-.1
Laikraksta Toroņto Sun spioi^- toš^^^ toķejists Meiks Bo-
bija ievi£totsxaiksts par sijs^ galda tenisa meistare Vi-Brwo olimpiadu: Kanādas spOr ta Gerulaite u. €,
Brīvās olimpiadas lielajā baņ-ā ^. jūlijā oīķrāiņu centrā godināja ar atzinības rakstiem katras tautība? vienu sportistu. No latviešiem/ šādu godinājumu saņēma 75 g.v. Arnolds Tic-manis, vļpasauies rekordists ve-rāk neka 300 sportistiem, kas teranu^ kiasē. Oiimp spēles piedalās Brivā olimpiada, ko turpinājās 5. im
tisti nfeapniieriMti^ ka Kanāda savam Maskavas olimpisko spēļu bo^oiani na^ pievienojusi arī saimnieciskas sankcijas,'' izteicies 27. i^. diska mešanas čempions Boriss čamibula. Viņš ir viens no kanādiešu v ai-
atklāja 4. j^ijā Etobiko lielai Olimpiadas tīrais atlikums^^^^^^^^
ja Sirintgādes Stadionā, išīs olim- vēlēts siMsapziņas ieslodzītiem
piadas^^ 0^^ bija latvie- Pad. savibnībā u^
M igauņu, lietuviešu, ļ
m anmēņui grupas Toronto, „Nevar šķirt politiku no spor-
Kanādas lietuvietis 20 g. v» basketbolists (Leo Rautins, kas
sacīja preses konl^^ an piedalās Brīvā oli^iadā viens no Brīvās olimpiadās spē^ un atbalsta Maskavas ^^^^^^^^ ļai brgaiiizētājiem īRejs Petraus- das boikotu tanī pašā kanadie-kas. Brīvās 1 olimpiadās goda šu laikrakstā ieteicies, ka attu-prezļdents ir brigādes ģenerā-^^^^ rēš:anās no braukšanas uz Mas-lis Deniss Vitekers, kas ir art kavu tomēr nav salīdssināma ar £auadas olimpiskās organizā- to upuri, ko izcietuši viņa vecā^ eijaš direktors. Viņš arī iztei- ki, kad padomju karaspēkam cies^ ka saimnieciska un kulta- iebriikot Lietu^^ā, 1940. gadā noras'apnraiņļipārtrmjkšanai ar galināti visi viņu piederīgie. iLe6 Pad. savienību nebūtu tik liels Rautins piedalās Brīvā olimpi^^
iespaids kā Maskavas olimpia- adā kopā ar pārējiem 360 spor-das boikots, jo to iz^s \dsi t^^^^ pārstāv iUkraimi,
padomju iedzīvotāji. Brīvā olimpiada vēl piedalās Kana
Lietuvu,' Latviju un Igauniju, i pievērstu brīvās pasaules
das uii ASV basketbola,^^^^v^^ agre-bola (uņ [futbola vieni)as, šķēpu sijai tagad un pagātnē. Brīvā mešanas meistars Zenons An- olimpiada Etobiko simtgades
Kapteini Jāni Kaugerlu atceroties
dzēs Austrālijā zaudējuši vienu no vecākiem nodaļas bied-riem, PLatvijas atbrīvošanas cīņu līdzgaitnieku kapteini Jāni Ķauigertu, kas 10. aprīlī piebiedrojies mūžībā aizsaukto pulkiem.Ar saikanbaltsarķano kai^ogu segto šķirstu pavadīja nodaļas vanagu goda sardze, vadīja māc. L. Mii-iNo nodaļas pēdējās ardievas nodeva nodaļas priekšnieks K. Bērziņš. Ziedus un vainagus no Pērtas latviešu organizācijām, Latviešu virsnieku apvienības un bij. cīņu biēd° riem nolika to pārstāvji.
J^nis Kaugerts dzimis 1901. gada 7. jillijā Rankā. No bēgļu gaitām Krievijā^ atgriezies dzimtenē, jļiu 17 gadu vecuimā pieteicies brīvprātīgi Latvijas torīvibas cīiiītāios un ieskaitīts Cēsu skolnieku rotā. Pēc Latvijas izcīnīšanas karavīra gaitas turpinājis Latvijas armijā.
Latvijas Kara skolu beidzis pirmajā izlaidumā, pēc tam ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā, piedaloties arī Latg^es atbrīvošanas cīņās. Dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā līdz 1940, gadam, kad krievu okupācijas vara^ Latvijas armiju iz-formēja. Vāeu laikā veicis Liepājas pilsētas 3. policijas ie-cirkņai priekšnieka pienākamus, bet 1944. g. ka Bauskas pilsētas un pagastu policijas priekšnieks ar saformētajām 2 policijas rotām piedalījies Bauskas aizstāvēšanā pret krie-M (UzSbrukuimiem. Fišlbaclīas ļ>ēgļn nometnē bijis policijas priekšnieks līdz izceļošanai uz AustrāHiju. Bijis DV Pērtas nodaļas ilggadējs valdes loceklis, tā|>at Latviešu biedrības Ŗie-tumaustrālijā TO Latviešu virs-^ nieku apvienības biedrs lun^P tas Sv. Pāvila latviešu draudzes loc^iSo
V, Ešmaniš
DV Pērtas nodaļas (Austrālijā) Leģiona atceries aktā. kreisas: Un. Graudiņš^ Jānis Ķauģerts^m Itn. R
Ctalvāns, Aizmugurē režisors^^^ un BV nodļaias^^
vj.. Vuicēnš:
ās Britu dļska mešanas fdkōt' dists Boriss Čambula (ukrainis), kanādiešu olimpiskā sie= viešu volejbola vienības dalīb° niece Regīna Armonas (lietuvietē) un : ASV olimīpiskie volejbolisti Aldis Bērziņš un drejs
Brīvās olimpiadās sportisti sacentās volejbolā, basketbolā, futbolā un vieglatlētikā.
YIVICA gada sapulce
Toronto latviešu YMCA gada sapulcē Latviešu namā valdes un sekciju ziņojumi rādīja, ka organizācija ir aktīvākā visā Kanādas apjomā. Latviešfu YM. CSA var lepoties arī ar vislielāko aktīvo sportistu skaitu. Sevišķa vērība veltīta jaunatnei. Katru nedēļu treniņi notiek iri jās vingrotavās.
Latviešu meistarsacīkstēs basketbolā uzvarēta ilggadējā DV meistarkomanda; futbcdā le-igūts Ziemeļamerikas latviešu meistara gods. Volejbdā astoņas vienības piedalījušais kanādiešu volejbola ligās^ iesikaitot sieviešu vienības. Volejbolā Y1MCA piedalījusies daudzos turnīros Kanādā un ASV, gūstot pa lielākai daļai pirmāiS vietas. Lielas ŗupes ir materiālo līdzekļu sagādē, jo dalības maksa kanādiešu līgās atkal paaugstināta. Kanādiešu sporta organizācijām aizmugurē parasti ir bagātas firmas, bet tādu nav mums, latviešiem, un ja ir^ tad tām nav interese
Latviešu YMiGA ievadījusi savas organizācijas oficiālu inkorporāciju un mainrjusi no-tsaukumu,, turpmāk saucoties — Torottto Latvian JKS. Jaunā valde konstruējusies šādi: priekšsēdis ()»Iģerts Kaircigs, pirmais vietnieks Atis Ozoliņš^ otaraisļ vietnieks Jānis Vilmanis, bīedrzine Daina Egle, mantzinis Andris Giemgalis, kasiere Ināra vitoane, vaMes loceklis Jānis Daugavietis. Sekretāra aimatam paredzēts pieaicināt kādu no jaunās audzes sporta darbiniekiem; Revidenta amatā paliek Valdis Gakiņš, bet padomē darbosies. Ernests Sku-jiņš sen. un Žanis Zentiņš.
Volejbola treniņi not&sving-rotavā ari vasaras poismā. Tas prasīs atkal matepālus izdevumus, jo vasarā telpas skolā ne» var dabūt bez atlīdzības.
. Zentiiti
Latviešu
vecam
Izdevīgs
Basūitināt spalvu un
kā ap gi^amos maisus iafeetes un izdarīt to labojumus.
Zvana 787-9021,
iatviešu skolas izlaiduma dienā. vAļīgšējā attēla absolventus Ansi Kaugaru un Daini Sīku apsveic klases audzinātāja L. Aistara. Foto: V. Niamatēva
Svinīga diena Kalamazū latviešu skolai
Kalamazū latviešu skolas Liecības izsniedza arī pārē-māclbu gada nobeiguma un iz- jiem skolēniem, ko veica katrs laiduma aktā uzrunu teica pār- '^^^'^^ klases audzinātājs: I.
zinis Dr. Ģ. Kaugars. Viņa uzrunu ar lūgšanu ievadīja sko-
iotāja jauniete M. Laurēna, līdz ar vēlējumu nekad neaiz-
Bērziņa, V> Galēna, D. Galēna, M. Laurēna, Z. Ābele, M. Paudrupa un G. Sīka. Priekšnesumu daļā dziedāja skolas koris Daces Ģalēnas vadibā.
mirst vārdu Latvija. Pēdējās • ■, ^ _ ^ klases audzinātāja L. Aistare ^^^^^^ beidzējus apsveica A.
Kajaks no Latviešu draudzes,
M. Austriņš — Sv. Jāņa drau» dzes, J. Venners — Kredītsabiedrības, V. Miķelsons Latviešu biedrības, T. Strautkalns — DV apvienl)as, A. Dravnieks — korporāciju kopas, skolotāja M. Paudupe, A. Gīrupnieks — Mednieku un makšķernieku klu» ba un Dr. U. šaj^idchens no skolas vecāku padomes. Apsveicēji piemiņai^ nodeVa grāmatas, bet bija arī Nameja gredzeni un Latvijas vairodziņi.
V. Boķis
pasniedza skolas absolventiem A. Kaugaram un D. Sīkam beigšanas apliecības. Viņi savukārt pateicās visiem skolotājiem un
vecākiem ar rožu ziediem, klases audzinātājai L. Aistarei uz pleciem uzsedza siltu seģeni un skolas bibliotēkai atstāja piemiņas grāmatu. Vecāku padomes priekšsēdis Dr.. U. šmid-chens īpašu pateicību veltīja skolas pārzinim Dr. 0 Kaugaram un 8. kl. audzinātājai L. Aistarai.
Latvim līdzšinējais priekšnieks
Mākslinieku viembas Latvis gada sapulcē Latviešu namā bija pulcējušies 15 biedru no 47 biedru kopskaita. Sapulcē, ko vadīja Jānis Zuntaks un protokolēja Valija Mēmiec^^^^ par pilntiesīgiem biedriem uzņēma Vaidi Vari un Kārli Bērziņu, līdz ar to izbeidzot jaunbiedru institūtu. No jauna uzņēma Valdi Didrichsonu,
Valdes prifekšsēdis Edgars Krūmiņš un kasieris Arvīds Strucis pārskatā ziņoja par aizvadītā gada darbību, izstādi, sanāksmēm un kases stāvokli.
Sapulce uz vienu gadu ievelē-valdi gandrīz Udssšinējā sa; stāvā: priekšsēdis paliek Edgars Krūmiņš, vietnieks 'Zigfrīds Jurševskis, kasieris Arvīds Strucis un valdes loceklis
sevišķiem uzdevumiem Jānis Zuntaks. Sekretārei Emmai Dzeguzei atsakoties kandidēt, no Jauna ievēlēts Valdis Vare. Par pārstāvi 7. Latviešu dziesmu svētku rīcības komitejā un par svētku tēlotājas mākslas izstādes komitejas priekšsēdi izraudzīja Jāni Zuntaku.
MEKLĒ Elmāru, Ernesta dēlu,
n
Pēdējā zināimā dzīves vieta Addaidē Šouth, Semaphore Pa-rk, Australia. Lūdz ziņot ŠIS avīzes kaļitoriim.
ULlLSiAStSUlJLSULSL^
P AT EilCl B A :
Nespēdams parsonīgi visiem pateikties, ar šo lūdzu pieņemt manu visēziļāko pateicību par sirsnīgiem līdzjūtībās vār-( diem un ziedu veltēm manās lielajās bēdās un personīgu piedalīšanos, izvadot pēdēja gaitā manu mīļo dzīves draugu
ANNU KOKS, dzim/
gada A jūnijā Saikava,
mirušu
zemes
1. jumja Toronto,
5. Jūnijā Latviešu kapos ToroiitOo
Mlš, mīļš 'ķaMies visfem,: viši(
sēras
Edgars'Koks
i.
Ap simt radušies D ■ Ziemeļni( vadībā biji jas atcerej ja ievēŗojļ brīvības neatkaribi konsula nas Latvi; tuvas ķrii jus godināl pianistam jot Lielo laika brīvi ja aplausi( tā simboliI viešu cinīl un vietai Latvijas u^ vības intei
Bez ma; rīkojumā laika cīnīl un strēlnii zītis. Var( poēmā ski ta Senkēi
I
Cēsu ka Arvīda mu par kaujām n dītājs R. arī vairai orgamizāc kūmus, atcere tā niski sve
Gsre
Gaŗezer sapulci
ievadīja I
ce par v
Meiju. Vi
projekti
jāu iepri
demanim
pārskatu.
Draugu
nojušies
: pēdējie i kluba dā Varonis, biedri, k dol. Pagi riem fcļ zāciju a ru apvie pieder 1 akcijā m; das 155 jumos sa| tiem 6.4 nājumā. bas drau Jāņa uu miņai,
' DV ASVl dianapol mitēja 1 tā J. Os Gaŗezera kopa Kl dol.
A. Tīd jau pavei miem ♦ d strādājuš nometnes
797
V