' ■ i"......
Sestdiena. 1980. gada 12. pijs, 27.^
mm
|W::::::::x::
m
m
v.wXv,
'.;.v.',
p-:'X-Xv:'
KvX':-x-;'
Xv;;'.;X:X
X:X:X:;
mm
I.V.V.'.V. . .
ķmm
liiii
III
|āt, it
nekā libalso-
vai-Jlbaziiā:-lu;ta'u-tikai ļs", kā
[tautas ijuims* nefous [ai tas >ības lāmas, Levaja-
loronto
!anad)a kāda teds-I Irānas iš rak-
[ar la-ļun īz-:am ie-saru-istekņu lulkšana [aīdomju varbū" aŗprli 'ieņem, Ifrteram, ļas ko-itēs at-|is'* pa-lī'Cinās. lika. tad Ls h^li-
list, ka ar me-esot ja Kār-fādiu mi-jlikopte-ir 1000 nepār-nopiet-draiudu [ičigenā
I I
Kapskats no Jāņii uzveduma Līgo svētkos Saulainē, kur Jura Dzeguzes vadībā izrādīja Edgara Kraujiņa luga Līgo vakars Madaras. Attēlā pa labi Andā^^^ tēva meita Tusnelda Bitiniece) un Auseklis Pērkons (students Fricis De-
bestiļ^). Labajā pusē jautrie E^^ Foto: V. Plaimpe
IIIU
„N6 Putlosaš Edz Sidnejai — Dīpīša atmiņas, 292 Ipp. Mintis apgāds Sidnejā. Vāku un illustrācijas zīmējis Dafct^.
Savā
Hīgas līdz Ptitlosai
sāk
gajs ar smaidu, ar humoru, ar r^mo nosalušo dvēseļu uzsildL Eduai^ds^^ ^ pie- šanai un maija ritā dzied: (Jau-
„ar sāpi, liuimoru uB^^^^^^^^c^ zitnē savus epizodis-
iķos stāstus im tautieš^^ ŗus^ viņu ārējās un
caur asarām" 125-
smiekliem
stāstīja latviešu kaŗavīnļ rūgto ceļu/ Savā otrā grāmatā No PuHosas ļi<k Sidnejai, kas tou-tibā ir pirmās tuiļpin^ vā kuplajā, krāsainajā valodā Eduards Smugajs stāsta par „d|piišiem'V protams^ par latviski runājošiem. Ciešanas, pārdzivojumi, neziņa un^fc^^^^ teš, kas vēl Ibija papidiņātas
ar vāciešu un kara uzvarētāju is&dainlbas.
attieksmi, jo sevišķi Grāmatā^^^^i^ trīs daļas: ¥āci
deamus! Unra, niilitārie pārvaldnieki, nometnes, komitejas darbojas. Meitu un cita sievu sejas. Viņš to izdara godigi^^ mflēšanas iet juku jukām. Bēr-meistarīgi — feez patosa^ ideā- ni un jaunieši iet skolās. Bijušie ibagātie un svarīgie viri cenšas parādīt, kas viņi toija. Tie, kas nav bijuši ne svarīgi, ne bagāti, izgudro sev titulus. Mācītāji svētdienās saka dievvār-diis un svētī visus. Dzive rit tā-austrāHešu rakstuog|s sejas un lāik. E&ards šmugajs un viņa
komiteja dara savu darbošanos.
lizēšānas^ vai nosodījuma. Stāsta — tādi imēs bijām, kad ne-žJhājām, kur un kāda būs mūsu rMi^ria. Pa vidiem uzskicētas
aŗl vāciešu, krievu, lietuviešu, igauņu, an^u. amerikāņu un
pret baltiešu bēgpem, radīja tādu kā jaunu sodāU un p^ loģiski ,,gaisā parautu" cilvēku špru. Si „iaunā šķira" tanī pašā laikā tika arī sociāli un ekonomiski nolīdzināta: s bijušie kafav&i, virsniei^ prolesori, skolotāji, auigsli \falsts ierēdņi, mākļsMeki, rakstni^, Eem-ņieki, bagātie un nabagie — vi-si dzīvoja blakus barakās, gāja pēc tādas pašas zupas bļodas un visi nezināja, kas notiks un ko sagaidīt, šie a^^ bieži vien stabilus cilvēkus pāt-maimjā, tā sakot — uz Morāliskās un sadzīves burbuļoja, reizēm smaržoja.^^^N šīs kopaināvas Eduards išmu^
jā. Uz kuģa---ģenerā%^ celmanis un Austrāliļāv iKaŗavī-ri no gūsta izsprūiJr vai tiek atlaisti pat bez svārkiem mugurā. Nežēlīgo gadu trenētās sma» dzenes un instinkti >jrāda xjeļu''. Drīz vien puiši ir apģērbušies,
Kas tā būtu par nometnes nacionālo komiteju, ja to nelamātu? Visās šīs grāmatas nodaļās daudzas personas ir sauktas īstos vārdos. Aizkustinošās lappuses par profesoru Teodo-du Cdimu, kas trūkumā un nometņu dzīves jūklī tomēr ir
taaet
nibas direktora un klarneti pie kāda Čikāgas simfoniskā orķestra klarnetista.
Kādreiz Gaŗezera
i a ieradies mazs zēns, kuru nevarēja d^ūt nost no M^erēm. Nelīdzēja aizrādījumi par nometaes noteikumiem ēdienu laikā, ne citu bērnu zobošanās: Ediju no Ma-vierēm bija grūti atraut... Un jau tad, tikko dažus mēnešus kā sācis mācīties pie brīvmākslinieka Valža Treimaņa, viņa piesitieni bija ar mū^
un
pūšamo instrumentu izlases or-ķestŗis brauks koncertceļojumā uz Angliju. Starp citiem izciliem un speciāli izmeklētiem 'mūziķiem izvēlēts ari Edijs Lindte. Nākošgad viņš aicināts piedalīties jauno mākslinieku sacensībās Toronto dziesmu svētķosV'...
Aldis Zuiķa ieguvis D.D.S. grādu Petroi-tas universitātes zobārstniect bas nodaļā. Viņš uzņemts Ona-nicrbn Kappa Vpsilbn organizācijā un papildināsies vieim gadii Stronf slimnīcā
mi. MŪĶ Jās Vīnes mūzikās skol^ gā, piedalījās dažādās sacensībās klavieru spēlē un ieguva pirmās vietas. Iestājies Lane tec!hnifcu;mā; Edijs iesāka studēt arī ļHarneti^ būdams jau divus g adus Lane teelmikum a orķestra dalībnieks, tāpat pēdēr }0s divus gadus reprezentē skolas mūzikas nodaļu, piedaloties dažādos lansāmitļos, pav^adot citu priekšnesumus un veicot klavieru pavadījumus citu instru-imeutu sacensību dalībniekiem. Pee vidus^las beigšanas viņš iecerējis studēt mūziku Ķemeļ-rietumu universitātē. Katru gadu Lane teclinikurriā iegravē kāda izcila mūziķa vārdu; šogad tas bija Edija vārds. Pašreiz viaņš mācās Mavieŗsp^ pie S. Licata mūzikas apvie-
Juris SmolinsMs Manitobas universitātē beidzis tieslietu fakultāti ar L.L.B. grādu. Prakses gadu viņš strādās Toronto. JSmolinskis tajā pašā universitātē 1974. gadā beidza zooloģijas fakultāti ar B Sc. grādu. Viņš pieder pie anitofeas nodaļas saimes,
un pali€ļc kā gaismas bāka: cilvēks, latvietis, personība.
Ļoti interesanti Eduanis šmugajs izstāstījis jūfas ceļojumu uz Austrāliju. IMT. gada 30. oktobrī^ Amerikas armijas transporta kuģis Gen. Stuart Heintzelman, 523 pēdu garš, no Brēmerhafenas ar 843 baltiešu „dīpīšiem" dodas ceļā uz nepa-Mtamo zemi pie Dienvidpola. Starp tiem ir 439 lietuvieši, 262 latvieši un 142 igauņi, šī ceļojuma laikā, IS. novembrim tu--vojoties, tagadējā Austrālijas Latvieša izdevējs Eanīls Dēliņg ir rediģējis avM 3<K) eks. Eduards šmugajs pastāsta intere-
(Turpinājums 6. Ip.)
Arpiniece, 2^ *yecā Nora Būmane ir jaunākā arpis spēlētāja, kas saņēmusi piedāvājumu saistīties Eēmoņtonas simfoniskajā orķestrī. Tas ir viens no 60 Kanādas simfoniskiem orķestļriem, kur pilnu darba laiku piesaistītas atp^s spēlētājas. Jaunā māksliniece beigusi Toronto universitātes trīsgadīgo mūzikas fakultāti ar mākslinieces diplomu (Artist Diploma). N. Būmane spēlē Eanadas jauniešu orķestrī un šovasar studēs arpas spēli pie slavenās arpinieces Alīses čali-fas (Ghaiif) A^. Jamā māfc sliniece spēlēs Edmontonas. orķestrī vietējās operas izrāžu sezonā^ sākot ar septembri. Viņa būs n{^arbināta arī par arpi-nieci Banfas mākslas skolā.
Toronto uriiversitāies mūzikas fakultāti beigušais pianists Pēteris Zariņš ar „Bachelor ot Music m Performānce" grādu uzņemts Mčigenas univetsitā-tes mūzikas skolā Annarborā, kur turpinās mūzikas studijas, šī mūzikas skola pieder pie ie-vērojamāikām ASV, m M jā nav vieglio
treāks latviešu biedrības izdevums,
vers,
Iepazīstas ar V Mekenzija nanni
iLai gan Toronto pasētā jau gadiem ilgi pastāv ts.Toron-' to «vēsturiskā sabiedriba( Ife.» rooito Historiicai Board), tikai tagad tā bija ieaicinājusi ete ko presi Mekenzija namu (Mac-kenzie House) ekskursijā, ka^ notika 12. jūnija pievakarē Bond ielā, gandrīz pašā pilsētas centrā, kur šis nams atrodas jau kopš 1837. gada;
Apciemojuma laikā bija sarīkota ari maza, bet iespaidīga V
etniskā izstāde ar fotogrāfijām un mākslas zīmējumiem. ŠI izstāde bija iekārtota nama dārzā zem kokiem. Rīkotāji sniedza īsu vēsturisku apskatu par Mekenzija namu, kur savā laikā mitis Toronto pirmais piL sētas galva Viljems Leiens Me« kenzijs. Tur viņš arī sāds izdot pirmo Toronto laikrakstu, 'lietojot īsviria burtu rokas sņm-di, kas spējusi reizē iespiest visu vienu lapas pusi. Demonstrē- -Jums rādīja, kā šī vēsturiska prese vēl joprojām spējīgā veikt savu uzdevumUo
Preses pieņemSanas laikā A. Gregorovics, kas vada Toronto Historical Board (THIB), klātesošajiem pavēstīja, ka viņa os:-ganizācija darīs visu iespējamo, lai jau tuvākā nākotnē varētu nodibināt daudzk^^ ' domdošanas komiteju pie THB. „Šis ir plāns", teica Grrigoro-vies, „kas vēl nav pilnīgi izstrādāts, bet ar laiku to darīsim zināmu visiem etniskās preses darbiniekiem.''
Uz šo mākslinieciski intimo sarīkojumu bija ieradies ai^ pašreizējais Toronto pilsētas galva Džons Sevells Apmeklētāju pulkā vēl bija Dr. Ostops Sokoļskis, Etniskā žurnālistu kluba prezidents un Vladimirs Mauko, Ontario etniskās federāŗ
Rīkotāji preses daifeiniekus pacienāja ar „vēst7uriskiem''' paēdieniem un padzērieniem.
am
Mazputniņš, 257. nr., Jaunat faes literārās biedrīlbas Ceļinieks izdevums, vSku zīmējuši Ingrīda Dāve, redaktore Līga Štŗeip^a, 32 Ip. I
Brīvība^ 4ļ (307). nr., Laivt» Jas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas mēnešraksts, redaktori B, KaMiļ^š, J. Ritums m V. Zafkalnsļ 12 Ip.
VēstnesisT? (78). lir., 01ģeg> ta Liepiņa izdevums, redaktori 0. Liepiņs, 0. Akmentiņš^
E,, Keišis, 8^^^^
Jaunā Gaita' 128 i^^^^ tors Lv^
Rumpēteŗa vSks, Laimbņt SmilŠkalna iekārtojums. Saturā! TadeuSa Puisāņa, ^ ^ Freiburgas, Aiidriev;a Ezergaiļi U.C. raksti. 68 Ip.
Mormātors, 6. nr. Vinipe^s latviešu biedrības izdevums. Redaktrise Mkdzg Butule. M
; nr;
; k*
garīgās apriipes isod^v^iio!^ i^^^ daktori Jāzeps Iļrišmii M Jci» lina Mjre. ;48 Ipo'• V \:\'
■ ō
■ \