Aizsaa aSlīte
šo nakti/ šo nakti piemMi^ Kad viesulis ļaunais pāri gāja Pār Latvijas ceļiem, laukiem
^^^^^^^^^ 1^ Pār pilsetāmj miestiem un
^^^^^^^^^^^^^ v^^^ vietānfip Kur Vien uz Mvi bij
apmeties kāds, Kam Latvija dātga bija un būs.
Šis viesulis ļaunais sev
rāva.
Ik virii^ ik «a^vu.,.
kam doma
solījums sird! — par tēvzemi Pat bērnus no niieģa
šis ļaunums eēla Un Hdzi aŗ visiem
uz postu rāva! Tāpat ar! vectēvs un vecā māte, Kam dienas bij dzivē skaitītas, Bij negaisa ļaunumā līd^i rauti, Tiem kaps savā zeinē bij līegtSi
šo nakti, šo nakti piemin! Un stāsti ikvienam
par ļaunumu šo,
aicini brāli, aicini masu Ar viehotieni spēkiem cīņā' iet
Pret zvēru^ kas pasauli
Edvarts Tūters
BAIGIE GADI
Gadi^ baigie gadi Vēl tie nebeidzas. Apklust draugi, radi Taigās noguļas...
Atnāk vēstis tādas Surp no tēvzemes: Gaisma neparādās -Nonīkst dvēsele.
Pasaule ir Un ir kurla 1ā, Kamēr vergu Tiks reiz iej
Tā pa lepnāmv mājāM Ed un dzer, un dus. Nelabais min kājām . Savus upuruSo
Ak, šis baismu vilnis,
Kad tas apstāsies! ?
Zemes ieži pilni i
Naida apraktiem.
■ ■ ■ . I . ' -/' ■ • .■..
0. .Gadi^ baigie gadi
Nemainās nekas.
Apklust draugi, radi ^-
Taigās noguļas...
P. Akmens " SIBĪRIJAS mOCEKĻI
Mēs sauli redzējām^ ■ Nu tumšā nakti grimstam^ No melniem debešiem Redz asins upes dzimstam.
Tās moku laukus klāj, Kur katrii soli speram j Kam mūsu dziviba? Tik asins suņiem deram?!
Ceļš aĻSinsdubļieni klāts Gar malām līķu kaudzes. Un kauli atstātie. Kas meklē miera draudzes
Sals saldē locekļus, ļ Ir grūti pacelt kājas; Ak^ elle negantā, Dod nāvi, miera mājasi
Ļauj mokās nomirt šeitp Kur tavai varai va|a, Kad būšu nomiris, Būs Dieva prāta daļa;
Tad brvs es pacelšos Tur augšā Dieva rokas° Es būsu atpesfits,
is, -» eUei mkāiL
, 11.80. gada 14. jūnijs, 24. 1^
LATVIJA AMERIKA 7
SSEB
3.
DipiomāMslkā pasta asins peļķē iiiz grīdai vilcie^^^ pie Ikšķiles, bīja diezgan vērtīga, jG saturēja, domājams, instruk-eijas„Arkos" gailvenajiam čekistam Jānim Zirnītim ar pseudonimu Jēkabs žilinskis. Viņš bija lat-bildigGs amatos Stučkas valdības laikā Rīgā, pēc tam darbojies Vācijas komunistu partijā^^^m^ padomju vēstniecībā Berlīne. ,,Akrdsa" sagrāves resp. slēgšanas lietā visrūpīgākā padomju izmek-nešana neko žilinskim nevarēja pāj?mest^ tomēr bez žēlastības viņu no augstajiem amatiem nomair nīja un nosūtīja necMā,,padomju darbā" uz tālo Magadanu, kur tas mira Staļina 1939. gada tīrī-
Dželitenacainajam gruzīnam ilgi un tālu snig^ dzās atmiņa.
Nete 1919. gadā bija varasvīrs Jelgavā un lānos. ^Saglabājot viņa piemiņu", NetĢs vā^dā nosaukta padomju kaujas lidmašīna un divi tirdzr-niecības kuģi. istaļina favorīts (nonāvējās) V. Ma-jakovskis tam. veltījis «dzejoli kuģim un cilvēkam";
šis bija takai viens no epizodiam, ar padomju praikse jo bieži sastopas arī tagiad, lai ^an no tā, kas notiek, maz puMicē. Aiz saprotamiem ieme^iem turpmākajām dažās apcerēs neminēsim avotus, no kuriem zinas i(
POIJTIEĀ JŪTAS NED^OT
Ir piedzīvots tik daudz vilšanās un zaudējumu, ka, nevajadzētu vairs iekrist", dibin^^ uz taču aizvien atrodas V it kā „aptaurēti" no nās, ko nezin kāpēc UKskata par diplomātij :-:-bo.'toni^,-.-,: -
Latvijas pirmīajos gados paši sevi rosina]am apbrīnojām un stāstījām pasaulei, ka sabiedrotie rņums palīdzējuši, ka tie sajūsniiņāti par vecajai Baltijas tautām un jaunajām valstīm, kas pievienojušās citām demokrātijām. Patiesībā mums jpar labu angļi veltīja tikai dažiB lielgabalu ŠS;-vienus, pārdeva uņ lika dārgi samaksāt par ve^ čām, nevajadzīgām kara mantām, ko anglosaikštt ''ā sauc par
Rietumu diplomātu ziņojumi, kā tagad atklājas, pa lielākai daiļai ieturēti mums nedraudzīgā garā. Angļu admirālim, kas bez attiecīgas atļaujas „no augšas" deva pavēli parībināt eskadras ļielgaba--—-pretko? Preit'starptautiskiem ārpus
ma sazvērniekiem, par ,,discipllnas pārkāpumu" atņēma pensiju, tā kā latvie vajadzēja izpar līdzēt! Protams, mēs nevārējām atklāit^' A^ dēlu n^abvēlību, lai nekaitētu paši sa;vam starptautiskajam kreditkn:^ tik daudz Baltijas vailstu valdības saprata, ka visās lietās „lielajiem knisttēviem" Mausīt^^^^ nevar. Piemēram, toreizējos apsitākļos bija ieteicams pieņemt Krievijas miera piedāvājumu, kaut arī aņtante nositājās pret to.
līgumu nolīgām, kas, kā jau ajprādīju, atkal Mja
lijā vaJdījk saltrauķ pār „Arkosu". Bet, kā bi ja paredzams, angli drīz „grožāja savu
paši atkal ,.sadziedājas" ar krieviem.
Pārskatot Mropas vēstiires aittīsltīb^ jams, ka Anglijā šinī un ļ)iagājiiā gadu simteni
ju,
TifiiirtiOTIgtttiiiiiii
laiku un boļševiku valdSšanu. Tagad angļi atšķir monarchiju no Krievijas. Caru laikos Anglija baidījās no Krievijas spēka un izpleSanās, aļ>as lieiU valstis sīvi sacentās Āzijā un Tuvējos un Vidējos Austrumos. No lieliniekiem tā acīm redzot nebaidījās, tādēļ intervendj^^^^ laikā pēc Pirmā pasaur Ies kara baltajiem krievu ģenerāļiem angļi palī« dzeja tik ar vienu roku, lai sarkano vara turpinās. Baltvācu rakstnieks Zigfrīds fon Fēgezaiks stāsta, ka Pēterpils frontē angļi piegādājuši municiju pa kārtai sarkanajiem un Judeņičam, kiirām nu vis-
iis.
To ievērojot, grūti saprast, kāpēc mūsiu piedzīvojušais prezidents paredzamo eksīla centru 1940. gadā ar vecāko sūtni un valsts ņaudu novie^ toja tieši Londonā, kas paralizēja sūtii^, un pieša» vinājās zeltUoo
, Nav šaubu, te ,parksismam" pali<te zelt uņ pla-ukt vēl tagad rietumnieku intellefetuālie libera^ ļi, kam piemīt kāda neveselīga mīlestība pret netaisno un nežēlīgo, un, protams, tonnām liefcult bafe, mļorāliskās degradācijas, melu. VJai tas ir lielo nāciju merkantilisma gadu simteņos ieaudzinātais cinisms? Kāds populārs vācietis teicis: ,,Anglis runā par Dievu, bet domā kokvjlnu." Krietfijas pēdējais cars Nikolajs sacījis (pēc troņmantinieka ia žiljāra dienas grāmatas): „Anglim
*__mm t m, %
ar žīdu nav starpības." Naļ>oleons angļus nicīgi sauca piar „ibodnīekieni" sliktā nozīmē.
js Tolstojs grāmatā Slepenā nodevība .: ,,1944. gada vasarā Anglijas kara gūstekņu nometnēs bija apmēram 1500 bijušo padomju pilsoņu vācu formas tērpos. Zināms aūdzums bija arī Ziemeļamerikā. Ēģiptē uzturējās 41 cilvēku grupa, izbēgusi no Grieķijas. Viņus ar varu repatriēja caur Aiepo un Teherāna" Krievijā tos sa^ gaidīja spaidu darbu nometnes un nāve. Arī Vār cijā nometnēs; savāktajiem baltiešiem visai masj līdz izdošanai komunistiem.
) Ko darīt ar kara gūsteknēm, kas bija Anglt jā? Galvenā teikšana pār tiem bija ārlietu minis-tra īdena rokās. Viņš bija glīts, kā vienmēr, pēc modes labi ģērbies, paša čērčfiia znots, apmeklējis aristokrātiskās skolas,. kur, saprotams, tika pērbs kā visa deģenerējusies britu bagātnieku jaunatne.. Viņš nepazina cilvēcības, raiksturā' bija bnun tāls. īdens istāvēja par to, ka visi kara gūstekņi, vai viņi grib, vai ne, jāatdod Staiļinam. Kaut kaxa un tirdzniecības ministrija bija pretī, Idens in-ia krievu vēstnieku Gusevu pozitīvi par savu
1944. gada oktobrī čē^ īdenu mzlidoja uz Maskavu, lai šo jautājumu „noformētu", jo Staļinam tas bija svarīgs.. Draugi sarunāijās par kara lietām, par palīcfeību krieviem, čērčils lepc^ jās, ka pēc krievulūguma Anglija varējusi nosūtīt 45.000 tonnu gaļas konservu, piebilstot: „Sū-tām arī 11.000 bijušo kara gūstekņu, kuini ga^^ TOrēšot ēst".' Tas bijis jāsaprot kā ,ļium^'\ Staļins , kura jaunības Mdēs^^^b^^ īsta vampīra mute, bija sadistiem īstais „gara radi-