8 LNTViSĀ AIi^ERIKĀ Sestdiena, 1980. gada 12. jūlijs, 27. mmairs
■7 ■' [i
f; 'i
t Sy.i Jāņa iB7. lut draudzes Saulaines pārvalde sadalījuši am#is šādi: pārvaldesjpriekš-nieks Aigars Brencis, vietnieks Valdis Grasonanis; sekretārs Alberts KalViņš, kasiere Inese Dobele, 'Saimniecības vadītājs Kārlis Ozoliņš, pailgs Artūrs Villers, sarīkojuimu daļas vadītā js Guntis Tannis, ip-alīgs Jānis SIkrastiņs, nometnes lieta vadītājs Mām^M bu vadītājs Laimonis Einstlers, pailgi V. Grasmanis (elektrības instalācija) un K. Oizoliņš. (iidensvadi un kanalizācija), mantzinis un izdaiļošanas vadītājs Egons Lazda, līgumu kā totājs J.iSkrastiņš. No Saulaines ļpārvaldes aizgājuši līdzši-: liējie Alberts Lucs un Oļģerts Bernaiis. Draudzes dāmu komitejas' pārstāves Saulaines pārvaldē LiMja; Eādere, Ērika Reinfelde, Valijā Purmale un ļngeborga Vēvere. Mazo bērnu Paitoisalās izbūvei draudzes locekļi lūgti ar ziedojuimiem atb alstit iesākto darbu pabeigsa-■nu. 'Saulaines vakariņas šogad devušas 13852 dol. atlikumu.
H Sidrabenes bērnu un jauniešu vasaras nometnes atklāšanu 6. jiōlijā ievadīj a ar dievkalpojumu māc. J. Cālīša vadībā. Dievkalpojumā pieminēja, ka šovasar paiet' 20 gadi. kopš Sidrabenes brīvdabas baznīcas izveidošanas 1960. gada pēc mākslinieka Otto Grebžes meta. Galvenais imūŗa darbu veicējs bijis nelaiķis Fricis Pavasars. Nometnes mastos. paceļoties karogiem un atskanot Latvijas himnai, nometni atklāja Sv. Andreja draudzes ipriekšnieks J. Pētersonš, te nometnes koman^ dante Dzintra Ozola iepazīsti- ^ nāja klātesošos aŗ nometnes^ personālu. Nometnes atbildīgais vadītājs ir māc. J. Cālītis, imei-teņug^kenā vadītāja Sarma Eglīte, zēnu ^galvenais vadītājs Juri5 Dilevko un Kate Lapiņa^ mazo bērnu nometnes vadītāja Dagnija Priede. Latviski nerunājošo ļbērnainoinietni vada Suzanna Zaķe. Pirmajā dienā bija reģistrēti 43 bērni un jau» nieši, darbojās 14 vadītāji. Bērnu un sporta svētki Sidrabenē 26. un 21. jūlijā, sacha turnīri 9. un l6. augustā. Volejbola skolu no 3. Iīd25 10. augustam un basketbola skolu no 10. Mz 17. augustam vadīs Ivars Graudiņš un Jānis Daugavietis. Sidrabenē šovasar viesosies un ša-dia 'apmācības vadīs starptautiskais šacba meistars Edmārs Mednis, V gportu' apmācīs Ņīna Tomase (no Londonas), rokdarbus — E. Zīverte, rotas lieta kamanu zeltkalis E; Oisols un J. Pētersons, stikla gleznie^ cibu — Arnolds- Treibergs. Draudzes' dāmu komitejas vadītā Sidrabenes kafejnīca at-
vērta nedēļu nogalēs un svētku dienās, Atļlkātms par labu jaunas kafejnīcas iekārtošanai. Sidrabenē izīrējamas telpas, iepriekš sazinoties ar pārvaldes priekšnieku M. Blūmu, tālr. 783-2153 vai rakstot A. Raģim, Camp Sidrabenē, 5100 Appleby Line, R.R. 6, Milton, Ont. L9T
@ /Šv. Jāņa draudzes atbalstītā Vietnamas bēgļu Tranu ģimene, kas ieradās Toronto 31. oktobrī, jau apguvusi angļu valoda, un ģimenes galva atradis daribu trauku fabrikā, viņa sievā strādā par šwēju, bet trīs; bērni mācās Parkdale vidusskolā. Draudzes locekļu saziedotā nauda izlietota, bet turpmākais atbalsts vairs nav nepieciešams, kādēļ draudze pārtraukusi izsauktās ģimenes' atbalstīšanu. Bēgļu ģimene ļoti pateikusies par sniegto palīdzību.
ē Māc. A. \ Briedis salaulājis inž. Vernonu Gonsalves un Karīnu
^ Pēc ilgas slimošanas 5, jūlijā nepilnu 79 g. vecumā miris Jānis Plaude. Aizgājēju Uz Jorkas latviešu kapiem izvadīja māc. J. Cālītis. Nelaiķis apstāj Toronto dzīvesbiedri undē-,lUo■ ■ ■'■ ■
# Mednieku un makšķernieku kluba internās šaušanas sacīk° stes 19. jūlijā pl. 10 Bērzainē, Bez parastajām šauMnas sacīkšu disciplīnām pirmo reizi notiks „Skeet" māla baloža šaušana. Vakarā saviesīgs sarīkojums Bērzaines sabiedriskās: telpās. Kluba eksternās šaušanas sacīkstes, piedaloties arī Hamiltonas un Sv. Katrīnu klubiem, 9. augustā pL 10 Bērzainē. Aizvadītajās tenisa laukuma 'atklāšanas sacīkstēs uzvarēja Rīīdolfs :Čeinovskis.
^ 8 tautību māla baložu šaušanas sacīkstēs 6, jūlijā Gunn Club šautuvē pie Berijas piedalījās ^60 šāvēju, to vidu 11 latvieši, kas izcīnīja 3. v. ar 458 baložiem (iesp. 500); Uzvarēja itāliešu _komanda ar 479 baložiem. Otrā vietā grieķu šā-* vēji (468). Latviešu komandas rezultāti: 0. Ivanovskis — 95 baloži (iesp. 100) V. Krauklis 94, R; Mietkalns 92, J. Muskats 89 un P. Benjamiņš 88.
# 6. septembrī pl. 9 LSAK šaušana s sēkcij aš izkārtojumā Bēr-zainē notiks baltiešu šaušanas sacīkstes Imāla baložos 22 kalib-
; ra (smagās un vieglās) šaušanas disciplīnās. 13. septembp tai pašā laikā un vietā sacīkšu turpinājums šaušanā ar pistolēm. 20. septembri paredzētas Kanādas latviešu šaušanas meistarsacīkstēs. Tuvāka in-
Pie ieejas Karavānas Rīgas^p viesus sagaidīja Rīgas
pilsētas vecākais E. Kalviņš, pa kreisi Miss Rīga Anda Kiik-se ' un Rita ILafflgenfelfc : 'Fota: V..
Gēsu kauju atceres sarīkojumā vokli referēja majors LKOK
namā Toronto Ameriks (attēlā
šo kauju politisko un militāro stā-labi). Foto: V. Plampe
formācija pie liSAK šaušanas setoc. vad. 0. Zvirgzdgrauda •(tālr. 221-4554). Vi# saņēmis arī speciālu apbalvojumu kā atzīstams šāvēju apmācītājs» Toronto sporta klubā, kurā ir arī biedrs,
• DV Toronto nodaļas gadskārtējās šaušanas imeistarsa-clkstes 12. jūlijā pl. 9 Bēr-•zainēv Reģistrēšanās līdz pl. 12. Var piedalīties ' tikai nodaļas biedri. Pēcpusdienā šaušanas ^ sacensības ar pistolēm un māla baložu klasē. Sļporta spēļu daļā padomā makšķeru miešana un futbola bumba. Vakarā za-
^ ..Skeet" šautuves atklāšanu 21. jūnijā Bērzainē ievadīja kluba priekšnieks Jānis Atma» ta, sašaujot pirmo māla balodi. Sacensībās uzvarēja V. Krauklis ar 20 baložiem (iesp. 25), A. Tropiņš 19 un J. Purviņš 15» Pēc sacensībām notika līgošana. Pie ugunskura piedalījās ap €0 līgotāju. Sacīkšu laikā Bērzaines dīķī ielaida zivju mazu-— foreles.
cna
masasB»
2. Kompozīcijas iesūtāmas ne vēlāk l^ā^'ar 1981. gada 15. aprīļa igaisa pasta zīmogu apzīmogotā sūtījumā rīcības komitejas konkursa daļai: LATVIANMU-SIC CONTEST, c/0 Mrs. L Bul-mane, 23 Markland Drive, Eto-bicdke, Ont. M9C 1M8, Canada.
Kompozicijas apzimēj amās ar moto. Tas pats moto rakstāms ari uz kompozicijām pievienotās slēgtās aploksnes, kurā jāievieto autorā vārds^ už-
gads un
— LATVISKĀS KULTŪRAS VEICINĀTĀJA
Savā Rietumvācij as apmeklēr jumā archibīskaps Arnolds Lūsis viesojās arī Minsterē, ipa-
Glikam. Dziļa un paliekama ietekme tautas kultūrā Jurim Mancelim, Kristapam Fīreke-
šu uzmanību veltījot Minsteres ram un Vecajam Stenderam. latviešu ģimnāzijai. Pēc dažu Senatnīgi vārdi, kas noderētu
imācibstuindu noklausīšanās archibīskaps piedalījās skolotāju informācijas sapulcē, kur plaši pāiTunāja jaunu skolēnu, piesaistīšanas iesipēju. Ģimnāzijai
kā sinonirni mūsdienu valodas bagātināšanai, atrodami Sten-dera leksikonā un JēL Langes vārdnīcā. No šīm vārdnīcām ,,jaunvārdus" aizguvis ari Rai-
sevišķi vajadzīgi Vācijas lat nls, piemēram: mia, miņa, viešu bērni/ Palīdzīgas varēta Antiņš, Tots/Lipsts u. c, Tāfu-būt draudzes un lokālās orga- tas kopības apziņu veicinājušas nizācijās, kam būtu jārūpējas brāļu draudzes, fci^ni paspār-par papildskolu un svētdienas skolu darba atjaunošanu, lai bērai Iegūtu reliģisko un latvisko audzināšanu,
Jauno ialviešu^^^^^^
ķomponlslp
konkurss
ī. Latviešu dziesmu svētku Kanādā rīcības komiteja izsludina dziesmu konkursu latviešu komponistiem brīvajā pasaulē, kas dzimuši 1946. gadā vai ari
UN GODALGAS: ■
a) Kora dziesmai sieviešu, vīru vai jauktam korim 1 godalga $300 (Kanādas), 2. godalga ■ $200. Dziesma var būt: a ea-pella korim, ar klavieŗii, ērģeļu vai kokļu pavadījumu, tautasdziesmu apdare un oriģināL dziesma ar latviešu autoru vai ; dainu tekstu.
b) Solo dziesmai 1, godalga $300 (Kanādas), 2. godalga $200. Dziesmas var būt: ar klavieru, ,^ ērģeļu vai kokles pavadījumu, tautasdziesma, oriģināldziesma ar latviešu autora vai dainu
riē Vidzemes zemnieki sākuši apzināties savu latvisko identitāti.
Referents ietvēra daudz jaunu atklājumu par' baznīcas lomu latviešu kultūras attīstībā.
Archibīskaps piedalījās an Minsteres draudzes jauniešu ie« Svētē Apustuļu bamcā. lesvē-tes dievkalpojuma liturģiju pārmaiņus vsļdija archibīskaps ar tāji bijuši īsti un patiesi latvi©- draudzes mācītāju F. Kristber-šu draugi; viņu vidū ir bijuši gu un māc. A. Liepkalnu. le-
Ģimnāzijas aulā archibīskaps referēja par baznīcas devumu latviešu kultūrai, kur tai bijusi sava loma, ne tikai aprobežojoties ar tiešo reliģisko dai^bu vien. Vēsturi pētot, redzams, pat daudzi nelatviešu mācī-
baznīcas darbinieki, kas likuši pamatus latviešu literatūrai un rakstu valodai un atstājuši arī vērtīgas ietekmes tautas morālē, kā arī garīgās un saimnieciskās kultūras aprisēs.
Skolu attīstībā .sevišķi nopeM bijuši Alūksnes mācītājam un nusas vadij)ā. bīb^es tulkotājam Ernestam
svētāmie jaunieši bija Liene Otzola no Kanādas un māsas Andrea un Irisa Pauzeres no Vācijas, visas trīs Minsteres ģimnāzijas skolnieces/Dievkalpojumu kuplināja skolēnu koritis skolotājas Ē. Zeiles-An-
G. S.
Mā līgoja Anglijā
PVļF Notinghamas nod^aļas vadība bija aicinājusi tautiešus līgošanai nodaļas klubā
rāk nekā 80 gadus vecā miā^-muļa no Kanad»as; savā laikā no Latvijas depori:ēta, vēlāk
sestdien 21.. jūnijā. iE^lcējies. atgriezusies dzimtenē un tagad bija bija «ap pussimt līgotāju, jau labu laiku dzīvo pie bēr-
to vidū arī Mansfīldas nodaļas sekiretārs J;^ Plūme. Tālaļfcā viešņa bija V. Mucenieka vai-
3. Viena autora i esūtīto dziesmu skaits n^v ierobežots, bet iesūtītiem darbiem jābūt līdz šim nepublicētiem un publikai neatskaņotiem.
4. žūrijas .komisijā darbosies pazīstami latviešu komponisti ar prof. T. Ķēniņu kā šīs komisijas priekšsēdi.
žūrijas komisija tiesīga godalgas sadalīt pēc saviem ieskatiem attiecīgas kategorijas līdzekļu robežās. Vienai sacensības grupai paredzētā summa nav izmantojama citai grupai, ūrijas komisijas lēmumi ir ga» i un negrozāmi.
5 Godalgoto'un ieteikto darbu pirmatskaņošanas un pirmpub-licēšanas tiesības pieder dziesmu svētku rīcības komitejaio
niem brīvajā pasaulē.
Vanadzes un talcinieces bija galdos cēlušas' Jāņu sieru, pīrāgus un citas, ujzikodas, telpas rotājušas ziediem un zaļumiem. Vanadžu kopas vadītāj^a Tamāra K^ke un nodaas valdes priekšsiēdis Dominiks ōudars kopā ar grupu Jāņu bemu ievadīja . aplīgošanos, piedevām cienāja līgotājus lar sieru ub miestiņu, kā arī pašus Jāņus apveltīja vainagiem. Karīna Eglīte bija savirknējusi un sagatavojusi Līigo dziesmas, ba-s skanēja līdz pusnaktij.
Pauls Kuzmickis, nodaļas valdes loceklis, g'ādāja par stiprākiem apspirdzinājumiem. Bija arī m^azā izloze, kur visv labāk laime uzsmaidīja rūpniekam Emīlam Gailam. Kā izteicās nodaļas kasieris Jānis Lūsis, tad izloze, devusi 34s mārciņu ienākumu. i,Fo
ITlo
Pasa
TANĪ.Pffl BĪSKAPS
ļ4-^sai sā Toront( jam, ko o|
16.000 del( Ies, ieskaii pārstāvot 120 valstli apvienības Vongs no ir 193.000 baptistu s'l 25 milj., aM.&52, B] rojamākie zidents Di Bilijs Grēļ Japānas MasajošI das minisļ ķis Džoni ķis Mārtiļ
■ Pazīsta] Bilijs Gfrēi nātāļs to 19.30 Map] ditorijā, 8. jiflijā. Ies baptisļ jubileju, viešu del( jām priekļ kārto jušasļ minsteres resa laiki koncerti, jumi Kanļ des park^ Raiērsom ļties apvieļ 500 balsī] dās bapti| risinājās ar BrazU jas, Zairaļ zijas bj ipriekšiiesi igrammas gātu bērļ Ontario p| līne Makij konsuls jūlijā ibijļ amerikj Paula ai ra ielā, zi Pasai notika 11
' Sakarā I
kongresul iradās ari kaps Jāo . san
PATI
Zil
veicii Toronļ prieka Maijai
Miķelļ
1
J(
jām snīgas • vībā, lai jīļ cerē!
man