i
FRĀV. J. TURKA
Kaļamazū Sv, Jāņa draudzes mācītājs un Vidienes apgabalā iprāvests Jānis O/urks 22. jūnijā atskatījās uz savas ordinācijas . 1930. ^ada 22. jŪBi"
jā viņu Doma baznīcā Rīgā ordinējis bīsīkaps Kārlis Irbe. Or-dināciju Kalamažū latviešu saime plaši atzīmēja, vispirms ar garīgu koncertu draudzes baziiī-cā, pieļialoties ērģelnieikam brīvimāksliniekam Valdim Trei-manim, prof. ^/Rūšēvicam (vijole), dziedonei Ēimmai Saulī-ļtei un tenoram P. Lielzuikamo Pēc koncerta baznīcas sabied-ri
iga tikšanās.
baznīcā notika prāvesta ordinācijas atceres dievkalpojums, kurā piedalījās a^cbibī^aps A. Lūsis un Kaļamazū, Čikāgas, Liļikolnas,! Filadelfijas, Milv(i-iku un Vičitas draudžu mācītāji» Sprediķi teica a^chibiskaps, pēc tam garīdznieki baudīja Svēto vakarēdienu. Starp draudzes dziesmārii bija arī draudzes lo-eeSkļa E. Brožes sacerētā dziesma, veltīta prāvestam Turkam ordinācijas jubilejā.
Pēc dievkalpojuma Kaļama-žū centrā bija rīkotas kopējas pusdienas, kur uzrunu teica Vidienes apgabala vikāre Vera. Fricsona.ļViesības vadīja draudzes valdes loceklis Ādolfs Art-manis. No daudzajiem apsveicējiem jubilāru pirmais sveica ārchibīskaps A. Lūsis, pasniedzot aploksni, tad Kaļamazū draudzes priekšnieka vietnieks y, Grīnbergs ar draudzes locekļu parakstītu adresi un aploksni. No dāmu komitejas ar ' ziediem sveica Valija Vīgante, tad kaimiņdraudzes māc. A. Piebaigs. Mār. N. Eeinfelds sveicina ja no Vičitas dievkalpo-jumti kopas un Denveras ua Kolorado Spriniga latviešu draudzēm. Māc, H. Jesif^rs no savas Linkolnas draudzes. No Fi-ladelf^jas; Sv. Jāņa draudzes sveicināja māc. M. Ķirsons, no
Jansone, no otras draudzes — K. Liepiņš, no Čikāgas dr. A. iBirkens, Indianapoles J; Pūte-iis, Kaļamazū latv. biedrības priekšnieks un Gaŗezera vice-prezictents V» Miķelsons, Kaļamazū latv. biedrība un dānuu komiteja, DV Kaļamazū apvienības priekšnieks T. Strautkalns (aplc&sne)^ DV dāmu komitejas priekšniece Ilga Ose, no Mici-ganas latv. virsnieku apvienības un korp. kopas Kaļamazū — seniors Albins Dravni^s, iDetroitas Pāvila draudzes pr-ks H. Everss, arī no korp. Vento-nia^ • P.. Austriņš no Kaļamazū vīrii kora, no Imeria K. ILuba-va, no DV ansambļa --r priekšniece E. Ozola. Bija arī ļoti
Turpmājuims no 3. Ip.) santu epizodu par gatavošanos ļ8, novembra atzīmēšanai m ķuga. Tāpat Getingenā, varbūt pieredzes dēļ^ v$mugaju ievēl par komitejas vadītāju. Viņš uzrunā savMS 262 latviešus: ,,Tiauļieši un teutietes-\.: Atskan kliedzieni, ka viņi apnikuši no komitejām: „Atkal tautietis! Tautietis! Komiteja! i k)st ar tautiešiem un bojām! Nostļ'^-» „Labi," es .y,Esmu pārteicies, uzrunājot jus ŗlar tautiešiem un tautietēm. Atvainojos. Tagad uz-rumāšu jiis kā pienākas. Tad nu klausaities čaļi un fidas!;.." Visi nomierinās; un klausās, kas domāts 18. novembra sarīkojumam. (123) Transports ierodas Kietumaustrāli jā, Frementles osiā 28. novembrī,
Grāmiatas trešā daļa— p,Austrālijr' --^ ir vis^^^
aizņem 155 no grām atas 292 5ēm un, var teikt, ari viš-T^^^^ Eduards šmuigajs izstāsta kā latvieši sāk sevi piestādīt" jaunajā ze-iriē. Jau nodaļu virsraksti viM^ kaait ko (pastāsta: Dzimšanas diena, Kanimbā, Benegilā, Ko-
zā. Smukam smAa nelaime, Bildinājums, Pirmais darbs. Augļu dārzos, Galva un astes. Sēžaties pie galda, sauciet meite-nes, Trauku mazgāšanai nederīgs. Dzelzs punā, Trīs Pēteri, Es sāku mācīties, Latvijas 30 gadu svinības, Patriārchālā iekārta, iMan jābēg no Dzelzs PUiia^ Mēslu bedrē, Negaidīts pagrieziens. Atkal skolotājs, Divējādas dzīves. Balū un es, Kā Mvēploiiā:u, Viesības un laiva, Māni sveicdna uii es kapitulēju, Man piedraud, Eksāmeni, Skaī-vile; Rivsbijā, Satikšanās uz ielas ūn Policists meistarso
as
visādos darbos — dzelzs raktuvē, par labības krāvēju vezumā, augļu dārzos, immigŗantoi nometnes skolā par angļu valodas skolotāju, ūdensvadu sistēmā Sidnejā par tīrītāju. Iepazīstas ar tādiem austrāliešiem, kādi ir darbu vadītāji pie ūdensvadu sistēmas — Džēks un Gretas nometnes komandanta palīgs majors Pakners. Tie jutas m visādi liek manīt, ka viņi ir ,,augstākas klases" cilvēki nekā jaunieceļotāji. iBes-
mā'c. G. Straumaņis, tad evaņģēlists Leons Vīksne, no Mil-voku Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas draudzes priekšnieks Jānis Inveiss, māc; J. Ķinens, no Čikāgas Ciānas draudzes māc. V. Vārsbergs. No korp. Ventonia mācītājiem V. Vārs-; bergs pasniedza kristietības simbolu — koka krustiņu, ko darinājis mākslinieks no Pales-tīnas dārzā augušā olīvkoka zara. Archibīskapa dzīvesbiedre ^ Lidija Lūse sveica no Kanādas apgabala draudžu darbiniekiem un no TorontoSv. Jāņa draudzes pasniedza rozes. No ASV vidienes apgabala dāmu komitejām sveica māc. Vera Fric-sone, no Čikāgas Sv. Jāņa drau- -dzes — dānlu komitejas priekšniece L Ruģele un Milvoka Sv. Jāņa draudzes —- dāmu komitev jas priekšniece Z. Lazdiņa.
No Lansingas draudzes, kuras gans ir arī prāv. J. Turks, sveicināja priekšnieks P. Kubuliņš un dāmu komitejas priekšniece Asja Vītola. Citi sveicie-. ni: no Kaļamazū draudzes priekšnieks A. Kajaks, dāmu komitejas A. Ķeņģe, Grand Ra-A. Valdmanis un Ho
Lielupes (275.) skautu vienība Kurzemes cīņu atceres sarikojumā. Pie pults vienības priekš-meks vadītājs E. Rollis. Tālāk apbalvotie roveri: I. Elksnis, M. Minka, G. Grīviņš un A.
Elksnis.
Fotp: V. Namatēva
tam
DB3C3
atceras Kurzemes varoņus
„Laiika tecējumā savu asumiu zaudē smagie kara pārdzīvojumi, ciešanas un asins oipuŗi. Atmiņā pakāpeniski izjbal toreizējie dramatiskie notfeimi", teica referents Auseklis Elksnis īLielupes 275. skautu vienības rīkotajā Kurzemes cīņu piemiņas sarīkojumā Kaļamazū, atskatoties uz §0 cīņu gaitām un dramatiskajām' beigām pēc kapitulācijas, kad daudzius cīnītājus nogalināja un qitus aizdzina vergu darbos uz Pad. savienības soda nometnēm un ieslodzī-
juma vietām, kur arī tos sagaidīja neap-ŗakstāmas ciešanas un nāve. Referents savu apskatu beidza gaišā izskaņā, jo mums rodas jauna audze, kas no jauna izcīnīs Latvijas brīvību. Pirms sarīkojuma Sv. Jāņa
Turkam un vecāku padomes ka^-sierim A. Elksnim. Veterānu zīmes par 10 gadu skautošanu saņēma roveri G. Grīviņš, Alfr. Elksnis, M. Minka un L Elksnis, kas visi bija devuši svinī-igo roveru solījumu. Godināja arī vadītājus Sigrīdu un Jāni Ķesterus. Beigu vārdus teica
draudzes fcazmcādievfcalpoj^^ ^ Artmams, izcejot
vadīja prav. J. Turks, piedaloties arī skautu vienībai. Laicīgo sarīkojumu vadīja vienības priekšnieks vadītājs R. Rollis, Pateicības zīmes par 14 gadu skautu vienības darba .atbalstī-
šanu viņš pasniedza prāv. J.
skautu vienības priekšnieka vadītāja R. Roļļa nopelnus skautu organizācijā; viņam šinī gadā aprit 50 gadu, kopš sāds skau-tot.
V. Boķis
AVIEN 0TI8 VALST
Bašitika Pavasara dziesma, Lūgšana un V. Ozoliņa Dvēseli, putnu, kuru Čikāgā dzirdējām pirmo reizi ar 0. Caka-ra tekstu; viņš bija arī tulkojis klasisko darbu tekstus. Ļoti izjusti un piekļāvīgi uz klavierēm un ērģelēm pavadīja" Valdis Treimanis. Bija prieks, pēc ļoti smagās un grūtās slimības, atkal dzirdēt mīlzicē-jam mūsu iemīļoto mākslinieku. Koncerta diovkalpojumu rīkoja Čikāgas baptistu draudzes māsu pulciņš, atzīmējot savus gadisvētkus. Pieminot mi. rušās pttoiņa biedres, Skaidrīte Lamļberte un Marba Caķare duetā nodziedāja SinMera Ale-ISja. Svētku runātāja bija Amerikas iatvfešu bapitištu ap-
# šī gada pavasapa bagātajā koncertu un sarīkojumu klāstā, maija mēneša koncerta dievkalpojums, slavas un pateicības zīmē, lar soprāna Skaidrītes Lambertes lan Valža Treima-ņa piedalīšanos, pacēla mūs visus priekā un pateicībā Dievam, iSkaidrīte Lamfoerte ap-veltītia ar ļoti tīru un dzidru temļbru, noiteiktu koloratūras apjomā, labu elpu un dikciju. Skaistajā pavasara svētdienā li un brīvi izskanēja Hen-^ļa Mirjamas dziesm>a, Pie Viņa nāciet, Kāds prieks, tāpat Mendelsona Kad jūs no sirds mani meklēsiet un Mocarta Alelūja. Latviešu kompozīcijas krāšņumu deva ¥.
atgadījumu ar pašu tautiešiem. Krāsaina, raiba, dzīva ainava viscauri. Bieži jāpasmaida un jāpasmejas.
1 muaŗaa sJmugaja grama-, ko viņš pats sauc — Dīpīša atmiņas nav parastā atmiņu grāmata, monotonā iz-stāstī|umā, kas atmiņu grāmatās gadās tik bieži. Savas at-imiņas viņš ietērpis literāri izkoptā, smaidīgā valodā, viegli plūstošā stāstījumā. Viņa iz-stāstītie eivēki un viņš pats grāmatā dzīvo pilnasinlgu vi.
Pēc nometņiu tiem gadiem un noliktiem eksāmeniem Eduards ēmugajs dabu pilnas skolotāja tiesības un 1955; gada 1. februārī sāk strādāt Sidnejā, zēnu paihatskcdā. Turpina darini dažās citās sko-
piebilst, ka nebija daudz tādu vīru starp latviešu „dī!pīšiem" Austrālijā vai citās zemēs, kas būtu ieguvuši maģistra grādus jauno mītņu zemju universitātēs. Eduardam Smiigajam ir jau 57 gadi, kad viņš iegūst maģistra grādu paidagoģijā Sidnejas, universitātē, šeit parādās latviešu karavīru izturīgā „kana-ka" uzņēmības gars un drosme. Bijis Latvijā skolotājs un skolas pārzinis un igrada ieguvējs tautsaimniecības fakultātē, viņš nevarēja pieļaut savām smadzenēm gulēt dīkā. Arī āustrāliešieim bija jāparāda: mēs nebūsim nekādi Jūsu kalpi, paldies! Grāmata lasās^ kā saka—• ar rāvienu. Stāstījuma lappuses ap'liecina un aiaavo dzflāk daudzie foto, kas radušies visā gājumā — No Piutlo. sas Mz Sidnejai.
jāMs Elīdzējs
vienības māsu apvienības priekšniece Benita Ukstiņa.
Marta Cakare • Čikāgas latviešu draudžu aizvesto piemiņas dievkalpojums un Organizāciju apvienības «akts notika pilsētas vidienes lielākajā baznīcā 14. jūnijā. Māras Vanagas ērģeļu mūikai skanot,'karogus ienesa skauti un gaidas. Dievkalpojumu v>adījai visu šejienes draudžu mācītāji. Dziedāja Čikāgas apvienotais koris diriģenta R. Katomaļa vadībā. Svētninu teica māc. V. Land-manis. Baznīcas zālē teicīgo altu vadīja A. Kandrovičs, Uz. runas teica Čikāgas latviešoi organizāciju apvienības priekš-sēdis LBergnuanis. un Detroi-tas latviežti biedrības priekšnieks S. Rudzītis. Koncertdaļā 4 dziesmas dziedāja jauniete Anīta Cepure V. Treimaņu Ha-vieŗu pavadījumā.
iValenfiiia Auguste
GRAND RM^IDI
@ Bladžete slimnīcā miris 54 g. vecais Austris Krūmiņš. Viņš bija 'dnmis JēkabpiTs apr. Zalves pagastā. ASV no Vāci^ jas ieceļojis 1950. gadā. Grand Rapidos ilgus gadus viadīja S€i-vu auto labošanas darbnīcu un benzīna pildītavu. Aktīvi darbojās Latviešu sabiedrībā, d?iedāja korī un diarbojās citos sabiedriskos piasākumos. Kapsētā no Jaizgājēju atvadījāis Gaida ValkoVska (Grand Ra-pidu latviešu koris), A. Lapsiņš (iiatvieSu biedrība), V. Li-blants, (Pensionāru biedrība), draugu vārdā A. Bksnis" uņ J. Geriņiš. Beru mielastā par ai^ (gājēja dzīves gaitām pastāstīja skdot. M. Grants. VX