziedāto lūgšanu no somu komponista J. Sibēliusa simfonis° kās poēmas Finlandia.
|ie un skolotāji. Skolu •beigU" šie līdz ar skolotājiem šinī dienā apmeklēja aŗl Vūdiavna kaipsētu, kur uz' bijušo audzina» tā ju kapu kopām nolika ziedus. Iegūtās naudas balvas DV rīkotās rakstu da^bu sacensībās saņēma Inlgrida Zirne un Ēriks Zirnis, ko nodeva aipvienibas pri^šnieks A. Ba lodis.
d Latviešu skolās aktu Aļpvienotās draudzes diev-namā ievadīja māc. J. Mednis ar dievkalpojumu basnicā, bet laicīgais akts notika lejas zālē. Uzrunu teica ^olas priekšniece māc. V. Fricsone, no absolventu klases karogu nodeva Ēriks Bole to pieņēma 7. klases pārstāivis Edvīns Dāvis. Abi skolu beigušie, Ingrida Felkere un Ēriks Bole sniedza arī mūzikas
Jot kokli un Ērikam klavieres, ilunāja klases audzinātāja M. Aserite, beigušie saņēma liecības. Laba vēlējuimus nodeva no Apvienotās latviešu draudzes un Latviešu biedaābasB. Maine, no skolas padomes priekšsēde . Bunka un daudzi citi organizāciju vadītāji uu to pārstāvji; Bija arī grāmatu veltes, ziedi un citāda veida veltes, ko saņēma skolu beigu-
ģ Latviešu draudzes lauku īpašumā Mežvidos vasaras sezonu ar dievkalpojumu ievadīja māiC, J. Mednis, Māko norisi vadīja B. Maine. Piedalījās
latviešu koris^ nodziedot piecas dziesmas, no kurām trīs diriģēja Rob. Zuika, bet divas Monika Daukste. Pēc tam runāja Mežvidu pārzinis E. Avots, cildinot talciniekus um atbalstītājus un visus pārējos, kaš sek° mējuši: lauku īpašuma izveidošanu gan ar darbu^ gan citādā veidā. Paziņoja arī, ka par Mežvidu goda darbimekiem iz» raudzīti inž. mežkopis J. Ziediņš^ Olga Roziņa, J. Bušs Uin J. Vecziediņš, Inž. mežkopis J, Ziediņš turpmāk vairs kā Mežvidu pārvaldes priekšnieks ne-da*osies, viņa vietā šo amatu veiks V. Kalniņš. Jau par tradīciju kopš ilgiem gadiem kļuvis, ka latviešu skolas absolventi iestāda Mežvidos piemi-
* ņas kociņu, ko arī šoreiz izdarīja iepri^šējā dienā skok beigušie. Bija kopējas pusdienas. Laika apstākļi nebija visai labvēlīgi, taču par apmeklētāju atsāucibu un škaM^ nevarēja sūdzēties. Visi ar prieku piedalījās rīkotā loterijā.
iesvētības Toroiit© Austrumu draudzē. 1. rind no kreisās: Anda Silvija Kube, Zane Aina Rēvalde, Anita Ingrīda Ābele un !^i£[ Rita Zehaite. Aizmugure viesis, teoloģijas students A. Bauska, draudzes priekšmeks A. Bērziņš im draudzes mācī» tājsA. Briedis-
s no 10
ru stipendiju Dr, Fēliksam 01-nasam ļndiainas universitātē par darbiem mitoloģijā un pa 1500 dolāriem Arvo Megi Zvied Tijā par jaunu Igaunijas vēstures grāmatu un Dr. Hainam Rebas Zviedrijā, arī par grāmatu, kas
ņemti ap 30 jauini darbinieki. Savā atbildē direktors norādījis, ka dokumentu lielais vairums nākot no Padomju savieiubas un tiem esot ticamība. Igauņu veterānu organizācija aizrādi jusi vēstulē, ka padomju avotiem nevar ticēt, tie pauž me-
Pēteris Ozols par riōpelņiein organizācijas labā lapibalvots ar Trīs zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi un Latvijas vanagu nopelnu zīmes 1., 2. un 3. ški-ru. Viņš Mjis arī aizsargu organizācijā, Valmieras i>orta biedrībā, bijis Ziemeļ-vidzemes arodbiedrības sekretārs un Darba kameržļ^s arod-biedrlb»as sekcijas loceklis. Strādāja Ķeguma Valmieras rajona J^rvaldē par un norēķinu daļas vadītāju.
Bēģlu posmā P. Ozols Fišbalclīas nometnē, vadot ncH mietnes biroju, vēlāk būdams IRO Ansibachas 3. apgabala apgādes pārraugs par dažādām tautību nometnēm. ASV. ieceļoja 1949. g. un apmetās ar ģimeni Ņujorkā, strādājot dažādos darbos lielajos biroju un dzīvokļļi namos, kur apgrozījās sūtņi un diplomāti no daudzām ārvalstīm. Pēc pēnslonēš'anās gaviļnieks labprāt p/aceļo, bet ir palicis viens, jo dzīvesbiedre mirusi 1975. g.,- bet' dēls 1977o
tu ministrijas izmeMēšanas departamenta direktoram Valte ramRoiMeram Vašingtonā, aizrādot, ka daži cilvēki uzskatīti par vainīgiem kara nōziegu» mos, pirms tie tiesāti IĶaŗa no-ziedisnieku izmeklēšanai pie-
■• Igauņi saņēmuši, ziņas,; ka. Igaunijas neatkarības dienā, 24. februārī, daudzās vietās ārpus Tallinas izkārti Igauni-jas nacionālie karogi, arestēti daudzi jaunieši, kas apsūdzēti
par; „1
runājis igauņu, disidents Juri Lina, kas bi-
Montrealā beidzies latviešu sko 1as gads. Augšējā attēlā audzēkņi un skolotāji. Pirmais no kreisās prāv A. Voitkus, tālāk Skolas pārzinis ļoStep kuplināja bērnu Koris A. GHt-
jis arestēts vairākas reizes, tagad ticis uz ASV. šogad Tārtu pilsēta atzīmē savu
Amerikāņu presē parādījušies vairāki Baltijas valstīm labvēlīgi raksti. Tbē Christian Science Monitor vairākas reizes aprakstījis Baltijas valstu disidentus, bet nesen ziņoja par arestiem^ tiesāšanu un izsūfiša-iiu, kas notek pirms oHmpia-das sporta sacīkstēm, žurnālā Tiie Atlantic uz divām lapām aprakstīti apstākļi Baltijas valstīs, sākot ar 1939. gada „ne-uzbrukšanas paktu".
iRīgapilna ar japāņu, franču, vācu, uzsbeku un krievu tūristiem. Archibīskapa katedrālē Hendeļa Mesija latiņu
valodā. Pārtraukumā amerikāņi sarunājušies ar franču jūrniekiem, kas atveduši uz Rīgu ASV kviešus. „Pūt, vējiņi" restorānā mājīgi sēžot pie sveču igaismas, viras lieliskas, cenas mērenas 10 . ruibļu, ieskaitot vīnu un vodiku. :
Kāds tieslietu students no Kaukāza atbraucis pie vecākiem uz Rīgu, lai pa vasaru biiivuie-čībā nopelnītu skolas naudu. Kāds latvietis Jūrmalas kafejnīcā izteicies, ka vasarā neesot pieticami apkalpotāju, jo visi cenlsoties labāk nopelnīt būvniecibā. Kāds komjaunietis sūdzējies, ka nevarot dabūt pārējos studentus uz komunistu mītiņiem. Amerikāņi apmeklē-juiši arī brīvdabas muzeju Jug^ las ezera krastā. Tur darbinieki runājot arī vāciski. Rīgas universitātē esot 12.000 studentu, rio tiem puse sieviešu. Rākstnieiku apvienības sekretārs interesējies par amerikāņu rakstnieku Vonegutu. Pie 'veikala „Elegant" stāvējis liels piilis sieviešu, kas amerikāņiem atgāidinājis nemiernieču baru. Intūrista pavadone paskaidrojusi, ka tās pulcējas pēc jaunākajām modēm, kas Rīgā lieiā cieņā.
(Turpinājums no 6. ķ.)
Visam šim darbam pamatā jauno kviešu farmeŗu pirmie soļi t. s. Jaunajā pasaulē. Darbība risinās laikmetā, kad nau^ das visiem par maz, bet nolīgumu uz papīra daudz. Kā to, uzsver rēvijas autori, lauksaimnieks tomēr tiek vienmēr it kā piekrāpts; viņa pūles kviešu laukos izmanto citi, veikli spekulanti.
„Papīra kviešos'' darbojas pieci profesionāli aktieri, ieskaitot Leju, un viens talantīgs vijolnieks, kas rietumu provincēs^ pazīstams jau ka „fiddie čeni-pions".
Atgriežoties pie Skaidrītes Le° jas darbošanās kanādiešu teātrī, jāmin vel daži interesanti fakti. Viņa tagad sastāv nelielā aktieru arodbiedrībā, kas nof saka izpeļņas likmes. Skaidrītes darbs līdz šim bijis ļoti pastāvīgs un tādēļ viņai vairs nav jārūpējas par financiālo nākotni. Viņa uzsākusi teātra gaitas pašmācības ceļā, bet pieaugot pieredzei, arī papildinājusies dažādos tēlojošās mākslas kur-
SOS. ..' 'i
Mūsu aktrise grib palikt uzticīga teātra mākslai arī nākot, nē, jo runājot viņas pašās vārdiem, „šis ir ļoti interesants un saistošs darbs". Tā saucamā „kreditu kontā" Leja ieskaita šādus U23vedfumus un lugas: To-ronto the City Siiow, Voice Coming From un Up the Vai-ley.
Nobeigumā' jāmin, ka Skaidrīte Leja saņēmusi labas kriti-ķu atsauksmes laikrakstos The Globe and Mail, Toronto Star un žurnālā The Canādian. CBG sākusi filmēt „Paper Wheat" rēviju. Tā varam cerēt Skaidrīti drīz redzēt uz šejienes televīzijas ekrāna, kad GBC pāra. dīs minēto darbu (gan saīsinātā veidā) šī gada mdeņl.
Kalniņi^