Jestmena, 1080. gada ^1^^^
LATVIJA AIMIKĀ^n
(Pārnesums na 9. Ip.)
„ālaiiā darbības laikā pārgā-ja^ni lua izsmakm^ diein tūristu un viesu uzņemšanā. Rīkojām kultūrai, pēcpusdienas ar mūziku, rakstuie-iku un c. MtūTGs daiteu piedalīšanos. Gādājām par kul-tūirāiā^lem padizērieņiem^ ikā saka, kuir nu ar tik prastu par cķārieniu kā ivodka i)^inā)^^^^^^^ kultūru! šinīs ,kulturaspēcipu^^^ dienās' tāpat bijām klāt visi čekisti, prielksnesuniu pārtraukumos ruiiājām par kdtūru^ mālcsM, debatēijām un tādā veidā dibinājām kontaktus un izzinājām visUj, kas čekai bija vajadzīgs^''
BļRiVIE LATVIEŠI ^^TO
„Es izmēģināju ari eksperimentu, kura sekmēm neviens •neticēja,'' teica Ļešinskis. „Sa. rtoju Paidomju LatvijaiS ,32 gadu pastāvēšanas svinības. Tanī laikā Rigā bija ap 200 1|ū-ristu --trimdas latviešu. y^ siem aizsūtījām ielūgumus ierasties uz Padomju Latvijas gada svētkiem. Pārsteigums bi^ ja liels - ieradās 180 trimdas latviešu, un visi pacēla glāzes uz Padomju Latvijas tālāku uzplaukumu. Mēs uzsvērām vārdus ,uz tālāku UizplaukU" mu', jo tas mums bija ļoti svarīgi šinī gadījumā, šādas at-, cerēs, līdztekus ,kultūras pēcpusdienām', tagad rīko katru gadu un arvien smalkākā veidā. Dīvainība ir tā, fea visi, kas ierodasi, uzdzer laimes arī Padomju Latvijai. Vai i varat iedomāties, kādu graujošu iespaidu tas atstāja uz Latvijā dzīvojošiem? Lai nu ķā, bet dziņitenes latvieši vēl nedzer vodķu vai šampanieti Padomju Latvijas tālākai pastāvēšanai. Man vēl tagad nav skaidrs, kas bnvās pasaules latviešiem liek to darīt - vai tie ir p adzērieni, nēģīši, Čekistu laipnīiba vai kas
■ cits?»'-;
„Otrs brīnums, ka tagad trimdas latvieši toltūru' maina tādā vieidā, ka, ,sakaru komi-^ teju' resp. čeku ai>gādā par velti ar visām vajadzīgām puiblLkācijām, ieskaitot pat vietējos organizāciju biļetenus. Visu to par velti sasūta tik daiudz, ka viena daļa tūlīt nonāk čekas Stūra mājas krāsnī, lai gan trimdinieki, piesūtot 'šos izdevumus, ir iztērējuši naudu. īr tikai illūzija, ja kāds iedomājas, ka viņa sūtījumi uz ,sakaru komitejas' norādīto pastkastīti Nr. 261 nonāk tā rokās, kam sūtījums adresēts, vai tiek uz^abāts un tos dabū lasīt arī latviešu tauta. Piemēram, no sūtītām grāmatām patur tikai divus eksemplārus — ^denu ,kuiltuiras sakaru
komitejas' fondā un otru nosūta čekas i^tūkošā^as daļas priekšniekam. Ja gadījumā no trimidas ierodas rakstnieks, kas ^vas grāmatas sūfijis un viņam čeka izkārto viesošanos pie tā rakstnieka, kuram grāmatas adresētas^ tad ,kultūras sakaru komiteja' no saVas tcm-dapr^ parakstu uz vieņu^^v^^^ drvā m dienām aizdod ;atīiecīgu grāniatu,ļai rakstnieks i:ētu ielikt sava dzīvokļa grāmatu platiktā un demlņs to redzētu, kamēr viņš viesojas un šiM dzTvoMī iedzer
,/raiS nebija nekāds niiansiž-gudrbjums, to noteica čekas instrukcijas. Katru gadu ,k* tūras
un ielūdz ap 50 trimdā pazīstamo kīdtūras darbinieku (nekad vienkāršā darba strādniekus) y kuriem ir un var but ietekme sabiedrībā vai trimdas (politikā) vies^oties Rī^ sam aksā visus ceļa izdevuaniis, viesnīcu un rūpējas par azai-idiem un izMaidēšanios labākos Rīgas restorānos; Varu zem zvēresta al^iecināt, ka šī 'koā-tūras sakaru komiteja'; ir čekas sastāvdaļa un ka šos ielūgtos, pazīstamākos trimdas cilvēkus čeka izmanto tikai saviem noli^em. Ja kas Pad savienībā pa īstam darbojas, tad tā ir vienīgi čeka un komunistiskā partija. Tāpēc šo divēku, kā čekas viesu, ierašanās vj^n jau atstāj morāli graujošu iespaidu uz Latvijā esošiem. Ar šo ielūgto ciemiņu palīdzību čekai ciešāk piesaista arī Latvijā esošos kultūras darbiniekus. Piemēram, ja trimdas rakstnieku labi pazīstamā čekista Lešinska pavadM ved ciemoties Rakstnieku savienībā, vai abi ierodas ciemos pie kāda Latvijā esošā rakstnieka, tad gluži dabiski - šim rakstniekam rodas pārdomas, kādēļ tad šīs brīvībā dzīvojošais rakstnieks ir čekas viesis? Eā ir ar mani? Vi5yš apzinās arī to, ka čeka viņu var padarīt par izstumteni, par tādu, kuru izslēdz no Rakstnieku savienības, un ar to viņa darbošanās rakstniecībā, publicēšanās iespējas ir galā. Citas darba iespējas arī ir pavisam grūtas, nav vajadzīgo aroda zināšanu, dažkārt fizisko spēku. Tā visas ģimenes eksistence ir pilnīgi apdraudēta, ja atteiksi pa-kaUlpoj-umus čekai, Tā trimdas iņtellektuāļi palīdz čekai savos tīklos Un kalpībā iesaistīt arī okupētā Latvijā esošos kultūras darbiniekus, šo aspektu katram šejienes intelektuālim vajadzētu nopietni pārdomāt, pirms pieņem čekas filiāles -,kultūras sakaru komitejas' ielūgumu viesoties Rīgā pie vi'Sa
9i
:9i
„Ir jāzina, ka ari uz sūtītie kultūras darbinieki visi ir čekas izraudzīti, jp visumā jebkuram izbraucējam galīgo lēmumu - atļauju izforai&t — noteic čeka. Bet pašas čekas sūtītos māksliniekus, zinātniekus, kas brauc ,kultūras sakaru komitejas^ izkārtoŗļSmā, čeka izrauga, vadoties no atziņas, ko šī persona valv darīt č^^^ interesēs un vai tā to grib darīt. Tas ir panākts kandidātus vertejotj sijājot un iegūstot ziņas un atsauksmes no funkcionāriem, kam saskare vai kuru iestādēs izriaudzītie kandidāti strādāv Er jāzina, ka pasaidē nekur, rafcstītā un nerakstītā vēsturē, nav vēl gadījuma, ka kāda pārvalde — izlūkošanas dienests, - organizētu nesavtīgus Mturas sakarus tikai pašas lultūras dēļ. šuiī gadījumā kultūra ir tikai ēsma. Ir fakts, ka trimdas latvieši savā sirsnībā uzņem šos čekas sūtītos darbinieku un tā palīdz čekai ietaupīt arī lī(teekļus, lai tos izlietotu citām savām aktivitātēm. Tāpat latviešu laipnā vies-/ mīlība un izpaMzība dod ies^ ju čekas atsūtītiem māksliniekiem ietaupīt un tikt pie kurpju pāra, ielikt koferī kādu ziepju gabaliņu, adatas^^^u^ preci, lai pārvestu ģimenei. Katru vilina materiālā izdei^ un
0 0 0
ievelk dziļāk čekas kalpībā." DEGRADĀCIJAS
,,Uzskatu, ka būt par domju savienības pilsoni vien jau ir degradācija, jo tas nozīmē kļūt par indivīdu, kas pats nevar veidot savu ^ likteni. If jādzīvo neizturamā dubuitdzī-ve. Sirdī tu domā savādāk. Aŗ draugiem un ģimenē tu runā citādāk, bet uz āru tev ir jāsla». vē komunisms un, brālīgā krievu tauta', lai ,gan tū to nīsti.
Otrā degradācijas pakāpe ir uzņenišana komūnistiiskajā par-tijā. Tad pilsonis ir pakļauts ne tikai vispārīgiem Padomju savienības nejēdzīgajiem likumiem, bet arī partijas status tiem. šinī pakāpē personas brīvība ir pavisam sašaurinaju-sies. Ir vismaldīgākā illūzija, Ja kāds domā, ka iestājoties komiūnistiskajā paļrtijā paveras plašākas iespējas palīdzēt vai kaut ko darīt latviešu labā. Partija ir augstākā mērā' centralizēta, kais personas tiesības galīgi ierobežo, visas pavēles nāk no augšas, tas ir - no Maskavas. Tomēr šajā nelietL-gajā partijā daudzi cenšas iekļūt materiālo ieguvumu dēļ.
Trešā viisaugstāiķā degradācijas pakāpe ir Iļūt par čekiistu. Es to saku atklāti. Jo to esmu
V iekšējā ižspiecķev^^M latviešu izspiedze un visas brīvās pašautos mļorāles^tin^^ kratisko iekārtu grau^fta^ pa^ šu darKāju visauigstāiķā mērā degradē morāliski. Esot darbā Ņujorkā^ mans uzdevums darboties un graut ASV bu. Bet ir skaidrs, ja ASV būs vājas un vispār nebūs spēcīgu demokrātiju, tad arī Latvija brīvību nekad neatgūs. Latvijas brīvības atgūšanai vajadzīgs visniaz morāls ai>ālsts iib citām demokrātijām. Ja Latvija
dzimis 1916. gada 11. martām
mris
Sēro
OV Toronto nodalās saime
brīvību un neatkarību, tad latviešu tauta var aiziet bojā. Tikai illūzija ir tā, ja kāds domā, ka pietiktu ar režīma liberāM-zēšanu. Protams, tas atvieglotu eksistēšanu, bet neglālbtu tau. tu no iznīcināšanas. Latviešu tautai ir jāatgūst brīvība un neatkarība dzīvei savā nacionālā valstī."
„Pavisam naīvā illūzija .slēpjas iedoma, ka ar čekas ,kultūra's sakariem' varam palīdzēt latviešiem okupētajā Latvijā, kaut vai ar to, ka sagādājam māksliniekiem iespēju redzēt pasauli, dzīvi brīvībā, i^ pazīties plašāk ar mākslu. Nu kas par to, ka šos māksliniekus pavada čekisti? Bet tiem, ku-ŗu)s čeka izraiiga braukšanai, jāatbalsta čekas nodomi un jāveicina to laba izdošanās. Piemēram, čekiste un aktrise Lidija Freimane, komandēta no Maskavas čekas centra, bijusi daudzās ārvalstīs. Viņa ir. laba aktrise, bet tikpat labi ir arī viņas pakalpojumi čekai. Viņas virs Pastemaks, būdams 6ekas dienestā^ bija Mfcam centies kā duMtaģents iekļūt žīdu izce'ļc^anas sistēmā. Bet arī kādas citas iestādes roka sniegu'sies līčz Rīgai, sagā. i viņam nāvi."
^,Es negribu apgalvot, ka absolūti visi čekas izraudzītie mākslinieki, ierodoties trimdā, savu uzdevumu paveic," teica Ļešinskis^ ,,Vai1bū^ kāds cenr šaf čeku piekrāpt. Bet es t(>-mēr domāju, ka čekd pašreizējā Pad. saTOnlbar^ k arī visas iespējas šos cilvēkus vēlāk adMāt.^^^č^ kalpo arī ar sīkumiem. Ghiži sīkas un ikdienišķas un šķietami nenozīmīgas lietas im ziņas noder čekas speciāKstieni savu nodomu tālākai veidošanai. Svarīgi ir pat tas — zināt, trimdinieka džlvo, kur sterā-
dā, kāda saticība ģimenē, vai lieto alkoholu, vai ir pļāpīgs, ceļo un t.t. Tais viss noder komunistu atbalsta punktu veidošanai brīvajā pasaulē. Padomju savienībai m čekai ir vajadzīgas šādas grupas, ka® vismaz simpatizē komunismam. Vajadzīgi cilvēki, kas ir gatavi nākt pretīm partijas interesēm. Lai šādus ,atbalsta punktus' izveidotu brīvajā pasaulē, tiek darīts ļoti daudz."
„Udzīgas ,kultūras sakaru komitejas* radītas visām Pad. 'savieinjbas apspiestajām tautām, ar šo komiteju palīdzību uz visām zemēm plūst čekas .kultūras darbinieki', jo simpatizētā ji un kontakti vajadzīgi visur, lai jau tagad tiktu klāt iestādēs pie nozīmīgām personām zinātniskai un polītisfcai izspiedzei, būtu cilvēki savals valsts iekārtas graušanai un et-nisko grupu politiskās aktivitātes apklusināšanai. Padomju savienībā, kā jūs jau ziiiāt, vārdiem un apzīmējuiņiem ir pavisam cits jēdziens un saturs. Tur patriots ir tas, kas nodarbo» jas ar patriotisma graušanu' un apkarošanu savā dzīves vieta un ārzemēs. Visam šim graujošam darbam ārvalstīs ir sadalītas svarīguma pakāpes -pirmā vietā ASV un Kanāda; tad Ēietūmvācija un t.t. Tāpat tas bija jāievēro latviešu trimr dlnieku izspiedzes sektorā, šī prioritāte bija jāievēforizvētSot aktivitātes un sniedzof atskai-tes par padarīto un panākumiem, lai to novērtētu procentos. Man latviešu sektorā izdevās procentu par panākumiem uzdzīt pat līdz 53% un par to saņēftiu vietējo un Mafskava^ varasvīru pateicību. Protams, tulft ari pa^gsttoājumu^^ m tā es tiku vaļā no aarbības latviešu .sekti)rā, nobeidzfa Imants