t, 1980. gada 12. jūlijs, 27. nļimnirs
LATVUA AMERIKA 9
Posaules baptistu
TANĪ PilEDALĀS ARĪ OKOTĒTĀS^ m BĪSKIAPS JĀNIS TERVITS
14. Pasaules (baptistu kongresā Toronto no 8. līdz 13: jūli-, jam, ko oa:iga!^ Pasaules toptistu apvieuīiba, piedalās 16.000 delegātu no visas pasaules, ieskaitot Pad. savienJbu un ipārstāvot 30 milj. baptistu no 120 valstlim. Pasaules |^pti'stu ' apvienības prezideiits iŗ līēvids Vonigs no Hongkoņgas.' Kanādā ir 193.000 baptistu, bet lielākais baptistu iskaits — vairāk 25 miljatrodas ASV, Indijā 8M.'552, Brazīlijā 464.000. Ievērojamākie baptisti ir ASVpro-zideMs Pžiimijs Kārt^^^ māc. BUijs Grēms; nesen mirušais Japānas ministru prezidents Masajoši W bijušais Kanādas nainistra prezidents nelaiķis Džons Dīfenibēkers, nelai-|is Mārtiņš Luterp Kings u. c. ^
Pakalstamais baptistu^ imācltāijš (Bilijs Gŗēnis būs runātājs kongresā 12. jūlijā, - pl. 19.30 Mapie Leaf Ģardens auditorijā, kur konigresu atklāja 8. jūlijā, reizē atzīmējot Pasaules baptistu apvienības 75 gadu jubileju. Kongresa 10.000 sieviešu delegātes ar 200 vadītājām priekšg alā iepriekš bij a izkārtojušas dievkalpojufau Jork-minsteres parf^a baznīcā. Konģ-r resa laikā notika arī vairāki koncerti, sanāksmes, dievkalpo-juimi Kanādas nacionālās izstādes parkā, Harfour Frdnt uu Raiersona auditorijā, piedaloties apvienotiem 60 koriem ar 500 balsīm* Bez tam vēl daža-^ dās baptistu baznīcās Toronto risinājās vakara programmās
ar Brazilijās, BoiivijaS) Keni-jas, Zairas, Indijas un Indonē-25ijas baptistu nacionāliem (priekšnesumiem. ĪP,ašas pro-grammas pareļizētas arī delegātu bērniem un jauniešiem. Oiitario provinces ģeri. Itn. Pau-line Makgibone un ASV ģenerālkonsuls Frederiks Smits jun. 6. ļā bija ielūgti kanādiešu un
amerikāņu dievkalpojumā Sv^ Paula anglikāņu baznīcā, Blū-ra ielā, kur Toronto pēdējo reizi Pasaules baptistu kongress inptika 1^. gadā.
Sakarā ar Pasaules baptistu kongresu Toronto 30. jūnijā ie-arl okupētās Latvi jas bls-Jānis Tervits, kopā ar baptistu dele»
īgātieni. 4.'-JūMja ;sanāksimē.-^b^^^^ „ ■ (kaps Valiiier Road baznīca uzrunāja vietējās draudzes lo-cel^us un atbildēj a uz j autāju-miem^ bet 6. jūlija rīta dievkalpojumā, ar dievgaldu, bīskaps teica svētrunu. 13. jīilija . dievkalpojumā; pl. 11.00 Sv. Jā-ņia .ba^mīcā, piedalīsies latviešu
baptistu garīdznieki. Galvenais , runātājs būs bīskaps J. Tervits, piedaloties arī Latviešu baptistu M>vienlbas priekšniekam F. čukuram no ASV. 12.
baptistu draudzes māsu pulciņš rīko Sv. Jāņa baznīcas telpās pl. 14.00 draudzības pēcpusdienu. Ņo ASV Toronto ieradušies 50 un no Brazīlijas 10 baptistu draudžu darbinieku, to vidū ari Pasaules baptistu jaunatnes apvienības vadītājs māc. Daltons
nav vēlējies piedalīties krievu baptistu vadītājs māc. Michails Jidkovs, kas izteicies Toronto ■baptistu baznīcas referentam māc. Karpecam, ka viņam jā-paliekot Maskavā, lai sagaidītu Olimpiadas sportistus, \kur olimpiskās sporta spēles sāksies 19. jūlijā. No komūnitii pārvaldītajām valstīni kongresā
tikai 14 delegāti gaidīto vietā. Sakarā ar rietumu preses ziņā m, ka daži komunistu delegāti esot saistīti ar KGB (耫ku), māc. Karpecs bijis pie^ sardzigs paskaidrojumu sniegšanā Toronto laikraksta Sun
līdzstrācbaiekam, tāpat viņš nedomājot, ka Pād. savienība izdarījusi spiedienu uz savu baptistu grupu. ASV bāzētā baptistu grupa, kas saucas Evaņģēliskā Pad. savienības baptistu baznīcu padome, kongresa laikS
^arikojusi Toronto Harbour Castle Hiltona viesnīcā paral-lēlu sanāksmi ar brīvajā pasaulē izkļuvušo krievu baptistu mācītā ju Georgu Vinsu par galveno runātāju.
14. Pasaules baptistu kongresā Toronto Kanāda piedalās ar 5000, bet ASV ar 10.000 delegātiem, kas ir lielākā grupa; 200 delegāti nāk no t.s. Trešās pasaules valstīmo
Ziemeļnieki iio sirds pateicas ikvienam, kas abalstija un veicināja Cēsu kauju 61. gada atceri. Sevišķa pateicība DV Toronto nodaļai, atceres vadEājam Rūdolfam Ņoritim un priekšnesumu izpildītājiem dzejniecei Birutai Senkēvičai, Maijai Pēterim Zariņam; ānsamlblim Ausma", Hugo sanam nn Atim Freimanimo
Jo sirsnīgai mīļa jām 1^^ van^d^ēm, kuru roku čakluma un sir-
snīgas gādības iespaidā, atcere izskanēja visu dalībnieku tuvībā, draudzībā un jaukā, sirsnīgā vienotībā. Mīļās vanadzes,
jugu
rokas ne
cerē!
man prieku deva, 1
I-,Bez daribiņa. nevarēju:
. dz.)
Ziemeļnieki
Čikāgas Latvju iautas mākslas muzejs bIj sarīkojis daiļamatniecības skati, kurā piedalījās rotkaļi E. Mednis; A- Telle, 0, Grīns un K.Grencions; keramiķi R. PMna, 0. Ozoliņš un E.Kesnere un audēji V. Cukura, A Pūliņa, M. Strods un L. Bite. Ādas izstrādājumus rādija Av Ziediņš, bet kokles bija gatavojis A; Rieksts, Augšējā attēlā Edmunds Mednis un Ilze šīmane pie A. Rieksta gatavotajām koklēm- Foto: V. JaunkaMetLs
Ko
teica
■ .Uz Rietumiem pāubēgušais čekas majors Imants Lešinskis jūnijā Sanfrancisko referāta sākumā norādīja, kj viņam jau bijusi iespēja latviešu sanāksmēs runāt Toronto, tad Čikāgā un šinī braucienā Los-aņdželosā un tagad Sanfrancis-: ko. Viņš piezīmēja, ka šinī skaistajā Zelta Vārtu pilsēta - Sanfrancisko esot bijis jau arī agrāk vairākas reizes. ^
Sava referāta ievadā Lešin-skis pieskārās Afganistānas okupācijai un tiem traģiskajiem apstākļiem, ka afganistār niešu brīvības iznīcināšanā piespiestiem jāpiedalās arī latviešu karavīriem Un jāatdod tur savas dzīvības. Viņš norādīja arī uz Pad. savienības paš. reizējo saimniecisko krizi, kurai sākumi meklējami jau 60. gados, bet kas pēdējos piecos gados esot jau nokļuvusi pat līdz depresijai. Viņš pie-zīmēja, ka arī tagad vēl turpinot sistemātiski pētīt Pad. savienības, publicēto statistiku, kuras analizē rādot, ka visās Pad. savieiiības saimniecības nozarēs produkcija krītoties un ka laiuksaimniecībā jau sākot iestāties katastrofāls stāvoklis. Pēdējo piecgades plānu Pad. savienība izsludinājusi kā „kva-ļitātes celšanas piecgadi", kurā jātiek vaļā no forālpļ ražošanas^^^^ bet tagad to vairs pat nepieminot, un statistika rādot, ka netiks sasniegta pat' paredzētā kvantitāte. Runātājs, sasaistot saimniecisko krīzi ar Afganistā. nas okupāciju, secināja, ka šī kŗize ir vislielākais drauds komunistiskās varas pastāvēšanai. Komunistiskā vara tomēr nav atteikusies no sava nodoma graut demokrātiskās valstis, lai saigatavotu ceļu ko-mtlnisma izplatībai visā pasau-lē.
ČEKAS DARBS -
POUTISKO TRIMDU
Lešinskis liecināja, ka viņa kā čekista u^tevums^^ no 1960. g. Mz 1976. gadam bijis, darbojoties čekas filiālē, „kultu-ras sakāru komitejā'', graut, skaldīt un pēc- iespējas iznīct nāt politisko trimdu, čeka pie trimdas latviešiem fiziskai iznīcināšanai nevarēja piepūt, tāpēc bijis jāUeto citi veidi un
okupācijas
varai ļoti nepatīk, ka rietumu zemēs pastāv brivi latvieši un ka par par viņu darbību ziņas ar raidītājiem, apmeklētājiem, vēstulēm un vēl citāāos dažādos veidos nonāk arī okupētajā Latvijā.
„Kad sāku savu darbu čekas rādītā, kultūras sakaru komi-tejā,'Vteica Lešinskis, „tad vaL dlja ieskats, ka trimda ir tik vienota un morāli stipra, ka tā nav sašķeļama. Tomēr ar neatlaidību, līdzīgi kā ūdens pilieni sadrupina akmeni, komitejai tomēr izdevās trimdas sabiedrībā radīt mazas plaisi-ņas. Nekādā ziņā nevar teikt, ka būtu izdevies trimdu sašķelt un tā ir sašķelta, bet tomēr komitejai izdevās trimdas sabiedrībā radīt, kā jau teicu, mazas plaisiņas, radīt illūziju, ka ar okupācijas varu varēs sadzīvot. Izdevās iestāstīt; ka dzīve tagad Latvijā visās nozarēs iet uz augšu un ka līdzšinējā trimdas organizāciju darbība un politiskā ciņa bijusi
aplam absurda. Ka arī trimdai ir jāmeklē jaiuni ceļi sadarbībai ar tautu dzimtenē un ar tās kultūras darbiniekiem, jo tikai šīs ceļš ir pareizākais tautas eksistencei arī nākotnē."
„Sākumā šim šķelšanai darbam nebija nekādu materiālu,'' turpināja Imants Lešinskis. „Uz ,kultūras sakaru komiteju' čekas darbinieki atnesa tikai dažus niĶnurus trimdas laikrakstu. Tos čeka bija ieguvuši abonējot. Tūristu , apstrādāšanas' veidi arī bija par daudz Māji un robusti. Latviešu tūristiem rīkoja atvadu vakarus ar deju, kūr spēlēja dažādus ,reilenderus' un Veco ratiņu, čekisti deju vakaros rūpējās, lai netrūktu vodfcas, un tad ai tiecīgā brīdī tūristam noprasīja - nu; cik tad jums tut Sanfrancisko ir to latviešu, kādi ir vadoņi? Protams, šādai pieejai bija gaužām maz panākumu. Tāpat Dzimtenes Balss tonis atbaidīja.
Latvieši raksta kanādiešu laikrakstiem
Lielie Toronto dienas laik- tājus. Daži šī necilvēcīgā dar-
raksti The Toronto Sim im ba pastrādātāji vēl šodien ir
Star lail^rāt iesipiež latviešu dzīvi un atraduši patvērumu ci-
vēstules par mūsu problēmām, tās zemēs. Ja viņus atzītu par
G. Sukse rakstīja: Pad. savie nība iŗ pārsteigta un sašutusi ka demokrātiskās rietumval stis netic Maskavas maldināša
vainīgiem kara noziegumos, tos tāpat medītu un sodītu kā nacistus, kurusļ tagad dedzīgi medī Kanādas federālās valdības
tas vienošanos 1945. gada jūnijā sabiedrotie izdeva padomju armijai 50.000 pretkomūnistis-istis aicinātu atvilkt padomju kos kazakus drošai nāvei, spēkus no trim Baltijas vai- Skumji atzīt, ka sabiedroto po.
nas manevriem par padomju ģenerālprokurors (Solicitor-Ge-okupācijas spēku atvilkšanu no neral) RobertoKapiāns. Ar Jal Afganistānas. Varētu-tikai iedomāties, cik Pad. savienība justos sašutusi, ja rietumu val-
stīm uii Ukrainas; kuras jau 40 igaŗus gadus nelegāli okupējusi Pad. savienība.
r ■
V. Ginis: Stapna rokasipuiši
lītiķi, kas izdarīja šo nodevību, tāpat vainojami noziegumos pret cilvēcību kā nacisti.
The Toronto Sun šai vēstulei
1041. gada jūnijā deportēja licis piezīmi; Tā bija Anglij 100.000 Baltijas valstu iedzīvo- kauna pilna rīcība.
S; V e i'c .a m ; > .
Augustu Ziediņa kungu un^^^ viņu 40 gadu laulībās Jubilejā
un vēlam visu labāko turpmākās dzīves gaitās.
Ritā un Wallyj^ Ercumi Otavā un Viktorija un Jānis Taperi Toronto.